noun-1a noun-1b noun-2a noun-1a noun-1a verb-2 verb-2 noun-1a noun-0 noun-1a noun-5fb noun-5fa noun-5fa noun-6b noun-2a noun-1a noun-1a hardcoded noun-4f verb-2 noun-1a noun-4f noun-5fa noun-1a noun-1a noun-1a noun-1a noun-4f adverb adjdef-f1 adjdef-m adj-1 adj-1 noun-2b noun-4f noun-4f verb-3a noun-4f noun-4f noun-1a noun-4f noun-2a noun-4f verb-1r:aizcirs;aizcērt;aizcirt adverb adverb adverb adverb adverb adverb adverb verb-3ar noun-1a noun-4f verb-1:aizēs;aizēd;aizēd verb-2 adverb noun-4f noun-4f adjdef-m verb-1:aizgremz;aizgremž;aizgremz verb-1:aizgū;aizgūst;aizguv verb-1:aizie;aizej;aizgāj noun-4f verb-2 noun-5fa verb-1:aizkris;aizkrīt;aizkrit adverb verb-1:aizlais;aizlaiž;aizlaid verb-1:aizlieg;aizliedz;aizliedz verb-2 verb-1r:aizmāk;aizmāc;aizmāc verb-2 verb-2 verb-1:aizmig;aizmieg;aizmig verb-1:aizmirs;aizmirst;aizmirs verb-1:aizņem;aizņem;aizņēm noun-1a adverb adverb verb-3a verb-3a adj-1 noun-r3 verb-1:aizrau;aizrauj;aizrāv adj-1 verb-2 verb-3a:;;rit verb-1:aizsāk;aizsāk;aizsāk noun-1a verb-2 verb-3a noun-4f noun-4f verb-1r:aizslēg;aizslēdz;aizslēdz verb-1:aizsnieg;aizsniedz;aizsniedz verb-1:aizstā;aizstāj;aizstāj verb-3a verb-3a verb-1:aizsvīs;aizsvīst;aizsvīd verb-3ar verb-3a noun-4f verb-3a noun-1b noun-2a verb-1r:aizvēr;aizver;aizvēr verb-1:aizves;aizved;aizved adverb noun-4f noun-1a adverb adverb verb-3a verb-1:aizžņaug;aizžņaudz;aizžņaudz verb-2 verb-2 adj-1 adj-1 noun-4f noun-4f noun-2c noun-1a verb-3a noun-2a noun-4f noun-5fa noun-1a adj-1 noun-1a adverb noun-2a noun-1a noun-1a noun-1a noun-1a noun-1a noun-5fa noun-4f foreign noun-5fb noun-5fa noun-1a noun-2b noun-4f noun-2b noun-1a noun-1a verb-1:alk;alkst;alk noun-1a noun-2d adverb adverb noun-4f adverb noun-1a noun-1a noun-3m noun-5fb noun-2a noun-1a noun-4f noun-1a noun-1a noun-2a verb-2 noun-1b noun-1a noun-1a noun-0 noun-5fa verb-2 noun-1a noun-5fa noun-2a noun-1a noun-2a noun-4f noun-1b verb-2 noun-4f noun-1a noun-1a noun-1b noun-4f noun-4f noun-1a noun-5fa noun-1a noun-1a verb-2 verb-3a verb-2 noun-4f noun-1a verb-1:apcel;apceļ;apcēl verb-3a verb-2 verb-2 verb-3a noun-1a noun-4f verb-2 noun-4f part-1 verb-1:apdūk;apdūks;apdūk verb-1:apdum;apdumst;apdum verb-1:apdzer;apdzer;apdzēr verb-1r:apdzer;apdzer;apdzēr noun-1a verb-1:apēs;apēd;apēd noun-1a verb-2 verb-2 verb-2 noun-4f noun-1a verb-2 verb-1:apgū;apgūst;apguv noun-1a noun-2a noun-4f noun-4f verb-1:apjaus;apjauš,apjauž;apjaut,apjaud noun-4f adj-1 noun-1a noun-5fa noun-5fa noun-5fa verb-2 noun-5fa verb-3a verb-1:apklus;apklust;apklus noun-5fa verb-2 verb-1r:apkos;apkož;apkod verb-1:apkris;apkrīt;apkrit verb-1r:apķer;apķer;apķēr adverb noun-4f verb-1:aplek;aplec;aplec verb-1:aplēs;aplēš;aplēs verb-2 verb-3a noun-2a noun-5fa noun-1a verb-2 verb-2 part-2 verb-3ar noun-4f noun-4f verb-2 verb-1r:apmāk;apmāc;apmāc verb-3ar noun-1a verb-2 noun-1a adverb noun-1a verb-1r:apmes;apmet;apmet verb-3a verb-1:apņem;apņem;apņēm verb-3a verb-1:appļau;appļauj;appļāv verb-2 verb-3a verb-3a verb-3a verb-2 verb-3b verb-1r:aprau;aprauj;aprāv verb-3a noun-1a noun-2a noun-4f noun-5fa verb-1:aprī;aprij;aprij noun-5fa verb-2 noun-4f verb-1r:apsadzer;apsadzer;apsadzēr verb-1r:apsamāk;apsamāc;apsamāc noun-4f noun-1a verb-1:apsēs;;apsēd verb-1r:apsēs;apsēž,apsēst;apsēd verb-1:apsē;apsēj;apsēj verb-1r:apsis;apsit;apsit adj-1 verb-2 verb-3a verb-3ar noun-5fa verb-3a noun-1a noun-4f verb-1:apsprāg;apsprāgst;apsprāg noun-5fa verb-1:apspries;apspriež;apspried noun-2a verb-3a noun-1a verb-2 verb-3a noun-4f verb-2r noun-4f adj-1 verb-1:apsvēr;apsver;apsvēr verb-1r:apsvies;apsviež;apsvied noun-5fa verb-1:apšau;apšauj;apšāv verb-2 noun-5fa verb-2 verb-3a adj-1 noun-5fa verb-1:aptver;aptver;aptvēr noun-2a verb-2 noun-2a noun-1a verb-2 verb-2 noun-4f verb-2 noun-2a noun-1a verb-2 verb-3ar noun-4f noun-1a adverb noun-1a noun-5fa verb-2 noun-4f verb-2 noun-1a noun-4f noun-1a noun-4f noun-g noun-1a noun-4f noun-4f noun-4f noun-4f noun-1a noun-1a noun-1a noun-4f noun-4f noun-5fa noun-1a noun-4f noun-4f adj-1 noun-1a noun-4f noun-4f noun-1a noun-6b adverb adverb noun-5fa adjdef-m noun-4f noun-6a noun-6a noun-2c noun-4f noun-1a noun-1a noun-4f noun-5fb noun-5fa noun-4f verb-2 noun-1a verb-3a noun-1a verb-3ar noun-1a verb-1:atbēr;atber;atbēr noun-5fa verb-3a noun-4f adj-1 verb-1:atbils;atbilst;atbild noun-4f adverb-2 adj-1 verb-1:atbļau;atbļauj;atbļāv verb-1:atbrauk;atbrauc;atbrauc verb-2 verb-1:atcel;atceļ;atcēl verb-3ar verb-1:atcirs;atcērt;atcirt verb-3a verb-3ar verb-3a verb-2 verb-3a verb-3ar verb-3ar verb-2 verb-1:atdo;atdod;atdev verb-1r:atdo;atdod;atdev noun-4f noun-1a noun-4f noun-4f verb-2 verb-2r noun-1a verb-3a verb-2 verb-1r:atgriez;atgriež;atgriez verb-1:atgū;atgūst;atguv noun-4f verb-1r:atgū;atgūst;atguv noun-5fa noun-4f noun-4f verb-1:atģis;atģied;atģid verb-1r:atģis;atģied;atģid noun-4f noun-4f verb-2 verb-1:atjaus;atjauš,atjauž;atjaut,atjaud verb-1r:atjēg;atjēdz;atjēdz verb-1:atjem;atjem;atjēm verb-2 particle adverb adverb noun-r3 verb-1:atkāp;atkāpj;atkāp verb-1r:atkāp;atkāpj;atkāp noun-4f adj-1 verb-2 adj-1 verb-2 noun-4f verb-1:atklā;atklāj;atklāj verb-1r:atklā;atklāj;atklāj adj-1 verb-2 verb-1:atklieg;atkliedz;atkliedz verb-1:atkris;atkrīt;atkrit noun-4f noun-4f noun-1a verb-1r:atķer;atķer;atķēr verb-1:atlais;atlaiž;atlaid verb-1r:atlais;atlaiž;atlaid noun-5fa verb-3a noun-1a noun-4f noun-1a verb-3a adverb verb-1:atlik;atliek;atlik verb-1:atlik;atliek;atlik verb-1r:atlik;atliek;atlik verb-1r:atlik;atliek;atlik noun-1a verb-1:atlīs;atlien;atlīd noun-4f verb-1:atļau;atļauj;atļāv verb-1r:atļau;atļauj;atļāv verb-2 verb-3a verb-2 verb-3a verb-2 verb-2 verb-1:atmes;atmet;atmet noun-4f verb-3a verb-3ar noun-4f verb-1:atmir;atmirst;atmir noun-4f verb-1r:atmos;atmost;atmod verb-3a verb-1:atnāk;atnāk;atnāc verb-1:atņem;atņem;atņēm verb-1:atņirg;atņirdz;atņirdz verb-3a adverb verb-1:atpazī;atpazīst;atpazin verb-2 verb-1:atplūs;atplūst;atplūd verb-1r:atpūs;atpūš;atpūt noun-4f noun-1a verb-3a verb-3a noun-4f verb-1:atras;atrod;atrad verb-1r:atras;atrod;atrad verb-1:atrau;atrauj;atrāv verb-3a verb-2 adverb-2 noun-1a verb-3a verb-1:atrūk;atrūc;atrūc verb-3b verb-3br verb-1:atsāk;atsāk;atsāk noun-4f noun-5fa verb-1:atsauk;atsauc;atsauc verb-1r:atsauk;atsauc;atsauc verb-3a verb-3b verb-1:atseg;atsedz;atsedz verb-1r:atsēs;atsēž,atsēst;atsēd adverb verb-1:atsie;atsien;atsēj verb-1r:atsis;atsit;atsit verb-3a noun-4f noun-4f verb-2 noun-1a verb-1:atskārs;atskārst,atskārš;atskārt verb-1r:atskārs;atskārš;atskārt verb-1:atskrie;atskrien,atskrej;atskrēj verb-3a verb-1:atslā;atslāj;atslāj noun-4f verb-1r:atslemp;atslempj;atslemp noun-5fa verb-2 verb-1:atsmie;atsmej;atsmēj verb-1r:atsmie;atsmej;atsmēj verb-1:atsnieg;atsniedz;atsniedz verb-1r:atsnieg;atsniedz;atsniedz verb-2 noun-1a verb-1r:atspies;atspiež;atspied noun-1a verb-2 noun-1a verb-2 noun-5fa noun-1a verb-1r:atstiep;atstiepj;atstiep verb-3ar verb-3a verb-3a verb-1:atsvies;atsviež;atsvied verb-1r:atšau;atšauj;atšāv noun-4f noun-4f adj-1 verb-2 verb-1r:atšķir;atšķir;atšķīr noun-5fa adverb adverb verb-1:atšņāk;atšņāc;atšņāc verb-3a verb-3ar noun-1a verb-1r:attap;attop;attap verb-3b verb-1:atteik;atteic;atteic verb-1r:atteik;atteic;atteic verb-2 noun-1a noun-4f noun-4f adverb adj-1 verb-3a noun-5fa verb-3a noun-4f verb-3a verb-3ar verb-1:attrauk;attrauc;attrauc noun-5fa verb-3a noun-1a noun-5fa verb-1:atvēr;atver;atvēr verb-1r:atvēr;atver;atvēr noun-1a verb-2r verb-1:atves;atved;atved verb-3a verb-1r:atvilk;atvelk;atvilk noun-1a noun-1a noun-4f noun-5fa verb-2 noun-1a noun-4f verb-1:atzī;atzīst;atzin verb-1r:atzī;atzīst;atzin verb-2 noun-1a noun-1a noun-1a noun-5fa noun-2a verb-2 verb-3a noun-4f adj-1 noun-2a noun-2c adj-1 noun-1a noun-5fa noun-4f noun-5fa noun-5fb noun-4f noun-1a noun-1a noun-2a noun-2a noun-1a verb-1:aug;aug;aug noun-5fa noun-1a noun-1a noun-4f noun-4f noun-5fa adj-1 noun-1a noun-2a verb-2 noun-2b verb-2 noun-2a verb-3ar verb-2 verb-1:aus;aust;aus noun-4f noun-2a noun-1b noun-1a noun-1b noun-4f adverb noun-1b noun-0 noun-1a noun-4f noun-2a noun-1a noun-1a noun-5fa noun-1a noun-1a noun-4f noun-5fa noun-1a noun-4f noun-1a noun-5fa noun-1a noun-6a noun-5fa noun-2a verb-2 noun-4f noun-4f noun-5fa noun-4f noun-2a noun-4f noun-5fa noun-2a noun-4f noun-4f noun-1a noun-1a adj-1 noun-1a noun-4f verb-3a verb-3ar noun-4f noun-5fa verb-2 verb-2r noun-1a noun-1a noun-2a noun-4f noun-4f noun-1a noun-1a noun-1a noun-1b noun-5fb noun-5ma noun-1b noun-1b noun-5fa noun-5fa adj-1 noun-4f noun-2a adj-1 adj-1 verb-2 noun-2a noun-2a noun-4f verb-3a verb-3ar noun-1a noun-1a noun-4f adj-1 noun-1a noun-1a noun-1a noun-1a noun-4f noun-4f noun-4f noun-4f noun-5fa noun-5fa noun-4f foreign noun-4f noun-4f noun-1a noun-2a noun-4f adj-1 noun-4f noun-1a verb-2r noun-1a noun-1a noun-1a verb-1r:bār;bar;bār noun-2a noun-1a noun-1a noun-5fa noun-5fa noun-4f verb-3a noun-4f verb-2 verb-2 noun-1a noun-4f noun-1a noun-5fa noun-4f verb-2r noun-4f noun-1a noun-2a noun-2a verb-1:bēg;bēg;bēg noun-2a adverb noun-4f verb-1r:beig;beidz;beidz noun-2a verb-1:belz;belž;belz noun-1a noun-1a noun-1a noun-4f noun-1b noun-5fa noun-1a noun-1a noun-4f noun-1b noun-4f noun-4f noun-5fa noun-2a noun-4f noun-4f adj-1 noun-1a noun-1a verb-2r noun-4f noun-1a noun-2a noun-1a noun-4f noun-4f adj-1 noun-g noun-4f adverb noun-1a noun-4f noun-1b noun-5fa noun-2a noun-4f verb-3a noun-1a noun-5fa verb-2 verb-3a noun-4f verb-3a noun-1a noun-1a adverb noun-5fa verb-2 noun-2a noun-5fa adj-1 adj-1 noun-2a adjdef-f2 adjdef-m noun-5fa noun-2a noun-2a noun-2a noun-5fa verb-3a verb-1:bils;bilst;bild noun-5fa noun-4f verb-2 noun-4f verb-2 verb-3a verb-2 noun-2a noun-4f verb-2 noun-2a noun-4f noun-1a noun-4f adj-1 noun-5fa noun-1a verb-2 noun-6a noun-4f noun-5fb noun-2a noun-1a noun-1a noun-5fa noun-1a noun-2b noun-5fa verb-1r:bī;bīst;bij noun-2a noun-1a adverb noun-2b noun-2a noun-4f verb-2 verb-2 verb-1:bliez;bliež;bliez noun-1a adj-1 noun-5fa noun-5fa noun-4m verb-1:bļau;bļauj;bļāv noun-4f noun-5fa noun-4m noun-1a noun-1a adverb noun-4f noun-1a verb-2 noun-5fa noun-2a noun-2a noun-1a noun-2a noun-1a noun-1a noun-4f verb-2 noun-4f noun-2a noun-1a noun-1a noun-1b noun-1a noun-1b noun-1a noun-1b noun-1a adj-1 noun-1a noun-1a verb-1:brauk;brauc;brauc noun-5fa noun-1a noun-4f verb-1:brēk;brēc;brēc noun-5fa noun-1a noun-1a noun-1b noun-1a noun-1a noun-1a verb-2 verb-3a noun-2a adj-1 noun-4f noun-5fa noun-1a noun-1a noun-1a noun-1b noun-1b noun-4f noun-1a noun-4f noun-5fa noun-1a noun-2a noun-4f noun-4f noun-4f noun-4f noun-1a noun-4f noun-5fa adverb adverb noun-2a noun-1a noun-2a noun-4f noun-5fa verb-2 noun-4f verb-2 verb-2r noun-1a noun-2a noun-1a verb-2 noun-1a noun-2a noun-1b noun-1a noun-5ma noun-2a noun-2a noun-2a noun-5mb noun-4f noun-4f noun-2a noun-4f verb-2 noun-4f noun-4f noun-1a noun-1a verb-3a noun-4f noun-5fa verb-3a verb-1i:bū;es;bij noun-5fa noun-4f adj-1 noun-1a noun-1a noun-5fa verb-2 noun-4f noun-4f noun-2a adj-1 noun-5fa noun-1a noun-1b noun-1a noun-1b noun-1a noun-1a noun-1b noun-2a noun-5fa noun-1a noun-2a noun-1a noun-5fa verb-1:cel;ceļ;cēl verb-1r:cel;ceļ;cēl noun-5fa noun-4f noun-2a noun-1a noun-1b noun-5fa noun-1a noun-1a noun-1a noun-1b noun-1b noun-4f verb-1r:cens;cenš;cent noun-1a noun-2b noun-1a adjdef-f1 adjdef-m adj-1 noun-3m noun-1a verb-3a verb-3ar verb-1:cep;cep;cep noun-4f noun-1b verb-3a noun-1b noun-2a noun-4f adverb noun-4f noun-5fa noun-4f verb-3a noun-5fb noun-1a noun-1b noun-1a verb-2 noun-4f adj-1 noun-1a verb-3a verb-2 noun-1a noun-4f adj-1 noun-5fa noun-2a noun-2a noun-2a adj-1 noun-1a noun-1a noun-1a adjdef-m noun-5fa noun-5fa noun-1a verb-3a noun-1a noun-5fa noun-4f verb-2 noun-5fa noun-1a noun-1a verb-3ar noun-1a noun-4f noun-4f verb-2 verb-1:cirs;cērt;cirt verb-1r:cirs;cērt;cirt noun-2a noun-4f pron adj-1 verb-2 adverb adverb pron adverb adverb adverb noun-4f abbr foreign noun-5fa noun-4f noun-0 noun-0 noun-2a noun-5fa noun-4f noun-4f noun-5fa adj-1 noun-1a noun-1a noun-4f noun-4f noun-5fb noun-4f verb-2 verb-2 verb-2 verb-2 noun-4f noun-5fa noun-4f noun-2a noun-1a noun-0 noun-1a noun-1a noun-1a noun-4f noun-5fa verb-2 verb-2 verb-2 verb-2r verb-3a verb-3a noun-1a verb-3a noun-2a noun-1a noun-1a verb-3a verb-3a noun-2a verb-3a noun-1a noun-1a noun-1a verb-3a excl excl noun-4f noun-4f adverb noun-1a noun-1a noun-1b noun-1a verb-1:dāb;dābj;dāb verb-2 noun-1a verb-3ar noun-4f noun-2a noun-4f noun-1a noun-4f verb-3ar noun-4f noun-2a noun-4f noun-2a noun-2a noun-4f noun-4f noun-2a noun-1a noun-4f noun-1a noun-4f noun-4f noun-4f noun-4f noun-1a noun-4f noun-4f verb-2r noun-1a noun-2c adj-1 noun-1a noun-1a verb-3a noun-4f verb-3a verb-3ar noun-2a noun-1a adj-1 noun-1a noun-1a noun-4f adj-1 noun-1a noun-1a noun-1a noun-1a adverb-2 adj-1 card-2 verb-3a adj-1 pron adverb adj-1 noun-1a adj-1 verb-3a noun-4f noun-1a verb-3a pron noun-4f adj-1 adverb adj-1 adverb adverb adj-1 adverb pron adverb adverb adverb noun-2a noun-5fa noun-2c noun-6b noun-2a noun-1a verb-3a noun-1a noun-4f noun-4f noun-2a verb-2r verb-1:deg;deg;deg verb-1:deg;dedz;dedz noun-5fb noun-1a noun-4f noun-1a noun-4f foreign verb-2 noun-1a verb-2 noun-1a noun-4f noun-5fa noun-2a noun-2a noun-2a noun-2a noun-4f noun-1a noun-2a noun-4f verb-2 verb-2 noun-1a noun-1b noun-1a noun-1a noun-5fa noun-4f noun-1a verb-3a noun-1a noun-1a noun-4f noun-5fa noun-1a verb-1:dē;dēj;dēj noun-4f verb-2 noun-4f noun-1a noun-0 noun-1a noun-1a noun-4f verb-1:dieg;diedz;diedz noun-4f noun-2a adverb noun-4f noun-1a noun-1a noun-6a noun-4f noun-2a noun-1b noun-2a noun-1a noun-5fa noun-1b noun-1b noun-5fa noun-4f verb-3a noun-1a noun-1a noun-1a noun-2a noun-1a adverb noun-5fa noun-2a noun-2a noun-2a noun-4f noun-2a verb-1:dīk;dīc;dīc noun-4f adj-1 noun-5fa noun-2a verb-2 verb-3a noun-4f noun-2a noun-1a noun-1a noun-4f noun-4f noun-5fa adj-1 noun-2a card-2 adj-1 noun-1a noun-4f noun-1a noun-4f adj-1 noun-4f noun-1a noun-2a adj-1 noun-1a noun-1a noun-1a noun-4f noun-1a noun-1a noun-4f noun-4f verb-2 noun-5fa verb-2 noun-1a noun-5fa noun-5fa noun-5fa verb-1:do;dod;dev noun-4f noun-4f noun-4f noun-4f noun-5fa verb-2 verb-2r verb-3a noun-5fa noun-4f noun-1a noun-4f noun-4f verb-1:drāz;drāž;drāz verb-1r:drāz;drāž;drāz noun-4f noun-5fa noun-5fa noun-4f noun-2a noun-4f noun-2a noun-2a verb-2 verb-3a adverb-2 adverb noun-4f adj-1 adverb adverb noun-4f noun-1a noun-1a noun-2a noun-2a noun-4f verb-2 noun-2a noun-4f noun-4f noun-4f adj-1 adj-1 noun-1b noun-1a verb-2 adj-1 adj-1 adj-1 noun-4f noun-2a noun-4f verb-2 noun-4f noun-2b verb-2 noun-5fa noun-6a verb-3a noun-4f noun-4f adj-1 noun-4f noun-4f noun-1a noun-4f verb-1:dves;dveš;dves noun-4f verb-2 noun-1a noun-4f noun-4f noun-4f noun-1a noun-2a verb-2 verb-2 verb-1:dzel;dzeļ;dzēl adj-1 adj-1 adj-1 adj-1 adj-1 adj-1 adj-1 adj-1 adj-1 noun-1b noun-5fa noun-1a adjdef-m noun-2a noun-1a noun-4f verb-1:dzer;dzer;dzēr noun-1a verb-1:dzēs;dzēš;dzēs adjdef-m adj-1 verb-3a noun-1a noun-2a noun-4f noun-2a noun-1a noun-1a noun-4f noun-4f noun-4f noun-4f verb-1:dzim;dzimst;dzim noun-4f noun-5fa noun-5fa noun-1a noun-1a noun-1a noun-1a noun-4f noun-4f noun-5fa verb-3a noun-2a noun-5fa noun-6a noun-2a noun-2a verb-1:dzī;dzen;dzin noun-5fa noun-1a noun-1a noun-1a noun-4f noun-4f noun-1a noun-1a noun-2a verb-2 verb-2r noun-2a adj-1 noun-4f noun-4f noun-1a noun-1a noun-1a noun-1a noun-5fa verb-2r noun-1a adjdef-m noun-4f noun-4f noun-4f noun-1a noun-5fa noun-1a noun-4f noun-4f noun-2a adj-1 noun-5fa noun-1a noun-4f noun-4f noun-0 noun-4f noun-4f noun-4f adj-1 noun-1a adjdef-f1 noun-1a adjdef-m noun-1a noun-5fa verb-2 noun-1a noun-4f noun-4f noun-4f noun-1a noun-1a verb-2 noun-4f noun-5fa adj-1 noun-4f noun-4f adj-1 noun-4f noun-4f noun-5fa adj-1 noun-1a adj-1 noun-1a noun-5fa noun-2a noun-2a noun-4f verb-2 noun-4f noun-1a noun-4f adj-1 adj-1 noun-1b noun-4f noun-4f noun-1a noun-2a noun-4f noun-4f noun-4f noun-5fa verb-2r noun-4f adj-1 adj-1 adj-1 noun-4f verb-1:ēs;ēd;ēd noun-2a verb-1r:ēs;ēd;ēd noun-5fa noun-4f noun-4f adj-1 noun-0 noun-2a noun-5fa noun-1a noun-1a noun-1a adj-1 noun-1a noun-1a noun-5fa noun-1a noun-4f noun-1a noun-1a noun-4f noun-1a noun-1a noun-4f noun-2a noun-4f noun-1b noun-1a noun-1a noun-4f verb-2 noun-5fa noun-4f noun-1a verb-2 noun-5fa noun-5fa noun-4f noun-1a noun-1a noun-1a noun-5fa noun-1a noun-4f noun-1a noun-4f adj-1 noun-4f verb-2 noun-1a noun-4f noun-1a noun-2a noun-1a noun-2a noun-4f noun-4f noun-1a noun-4f adverb noun-1a noun-1a noun-4f noun-5fa verb-2 noun-0 noun-1a noun-1a noun-4f noun-4f noun-4f noun-1a noun-1a noun-1a noun-4f noun-2a noun-1a noun-1a verb-2 noun-4f noun-2a noun-4f noun-4f verb-2 verb-2 noun-1a noun-1a noun-1a noun-4f noun-4f noun-1a verb-2 noun-4f noun-1a noun-1b verb-3ar noun-1a noun-1a noun-4f noun-1a noun-1a noun-5fa verb-3a noun-4f noun-5fa noun-5fa verb-2 verb-3a noun-2a noun-5fa noun-4f noun-5fa noun-2a noun-2a noun-4f noun-1a noun-2b adj-1 noun-4f noun-1a noun-1a noun-1a noun-1a noun-5fa noun-1a verb-2r noun-4f verb-3ar noun-1a noun-4f noun-4f noun-4m noun-4f adjdef-f1 adjdef-m adverb adverb noun-1a verb-2 noun-4f adverb noun-1a noun-5fa adverb noun-4f verb-2 noun-2a adj-1 noun-1a adjdef-m adj-1 noun-1a verb-2r noun-4f noun-2b noun-1a adj-2 noun-4f noun-4f noun-1a noun-4f adverb noun-1a noun-2a noun-4f verb-2 verb-2r verb-2 noun-5fa adj-1 noun-5fa verb-2 verb-1:gāz;gāž;gāz noun-1a noun-1a adj-1 noun-4f noun-5fa noun-1a noun-1a noun-4f noun-4f noun-5fa noun-5fa verb-2 verb-1:glemz;glemž;glemz verb-2 noun-4f noun-4f adj-1 noun-4f adverb verb-2 noun-4f verb-2 verb-2 noun-1a adj-1 noun-5fa noun-1a noun-1a noun-6a noun-1a verb-2r noun-2a noun-1a noun-2a noun-2a noun-2a noun-2a verb-1:grāb;grābj;grāb noun-1a noun-4f noun-1a noun-4f noun-1a noun-2a verb-3ar noun-1a verb-2 noun-1a verb-1:graus;grauž;graud verb-2 verb-2 verb-1:grauz;grauž;grauz noun-4f noun-2a noun-4f noun-2a verb-2 noun-1a verb-2 verb-2 verb-2 noun-4f verb-3a verb-3ar noun-4f noun-1a noun-r3 noun-4f noun-1a noun-4f noun-1a noun-5fa noun-4m noun-1a noun-4f adj-1 verb-3a noun-1a verb-3a verb-3a noun-6a noun-4f noun-1a noun-4f noun-g noun-4f noun-4f verb-3a:;;gruzd noun-2a noun-4f adverb noun-2a verb-2 noun-2a noun-1a verb-3b verb-3a verb-3br verb-2 noun-4f noun-5fa noun-4f noun-4f noun-4f noun-4f noun-4f verb-2 noun-4f verb-2 verb-2 verb-3a noun-4f noun-6a noun-1a noun-2b noun-1a verb-1:gū;gūst;guv noun-2a noun-4f noun-4f noun-2a noun-2a noun-2a noun-4f noun-2a noun-1a noun-4f noun-4f noun-5fa noun-1a noun-4f adj-1 noun-5fa noun-5fa noun-2a noun-6a noun-4f noun-5fa noun-4f noun-4f foreign noun-4f noun-4f noun-5fa foreign noun-1a noun-1a noun-1a noun-4f noun-4f noun-1a noun-1a foreign noun-2b noun-2a noun-2a noun-0 noun-2a noun-1a noun-1a noun-5fa adj-1 noun-1a noun-4f noun-4f noun-4f noun-2a noun-2a verb-2 noun-4f noun-1a noun-4f noun-2a verb-2 noun-1a noun-5fa noun-1a verb-3a noun-1a noun-2a noun-1a noun-3m verb-2 verb-3a verb-1:iebāz;iebāž;iebāz verb-1:iebelz;iebelž;iebelz noun-1a verb-1:iebils;iebilst;iebild verb-1:iebliez;iebliež;iebliez verb-2 noun-1a verb-2 verb-1:iecel;ieceļ;iecēl noun-5fa verb-3a adjdef-m noun-4f adj-1 noun-2a verb-1:iecirs;iecērt;iecirt noun-4f verb-2r verb-1:iedāb;iedābj;iedāb verb-2 verb-3a verb-3ar adj-1 verb-3a verb-1:iedeg;iededz;iededz verb-1:iedieg;iediedz;iediedz verb-2r verb-1:iedo;iedod;iedev verb-3ar verb-2 verb-3ar verb-2 adj-1 adj-1 adj-1 part-1 noun-4f verb-1:iedzer;iedzer;iedzēr verb-1r:iedzer;iedzer;iedzēr verb-1:iedzim;iedzimst;iedzim noun-5fa verb-3a noun-1a noun-4f noun-4f verb-1:ieēs;ieēd;ieēd verb-2 verb-2r noun-5fa verb-2 noun-1a verb-2 verb-1:ieglaus;ieglauž;ieglaud verb-1:iegniez;iegniež;iegniez verb-1r:iegrāb;iegrābj;iegrāb verb-1:iegrauz;iegrauž;iegrauz verb-1r:iegriez;iegriež;iegriez verb-1:iegrūs;iegrūž;iegrūd noun-1a verb-3a verb-1:iegū;iegūst;ieguv verb-1:ieie;ieej;iegāj noun-4f verb-1r:iejauk;iejauc;iejauc verb-1r:iejus;iejūt;iejut verb-1:iekais;iekaist;iekais verb-1:iekais;iekaist;iekait verb-1:iekal;iekaļ;iekal conj conj part-1 conj conj verb-2 verb-2r noun-4f noun-1a verb-2 noun-4f verb-2 verb-3a verb-1:iekļau;iekļauj;iekļāv verb-1r:iekļau;iekļauj;iekļāv verb-1:iekļū;iekļūst;iekļuv noun-1a verb-2 verb-1r:iekop;iekopj;iekop verb-1:iekos;iekož;iekod verb-1r:iekos;iekož;iekod adverb noun-4f verb-1:iekul;iekuļ;iekūl verb-1r:ieķer;ieķer;ieķēr noun-4f verb-2 noun-4f verb-3ar verb-3ar verb-1:ielik;ieliek;ielik verb-2r verb-2 verb-3ar noun-4f verb-2 noun-4f verb-1r:iemels;iemelš;iemels noun-1a verb-1r:iemes;iemet;iemet noun-1a verb-3a verb-2r verb-2 verb-1:iemig;iemieg;iemig verb-3a verb-3ar verb-2 verb-3ar verb-3a noun-1a verb-1:ienīs;ienīst;ienīd verb-1r:ienīs;ienīst;ienīd verb-1:ieņem;ieņem;ieņēm verb-1r:ieņem;ieņem;ieņēm noun-1a verb-2 verb-2 verb-2 verb-3a verb-1r:iepazī;iepazīst;iepazin verb-1:iepēr;ieper;iepēr verb-2 verb-3a verb-2 verb-2 noun-4f noun-1a noun-5fa verb-2 verb-3a verb-2 verb-2 verb-1r:iepras;ieprot;ieprat verb-2 adverb adverb adj-1 adverb adverb verb-2 verb-1:iepūs;iepūš;iepūt verb-3a noun-1a verb-3a verb-3ar noun-1a verb-1:ieras;ierod;ierad verb-1r:ieras;ierod;ierad noun-4f verb-3b verb-1:ierau;ierauj;ierāv part-1 noun-5fa verb-2 verb-2 noun-2a noun-1a verb-3a noun-5fa verb-3a verb-2 verb-3b verb-1r:iesagrāb;iesagrābj;iesagrāb noun-5fb noun-r3 verb-3a verb-3ar verb-1r:iesakārt;iesakar;iesakār verb-1:iesāk;iesāk;iesāk verb-1r:iesāk;iesāk;iesāk noun-1a verb-1r:iesaķer;iesaķer;iesaķēr noun-1a verb-2r verb-2r verb-1:iesauk;iesauc;iesauc verb-1r:iesauk;iesauc;iesauc noun-1a verb-1:Iesirm;iesirmst;Iesirm verb-1:iesis;iesit;iesit verb-2 noun-1a verb-2 verb-3a verb-3ar noun-1a verb-1:ieskau;ieskauj;ieskāv adj-1 adjdef-m noun-1a verb-2 verb-2 noun-1a verb-1:iesnieg;iesniedz;iesniedz noun-1a verb-2 noun-4f adj-1 verb-1:iespē;iespēj;iespēj verb-2r noun-5fa noun-1a verb-3a verb-1r:iestā;iestāj;iestāj verb-2 verb-3ar noun-1a verb-2 verb-1:iestum;iestumj;iestūm verb-1:iešķil;iešķiļ;iešķīl verb-1:iešū;iešuj;iešuv verb-1:ie;ej;gāj noun-5fa verb-2 verb-1:ieteik;ieteic;ieteic noun-1a noun-4f verb-2 verb-2r adj-1 noun-2a noun-4m noun-4f adj-1 noun-4m verb-3a verb-1:ietilp;ietelp;ietilp verb-1:ietilp;ietilpst;ietilp verb-1:ietrak;ietraks;ietrak verb-3a verb-3a verb-3ar noun-1a verb-1:ietver;ietver;ietvēr noun-4f verb-3a noun-1a noun-1a noun-1a verb-2 verb-3a verb-2 verb-2 adj-1 verb-2 verb-1:ieves;ieved;ieved verb-2 verb-2r verb-3a verb-1:ievilk;ievelk;ievilk verb-1:ievirs;ievirst;ievirt verb-2 adj-1 adj-1 adj-1 noun-5fa verb-2 adj-1 noun-2a verb-2 verb-2 verb-1:iezvel;iezveļ;iezvēl verb-2 verb-1:iežilb;iežilbst;iežilb verb-2r noun-4f noun-4f adverb adverb adverb noun-2a noun-6b noun-2b noun-2a noun-4f adj-1 noun-g verb-2r adj-1 noun-5fa adj-1 verb-1:ilg;ilgst;ilg noun-1b noun-1a noun-4f noun-5fa noun-5fa noun-1a noun-1a noun-2a noun-4m noun-4f noun-5fa noun-1a noun-5fa noun-4f noun-4f noun-1a adj-1 verb-2 noun-4f noun-4f noun-4f noun-4f noun-2a noun-4f noun-4f noun-1a noun-4f noun-4f noun-2a noun-1a adj-1 adj-1 adj-1 noun-5fa noun-1a verb-2 verb-2r noun-2a adj-1 noun-1a verb-2 noun-1a noun-4f noun-1a noun-4f noun-4f adj-1 noun-1a adj-1 noun-4f noun-2a noun-1a noun-5fa noun-5fa adj-1 verb-2r noun-1a verb-2 noun-4f noun-4f adj-1 verb-2 verb-2r noun-1b adj-1 particle verb-3br verb-2 noun-5fa verb-1:izaug;izaug;izaug verb-3a verb-2 verb-3a part-1 verb-1r:izbī;izbīst;izbij verb-2 noun-4f noun-1a verb-2 verb-3ar verb-2 noun-5fa noun-r3 verb-1r:izcel;izceļ;izcēl noun-2a adj-1 verb-3a verb-3a verb-2r verb-3ar verb-3a verb-3ar verb-3ar verb-2 verb-3a verb-3a adj-1 verb-3a noun-4f adj-1 noun-1a verb-3a verb-1:izdil;izdilst;izdil verb-3a noun-4f verb-2 noun-r3 verb-1:izdo;izdod;izdev verb-2 verb-1:izdrāz;izdrāž;izdrāz verb-2 verb-2 verb-3ar verb-1:izdzer;izdzer;izdzēr verb-1:izdzis;izdziest;izdzis verb-2 noun-4f adj-1 noun-4f verb-1:izēs;izēd;izēd verb-3a verb-1:izgais;izgaist;izgais adverb adverb adverb adverb noun-4f verb-2 verb-1:izgāz;izgāž;izgāz noun-4f noun-4f verb-2 verb-2r verb-2 verb-1:izgrūs;izgrūž;izgrūd verb-3br verb-1:izģins;izģinst;izģind verb-2 noun-2a verb-1:izjā;izjāj;izjāj verb-1:izjus;izjūt;izjut adj-1 noun-4f verb-2 noun-1a verb-1:izkals;izkalst;izkalt verb-2 verb-2 verb-2 noun-5fa verb-3a verb-3a noun-5fa verb-1:izklieg;izkliedz;izkliedz verb-2 verb-1:izknieb;izkniebj;izknieb verb-1:izkop;izkopj;izkop verb-1:izkris;izkrīt;izkrit verb-1r:izkris;izkrīt;izkrit verb-1:izlais;izlaiž;izlaid noun-5fa verb-3a verb-3a verb-3ar verb-1:izlem;izlemj;izlēm verb-2 verb-3ar verb-3a verb-2 verb-2r noun-r3 verb-1r:izlik;izliek;izlik verb-3ar verb-3ar noun-4f verb-2 verb-2 verb-2 verb-3a verb-2 noun-1a verb-3a noun-4f verb-2 verb-2r adj-1 verb-2 noun-1a verb-1:izmes;izmet;izmet noun-1a verb-3ar verb-1r:izmī;izmij;izmij noun-1a verb-1:iznīk;iznīkst;iznīk verb-1:izņem;izņem;izņēm noun-1a noun-1a noun-4f noun-1a verb-2r verb-1:izpaus;izpauž;izpaud verb-1r:izpaus;izpauž;izpaud verb-3ar verb-2r noun-5fa verb-2 verb-3a noun-5fa verb-3a noun-4f noun-4f adverb verb-1:izpis;izpiš;izpis verb-1r:izpis;izpiš;izpis verb-3a noun-1a verb-3ar verb-1:izples;izpleš;izplet,izplēt verb-1r:izples;izpleš;izplet,izplēt verb-2r verb-1:izpras;izprot;izprat noun-5fa verb-3a verb-3a noun-4f verb-2 noun-5fa verb-3a verb-3ar noun-1a verb-3a verb-3ar verb-3a noun-2a verb-2 verb-3b verb-3br verb-1:izrau;izrauj;izrāv verb-3a noun-1a verb-2 verb-1:izrī;izrij;izrij verb-2r verb-3b verb-3br verb-1:izsauk;izsauc;izsauc verb-1r:izsauk;izsauc;izsauc verb-3a verb-2 verb-1:izsis;izsit;izsit noun-1a verb-2 verb-3a verb-3a verb-2 noun-4f verb-3a verb-3ar noun-1a verb-1:izskaus;izskauž;izskaud verb-1:izslēg;izslēdz;izslēdz verb-2 adj-1 verb-1:izsnieg;izsniedz;izsniedz verb-1:izspies;izspiež;izspied verb-1:izspries;izspriež;izspried noun-5fa verb-3a verb-1:izstiep;izstiepj;izstiep noun-1a verb-2 verb-1:izstrēb;izstrebj;izstrēb verb-1:izsūk;izsūc;izsūc verb-1r:izsus;izsūt;izsut verb-1:izsvies;izsviež;izsvied verb-2 noun-4f noun-4f verb-1:izšķir;izšķir;izšķīr verb-1r:izšķir;izšķir;izšķīr verb-3a verb-3ar noun-1a noun-5fa verb-1:izteik;izteic;izteic verb-1r:izteik;izteic;izteic adj-1 noun-4f verb-1:iztelz;iztelž;iztelz verb-1:iztemp;iztempj;iztemp verb-2 verb-2r verb-2r noun-4f noun-4f verb-2r verb-2 verb-1r:iztriek;iztriec;iztriec verb-2 verb-3ar verb-3a verb-2 verb-2 noun-5fa noun-1a verb-2 verb-2r noun-5fa verb-2 verb-3ar verb-3ar verb-1:izvērs;izvērš;izvērs verb-1:izves;izved;izved noun-1a verb-2 verb-1:izvilk;izvelk;izvilk noun-1a verb-3a verb-1:izzag;izzog;izzag verb-2 verb-2 verb-3a noun-4f verb-1:izzus;izzūd;izzud verb-2 verb-1:izžū;izžūst;izžuv noun-1a verb-2r verb-2 verb-2 verb-2 adj-1 noun-2a noun-4f noun-1b verb-2r noun-4f adverb verb-2 adj-2 noun-5fa noun-4f noun-5fa noun-2a noun-4f noun-5fa noun-2a noun-4f noun-1a adjdef-f1 adjdef-m noun-5fa adj-1 noun-6a noun-4f verb-2 adj-1 noun-1a noun-5fa noun-5fa noun-1a noun-1a noun-4f verb-1:jaus;jauš,jauž;jaut,jaud noun-1a verb-2 verb-2 noun-1a noun-1a noun-4f verb-1:jēg;jēdz;jēdz noun-4f noun-5fa adj-1 adj-1 verb-2 verb-2r noun-1a noun-2c noun-4f noun-2a adverb adverb noun-4f noun-4f noun-4f noun-2a verb-2 noun-1a noun-4f noun-1a noun-1a noun-1a noun-4f adj-1 noun-2a verb-1:jus;jūt;jut verb-1r:jus;jūt;jut noun-4f noun-4f noun-4f adj-1 noun-4f noun-2a noun-4f noun-1a noun-4f noun-1b noun-1a noun-2a noun-2a verb-2 adverb adjdef-m noun-4f noun-4f noun-0 adj-1 noun-1b noun-4f verb-1:kais;kaist;kais,kait noun-5fa noun-1a noun-4f noun-4f noun-1a noun-4f noun-5fa noun-1b noun-1a noun-1a noun-1a noun-2b noun-2b noun-1a noun-2a noun-5fa noun-1a verb-1:kal;kaļ;kal noun-2a noun-5fa conj noun-4f noun-5fa noun-2a noun-2a noun-2a noun-4f noun-4f noun-4f noun-1a noun-4f noun-2a noun-2a noun-2a noun-2a noun-2a noun-1a noun-2a noun-2c verb-2 noun-5fa noun-4f noun-4f noun-5fa noun-2a noun-1a noun-4f noun-2b noun-1a noun-1a noun-1a noun-4f noun-4f noun-1a noun-5fa noun-1a noun-1a noun-4f noun-1a verb-1:kāp;kāpj;kāp noun-2a noun-2a noun-6a noun-1a noun-1a noun-1a noun-1a noun-4f noun-1a noun-1a noun-2a noun-1a noun-5fa noun-5fa noun-5fa noun-2a noun-1a noun-4f verb-2 verb-2 verb-2r noun-1a verb-2 verb-1:kars;karst;kars adj-1 noun-1a noun-1b noun-4f noun-4f noun-1a adj-1 verb-2r foreign noun-6a noun-2a noun-5fb verb-3ar noun-1a verb-2r noun-2b noun-4f noun-2c noun-4f noun-4f verb-2 adverb noun-5fa adverb noun-4f verb-1:kauk;kauc;kauc noun-1a noun-1a verb-2 verb-2 noun-1a adj-1 adj-1 noun-1a noun-1a verb-3a verb-1:kau;kauj;kāv verb-1r:kau;kauj;kāv verb-2r noun-4f noun-1a noun-4f noun-1a noun-1a noun-1a noun-1a noun-1a noun-0 noun-4f noun-4f noun-4f noun-4f noun-1a noun-5fa noun-1a noun-4f noun-4m noun-2a noun-2a noun-4f noun-1a noun-5fa noun-4f noun-2a noun-4f noun-4m noun-2a verb-2 noun-1a noun-1a verb-2 verb-2 noun-1a verb-2 verb-2 noun-5fa noun-1a verb-2 verb-3a verb-1:klā;klāj;klāj adverb noun-5fa noun-4f noun-5fa noun-1a verb-3a verb-3ar noun-4f noun-5fa noun-2a noun-2a noun-2a noun-2b noun-2a verb-2 verb-2 noun-4f noun-4f verb-2 noun-2b verb-1:klems;klemš;klems verb-2 verb-1:klemz;klemž;klemz verb-2 noun-2a verb-2 verb-2 verb-2 verb-1:kles;kleš;kles noun-6a verb-2 noun-2b noun-2b noun-2a noun-2a verb-1:klieg;kliedz;kliedz noun-1a verb-1:klies;kliež;klied noun-1a noun-4f noun-5fa noun-1a noun-4f noun-2a noun-4f verb-2 noun-5fa noun-2b noun-2b verb-2 noun-2a noun-1a noun-4f noun-4f verb-2 verb-2 verb-2 noun-1a verb-2 verb-2 verb-2 noun-1a noun-4f noun-2b verb-2 noun-4f noun-5fa noun-5fa noun-4f noun-1a noun-4f noun-4f verb-3ar noun-5fa verb-1:kļū;kļūst;kļuv verb-2 adverb-2 noun-2b verb-2 noun-2a noun-1a verb-1r:knieb;kniebj;knieb noun-4m noun-4f noun-2a noun-2a noun-2a verb-3ar noun-5fa noun-4f noun-1a verb-2 verb-2r verb-2 noun-4f noun-4f noun-2a noun-1a noun-1a noun-1a noun-1a noun-4f noun-5fa noun-5fa noun-1a noun-1a verb-2 noun-1a noun-1a noun-1a noun-5fa noun-4f noun-4f noun-2b noun-4f adj-1 noun-1a conj noun-4f adj-1 noun-1a noun-2a noun-1a noun-4f noun-4f verb-2 noun-1a noun-4f noun-1a verb-2 noun-4f noun-1a noun-4f noun-1b noun-4f noun-4f noun-4f noun-4f noun-1a noun-1a verb-2 noun-1a noun-4f noun-4f noun-4f noun-5fa verb-2 noun-4f noun-4f noun-1a noun-1a noun-5fa noun-1a noun-1a adj-1 noun-1a verb-2 noun-4f verb-2 noun-4f adj-1 verb-2 noun-4f noun-1a noun-2a noun-1a noun-1a noun-4f noun-5fa noun-5fa noun-4f verb-2 noun-1a noun-1a noun-4f noun-2a noun-1a noun-4f verb-2 noun-1a noun-4f noun-4f noun-4f noun-1a noun-1a noun-1a noun-4f noun-1a noun-1a noun-1a noun-1a noun-1a noun-5fa verb-2 noun-1a noun-4f verb-2r noun-4f adverb noun-4f adj-1 noun-4f verb-2 adj-1 noun-4f noun-2a noun-g noun-2a noun-2a noun-r3 verb-2r noun-4f verb-1r:kop;kopj;kop noun-g adverb noun-1a adverb noun-1a noun-5fa noun-1a noun-1a noun-2a noun-2a noun-2a noun-1a noun-1a noun-1a noun-1a noun-4f noun-1a noun-4f noun-4f noun-1a verb-1:kos;kož;kod noun-5fb verb-2 noun-1a foreign noun-1a noun-4f adjdef-m noun-1a noun-2b noun-4f verb-2 verb-2r noun-2a noun-1a noun-1a verb-3a noun-1a noun-4f adj-1 noun-1a noun-1a noun-4f noun-5fa adj-2 verb-1:krau;krauj;krāv noun-5fa noun-4f noun-1a verb-2 noun-4f noun-1a noun-2a noun-1a noun-5fb noun-2b noun-2a noun-4f noun-4m noun-1a noun-1a noun-1a noun-1a verb-3a verb-2 adj-1 noun-2b noun-1a noun-4f noun-1a noun-1a noun-1a noun-4f verb-1:krims;kremt;krimt verb-1:kris;krīt;krit noun-1a verb-1r:kris;krīt;krit noun-1a noun-1a noun-1a noun-4f noun-5fa noun-2a noun-4f noun-1a verb-2 verb-3a noun-2b noun-1a noun-1b noun-2a noun-4f noun-1a noun-1a noun-6a noun-4f noun-5fa verb-2 noun-2a noun-2a noun-2b noun-2a noun-4f noun-4f noun-1a verb-2 noun-2a verb-2 noun-4f noun-4f noun-4f adverb noun-1a noun-1a noun-5fa noun-5fa verb-3a verb-1:kul;kuļ;kūl verb-2 noun-1a noun-1a noun-1a noun-5fa verb-2r noun-1a verb-2 verb-2r verb-2 noun-2a noun-4f verb-3a noun-1a noun-4f noun-1a noun-5fa adj-1 verb-3ar noun-4f noun-2a noun-4f noun-4m verb-2 noun-1a noun-5fa noun-5fa noun-1a verb-3a verb-3a verb-2 verb-2 verb-3a verb-2 verb-3a noun-2a noun-2a verb-2 noun-2a noun-2a noun-1a noun-2a verb-2 verb-2 noun-4f noun-4f verb-2 noun-4f noun-2a noun-1a noun-2a adj-1 verb-1:ķer;ķer;ķēr verb-1r:ķer;ķer;ķēr verb-2 noun-4f noun-4f noun-4f noun-5fa noun-2a verb-3a noun-4f verb-2r noun-1a noun-g adj-1 verb-2r noun-4f noun-4f noun-2a noun-1a noun-1a noun-2a noun-5fa verb-2r noun-1b noun-2a verb-2 noun-1a noun-1a noun-2a noun-5fa noun-1a noun-1a adverb-2 noun-4f noun-4f noun-4f verb-1:labpatik;labpatīk;labpatik verb-1r:labpatik;labpatīk;labpatik adverb-2 adj-1 noun-1a verb-2 noun-4f noun-4f noun-1a adverb adj-1 noun-1b noun-1a verb-2r noun-1a adverb adverb adverb particle adverb noun-4f adj-1 noun-1a noun-1a noun-1a noun-2a noun-5fa verb-2 noun-2a noun-2a verb-1:lais;laiž;laid verb-1r:lais;laiž;laid noun-4f verb-3ar noun-4f verb-3ar noun-1a noun-1a noun-1b verb-1:lak;lok;lak verb-2 noun-2a noun-1a noun-5fa noun-2a noun-4f noun-2a noun-2a noun-1a noun-2b verb-3a verb-3a verb-2 verb-2r noun-4f noun-1a noun-1a noun-1a noun-1a noun-4f noun-1a noun-1a noun-4f noun-1a noun-1a noun-1a noun-5fa noun-2a noun-4f noun-4f noun-2a verb-3a noun-4f verb-1r:lauz;lauž;lauz noun-5fa noun-1a adj-1 noun-5fa noun-4f noun-1a noun-3m adj-1 noun-1a noun-5fa noun-1a noun-4f noun-1a noun-4f noun-4f adverb noun-4f verb-2 noun-5fa verb-1:lem;lemj;lēm noun-1a noun-4f noun-2a adj-1 noun-4f noun-4f noun-5fa verb-2 noun-1a noun-5fa noun-5fa noun-5fb adj-1 noun-2b noun-2a noun-5fa noun-5fa noun-2a noun-4f noun-1a noun-2a verb-2 verb-3a verb-3ar noun-1a noun-4f noun-1a noun-4f verb-2 noun-1a adverb conj adverb adverb adverb noun-1a noun-4f verb-2r adverb noun-2a adverb noun-4f adj-1 verb-3a verb-3ar noun-1a conj noun-1a adjdef-f1 adjdef-m adj-1 adverb adj-1 noun-5fa verb-3a verb-3a noun-1a verb-2 verb-1r:lieg;liedz;liedz noun-1a noun-2a noun-2a verb-1:liek;liec;liec adj-1 noun-4f noun-1a adverb noun-1a noun-1a noun-1a noun-1a noun-2a noun-1a adverb adverb adverb-2 adj-1 adverb noun-4f adverb adj-1 adverb verb-3a verb-3ar noun-1a noun-1a noun-2a noun-4f adj-1 noun-1a noun-2a adverb noun-1a noun-5fa noun-4f verb-2 verb-1:lie;lej;lēj noun-4f noun-4f verb-2 noun-5fa noun-5fa verb-2 noun-1a noun-1a noun-4f noun-2a verb-2 noun-3m noun-2a noun-1a noun-4f noun-4f adverb noun-4f noun-4f noun-4f noun-4f noun-2a noun-1a verb-2 noun-4f noun-5fa noun-4f verb-2 verb-2r verb-1:lik;liek;lik verb-1:lik;liek;lik noun-2a noun-1b verb-1r:lik;liek;lik noun-4f noun-1a noun-1a verb-2 noun-2a noun-4f noun-2a adverb noun-4f noun-5fa noun-5fa noun-5fa noun-0 noun-1a noun-4f noun-1a verb-2 adj-1 noun-5fb adj-1 verb-1:lī;līst;lij noun-4f noun-1a noun-1a noun-4f noun-1a noun-2a verb-1:lob;lobj;lob noun-2a noun-2a noun-2a noun-1a noun-1a noun-4f noun-2a noun-1a noun-1a noun-1a noun-2a noun-4f noun-4f adverb noun-1a noun-1a noun-4f noun-1a noun-1a adj-1 noun-4f verb-1:lūg;lūdz;lūdz verb-1r:lūg;lūdz;lūdz noun-1a excl verb-2 noun-4f noun-2a verb-2 verb-2 noun-4f noun-4f noun-2a noun-5fb noun-1a noun-4f noun-4f noun-6a adj-1 noun-1a verb-1:ļau;ļauj;ļāv noun-1b noun-4f verb-2 noun-4f verb-2 noun-4f noun-4f noun-4f noun-4f verb-3a adverb adj-1 verb-3b noun-4f noun-1a noun-4f verb-3a noun-1a noun-1a verb-3ar noun-5fa noun-1a noun-4f noun-5fa noun-1a noun-1a verb-2 noun-1a noun-5fa adj-1 verb-3a verb-3ar noun-4f noun-4f noun-5fa noun-5fa noun-4f noun-1a noun-4f noun-1a noun-1a noun-1a noun-4f noun-2a noun-1a noun-6a noun-4f noun-1a noun-2a noun-1a verb-2 noun-5fa noun-4f noun-4f noun-1a noun-2a noun-2a noun-2a adj-1 noun-4f noun-4f noun-1a verb-2 noun-4f noun-4f adj-1 noun-1a verb-1:māk;māc;māc verb-1r:māk;māc;māc adverb adverb noun-4f verb-2r verb-2 noun-1a noun-5fa noun-5fa noun-4f noun-4f noun-4f noun-5fa noun-4f noun-4f noun-4f noun-5fa noun-4f noun-5fa noun-5fa noun-2a noun-5fa noun-1a noun-4f noun-5fa noun-4f noun-5fa adj-1 noun-5fa noun-4f verb-3a noun-4f noun-4f noun-4f verb-2 noun-4f noun-4f noun-4f noun-4f noun-4f noun-1a noun-1a noun-4f noun-4f noun-4f noun-4f noun-4f noun-5fa noun-4f noun-4f verb-1:mā;māj;māj noun-5fa noun-4f adj-1 noun-1a noun-2a adj-1 noun-1b verb-2 verb-3a noun-5fa noun-1a noun-1a noun-1a adj-1 noun-1a noun-1b noun-1a adverb-2 noun-5fa adverb noun-5fa verb-3ar adj-2 noun-4f noun-2a adverb adverb adverb adverb noun-5fa adverb adverb noun-4m noun-4f adj-1 adj-2 noun-4f adverb adverb noun-2a noun-1a noun-5fa noun-1a noun-2a noun-4f noun-4f noun-4f adj-1 noun-1a noun-1a noun-1a noun-1a noun-2a noun-2a noun-1a verb-1:mēg;mēdz;mēdz verb-1:mēg;mēdz;mēdz noun-1a verb-3a noun-1a noun-4f verb-2 noun-1a noun-4f noun-5fa noun-5fa noun-1a noun-2a noun-2a noun-5fa noun-2a verb-2 adj-1 noun-2a noun-1a adj-1 noun-5fa noun-1a noun-2a noun-5fa noun-2a noun-2a noun-4f noun-4f noun-4m noun-1a noun-1a noun-5fa noun-5fa noun-5fa noun-1a noun-5fa noun-2a noun-2a noun-2c noun-5fa noun-4f noun-1a noun-1a noun-1a noun-1a noun-5fa noun-4f noun-5fa noun-4f noun-2a verb-2 verb-3a verb-1:mērk;mērc;mērc noun-2b noun-1a verb-2r noun-1a noun-4f noun-1a verb-1:mes;met;met noun-1a noun-1a noun-1a noun-1a noun-5fa noun-1a noun-1a noun-1a noun-1a noun-4f noun-5fa noun-5fa noun-1a noun-5fa noun-2a noun-1a noun-1a verb-3a noun-1a verb-1:mieg;miedz;miedz verb-2 noun-1a noun-4f noun-1b verb-2 verb-1:mie;mej,mien;mēj,mēj verb-2 noun-2a noun-2a noun-4f noun-1a noun-4f noun-4f noun-4f noun-4f noun-4f adj-1 adjdef-m adj-1 noun-1a noun-4f noun-4f noun-4f verb-2 verb-3a verb-3ar verb-2r noun-4f noun-2a adj-1 noun-2a noun-5fa noun-4f adj-1 card-1 noun-1a verb-2 verb-2 verb-2 noun-2a adj-1 adj-1 noun-1a verb-2 noun-1a adverb adj-2 adverb noun-4f noun-4f noun-2a noun-1a verb-3a adj-1 noun-4f noun-1a noun-4f noun-4m noun-1a noun-5fa noun-4f verb-3a verb-3a adj-1 noun-1a verb-2 noun-2a noun-4f verb-3a verb-1:mir;mirst;mir noun-2a verb-1:mis;mīt;mit noun-5fa noun-2a verb-1r:mī;mij;mij verb-3ar noun-5fa verb-3a noun-2a verb-2 verb-2 verb-3b verb-3a noun-5fa noun-2a adj-1 adj-1 verb-3a adverb noun-1a noun-4f noun-4f noun-4f noun-4f noun-5fa noun-1a noun-1a noun-5fa noun-2a noun-4f verb-1:mos;most;mod verb-1r:mos;most;mod noun-2a verb-2 noun-1a noun-1a noun-1a verb-2 noun-1a verb-3a noun-4f noun-4f noun-1a noun-1a adj-1 noun-5fa noun-2a noun-2a noun-4f noun-4m noun-2a noun-4f noun-2b verb-2 noun-4f noun-5fa foreign noun-1a noun-4f noun-1a noun-1a noun-1a noun-4f noun-1a noun-1a noun-1a noun-4f noun-2a noun-1b noun-1a noun-5fb verb-2 verb-2r noun-1a noun-1a verb-2 noun-4f noun-1a noun-2b noun-4f adverb adverb noun-4f noun-1a noun-4f noun-1a noun-4f noun-4f noun-4f noun-5fa noun-5fa noun-1a noun-2a adj-1 noun-2a adjdef-f1 adjdef-m adverb adverb adverb adverb adverb adverb adverb adj-1 adverb noun-5fa noun-4f verb-1:nāk;nāk;nāc noun-5fa verb-1r:nāk;nāk;nāc noun-6a noun-5fa noun-1b noun-5fa noun-1a noun-1a noun-2a noun-5fa noun-4f noun-6a noun-2a noun-4f noun-5fa noun-2a noun-1a noun-2a noun-1a noun-5fa noun-2a noun-5fa noun-5fa noun-5fa noun-5fa noun-1b noun-5fa noun-2a adj-1 part-2 noun-4f adj-1 adj-1 verb-3ar adj-1 adj-1 part-1 adj-1 noun-4f noun-4f verb-1:necies;necieš;neciet adj-1 adverb adverb adverb adverb card-2 adverb noun-4f adj-1 noun-1a noun-4f noun-4f noun-1a adj-1 adverb adj-1 adj-1 verb-1r verb-3b verb-3a adj-1 noun-1a noun-4f adj-1 noun-4f adj-1 noun-4f adj-1 adverb adverb adverb adverb adverb adj-1 noun-5fa verb-2 adj-1 noun-1a adj-1 noun-5fb adverb adverb noun-5fa part-1 adverb adj-1 adj-1 noun-4f adj-1 adj-1 adj-1 noun-4f adverb part-1 noun-4f adj-1 adj-1 adj-1 adj-1 adjdef-m noun-4f adj-1 adj-1 adj-1 adj-1 adj-1 adj-1 adverb noun-4f verb-2 adj-1 noun-r3 adj-1 adverb-2 adverb adj-1 noun-1a verb-1r:nes;nes;nes adj-1 adverb noun-4f adjdef-m noun-1a adj-1 noun-4f noun-2a noun-5fa noun-1a noun-2a noun-4f adj-1 adj-1 noun-5fa noun-1a verb-3a noun-1b noun-2a noun-2a noun-2a noun-2a noun-2a noun-2a noun-2c verb-1:nīk;nīkst;nīk noun-2b noun-4f verb-2 verb-1:nīs;nīst;nīd verb-3a verb-3a verb-1r:nobeig;nobeidz;nobeidz noun-1a verb-3a noun-2a noun-1a verb-3a verb-1:nocel;noceļ;nocēl noun-1a verb-3a verb-1:nočiep;nočiepj;nočiep noun-1a verb-3a noun-4f noun-5fa noun-4f verb-3a noun-r3 verb-2r verb-3a noun-4f verb-3a noun-2a verb-2 noun-1a verb-1:nodo;nodod;nodev verb-1r:nodo;nodod;nodev verb-1r:nodrāz;nodrāž;nodrāz verb-3a noun-4f verb-1:nodzer;nodzer;nodzēr verb-2 verb-1:noēs;noēd;noēd noun-1a verb-2 noun-5fa verb-3a verb-3ar noun-2a noun-2a verb-2 verb-2r adj-1 verb-1:nogāz;nogāž;nogāz verb-2 verb-3a verb-1:nograuz;nograuž;nograuz verb-2 verb-2r verb-1r:nogrūs;nogrūž;nogrūd noun-4f noun-2a verb-1:noģis;noģied;noģid verb-1:noie;noej;nogāj verb-2 noun-4f verb-1:nojaus;nojauš,nojauž;nojaut,nojaud noun-4f verb-1:nojēg;nojēdz;nojēdz verb-2 verb-1:noklā;noklāj;noklāj verb-1:noklieg;nokliedz;nokliedz verb-1:noklīs;noklīst;noklīd verb-3a verb-1:nokļū;nokļūst;nokļuv verb-1:noknieb;nokniebj;noknieb verb-1r:nokrieb;nokniebj;noknieb verb-2 verb-3a noun-4f verb-1:nokris;nokrīt;nokrit noun-2a verb-1:noķer;noķer;noķēr adj-1 verb-3a verb-2 verb-1r:nolēk;nolēc;nolēc verb-1:nolem;nolemj;nolēm noun-1a verb-2 verb-3a verb-1:nolieg;noliedz;noliedz verb-2 noun-1a noun-1a verb-1:nolik;noliek;nolik verb-1:nolik;noliek;nolik verb-3b verb-2 noun-1a verb-2 noun-4f part-2 verb-3a verb-3ar noun-4f verb-2 verb-1r:nomāk;nomāc;nomāc part-2 verb-3ar adverb verb-3a verb-3a verb-2 verb-1:nomes;nomet;nomet noun-2a noun-2a noun-1a verb-3a verb-2r noun-1a verb-1:nomir;nomirst;nomir verb-1r:nomir;nomirst;nomir verb-1:nonāk;nonāk;nonāc verb-2 verb-2r verb-2 verb-3a verb-2 verb-1:nonīk;nonīkst;nonīk verb-2 verb-1:noņem;noņem;noņēm verb-1r:nopamp;nopampst;nopamp verb-2 verb-3a verb-1:nopel;nopeļ;nopēl verb-1:nopirk;nopērk;nopirk verb-1r:nopirk;nopērk;nopirk verb-1r:nopis;nopiš;nopis verb-3a verb-1:nopļau;nopļauj;nopļāv verb-1:nopras;noprot;noprat verb-2 verb-3a verb-3a verb-2 verb-1:norau;norauj;norāv noun-1a verb-3ar noun-1a verb-3a noun-1a verb-2 noun-5fa verb-3a verb-3ar verb-3a:;;rit noun-4f verb-2 verb-2r noun-1a verb-3b verb-1r:nosamāk;nosamāc;nosamāc verb-1:nosauk;nosauc;nosauc noun-1a verb-2r verb-1r:nosēs;nosēž,nosēst;nosēd verb-2 verb-2r verb-2 verb-2r noun-1a verb-1:noskārs;noskārst,noskārš;noskārt verb-3a noun-4f verb-1r:noslēg;noslēdz;noslēdz noun-1a noun-1a noun-5fa verb-3a verb-1:nosper;nosper;nospēr verb-2 verb-3a verb-1:nosprāg;nosprāgst;nosprāg verb-1:nospraus;nosprauž;nospraud verb-1:nospries;nospriež;nospried noun-4f verb-1r:nostā;nostāj;nostāj verb-3a noun-4f noun-2a verb-3a verb-2 verb-3a verb-1:nosvīs;nosvīst;nosvīd verb-1:nošau;nošauj;nošāv verb-1:nošķir;nošķir;nošķīr adverb adverb adjdef-m noun-4f verb-1:noteik;noteic;noteic adverb-2 adj-1 noun-1a verb-2 verb-2 verb-2 verb-1:notik;notiek;notik noun-1a adverb verb-3ar noun-4f verb-1:notver;notver;notvēr verb-3a noun-1a verb-2 noun-1b verb-3a noun-2a verb-2 verb-1:novērs;novērš;novērs noun-1a verb-2 verb-1:noves;noved;noved verb-2 verb-2 verb-1r:novilk;novelk;novilk noun-1a noun-5fa verb-1:nozag;nozog;nozag noun-5fa noun-1a verb-2 noun-1a noun-5fa noun-5fa verb-2 noun-4f adj-1 noun-1a noun-5fa verb-1:nozus;nozūd;nozud verb-2 noun-2a noun-4f adverb noun-1a adverb verb-2 verb-2 verb-1:ņem;ņem;ņēm verb-1r:ņem;ņem;ņēm verb-2r verb-3a noun-4f noun-4f verb-2r verb-1:ņirg;ņirdz;ņirdz verb-2 noun-4f verb-3a verb-3b verb-3a verb-2 noun-1a noun-5fa noun-1a adverb adj-1 noun-4f noun-1a noun-4f noun-1a noun-1a noun-2a noun-4f verb-2 noun-2a noun-4f adj-1 noun-2a noun-1a noun-4f noun-4f noun-4f noun-4f noun-4f noun-5fb noun-5fb noun-5fa noun-2a noun-4m noun-4m noun-1a noun-4f noun-4f verb-2 noun-2a noun-2a noun-2a adj-1 noun-4f noun-2a noun-0 noun-1a noun-4f noun-1a verb-2 noun-1a noun-4f noun-4f noun-2a noun-1a noun-2a noun-4f noun-5fa noun-4f adverb noun-4f foreign noun-4f adverb noun-4f noun-1a noun-1a adverb adverb foreign noun-1a noun-1a noun-4f noun-5fa adjdef-m noun-5fa verb-3a noun-1a verb-3a verb-1:pabeig;pabeidz;pabeidz noun-4f verb-1i:pabū;;pabij verb-1:pacel;paceļ;pacēl noun-1a verb-3a noun-1a verb-3a verb-3ar adj-1 verb-3a noun-2a noun-2a adj-1 verb-2 noun-5fa noun-g noun-1a adj-1 adj-1 noun-1a noun-1a verb-1:paēs;paēd;paēd adverb verb-3a adverb adverb adverb adverb adverb verb-3a noun-1a noun-1a verb-2 noun-1a adverb adverb verb-2 noun-5fa verb-1:pagrim;pagrimst;pagrim verb-1:pagrūs;pagrūž;pagrūd verb-3b verb-3a verb-3br verb-1:pagū;pagūst;paguv verb-1r:paģis;paģied;paģid noun-2a noun-1a noun-4f verb-1:paie;paej;pagāj noun-4f noun-4f verb-2 noun-1a noun-4f adj-1 noun-5fa noun-5fb noun-1a noun-5fa adj-1 noun-4f adj-1 adj-1 noun-4f noun-1a adverb adverb verb-1:palais;palaiž;palaid verb-2 adverb adj-1 verb-3a noun-1a noun-4f noun-1a verb-3a verb-3ar adj-1 noun-4f noun-2a noun-2a noun-5fa noun-1a verb-2 verb-2r verb-1:palik;paliek;palik noun-2a verb-3b verb-1r:paļau;paļauj;paļāv verb-2 noun-4f verb-3a verb-3a noun-4f noun-4f noun-4f adj-1 noun-5fa verb-2 verb-2r noun-1a noun-1a noun-4f noun-5fa adverb adverb adverb verb-3a verb-1:pames;pamet;pamet adj-1 noun-1a verb-3a verb-3ar verb-3a verb-1r:pamos;pamost;pamod noun-1a verb-3a verb-1:panāk;panāk;panāc noun-1a noun-2a verb-1:panīk;panīkst;panīk verb-1:nīs;nīst;nīd noun-4f noun-1b noun-1a noun-1a noun-1a noun-1a noun-1a verb-1:paņem;paņem;paņēm noun-4m noun-5fa noun-4f verb-3a noun-1a noun-g adverb noun-2a noun-4f noun-2a noun-1a verb-1:papis;papiš;papis verb-1r:papis;papiš;papis verb-3a noun-4f noun-1a noun-3m verb-1:papūs;papūš;papūt noun-4f verb-3a verb-3ar noun-5fa noun-1a noun-1a noun-1a noun-4f adverb verb-3a verb-3ar noun-1a verb-1:paras;parod;parad adverb adj-1 verb-3b noun-1a noun-1a noun-4f noun-5fa noun-1a verb-3a noun-5fa verb-1:pārcel;pārceļ;pārcēl verb-1r:pārcel;pārceļ;pārcēl verb-1r:pārcep;pārcep;pārcep verb-3ar noun-1a verb-2 verb-1:pārdo;pārdod;pārdev noun-4f noun-1a verb-2 verb-3a noun-2a noun-2b noun-2a noun-1a verb-2 noun-1a noun-4f noun-1a noun-1a adverb verb-3a verb-1:pārie;pārej;pārgāj noun-1a adverb noun-2a verb-2 verb-1:pārkāp;pārkāpj;pārkāp noun-1a verb-1:pārklā;pārklāj;pārklāj verb-1r:pārkos;pārkož;pārkod noun-1a noun-1a noun-1a noun-4f verb-3a verb-3ar verb-1:pārlik;pārliek;pārlik verb-1:pārlīs;pārlien;pārlīd verb-2 verb-3a verb-3ar noun-4f verb-2 noun-1a verb-1:pārmes;pārmet;pārmet noun-4f verb-1:pārņem;pārņem;pārņēm verb-2r noun-1a adj-1 noun-4f noun-5fa verb-3a verb-1r:pārrāp;pārrāpj;pārrāp verb-3b verb-1r:pārraus;pārrauš;pārraus noun-4f verb-2 verb-2r noun-1a verb-1:pārspē;pārspēj;pārspēj verb-1:pārspries;pārspriež;pārspried noun-2a noun-1a noun-4f noun-1a noun-1a verb-1r:pārsvemp;pārsvempj;pārsvemp verb-1:pārtap;pārtop;pārtap noun-4f noun-1a noun-4f noun-4f noun-4f noun-2a verb-2 verb-2 verb-2 verb-1r:pārvāk;pārvāc;pārvāc noun-5fa noun-4f verb-3a noun-4f verb-2r verb-1:pārveik;pārveic;pārveic verb-1r:pārvērs;pārvērš;pārvērt noun-4f verb-2 verb-2r adverb-2 verb-3ar verb-3b noun-4f adj-1 verb-1:pasāk;pasāk;pasāk noun-1a noun-1a noun-1b verb-1:pasauk;pasauc;pasauc noun-5fa adj-1 noun-2a noun-1a noun-5fb adj-1 noun-5fa verb-2 verb-1:paskub;paskubst;paskub noun-4f verb-2 verb-1:pasnieg;pasniedz;pasniedz noun-5fa noun-5fa verb-2 verb-1:paspē;paspēj;paspēj noun-4f verb-3a noun-4f verb-3a verb-3a verb-2 noun-1a verb-2 adj-1 adverb noun-5fa adverb adj-1 noun-4f adj-1 noun-4f particle noun-4f verb-2 noun-1a verb-3a verb-1:patap;patop;patap noun-1a verb-1:pateik;pateic;pateic verb-1r:pateik;pateic;pateic noun-4f verb-3a verb-2 noun-1a noun-2a particle particle noun-4f adj-1 particle particle particle noun-4f adj-1 verb-1:patik;patīk;patik verb-1r:patik;patīk;patik adverb adverb adj-1 noun-1a noun-4f noun-4f noun-1a noun-2a verb-1:paus;pauž;paud noun-2a noun-1a verb-3a noun-2a verb-3a noun-6b noun-1a noun-4f noun-2a adj-1 noun-1a verb-1:paveik;paveic;paveic noun-1b noun-5fa verb-3a noun-1a verb-1:pavērs;pavērš;pavērs noun-5fb verb-3a verb-2 adverb-2 adverb verb-2 adj-1 adj-1 adj-1 noun-5fa noun-4m noun-4f noun-1a verb-2 adj-1 noun-r3 verb-1:pazī;pazīst;pazin verb-1:pazus;pazūd;pazud noun-1a noun-4f noun-1a noun-4f noun-1a noun-1a adverb noun-4f noun-1b noun-2a noun-4f verb-2 noun-2a adj-1 verb-3a noun-2a adj-1 adj-1 verb-2 verb-3a noun-2b noun-4f noun-2a noun-4f verb-2 noun-2a noun-4f noun-4f foreign noun-4f noun-1a noun-1a noun-2a noun-1a adverb adverb noun-4f noun-5fa noun-1a adj-1 noun-1a noun-4f adj-1 adj-1 noun-4f verb-1:pēr;per;pēr noun-5fa noun-2a noun-1a noun-4f verb-3a verb-2 noun-1a noun-4f noun-1a noun-4f noun-1a noun-1a noun-1a noun-5fa noun-1a noun-1a part-1 verb-1:pieaug;pieaug;pieaug noun-1a adjdef-m verb-1:piebēr;pieber;piebēr verb-1:piebils;piebilst;piebild verb-1r:piecel;pieceļ;piecēl verb-1:piecies;piecieš;pieciet noun-2a noun-5fa adj-1 verb-3ar adj-1 adj-1 noun-1a verb-2 verb-2 verb-1:piedeg;piedeg;piedeg verb-3a verb-3ar adj-1 noun-1a adverb verb-3a verb-3ar adj-1 noun-5fa part-2 part-1 verb-1:piedzer;piedzer;piedzēr verb-1r:piedzer;piedzer;piedzēr noun-1a verb-1:piedzim;piedzimst;piedzim part-1 noun-1a verb-2 noun-4f verb-2 part-2 verb-3a verb-3b verb-1:piegul;piegulst;piegūl,piegul verb-1:piejauk;piejauc;piejauc verb-1:piekāp;piekāpj;piekāp verb-1:piekau;piekauj;piekāv verb-1r:pieklā;pieklāj;pieklāj verb-2 verb-2 noun-5fa verb-3a verb-1:piekris;piekrīt;piekrit verb-1:piekris;piekrīt;piekrit verb-1r:piekris;piekrīt;piekrit noun-4f noun-4f noun-4f adverb noun-4f noun-5fa noun-2a verb-2 verb-1r:pieķer;pieķer;pieķēr verb-2 part-2 verb-1r:pielak;pielok;pielak verb-1:pielēk;pielec;pielēc part-2 adj-1 verb-1r:pielie;pielej;pielēj verb-1:pielīg;pielīgst;pielīg verb-2 verb-1:pielik;pieliek;pielik verb-1r:pielik;pieliek;pielik noun-1a noun-1a noun-5fa verb-1:pieļau;pieļauj;pieļāv verb-2r verb-2r verb-3a verb-2 verb-1r:piemāk;piemāc;piemāc adj-1 verb-2 verb-3a verb-2 adverb-2 adj-1 noun-1a verb-1:piemes;piemet;piemet verb-1r:piemes;piemet;piemet part-2 verb-3a verb-1:piemig;piemieg;piemig verb-2r noun-2a verb-3a verb-1:piemirs;piemirst;piemirs verb-1:piemis;piemīt;piemit verb-1:pienāk;pienāk;pienāc verb-1r:pienāk;pienāk;pienāc noun-1a noun-5fa noun-1a noun-1a noun-4f noun-4f verb-1:pieņem;pieņem;pieņēm noun-1a noun-1a adj-1 adj-1 verb-3a verb-2 noun-1a verb-3a verb-1:piepras;pieprot;pieprat noun-5fa verb-3a verb-3ar noun-1a verb-3a noun-1a verb-1:pieras;pierod;pierad verb-1r:pieras;pierod;pierad adj-1 noun-5fa part-1 verb-3a verb-2 verb-2r part-2 verb-3b verb-1r:piesamāk;piesamāc;piesamāc verb-3ar verb-1:piesēs;piesēst;piesēd verb-1r:piesēs;piesēž,piesēst;piesēd verb-3a adj-1 verb-2 verb-3a verb-1:pieslēg;pieslēdz;pieslēdz verb-1r:pieslie;pieslien,pieslej;pieslēj verb-3a verb-1 verb-1:piespries;piespriež;piespried verb-3a part-2 verb-1r:piestrēb;piestrebj;piestrēb part-2 verb-1r:piesūk;piesūc;piesūc verb-2r verb-1r:piesvemp;piesvempj;piesvemp part-2 verb-1:piešķir;piešķir;piešķīr verb-2r part-2 verb-2r verb-1:piešvemp;piešvempj;piešvemp verb-2r verb-1:pieteik;pieteic;pieteic part-2 verb-1r:pietelz;pietelž;pietelz verb-2r part-2 verb-1r:pietemp;pietempj;pietemp adverb verb-1:pietik;pietiek;pietik verb-1r:pietraus;pietrauš;pietraus verb-1r:pietrūk;pietrūkst;pietrūk verb-3ar noun-5fa adj-1 adverb verb-1:pieveik;pieveic;pieveic verb-2r noun-1b verb-1:pievērs;pievērš;pievērs verb-1r:pievērs;pievērš;pievērs part-2 verb-2r verb-2 verb-2r verb-3a verb-1r:pievilk;pievelk;pievilk part-2 part-2 noun-5fa verb-2 verb-1r:piezīs;piezīž;piezīd verb-2r part-2 verb-2r part-2 verb-2r noun-4f noun-5fa noun-5fa noun-2a noun-2a noun-4f noun-1a verb-3a verb-3a adverb adverb noun-4f verb-2 adj-1 noun-1a noun-4f adj-1 verb-2 verb-2r noun-1b noun-4f noun-6a noun-4f noun-1a noun-4f noun-1a noun-2a noun-2a verb-2 verb-3a noun-4f noun-4f noun-1a noun-1b noun-5fa noun-1b noun-4f verb-2 noun-4f noun-1a noun-1a noun-1a verb-2 noun-6b noun-6a noun-1a verb-1:pirk;pērk;pirk adverb adjdef-m adverb noun-4f noun-5fa adverb adverb adverb adverb adverb adverb adverb adverb adverb noun-1a noun-4f adverb conj prep noun-1a prep noun-5fa noun-4f verb-2r verb-3a noun-1a verb-2r verb-1:pis;piš;pis verb-1r:pis;piš;pis noun-5fa noun-4f noun-4f foreign noun-2a noun-1a noun-5fa noun-5fa noun-1b noun-1a verb-1:plak;plok;plak noun-2a noun-1a noun-1a noun-4f verb-2 noun-1a noun-4f verb-3a adj-1 noun-1a verb-1:plā;plāj;plāj noun-4f noun-1a noun-4f noun-4f noun-1a noun-4f noun-4m noun-4f verb-2 noun-1a noun-2a verb-2 noun-2a noun-5fa verb-1:ples;pleš;plet,plēt verb-1r:plēs;plēš;plēs noun-5fa noun-4f noun-2a noun-1a verb-2 verb-3a noun-2a verb-2 noun-1a noun-2a noun-1a verb-2 noun-1a noun-1a noun-2a noun-5fa verb-3a verb-3ar verb-1r:plūk;plūc;plūc noun-5fa noun-2a noun-1a noun-2a noun-4m noun-4f noun-4f noun-1a verb-2 noun-4f verb-2 verb-2r noun-1a noun-4f noun-4f noun-2b verb-2 noun-4f noun-2a noun-4m noun-4f adjdef-m noun-2a noun-4f noun-5fa noun-1a noun-2a noun-1a noun-5fa noun-4f noun-1a noun-1a noun-2a adjdef-f1 adjdef-m noun-4f noun-2b adj-1 noun-1a noun-4f foreign adj-1 noun-5fa noun-1a noun-1a noun-1a noun-1a noun-5fa adj-1 noun-4f noun-1a verb-3a noun-5fa adj-1 verb-1:pras;prot;prat noun-4f verb-2 noun-1a verb-2 noun-2a adj-1 noun-5fa verb-3a noun-4f noun-4f noun-4f noun-5fa noun-5fa noun-1a noun-4f verb-2r verb-3a noun-1b noun-2a noun-1a noun-1a noun-4f verb-2r adverb noun-4f noun-1a noun-1a prep noun-1a noun-1a noun-1a noun-4f noun-4f noun-1a noun-1a noun-1a noun-4f noun-1a noun-4f noun-1a noun-1a noun-1a noun-4f noun-4f noun-1a noun-2a noun-2a noun-5fa noun-1a noun-1a noun-1a noun-2a noun-5fa adj-1 noun-4f noun-4f noun-4f noun-4f noun-1a noun-1a noun-1a verb-2 adj-1 noun-1a noun-4f noun-2a noun-1a noun-1a verb-2 noun-4f noun-1a noun-1a noun-1a adverb noun-4f noun-1a verb-2 adverb noun-5fa noun-5fa noun-4f noun-4f particle verb-2 noun-1a noun-1a noun-1a verb-2 noun-1a noun-5fa noun-4f adj-1 verb-2 noun-1a noun-5fa noun-4f adj-1 noun-2a noun-5fa noun-2a noun-1a noun-2a noun-2a noun-4m noun-4f noun-4m noun-1a noun-2a noun-2a noun-2a noun-1a noun-1a noun-2a noun-1a noun-1a noun-1a noun-5fa noun-2a noun-5fb noun-1a noun-2a verb-2 verb-3ar noun-1b noun-2a adverb adverb noun-2a noun-1b noun-2a noun-1a noun-1b noun-2a noun-2a noun-1b noun-1a noun-1b noun-2a noun-5fa noun-5fa verb-2 noun-1a noun-4f noun-1a noun-1a noun-4f noun-4f noun-4f noun-4f noun-1a noun-2a noun-1a noun-4f noun-1a noun-4f noun-2a noun-1b noun-2a noun-2a noun-2a noun-1a part-2 noun-1a adverb noun-5fa noun-1a noun-1a noun-g noun-5fa noun-2a noun-5fa adj-1 adverb noun-2a noun-1a verb-1:pūs;pūš;pūt verb-1r:pūs;pūš;pūt noun-1a noun-1b noun-1a noun-1a verb-1:pū;pūst;puv noun-4f noun-1a noun-4f noun-2a noun-1a noun-1a noun-1a noun-1a verb-2 noun-2a noun-2a noun-4f noun-0 noun-4f noun-1a noun-5fa noun-4f verb-3a verb-3a noun-1a noun-1a noun-1a verb-3ar noun-2a noun-2a noun-4f noun-5fa noun-5fa noun-2a noun-1a noun-2a noun-2a adverb noun-1a noun-1a noun-4f noun-1a verb-3a verb-3a noun-5fa verb-2r noun-1a noun-1a noun-1a noun-4f noun-4f noun-1a verb-3a noun-1a noun-1a noun-1a adj-1 verb-2 noun-1a noun-2a verb-3a noun-2a noun-2a noun-4f noun-5fb verb-3a verb-3ar adj-1 noun-1a verb-1:ras;rod;rad verb-1r:ras;rod;rad noun-5fa verb-1r:rā;rāj;rāj noun-1a noun-4f verb-3a noun-5fa noun-1a verb-3b noun-1a verb-3ar noun-2b verb-1:rau;rauj;rāv verb-1r:rau;rauj;rāv noun-2a noun-2a foreign adj-1 adj-1 noun-4f verb-2 noun-1a excl verb-2 noun-4f noun-5fa noun-4f adj-1 noun-4f verb-2 verb-2r adj-1 noun-1a noun-4f noun-1a excl noun-5fa noun-1a noun-r3 verb-3a noun-2a noun-2a noun-1a noun-4f noun-4f adj-1 adj-1 noun-1a noun-2a noun-2b verb-2 noun-1a noun-4f noun-4f noun-2a noun-4m noun-4f noun-2a noun-1a verb-3a noun-1a adverb noun-5fa adverb adverb verb-3a noun-2a adverb adverb noun-4f verb-2 noun-4f verb-1:rēk;rēc;rēc verb-3a noun-1a noun-4f noun-4f adj-1 noun-1a verb-2 verb-3a noun-1a noun-4f noun-5fa noun-4f noun-4f noun-5fa verb-2 noun-4f noun-4f verb-2 noun-1a verb-2 noun-1a adj-1 noun-1a noun-4f noun-2a adj-1 noun-1a noun-4f noun-1a noun-1a noun-4f verb-2r noun-1a noun-1a noun-4f noun-2a noun-2a noun-2a noun-1a verb-1r:rie;rej;rēj noun-2a noun-1a noun-4f noun-1a noun-5fa noun-1a noun-1b noun-4f noun-2a adjdef-m noun-1a noun-5fa noun-1a verb-2 verb-2r noun-1a verb-2 verb-2r noun-2a noun-5fa noun-5fa noun-4f noun-4f noun-4f noun-2b adverb noun-4f verb-2 noun-2a noun-2a noun-4f noun-5fa noun-1a verb-3a verb-3ar noun-1a adverb verb-1:rī;rij;rij adverb noun-1b noun-5fa adverb noun-4f noun-5fa noun-2a noun-2a verb-3a noun-1a noun-1a noun-2a adverb noun-1a noun-1b noun-4f noun-4f noun-4f noun-4f noun-1a noun-1a noun-5fa noun-4f noun-4f noun-2a noun-4f noun-2a noun-1a noun-5fa noun-4f verb-3a verb-3ar noun-5fa noun-4f verb-2r noun-4f noun-4f noun-5fa noun-1a foreign noun-2a noun-1a noun-1a noun-2a noun-4f noun-2a noun-2a noun-2c noun-2a noun-2c noun-2a noun-2c adj-1 adj-1 noun-3m noun-4f noun-2a noun-5fb adj-1 noun-1a noun-4f verb-1:ruk;rūk;ruk adj-1 verb-2 noun-2b noun-2a noun-5fa noun-5fa noun-2a noun-2a noun-4f verb-2 noun-4f noun-5fa noun-4f noun-1a verb-2r noun-4f noun-4f adj-1 noun-2a noun-1a verb-1:sabār;sabar;sabār noun-4f adj-1 verb-2 adjdef-f1 adjdef-m verb-2r verb-1r:sabī;sabīst;sabij verb-2 verb-1:sacel;saceļ;sacēl noun-4f verb-1r:sacens;sacenš;sacent verb-3a verb-2 noun-1a verb-3ar verb-3ar verb-1r:sacīs;sacīš;sacīt verb-3b verb-2 noun-4f verb-3ar noun-4f noun-4f verb-2r verb-3a noun-4f verb-2 part-1 verb-1:sadug;sadugst;sadug noun-4f noun-5fa part-2 verb-1r:sadzer;sadzer;sadzēr verb-3a verb-2r noun-5fa noun-4f verb-1r:saēs;saēd;saēd verb-2 verb-3a noun-4f verb-2 verb-2r verb-1:sagrāb;sagrābj;sagrāb verb-3a verb-1:saie;saej;sagāj noun-1a noun-2a noun-5fa noun-5fa noun-4f adj-1 noun-1a noun-1a noun-5fa noun-4f verb-3a adj-1 noun-5fa verb-2 verb-1:sajauk;sajauc;sajauc noun-1a noun-4f verb-1:sajēg;sajēdz;sajēdz verb-1:sajus;sajūt;sajut noun-4f noun-4f verb-2 verb-1:sakals;sakalst;sakalt noun-4f verb-2r noun-1a verb-1:sakars;sakarst;sakars noun-4f noun-1a noun-4f noun-1a verb-3a noun-5fa noun-2a noun-1a verb-2 verb-2 part-2 verb-2 noun-5fa adverb verb-1:sakris;sakrīt;sakrit verb-1r:sakris;sakrīt;sakrit noun-2a noun-1a noun-1a verb-1:sāk;sāk;sāk noun-1a noun-1a verb-1:saķer;saķer;saķēr verb-2r noun-4f noun-4f noun-4f noun-4f noun-4f verb-3a noun-2b noun-1a noun-2a adjdef-m noun-1a adj-1 adj-1 adj-1 noun-1a part-2 noun-1a verb-3a noun-2a verb-2 noun-2a verb-1:salik;saliek;salik adj-1 adj-1 verb-1:salk;salkst;salk noun-5fa noun-4f noun-1a noun-4f noun-1a noun-6a noun-2c adj-1 adj-1 verb-1:salūz;salūst;salūz noun-4f adj-1 adj-2 noun-1a noun-4f verb-3ar noun-4f verb-2 verb-1r:samāk;samāc;samāc verb-3a verb-2 noun-4f noun-1a verb-3a verb-3ar verb-2 noun-2a adverb verb-1r:sames;samet;samet part-2 verb-3ar noun-5fa noun-5fa noun-4f verb-3a noun-1a noun-4f noun-1a noun-1b verb-1:saņem;saņem;saņēm verb-1:saos;saož;saod verb-1r:sapazī;sapazīst;sapazin noun-5fa verb-3a verb-3a verb-1:sapirk;sapērk;sapirk verb-1r:sapirk;sapērk;sapirk verb-2 noun-2a verb-2 verb-1:sapras;saprot;saprat noun-4f noun-5fa noun-1a adj-1 noun-5fa noun-5fb verb-3a verb-3ar noun-1a verb-1:sarā;sarāj;sarāj verb-1r:sarau;sarauj;sarāv verb-2 verb-3a verb-3a noun-1a noun-1a verb-2 adj-1 noun-1a noun-1a noun-1a noun-4f verb-3a verb-1r:sasamāk;sasamāc;sasamāc noun-1a noun-1a verb-3a verb-3a noun-4f noun-5fa noun-5fa verb-1r:saskar;saskar;saskār verb-3a verb-3ar verb-3ar noun-4f verb-1:saslim;saslimst;saslim verb-1:sasnieg;sasniedz;sasniedz noun-1a noun-5fa noun-1a verb-3a noun-4f verb-3a noun-1a noun-1a verb-2 verb-2r verb-2 part-2 verb-1r:sasūk;sasūc;sasūc verb-2 verb-1:sašļuk;sašļūk;sašļuk verb-2 verb-2r verb-3a verb-1r:satemp;satempj;satemp noun-5fa noun-r3 verb-1r:satik;satiek;satik verb-1:satilp;satilpst;satilp verb-2r noun-1a verb-3ar noun-1a noun-5fa verb-1:satver;satver;satvēr verb-1:sauk;sauc;sauc noun-5fa noun-5fa noun-5fa noun-5fb noun-5fa noun-5fa verb-2r verb-2 noun-2a noun-1b noun-5fa verb-2 noun-2a adj-1 noun-1a adj-1 verb-1:savāk;savāc;savāc verb-3a verb-2 adverb noun-2a adj-1 adverb noun-2a noun-4f noun-1a verb-2 verb-2r adj-1 verb-1:savilk;savelk;savilk verb-2r adverb adverb adverb adverb adverb adverb verb-2 noun-r3 noun-4f verb-1:sazī;sazīst;sazin noun-0 verb-2r part-2 verb-1:sažū;sažūst;sažuv noun-1a noun-4f noun-1a noun-1a verb-3a noun-5fa verb-3b verb-3a noun-5fa noun-1a noun-1a noun-4f noun-4f noun-1a noun-4f noun-4f noun-1a noun-1a noun-5fa verb-2 adj-1 verb-2 noun-4f adj-1 verb-2r noun-1a noun-1a verb-1r:sek;sok;sec noun-1a noun-4f noun-5fa noun-4f noun-1a noun-1a adverb noun-2a noun-5fa adjdef-m noun-2a noun-5fa noun-2a noun-4f noun-4f noun-4f noun-1a noun-4f noun-1b noun-1a noun-1a noun-1b noun-2a noun-2a noun-4f noun-1a verb-1:sēs;sēst;sēd noun-4f adverb noun-4f adverb verb-1r:sēs;sēž,sēst;sēd noun-4f noun-4f noun-3m adverb adj-1 adverb noun-4f noun-4f noun-4f noun-5fa adj-2 noun-4f noun-2a noun-1a noun-4f noun-5fa noun-5fa noun-2a noun-1a noun-2b noun-1a noun-4f noun-5fa noun-1a noun-1a noun-4f noun-4f adj-1 adj-1 noun-1a noun-1a noun-1a noun-4f noun-4f noun-1a noun-1b noun-2a noun-1a adj-1 noun-4f noun-2a noun-1a noun-1a noun-2a noun-1a noun-4f noun-4f adverb noun-5fa noun-1a adverb noun-4f noun-1a noun-4f noun-6a noun-4f noun-6b noun-4f noun-1a noun-1a noun-1a noun-1a noun-1a noun-1a verb-2 verb-2 verb-1:sirm;sirmst;sirm noun-1a noun-1a adj-1 verb-3a verb-1:sis;sit;sit noun-4f noun-4f noun-4f verb-2 noun-1a noun-1a noun-4f noun-2a adj-1 noun-2a abbr noun-2a noun-4f adj-1 noun-1a noun-5fa verb-2 adj-1 verb-3a noun-2a noun-1a noun-1a noun-5fa noun-2a noun-1a verb-3a adj-1 adjdef-m noun-4f noun-1a adj-1 noun-2a noun-1a noun-2a noun-2a abbr noun-5fa noun-2a noun-1a noun-1a verb-3a noun-1a verb-3ar noun-1a noun-1a noun-5fa verb-3a noun-1a noun-1a noun-5fa noun-1a noun-4f noun-1a noun-1a noun-1a noun-1a noun-1a noun-1a noun-5fa noun-1a noun-2a noun-1a noun-2a noun-2a noun-2a noun-2a noun-1a noun-5fa verb-2 noun-1a verb-3a verb-2 verb-2 noun-2a verb-1:skrie;skrien,skrej;skrēj noun-5fa noun-2a noun-1b verb-2 noun-4f verb-2 verb-3a noun-2a noun-2a noun-2a noun-1a noun-5fb noun-1a noun-2b noun-5fa noun-1a verb-3a verb-3ar noun-1a noun-1a noun-4f noun-4f noun-2a noun-1a noun-2a noun-4f noun-4f noun-2a noun-5fa noun-2a noun-2a noun-2a noun-4f noun-5fa noun-2a noun-2a noun-4f noun-5fb noun-2b noun-2a noun-4f noun-1a noun-2b verb-2 noun-2b noun-1a verb-3a verb-2 noun-2b noun-2a verb-2 noun-2b noun-4f verb-1:slāp;slāpst;slāp verb-1:slā;slāj;slāj noun-1a noun-4f adj-1 verb-2 verb-3a noun-4f noun-1a verb-1:slemp;slempj;slemp verb-1r:slemp;slempj;slemp noun-1a adjdef-m noun-4f noun-1a noun-4f noun-5fa verb-1:sliep;sliepj;sliep adj-1 adj-1 noun-4f noun-1a noun-1a noun-4f noun-4f noun-5fa noun-1a verb-2 noun-1a noun-2a noun-2a noun-2b adj-1 verb-3b verb-3a verb-3a noun-2b verb-2 noun-2b verb-2 noun-5fa noun-5fa noun-4f noun-1a noun-1a noun-1a verb-3a noun-4f noun-2a noun-1a noun-4f noun-1b noun-5fa noun-5fa noun-1a noun-1a noun-4f noun-5fa noun-2a noun-4f noun-1a noun-2b verb-1 verb-1r:smel;smeļ;smēl verb-2 noun-4f noun-2a noun-2a verb-3a verb-3a adj-1 noun-2a noun-1a verb-2 verb-1r:smie;smej;smēj noun-4f verb-2 noun-2a noun-4f verb-2 noun-5fa verb-3a noun-4f noun-5fa noun-4f noun-2b noun-2b verb-1:snā;snāj;snāj noun-4f noun-1a verb-2 verb-1:snaus;snauž;snaud noun-5fa noun-1a verb-1:snieg;sniedz;sniedz verb-1r:snieg;sniedz;sniedz noun-2a noun-2b noun-1a adj-1 verb-3a noun-1a noun-4f noun-4f verb-2 verb-2 noun-1a verb-3a noun-1a adverb noun-2a noun-1a noun-4f noun-2a noun-2a noun-1a noun-1a noun-1a noun-1a noun-5fa adj-1 adj-1 noun-4f adj-2 noun-4f noun-1a noun-5fa verb-2 noun-1a verb-2r noun-4f noun-2a noun-4f noun-2a noun-4f adj-2 noun-4f verb-1:spē;spēj;spēj noun-4f noun-4f noun-2a verb-3a noun-1a verb-3ar noun-1a noun-4f verb-3a noun-5fa verb-1:spieg;spiedz;spiedz verb-2 verb-1:spies;spiež;spied verb-1:spies;spiež;spied verb-2 noun-4f verb-2 verb-2 verb-2r verb-2 verb-2 adj-1 noun-1a noun-5fa noun-5fa noun-4f noun-1a noun-6a noun-1a noun-1a noun-1a verb-2 adj-1 noun-4f verb-1:sprāg;sprāgst;sprāg noun-4f noun-4f noun-4f noun-2a noun-1a verb-1:spries;spriež;spried noun-4f noun-1b verb-2 noun-2a verb-1:spurg;spurgst;spurg verb-1:spurg;spurdz;spurdz verb-1:spurk;spurc;spurc verb-2 noun-1a noun-5fb adj-1 adj-1 adj-1 verb-2r noun-4f noun-5fa adj-1 noun-2a noun-1a verb-3a noun-1a verb-1r:stā;stāj;stāj noun-1a noun-5fa verb-3a noun-2a noun-2b adj-1 noun-1a noun-5fa verb-2 noun-1a adj-1 verb-1r:steig;steidz;steidz noun-1a verb-2 noun-1a verb-2 verb-3a verb-2 verb-2 adj-1 noun-5fa noun-1a adj-1 noun-5fa noun-1a noun-4f noun-5fa verb-2 noun-1a adj-1 verb-2 noun-2a noun-4f verb-3ar adj-1 noun-4f noun-1a verb-2 verb-2 verb-2 noun-1b noun-5fa noun-1a adj-1 adj-1 verb-2 noun-4f noun-4f adj-2 noun-4f noun-1a noun-1a verb-1:strēb;strebj;strēb adj-1 noun-2b noun-2a verb-3ar noun-1b noun-1a noun-3m verb-3a noun-4f noun-4f noun-1a noun-4f noun-1a noun-1a verb-2 noun-4f noun-4f noun-4f noun-1a noun-1a noun-4f noun-4f noun-5fa verb-2 noun-5fa adj-1 noun-2a noun-1a noun-2a noun-2a noun-2a noun-1a noun-5fa noun-2a noun-1b verb-2 noun-1a noun-1a noun-4f noun-4f noun-4f verb-2 noun-4f verb-2 noun-4f noun-2a noun-4f noun-4f noun-2d adj-1 noun-5fa adjdef-m noun-4f verb-3a noun-2a verb-3a noun-4f adj-1 adj-1 verb-2 foreign noun-1a adjdef-m adj-1 noun-1a noun-1a noun-1a adj-1 noun-5fa noun-2a noun-1a verb-2 verb-1:svemp;svempj;svemp verb-1:svēr;sver;svēr noun-2a noun-1a adj-1 noun-5fa noun-5fa adverb noun-4f noun-5fa noun-5fa noun-2a verb-2 verb-2 verb-3a noun-1a noun-4f noun-1a verb-1:svies;sviež;svied noun-1a noun-2a noun-1a verb-2 noun-1a verb-1:svil;svilst;svil verb-3a noun-4f verb-1:svīs;svīst;svīd noun-1a noun-1a noun-4f noun-4f noun-5fa noun-4f noun-4f foreign noun-5fa noun-4f noun-4f adj-1 noun-2a verb-3a verb-1:šaus;šauš;šaut verb-3a verb-1:šau;šauj;šāv noun-5fa verb-3a noun-1a noun-2a noun-2a noun-g noun-5fa noun-6a noun-5fa verb-2r noun-5fa foreign verb-1r:šķel;šķeļ;šķēl noun-1a noun-2a noun-2b verb-3a noun-4f noun-4m noun-2a noun-1a noun-1a noun-4f noun-4f noun-1a noun-2a noun-5fa noun-5fa adverb verb-1r:šķir;šķir;šķīr noun-5fa verb-1:šķis;šķiet;šķit verb-1r:šķis;šķiet;šķit verb-1:šķī;šķin;šķin noun-2a noun-5fa verb-2 verb-1:šļūk;šļūc;šļūc noun-1b foreign verb-2 noun-2a noun-2a noun-1a noun-2a noun-6a noun-2a noun-2a noun-2a verb-2 noun-2a noun-4f noun-4f verb-1:šņāk;šņāc;šņāc noun-1a noun-2a verb-3a noun-1a noun-1a adverb adverb adverb noun-4f adj-1 noun-2a noun-1a adverb adverb adverb adverb adverb noun-1a noun-1a verb-2r noun-2a noun-4f foreign verb-2 verb-2 noun-2a noun-4f noun-4f noun-4f adverb verb-1r:švilp;švilpj;švilp noun-1a foreign adverb particle adverb noun-5fa adverb noun-4f noun-5fa adverb adverb adverb adverb noun-5fa adj-1 verb-3a verb-3a verb-3ar adverb-2 adverb noun-1a noun-1a noun-1a noun-1a noun-2a noun-2b adverb-2 noun-1a noun-4f noun-4f verb-1:tap;top;tap noun-1a noun-1a noun-2b noun-4f noun-2a noun-1b noun-1a verb-2 noun-1a noun-1a verb-2 noun-5fb noun-1a noun-4f noun-4f noun-4f adverb noun-2a verb-3b noun-4f noun-4f adj-1 noun-4f noun-4f verb-1:teik;teic;teic noun-4f noun-1a noun-5fa noun-4f adverb noun-4f noun-1a noun-1a noun-4f noun-2a noun-2a noun-4f noun-1a noun-4f noun-1a noun-4f noun-4f noun-4f noun-1a verb-2 noun-1a verb-2r noun-4f noun-1a noun-1a verb-1:telz;telž;telz noun-1b noun-4f noun-1a noun-1a noun-1a noun-4f noun-2a noun-2a verb-1:temp;tempj;temp verb-3a noun-5fa noun-4f noun-1a noun-1a verb-2r noun-4f adj-1 noun-4f adverb noun-4f noun-4f noun-1a noun-4f noun-4f noun-1a noun-1b noun-4f noun-1a noun-1a noun-2a verb-1:tes;teš;tes verb-1:tēs;tēš;tēs noun-1a noun-4m noun-5mb noun-2a noun-1b noun-2b noun-2a noun-3m noun-4m noun-2a noun-2a noun-2a noun-4f noun-1b noun-2a noun-1a noun-5fa noun-2a noun-1a noun-5fa noun-1a noun-4f noun-4f noun-5fa verb-1r:tiek;tiec;tiec noun-4m noun-4f noun-2a noun-4f adj-1 noun-2b noun-2a noun-4m noun-4m noun-4f noun-4m noun-2a noun-4f noun-4m noun-1a noun-4f noun-4f noun-4f verb-2 noun-4f adj-1 noun-2a noun-4f particle noun-5fa noun-1a adverb conj adverb adverb adverb verb-2 verb-2r noun-5fa noun-r3 verb-1:tik;tīk;tik verb-1:tik;tiek;tik verb-1r:tik;tīk;tik verb-1r:tik;tiek;tik noun-1a verb-1:tilp;tilpst;tilp noun-1a noun-1a noun-5fa verb-2 noun-1a noun-4f noun-4f verb-2 verb-3a adj-1 noun-1a verb-3a noun-0 noun-5fa noun-4f noun-4f noun-2a noun-1a noun-4f noun-3m noun-2a noun-4f noun-2a adj-1 noun-1a verb-2 noun-4f noun-4f noun-2a noun-1a adverb adverb noun-0 adverb noun-1a particle conj noun-1a noun-1a adverb noun-1a noun-0 adverb adverb noun-1a noun-2a noun-4f adj-1 foreign foreign verb-3a verb-3a verb-2 noun-1a noun-1a noun-4f noun-4f verb-2 noun-5fa noun-2a noun-1a noun-4f noun-1a verb-1:trauk;trauc;trauc noun-4f noun-4f noun-2a noun-2a noun-1b verb-1:trenk;trenc;trenc noun-4f adverb noun-4f noun-5fa verb-3a verb-1:triek;triec;triec noun-4f verb-3a noun-4f noun-1a adj-1 noun-2a verb-2 noun-5fa noun-1a noun-5fa noun-1a noun-4f noun-1a noun-4f noun-4f verb-1r:trūk;trūkst;trūk noun-1a noun-5fa excl noun-4f adverb adverb adverb adverb noun-4f noun-4f noun-5fa noun-2a noun-2a noun-4f adj-1 noun-1a noun-2a adverb adverb adverb adverb adverb adverb adverb adverb adverb adverb noun-5fa noun-4f adj-1 adj-1 noun-1a verb-2 verb-2 verb-3a adjdef-m noun-2a verb-3a verb-3ar adj-1 noun-1a noun-1a particle noun-1a noun-1a verb-3a verb-3ar adverb conj verb-2r noun-1a noun-5fa noun-2a noun-2a noun-2a excl noun-5fa adverb-2 noun-4f noun-5fa adj-1 adverb-2 noun-1a verb-1:tvīk;tvīkst;tvīk noun-1a noun-2c noun-4f noun-5fa noun-2a noun-1a noun-1b noun-1a noun-2a noun-4f noun-2c noun-6a noun-4f noun-1a noun-1a noun-2a noun-1a noun-1a noun-5fa noun-2c noun-2a noun-2a noun-5fa noun-1a noun-1a noun-5fa noun-5fa verb-2 noun-1a noun-1a noun-2b noun-2a noun-5fb noun-6b noun-4f noun-4m noun-2a noun-3m verb-3a verb-1:uzaug;uzaug;uzaug verb-1:uzbelz;uzbelž;uzbelz verb-3a verb-1:uzbils;uzbilst;uzbild verb-1:uzbliez;uzbliež;uzbliez verb-1:uzbruk;uzbrūk;uzbruk noun-1a noun-5fa verb-1r:uzcel;uzceļ;uzcēl verb-3a verb-1:uzcirs;uzcērt;uzcirt verb-2 adverb noun-1a verb-1:uzdieg;uzdiedz;uzdiedz verb-2 verb-1:uzdo;uzdod;uzdev verb-1:uzdrāz;uzdrāž;uzdrāz verb-3ar verb-3ar part-2 verb-1:uzdzer;uzdzer;uzdzēr verb-1:uzēs;uzēd;uzēd verb-1r:uzēs;uzēd;uzēd verb-1:uzgāz;uzgāž;uzgāz noun-4f noun-5fa verb-1:uzgniez;uzgniež;uzgniez verb-2 verb-1:uzklā;uzklāj;uzklāj verb-3a noun-2a noun-4f verb-1:uzkos;uzkož;uzkod adjdef-m verb-2 verb-2 verb-2 verb-1:uzlais;uzlaiž;uzlaid verb-2 verb-1r:uzmāk;uzmāc;uzmāc noun-4f verb-3a verb-1:uzmes;uzmet;uzmet verb-1r:uzmes;uzmet;uzmet noun-1a verb-2 verb-2 verb-3a verb-1r:uzmos;uzmost;uzmod verb-1:uznāk;uznāk;uznāc noun-4f noun-1a verb-1:uzņem;uzņem;uzņēm noun-1a verb-1:uzpamp;uzpampst;uzpamp noun-4f verb-2 verb-1:uzpirk;uzpērk;uzpirk verb-1:uzpis;uzpiš;uzpis verb-1r:uzplī;uzplij;uzplij noun-4f verb-3a noun-1a verb-1r:uzras;uzrod;uzrad noun-4f verb-3b verb-1r:uzraus;uzrauš;uzraus verb-1r:uzrau;uzrauj;uzrāv adverb verb-2 verb-1:uzsāk;uzsāk;uzsāk verb-1:uzsis;uzsit;uzsit noun-1a verb-3a noun-1a verb-2 verb-2 verb-2 verb-2 verb-2 verb-2 verb-1r:uzslie;uzslien,uzslej;uzslēj verb-2 verb-1:uzspē;uzspēj;uzspēj noun-r3 verb-1:uzstā;uzstāj;uzstāj verb-1r:uzstā;uzstāj;uzstāj verb-1r:uzsvemp;uzsvempj;uzsvemp verb-1:uzsvēr;uzsver;uzsvēr verb-3a verb-1:uzšau;uzšauj;uzšāv verb-1:uzšņāp;uzšņāpj;uzšņāp verb-3a verb-1:uzteik;uzteic;uzteic verb-3a verb-1r:uztrauk;uztrauc;uztrauc verb-1r:uztraus;uztrauš;uztraus verb-1:uztūk;uztūkst;uztūk verb-3a verb-3ar noun-2a noun-1a verb-1:uztver;uztver;uztvēr noun-1a verb-2 noun-4f noun-1a verb-3a verb-3a noun-1a verb-1:uzves;uzved;uzved verb-1r:uzves;uzved;uzved verb-1:uzvilk;uzvelk;uzvilk verb-2 verb-3a verb-1:uzzvel;uzzveļ;uzzvēl noun-5fa verb-3a verb-3a noun-1a noun-2a adj-1 noun-1a noun-1a noun-2b noun-1a noun-1a verb-2 noun-1a noun-4f card-2 noun-1a verb-2r noun-1a noun-1a noun-1a verb-3b verb-3br noun-4f adj-1 verb-2 noun-4f noun-1a adverb adverb noun-4f noun-1a noun-1a noun-5fa noun-1a noun-1b noun-5fa noun-4f noun-5fa verb-3a noun-2a verb-3a noun-1b verb-2r noun-1a noun-4f noun-5fa noun-1a noun-4f noun-6b noun-1a noun-4f noun-1a verb-2 verb-2r noun-4f verb-2 noun-4f noun-2b noun-4f verb-2 noun-1a noun-4f noun-2a noun-5fa noun-5fa particle particle particle adj-1 noun-4f adj-1 noun-5fa noun-4f noun-4f noun-1a noun-1a noun-1a noun-1a noun-4f noun-4f noun-2a adj-1 verb-3a noun-1a verb-3a verb-3a noun-4f noun-5fa noun-4f noun-5fa noun-4f verb-2 noun-2a noun-1a noun-1b noun-1a noun-4f noun-4f noun-1b noun-1b adj-1 adj-1 adj-1 noun-1a noun-2a noun-2b noun-2a adjdef-m noun-1a noun-1a adjdef-f1 adjdef-m noun-1a noun-4f noun-5fa noun-5fa noun-5fa noun-5fa noun-2b noun-2a noun-1a noun-2b noun-4f verb-3a noun-1a noun-2a noun-5fa noun-1a noun-4f noun-4f noun-4f noun-4f noun-5fa noun-4f noun-5fa noun-5fa noun-1a noun-3m adj-1 noun-1b noun-1a noun-4f noun-1a noun-1a noun-4f noun-2a noun-4f noun-4f noun-4f noun-5fa noun-4f noun-1a verb-2 excl verb-3a noun-1a noun-1a noun-4f verb-2 noun-1a verb-2r noun-1a noun-1a noun-1a noun-2a noun-5fa adj-1 verb-1:veik;veic;veic verb-1r:veik;veic;veic noun-1a verb-2 noun-2a noun-4f noun-1a noun-1a noun-1b verb-3a verb-2 particle adverb adverb adj-1 noun-r2 noun-r3 verb-2 verb-3a verb-2 verb-3ar adverb noun-4f noun-5fa noun-5fa noun-1a adverb adj-1 noun-1a noun-2a adj-1 adj-1 noun-4f noun-2a noun-4f noun-4f adverb noun-2b noun-1a adj-1 noun-5fa noun-5fa verb-3a verb-2 noun-2a noun-2a verb-2 noun-5fa noun-4f verb-1:vēr;ver;vēr noun-1a verb-2 noun-1a noun-4f adj-1 adj-1 adj-1 adj-1 noun-1a adjdef-m noun-4f noun-1a adj-1 verb-1:ves;ved;ved noun-1a verb-2 verb-3a noun-2a noun-1a noun-5fa noun-5fa noun-1a noun-1a noun-1a noun-1a noun-1a noun-4f noun-4f noun-2a noun-1a noun-1b noun-1a verb-3a verb-2 verb-2r noun-1b noun-5fa noun-0 noun-4f noun-4f noun-1a noun-4f noun-1a noun-2a noun-2a noun-1a noun-3m noun-4f noun-5fa noun-5fa verb-2 noun-2a noun-1a noun-5fa adverb adverb noun-4f adj-1 noun-4f adverb adverb adj-1 noun-1a adverb noun-4f adverb noun-2a adverb adverb noun-4f noun-1a noun-4f particle adverb adj-1 adverb adverb adverb adverb adj-1 adverb adverb noun-4f noun-r3 verb-2 noun-5fa adj-1 noun-2a noun-2a noun-4f adverb card-1 adverb adj-1 noun-2a adverb adverb adverb adverb noun-4f noun-2b noun-4f noun-5fa noun-4f verb-1:vies;vieš;vies verb-1:vies;viež;vied verb-1r:vies;vieš;vies noun-1b noun-4f adj-1 noun-5fa noun-1a noun-5fb noun-4f noun-5fa noun-5fa noun-5fa noun-1a verb-3a verb-3ar verb-3a verb-1:vīkš;vīkš;vīkš verb-1r:vīkš;vīkš;vīkš noun-5fa noun-1a verb-3ar verb-3a noun-2a noun-2a noun-1a noun-1a verb-1:vilk;velk;vilk verb-1r:vilk;velk;vilk noun-5fa noun-5fa verb-2 verb-2r verb-3ar noun-1b noun-1a noun-4f noun-1a card-1 noun-4f adverb adverb noun-1a adverb noun-5fa noun-2a verb-3a verb-3a noun-2b noun-5fa noun-5fa noun-2a noun-1b noun-1a noun-4f noun-4f noun-4f noun-1a noun-1a noun-5fa noun-1a noun-2a noun-4f noun-5fa noun-1a noun-1b noun-5fa noun-5fa noun-5fa noun-1a noun-1a noun-2a adj-1 adverb adverb noun-4f adjdef-m verb-3a verb-2 noun-1a adverb adj-1 adverb adverb noun-g adverb adverb noun-4f adverb noun-1a noun-1a adverb noun-1a adverb-2 adverb adj-1 noun-5fa noun-2a verb-2 verb-2 noun-4f verb-3a noun-5fa verb-2 verb-2 noun-1a noun-1a noun-4f adj-1 noun-4f noun-4f noun-1a foreign noun-2a verb-1:zag;zog;zag verb-2 noun-1a verb-2 noun-2a noun-4f noun-5fa noun-1a noun-1a noun-5fa noun-5fa noun-5fa verb-2 noun-1a verb-2 adj-2 noun-4f verb-2r noun-1a noun-4f noun-1a verb-2 noun-4m noun-5fa noun-4f noun-4f noun-2a verb-1:zel;zeļ;zēl adj-1 adj-1 noun-5fa noun-1b verb-2 adj-1 noun-2a adj-1 noun-1a noun-5fa noun-4f noun-5fa noun-5fa noun-5fa noun-2a noun-5fa noun-1a noun-2a noun-4f noun-2a noun-1a noun-2a noun-4f noun-1a noun-2b noun-2a noun-2a noun-1b noun-1b verb-3a verb-2 verb-1:zib;zib;zib noun-5fa noun-1a noun-1a noun-1a noun-2a noun-1a noun-2a verb-2 noun-1a noun-1a noun-1a noun-4f noun-2a noun-1a noun-2a noun-4f noun-2a noun-2a noun-5fa noun-1b noun-5fa noun-1a noun-4f noun-5fa noun-4f adjdef-m noun-2a noun-5fa noun-1a adj-1 adj-1 adj-1 adj-1 verb-3a noun-5fa adj-1 noun-1a noun-1a adj-1 adj-1 noun-1a noun-5fa noun-1a noun-5fa noun-1a noun-2a noun-4f verb-3a noun-1a noun-2a verb-3ar noun-5fa noun-1a adj-1 noun-1a noun-4f noun-2a verb-2 noun-2a noun-1a verb-2 noun-1b noun-4f verb-2r noun-1a noun-4f noun-1a noun-2a verb-1:zī;zīst;zin noun-6a noun-4f noun-5fa noun-4f noun-1a noun-2a noun-1a verb-2r noun-1a noun-5fa noun-1a verb-2 noun-4f verb-2 verb-3a verb-2r verb-3ar noun-4f noun-1a noun-4f noun-4f verb-1:zus;zūd;zud noun-1a noun-4f noun-4f noun-4m verb-2 verb-2 noun-5fa noun-1a verb-2 verb-2 verb-2 verb-1:zvel;zveļ;zvēl verb-2 noun-1a noun-1a verb-2 verb-3a noun-1a verb-2 verb-1:zvieg;zviedz;zviedz verb-2 verb-2r verb-2 verb-2 verb-3a verb-3a verb-3a verb-2 noun-4f noun-1a foreign noun-4f verb-2 verb-1:žau;žauj;žāv noun-1a noun-1a foreign noun-1a noun-1a foreign verb-3a verb-2 verb-3a noun-2a noun-2c noun-4m noun-4f noun-2a noun-2a noun-4f noun-4f verb-2 noun-4f verb-2 noun-1a noun-4f noun-1a noun-1a noun-4f noun-2a Laika sprīdis, kurā Zeme veic pilnu apgriezienu pa savu orbītu; šāds laika sprīdis kādā laika skaitīšanas sistēmā. Gads. Izpildīt (skaņdarbu). Atveidot ar mūzikas instrumentu (instrumentālu skaņdarbu); spēlēt, atskaņot. Atskaņot skaņdarbu ar mūzikas instrumentu, instrumentiem vai iekārtu. Atveidot, tēlot (lomu drāmas daiļdarbā vai filmā); īstenot skatītāju priekšā (iestudētu izrādi). Ar skatuves mākslas līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi); atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.). Sniegt (priekšmetu ar roku vai instrumentu), lai kāds paņemtu, saņemtu. Sniedzot panākt, ka (kāds) saņem (ko). Pastiepjot roku, tuvināt kādam (ko, parasti rokā saņemtu), lai tas (to) paņemtu, saņemtu. Izziņas darbībā censties noskaidrot objektīvās īstenības parādības, to būtību, veidot spriedumus, secinājumus par tām. Domāt; plānot. Domās vai runājot pievērsties (kādam jautājumam, parasti vairākkārt) un censties izdomāt, izlemt (to); prātot, domāt. Domās risināt, apsvērt; intensīvi domāt; gudrot. Prātot. Prātot, gudrot. Veidot spriedumu (1). Gudrot, domāt. Rūpēties, gādāt (par vēlamu rezultātu). Rīkoties tā, lai nodrošinātu (nepieciešamo, vajadzīgo). Rīkoties tā, lai nodrošinātu (kā) stāvokli, norisi, lai veiktu, izdarītu (nepieciešamo, vajadzīgo). Steigā ātri iet, arī braukt; arī steigties (par cilvēku). Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā. Pakāpeniski izveidoties telpas, vides daļās aizvien tālāk (no kāda punkta, avota) - piemēram, par gaismu, siltumu, skaņu. Ātri izplatīties (kur, līdz kurienei) (piemēram, par fizikālām parādībām). Divdīgļlapju klases malvu rindas dzimta ("Tiliaceae"), vasarzaļi, koki, krūmi, puskrūmi un pat lakstaugi ar nektārainiem ziediem, kas sakārtoti ziedkopās ar garām augšlapām, 46 ģintis, 450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints. Daudzgadīgs augs ar augstu, koksnainu (parasti vienu) stumbru, zariem un saknēm. Augstāko augu sastāvdaļa - veidojums, kas attīstās no stumbra un parasti savieno stumbru ar lapām; šāds veidojums kopā ar (auga) lapām un ziediem. Tāds, kas ar vienu vai vairākām īpašībām, pazīmēm nav līdzīgs citam (citiem). Tāds, kas atšķiras no iepriekš minētā, noteiktā, zināmā; ne tāds; atšķirīgs. Tāds, kas ar vienu vai vairākām īpašībām, pazīmēm nav līdzīgs citiem. Tāds, kas ar kādu pazīmi, īpašību atšķiras (no kā). Laika skaitīšanas vienība - laika sprīdis, kas aptuveni atbilst vienai divpadsmitajai daļai gada. Gada daļa, kam atkarībā no Saules stāvokļa ir raksturīgi noteikti laika apstākļi. Gadalaiks. Laikposms (gada daļa, gadalaiks u. tml.), kam raksturīga noteiktu dabas apstākļu pastāvēšana; gadalaiks. Marts. Gada trešais mēnesis. marts. Plašs, grezns sabiedrisks sarīkojums ar dejām. Organizēti veikts (parasti sabiedriski nozīmīgs) darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai. Sarīkojums. Organizēts darbību, norišu kopums ar noteiktu programmu, kurā tiek iesaistīta plašāka sabiedrība; sarīkojums. Sabiedrisks pasākums (parasti ar īpaši izstrādātu programmu, tematisku ievirzi), kas noris, cilvēkiem (piemēram, kāda kolektīva locekļiem, interesentiem) pulcējoties vienkopus klubā, kultūras namā u. tml. Tāds, kam ir samērā neliels vecums (par dzīvām būtnēm); pretstats: vecs. Ceļa daļa, arī vieta, kas ierīkota braukšanai. Brauktuve šādā joslā. Tāds, ko valkā, lieto ārpus mājas (par apģērbu, apaviem u. tml.). Gada pirmais mēnesis. janvāris. Gada otrais mēnesis. Puteņu mēnesis - februāris. Februāris. februāris. Ilgāks (kādas norises vai stāvokļa) laika posms. Šāds posms, kam raksturīga kādas parādības, apstākļu pastāvēšana (parasti sabiedrības dzīvē); arī laikmets (2). Tāds, kas agrāk nav eksistējis, pastāvējis. Savādāks, jauns, arī nezināms (salīdzinot ar esošo, minēto, zināmo). Cits, atšķirīgs; ne tāds kā iepriekš. Tāds, kas līdz šim nav bijis zināms, kas līdz šim nav redzēts. Tāds, kas seko iepriekšējam; nākamais. Tāds, kas seko, notiek, noris pēc kā līdzīga esošā, tagadējā; tāds, kas būs, notiks, norisēs tuvākajā nākotnē; tāds, kas atrodas pēc kā cita, līdzīga. Tāds, kas seko kam pašreizējam; tāds, kas atrodas pēc kā cita, līdzīga; tāds, kas darbosies pēc kā līdzīga esošā; nākamais (1). Tāds, kas tikko vai nesen ir iegādāts; tāds, kas ir labi saglabāts, nav nolietots. Liels. Ļoti liels, arī skaists, izskatīgs. Liels, plašs (pēc skaita, izmēra, apjoma). Tāds, kas pārsniedz pēc izmēriem ko citu līdzīgu; pretstats: mazs. Apjomīgs, liels. Liels (1). Tāds, kā ir samērā daudz, pietiekamā daudzumā (par naudas summu, algu u. tml.). Tāds, kas pārsniedz pēc skaitliskā apjoma ko citu līdzīgu. Tāds, kas sastāv no samērā daudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu). Tāds, kam ir samērā liels ilgums (par laika posmu); ilgs. Liels (par laiku, laika posmu). Tāds, kas ir samērā ilgs (par laiku, laikposmu); tāds (laiks, laikposms), kura ilgums samērā pilnīgi atbilst kādam noteiktam laikposmam, arī ir vai šķiet ilgāks par šādu laikposmu. Samērā ilgs (par laiku, laikposmu); tāds, kura ilgums pilnīgi atbilst noteiktam laikposmam, arī ir vai šķiet ilgāks par šādu laikposmu. Tāds, kas pārsniedz pēc ilguma ko citu līdzīgu (par laiku, laikposmu). Tāds, kam ir raksturīga samērā pastiprināta (norises, procesa, arī stāvokļa) izpausme. Tāds, kas izpaužas spēcīgi, intensīvi; tāds, kas izpaužas iespējami pilnīgi vai augstā pakāpē. Tāds, kas ir izaudzis (salīdzinājumā ar kādu); pieaudzis, sasniedzis pilngadību. Tāds, kas attiecas uz cilvēkiem, kuri ir sasnieguši pilnīgu fizisko un garīgo briedumu. Pieaugušie. Cilvēks, kas sasniedzis fizisko un garīgo briedumu; pieaudzis cilvēks. Tāds (dēls, meita, brālis, māsa), kam ir visvairāk gadu salīdzinājumā ar pārējiem (dēliem, meitām, brāļiem, māsām). avīze, kas iznāk katru dienu. avīze, laikraksts, kas iznāk katru dienu. Laika mērvienība - 24 h laika posms, kurā zeme apgriežas ap savu asi; diennakts. Laika mērvienība - laiks, kurā zemeslode apgriežas ap savu asi, 24 stundu, ilgs laika posms, kas ietver vienu otrai sekojošu dienu un nakti. laika intervāls, kurā planēta vai cits Saules sistēmas debess ķermenis veic vienu apgriezienu ap asi attiecībā pret Sauli. Ļaudis, nenoteikts vīriešu un sieviešu kopums. Nenoteikts cilvēku kopums; arī cilvēki. Dem. --> ļaudis. Gājēji, kalpi; saime. Gājēju, kalpu kopums (piemēram, zemnieka saimniecībā, muižā); atkarīgu cilvēku grupa, kopums (feodālismā). gājēji, kalpi Bērns. zēns vai meitene (aptuveni līdz 14 gadu vecumam). Maza meitene, retāk mazs zēns. Persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot personas, kurām saskaņā ar likumu pilngadība iestājas agrāk. Cilvēks vecumā līdz pilngadības sasniegšanai. Tāds, kas ir raksturīgs bērnam (piemēram, par izjūtām, izturēšanos). Bērnišķīgs; tāds, kā bērnam. Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks); naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks). Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes, tāds, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; tāds, kas ir dabiski vienkāršs, nemākslots, arī uzticas bez pietiekama pamatojuma. Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes, tāds, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī tāds, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs (1), lētticīgs. Dzīvnieka mazulis. Dzīvnieks savas attīstības sākuma posmā. Dēls. Vīriešu dzimuma bērns (attiecībā pret vecākiem). Pēcnācējs, bērns. dēls vai meita (neatkarīgi no vecuma) attiecībā pret saviem vecākiem. Sieviešu dzimuma bērns (attiecībā pret vecākiem). Noteikums, norādījums, norma. Prasība, noteikums, kas jāizpilda, jāievēro. Prasība, kas ir obligāti jāizpilda, jāievēro; nosacījums(1). Valsts varas augstākās institūcijas apstiprināts vispārējs un obligāts noteikums (tiesību norma), kas regulē sabiedriskās attiecības kādā nozarē. Likums, norma, kas ievērojama kādā sabiedrības darbības nozarē, profesijā, arī situācijā. Likums. Parādību iekšējais būtiskais sakars, kas nosaka parādību nepieciešamo attīstību. Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko). Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko); nosacījums(2). iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci; priekšnoteikums. iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci. Uzbūves, darbības pamatīpatnība, kas regulē, nosaka visus (kā) elementus, sastāvdaļas. Spēja ko veikt; arī dotības. Psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko. Izdevība, labvēlīgu apstākļu, nosacījumu kopums (kā īstenošanai, veikšanai). Izdevīgs gadījums, labvēlīgi, vēlami apstākļi (ko darīt). Tas, kas var īstenoties, notikt. Iespēja, iespējamība, ka (parādība, apstākļi, norise) var būt, notikt, realizēties. Tāds, kam ir daudzi veidi, tāds, kurā izpaužas daudzas atšķirības. Tāds, kas pastāv un izpaužas daudzos dažādos veidos. Tāds, kā ir samērā daudz un kam ir vairāki veidi. Ļoti dažāds; visāds. Daždažāds. Tāds, kā ir samērā daudz un kas ar vienu vai vairākām īpašībām, pazīmēm savstarpēji atšķiras, arī tāds, kā ir samērā daudz un kam ir vairāki veidi; arī dažāds. Visāds. Problēma, temats (kas jārisina). Jautājums (piemēram, pārrunās); būtība, kodols. Sarežģīts teorētisks vai praktisks uzdevums, kas jārisina, jāpētī; pretrunīga situācija kāda procesa vai parādības zinātniskā izpratnē. Situācija, kas rodas, kad tiek konstatēta kādas problēmas pastāvēšana, arī kad tiek risināta kāda problēma; problēmiskā situācija. Daiļliteratūras veids, kam raksturīgi saistītā valodā sacerēti liriski, liroepiski un humoristiski satīriski daiļdarbi. Pants (piemēram, dziesmai), arī posms, rindkopa (tekstā). Dem. --> pants. Divu vai vairāku dzejas rindu kopa, ko apvieno vai nu atskaņu sistēma, metriskā shēma un kopīga intonācija, vai tikai intonācija. Dzejolis, pants. Vārsmu, arī divu vai vairāku pantu apvienojums noteiktā kompozicionālā vienībā, kas dzejas darbā atkārtojas. Ieplānot, iekļaut (projektā, plānojumā u. tml.). Nolemt izmantot (kādam mērķim). domās apsvērt, lai (ko) īstenotu; paredzēt (ko) veikt, iegūt. Iekļaut, paredzēt plānā; nodomāt, iecerēt. Iecerēt. Iecerēt, paredzēt. Iepriekš iecerēt, ieplānot (rīcību, pasākumu u. tml.). Gatavoties (ko) darīt, veikt, domās apsverot (tā) norisi; domās apsvērt (ko), lai (to) īstenotu. Iecerēt (1). Sadomāt, nolemt, arī iecerēt (ko veikt, darīt). Noteikt iepriekš ar īpašām metodēm, arī pēc iepriekšējas pieredzes, zināšanām. Pamatojoties uz pieredzi, faktiem u. tml., paredzēt (ko) un paziņot (par to). Iepriekš nojaust, arī noteikt (ko gaidāmu). Pamatojoties uz konkrētiem faktiem, paredzēt (kā) tālāko norisi, rezultātu. Tagad. Šajā laikposmā, laika momentā, brīdī. Pašreizējā laikposmā; šodien (2). Pašreizējā laikposmā; arī tagadnē, mūsdienās. Šajos laikos. Pašreizējā laikposmā; arī mūsdienās. Tagad; tagadiņ. šajā laika momentā, brīdī, arī šajā laikposmā. Pašreiz; arī pašlaik. pašreizējā brīdī; arī pašlaik, pašreiz. Pašreizējā brīdi. Noteiktā kārtībā veidots (kokmateriālu) krāvums. Grēda (parasti malkas, kokmateriālu). Piedauzīgs. Tāds, kas aizskar pieklājības jūtas, tāds, kas izraisa pretīgumu (piemēram, par izturēšanos, rīcību, runu). Tāds (apģērbs), kas paredzēts viesībām, svētkiem u. tml. gadījumiem. speciāli izveidota (parasti ar segumu noklāta) zemes strēle sauszemes transportlīdzekļu, arī gājēju kustībai. Satiksmei paredzēta josla pilsētās un apdzīvotās vietās. Skatoties, vērojot uzmanīt, pārbaudīt. Uzraudzīt, pieskatīt. Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, normām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama; uzraudzīt. Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, normām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama. iemīlēt un cerēt, ka apprecēs; nolūkot, nodomāt (par dzīvesbiedru). Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); noskatīt (2). Izraudzīt, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); noskatīties (2). Iecerēt (2). Sākt izjust patiku, iemīlēt, arī noskatīt (parasti līgavu). Uzskatīt. Pievērst skatienu (kādam, kam), parasti vērīgi, cieši. Pievērst, parasti īsu brīdi, skatienu (kādam, kam); arī uzlūkot (1). Uzskatīt, būt vērtējumam, spriedumam; būt pārliecinātam (par ko). Atzīt; uzskatīt. Uzskatīt, atzīt (par ko). Atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko). Būt atzinumam, uzskatam (par ko); atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko); arī uzlūkot (2). atzīt par pieņemamu, labu. uzskatīt par pozitīvu, atzinības cienīgu, arī ievērojamu. daudzums, kopums. Daudzums, skaitliskā izteiksmē. Skaits, apjoms, masa. Noteikts (kā) skaitlisks kopums. Apjoms, daudzums; pakāpe, robeža. Tieši; patiešām. tieši, pilnīgi atbilstoši. Lieto, lai izteiktu kādas domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu, nepieļaujot citu domu, nojēgumu u. tml.; tieši. Lieto, lai izteiktu kādas domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu, nepieļaujot citu domu, nojēgumu u. tml. Tieši tāpat, tieši tā. Tieši tāpat, tieši tā. Vīrietis. Jauns (parasti spēcīgs) vīrietis, puisis. vīrietis. Vīrietis, puisis, zēns. Sievietei pretēja cilvēku dzimuma būtne, pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne. Vīrietis; cilvēks (runājot par vīrieti). vīrieši. Spēcīgs, liela auguma vīrietis. zināšanas un prasmes, kas iegūtas, sistemātiski mācoties (parasti mācību iestādē). Izglītība. Organizēts pasākums, kurā (kāda vadībā), parasti vairāki, dalībnieki apgūst teorētiskas zināšanas, praktiskas iemaņas. Nodarbību kopums šādā mācību un audzināšanas iestādē. Mācību nodarbība (parasti augstskolā), kurā pedagogs mutvārdos (priekšlasījuma, stāstījuma veidā) izklāsta mācību vielu. Laika sprīdis (parasti 40 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē, arī individuāla mācību nodarbība; mācāmā viela, ko apgūst šajā laika sprīdi; mācību stunda. Automatizēti praktiskās vai intelektuālās darbības paņēmieni, kas iegūti prakses, pieredzes, mācību rezultātā. Praktiskajā darbībā iegūtais zināšanu, prasmju, iemaņu kopums. Pieredze, iemaņu un prasmju kopums, kas iegūts, veicot kādu darbu, kādas darbības. Praktiskajā darbībā iegūtais zināšanu, prasmju, iemaņu kopums; pieredze. Censties atrast atminējumu (mīklai). Censties izdomāt (ko), domājot censties atrast (piemēram, atbildi). Darīt zināmu (ko) mutvārdiem. Darīt (ko) zināmu mutvārdiem; ziņot, stāstīt. Zeme, ko kāds apsaimnieko; zeme, kas kādam pieder. Platība, teritorija, kas atrodas kāda, kā lietošanā, īpašumā un ir izmantojama noteiktam nolūkam; lauksaimniecībā izmantojamā platība. Laika skaitīšanas vienība - septiņas diennaktis (no pirmdienas līdz svētdienai); septiņu diennakšu ilgs laika sprīdis (skaitot no jebkuras dienas). Zeme — pretstatā jūrai, okeānam; sauszeme. Sauszeme (pretstatā jūrai). Zeme - pretstatā jūrai, okeānam; cietzeme. Sauszeme. Telpas apakšējais iekšējais segums (pa kuru staigā). Vieta, vide (parasti zemes virsā), kas balsta (ko), neļauj (kam) smaguma spēka iedarbībā grimt, krist. Sauszemes virsa kā pamats, uz kura kas atrodas, pa kuru kas virzās vai tiek virzīts, arī kāds segums, grīda u. tml. kā šāds pamats. Vielas, materiāla u. tml. slānis, kārta, kas sedz (kā) virsmu. politiska organizācija, ar kuru tiek realizēta sabiedrības vispārobligāta vadīšana, pastāvošās iekārtas saglabāšana; zeme, teritorija, kurā pastāv šāda organizācija. Virzienā uz leju; pretstats: augšup; pret zemi vērstā virzienā; tuvāk zemei. Lejup, pret zemeslodes virsmu vērstā virzienā. Tāds, kam ir sākums un beigas; tāds, kas ir ierobežots laikā; pārejošs. Laicīgs. Zeme, vieta, arī vide, apstākļu kopums, kurā noris cilvēka dzīve (parasti atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules); šīzeme (2). Šīpasaule; šīzeme (2). Zeme, vieta, arī vide, apstākļu kopums, kurā noris cilvēka dzīve (parasti atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules). Tas, kas ir saistīts ar cilvēka laicīgo dzīvi, pretstatā viņpasaulei. teritorija ārpus pilsētu robežām. Lauki. Laika posms no saules lēkta līdz rietam, kad ir gaišs. Laika mērvienība - 60 minūtes. laika mērvienība - 60 sekundes. Piecu minūšu ilgs laika posms. Puse minūtes. Laika mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā [s]. Sekundes tūkstošdaļa. laika periods, kad notiek kāda norise, kāds process. Laika moments, posms, kad kas notiek. Laikposms, brīdis. Laika moments, kas parasti ir attiecināts uz kādas darbības, norises u. tml. sākumu vai beigām. Parādība vai tās daļa, kas ir tā fiksēta, ka to var nosacīti uzskatīt par nemainīgu laikā; ļoti īss laika sprīdis; mirklis; acumirklis. Ļoti īss laika sprīdis; mirklis, moments. Neilgs, īss laika posms. Brīdis. Dem. --> brīdis; ļoti īss laika sprīdis. Ļoti īss laika sprīdis; acumirklis, moments. Brīdis, laika sprīdis. Ļoti īss laika sprīdis. Kamene. Plēvspārņu kārtas bišu dzimtas ģints ("Bombus"), vidēji liels vai liels, drukns, zemē ligzdojošs kukainis ar biezu apmatojumu, Latvijā konstatētas 22 sugas, visas saudzējamas. kamene. Zemesvēzis - taisnspārņu kārtas circeņu apakškārtas suga ("Gryllotalpa gryllotalpa"), kukainis, kam priekškājas ir pārveidotas par racējkājām un kam raksturīgs resns, īsiem matiņiem klāts ķermenis, īsi taustekļi; ķirelis. Taisnspārņu kārtas circeņu apakškārtas suga ("Gryllotalpa gryllotalpa"), kukainis, kam priekškājas ir pārveidotas par racējkājām un kam raksturīgs resns, īsiem matiņiem klāts ķermenis, īsi taustekļi; ķirelis; racējcircenis. racējcircenis. Iegūt (ko) savā īpašumā, rīcībā u. tml. Dabūt, iegūt. Dabūt (kādu materiālu labumu, parasti no dabas). Dabūt (ko) savā īpašumā, rīcībā, lietošanā (parasti kādas darbības rezultātā). Gūt, dabūt. Iegūt. Dabūt, iegūt, iegādāties, arī atrast, lai izmantotu. Dabūt, arī atrast, sameklēt, parasti ar pūlēm, grūtībām. Iegūt, iegādāties, sagādāt (ko). Apprecēt (kādu); nodibināt (parasti intīmas) attiecības (ar kādu). Iemantot, iegūt, saņemt. Panākt, izraisīt (noteiktu attieksmi pret sevi); izpelnīties. Izpelnīties (cieņu, atzinību, slavu u. tml.). Panākt, izraisīt (noteiktu attieksmi pret sevi). Izpelnīties. Izcīnīt un saņemt (piemēram, apbalvojumu). Par nopelniem iegūt (apbalvojumu, goda nosaukumu); tikt apbalvotam. Sasniegt (psihisku stāvokli, kas saistās, piemēram, ar pozitīvām izjūtām, pozitīvu pārdzīvojumu); rast (pārliecību, ierosmi u. tml.). Rast, izjust (psihisku stāvokli). Kļūt tādam, kam izraisās (psihisks stāvoklis). Augsne. Virsējā zemes kārta (kuru kopējā iedarbībā pārveidojuši klimats, augu un dzīvnieku organismi, kā arī agrotehniski un melioratīvi pasākumi), kurā iespējama augu augšana. Augu augšanas vieta ar tai īpatnējiem ārējās vides apstākļiem. Virsējā zemes kārta, kurā iespējama augu augšana. Zemes virsas, parasti norobežota, daļa, kas ir aizņemta (ar ko), arī paredzēta (kam). piederības vai izmantojuma ziņā norobežota platība, laukums (ar sauszemi, ūdeņiem, gaisa telpu, zemes dzīlēm). Atrast mīklas atminējumu. Atrast atminējumu (mīklai). Zēns, puisēns. Zēns. Mazs zēns, arī pusaudzis. Zēns, aptuveni skolas vecumā; arī pusaudzis. Vīriešu dzimuma bērns (aptuveni līdz 11 gadiem); arī pusaudzis. Zēns (1), parasti veselīgs, spēcīgs, arī nebēdnīgs, draiskulīgs. Jauna, neprecējusies sieviete. Sieviešu dzimuma bērns (aptuveni līdz 18 gadu vecumam). Meitene (1). Meitene. Meitene, meita, jaunava. Meitene (1); skuķis. Meitene (1); skuķe. Jauns dzinums, kas rodas (galvenokārt lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm un var izveidoties par patstāvīgu augu. Auga atvase; mazs, jauns augs. Vietējās pašvaldības institūcija; celtne, kur atrodas šī pašvaldības institūcija; teritorija, kuru pārzina viena pašvaldība. Teritorija šādas institūcijas pārvaldībā. Šīs dzimtas ģints ("Grossularia"), vasarzaļi krūmi ar ērkšķiem, 50 sugas (gk. Ziemeļamerikā, 1 suga Eiropā, 3 sugas Austrumāzijā); Latvijā dārzos kā ogu krūmus audzē nokarenās jeb Eiropas ērkšķogas šķirnes un to krustojumus ar šķirnēm, kas izaudzētas no Amerikas ērkšķogas un Misūri ērkšķogas. Ērkšķogas (2). Divdīgļlapju klases dzimta ("Grossulariaceae"), 2 ģintis - ērkšķogas un jāņogas, 150 sugas. Ērkšķogas (1). Ērkšķogu ogulāju ogas. Ērkšķogas (3). ceriņu suga ("Syringa josikaea"). Liela, biezi apdzīvota vieta ar rūpniecības, tirdzniecības, kultūras, veselības aizsardzības, administratīvi politiska centra nozīmi. dzejolis, pants, parasti diletantisks, nemākulīgs; arī atskaņa. Mazākā (juridiska dokumenta) teksta, parasti numurēta, vienība. Vislabākais, vispiemērotākais rīcības, darbības veids, kādā rada ko pilnīgi atbilstošu vai līdzīgu kam citam, panāk vēlamo rezultātu. Izturēšanās, rīcības paraugs. Paraugs (kādai rīcībai, darbībai, izturēšanās veidam). Uzskatāms, konkrēts piemērs, kas noder paskaidrojumam, pierādījumam. Konkrēts fakts, konkrēta doma, kas pakļaujas kādiem vispārīgiem spriedumiem, pamato, ilustrē tos. Laika skaitīšanas vienība - 100 gadu ilgs laika posms. Simt gadu ilgs laikposms. gadsimts. Veidot, dibināt (kādu stāvokli, situāciju, attiecības). Izveidoties noteiktām attiecībām (ar cilvēkiem). Saņemt (ko tādu, kas pienākas). Sasniegt (ar darbu, cīņu u. tml. kādu stāvokli, mērķi). Savā darbībā īstenot, panākt (ko vēlamu, iecerētu). Panākt (piemēram, mācoties), ka paliek apziņā. Rast (zināšanas, iemaņas u. tml.). Gūt atziņu, izpratni (pieredzē). Izveidot sev (psihiskas vai fizioloģiskas īpašības) — par cilvēku. Gūt sev (piemēram, spējas, spēku), arī rast sev (ierosmi, idejas). Panākt (ar savām spējām, īpašībām, izturēšanos, darbu, pūlēm kādu stāvokli). Sacensībās, konkursā u.tml. iegūt, sasniegt (ko). Izcīnīt (sacensībās). Ar neatlaidību, aktīvu darbību sasniegt, iegūt. Neatlaidīgā darbībā, pārvarot šķēršļus, grūtības, iegūt, sasniegt (piemēram, kādu stāvokli); neatlaidīgā darbībā, pārvarot šķēršļus, grūtības, panākt, ka iespējams realizēt (kādu pasākumu). Iegūt, dabūt savā īpašumā, lietošanā (parasti vienreizēju atalgojumu, apbalvojumu, dāvanu u. tml.). Sākt eksistēt jaunā kvalitātē, iegūt noteiktu raksturojumu (par cilvēku). Panākt, ka (ko) atklāj, izpauž; tirdot, prašņājot uzzināt. Vērīgi apskatīt. Ar skatienu uztvert, aptvert; skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko). Apskatīt (1). Uzmanīgi vērot. Skatīt, vērot. ar redzi uztvert (ko), parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā.), iepazītu (to); arī redzēt (1). Pārbaudot apskatīt. Apskatot, pavērojot (laiku pa laikam) pārbaudīt, uzmanīt (parasti bērnus, lopus, saimniecību u. tml.). Pārliecināties, vai (kas) atrodas noteiktā stāvoklī, kārtībā, arī vai kas ir noticis, izdarīts. Pārbaudīt, pārlūkot (kā) stāvokli, darbību, lai konstatētu, piemēram, kādus defektus, novirzes no normas. Apmeklēt, lai pabūtu kopā vai paviesotos. Apciemot, apraudzīt. Apciemot. Apciemot, apmeklēt (lai painteresētos par apmeklējamā labklājību, veselību). Apmeklēt, apciemot. Ieiet, iebraukt (kur, pie kā, parasti pa ceļam) uz neilgu laiku. Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu); ierasties (kur, pie kā). Analizēt un pabeigt analizēt. Tas, kas fiksēts ar audiotehniku, videotehniku, datortehniku u.tml.; process, rezultāts --> ierakstīt (3). Ieraksts (par ko novērotu, konstatētu u. tml.); piezīme. Tas, kas ir pierakstīts, atzīmēts; rezultāts --> ierakstīt (1) Īss teksts, kurā fiksēts kāds fakts, doma u. tml.; teksts, kurā ir fiksēts (piemēram, lekcijas, grāmatas) galvenais saturs. Veiksme, sekmes. Pozitīvs (kādas darbības, rīcības) rezultāts; sekmes, sasniegums; atzinība, piekrišana, ko iegūst kādas darbības veicējs. Pozitīvs (kādas darbības, rīcības, arī norises) rezultāts. Vēlamais, kādam mērķim, nodomam atbilstošais (darbības, rīcības) rezultāts; arī panākums. Sekme, veiksme. Panākums, sasniegums. Atzinība sabiedrībā, patika, kas izpaužas aktīvā rīcībā, darbībā. Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai); iecerēt, paredzēt (ko darīt). Gatavoties (piemēram, ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamās lietas. Gatavoties (kam), iecerēt, paredzēt (ko darīt). Kārtoties, gatavoties (ko darīt, kādam pasākumam, norisei). Gatavoties (ko darīt); rīkoties, lai veiktu (kādu darbību). Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai); iecerēt, paredzēt (ko darīt); arī gatavoties (1). Gatavoties (norisei, darbībai u. tml.); vīkšties. Naudas vienība (Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā un citās valstīs); attiecīgā naudas zīme, monēta. nauda. Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vērtības vispārējo ekvivalentu; šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piemēram, banknote, monēta). valstī pieņemtā naudas sistēma un šās valsts naudas vienība (piem., lats, dolārs, franks). Aplūkojot pārbaudīt, pārkontrolēt (ko); aplūkojot pārbaudīt, pārkontrolēt (ko) vēlreiz, no jauna. Pakļaut analīzei (1); sīki, pamatīgi pētīt, raksturot. Vērtēt, apspriest, analizēt (parasti sistemātiski, secīgi). Saslimt (ar ko). Saslimt (aiz neuzmanības, vieglprātības u. tml.). Izveidoties organisma īpatnībām, īpašībām. kļūt plaši pazīstamam, slavenam (piemēram, ar darbu). Iegūt (nosaukumu, apzīmējumu). tikt nosauktam. Panākt, ka izveidojas intīmas attiecības (ar pretējā dzimuma cilvēku). Tas, ko ārstniecībā izmanto ārstēšanai, profilaksei, veselības nostiprināšanai. Līdzekļi slimību profilaksei, ārstēšanai un diagnostikai; medikamenti, zāles. Līdzeklis slimības ārstēšanai, profilaksei vai diagnostikai; zāles. Līdzekļi slimību profilaksei, ārstēšanai un diagnostikai; medikamenti, zāļu līdzekļi. naudas summa (noteiktam nolūkam). Nauda, kapitāls, kas ir kāda rīcībā. nauda, kas ir kāda rīcībā, ko izmanto kādiem mērķiem. Ierīce (kā) transportēšanai; transporta ierīce. Iekārta, ierīce, mašīna u. tml. (kā) pārvietošanai; transporta līdzeklis. Transportlīdzeklis; arī transportlīdzekļu kopums. automobilis kravu pārvadāšanai, kuram ir kravas kaste, platforma, furgons vai cisterna. Dzelzceļa transportlīdzeklis - sakabinātu vagonu rinda, ko velk lokomotīve vai motorvagons. Rezultāts, sekas (darbībai, rīcībai, pūliņiem). visplašākās kompleksās starptautiskās sporta sacensības, kas kopš 1896. gada tiek rīkotas ik pēc 4 gadiem. Saistīts ar olimpiskajām spēlēm, tām raksturīgs. Lidaparāts (parasti liels). Ierīce, transportlīdzeklis, kas spēj pārvietoties pa gaisu vai kosmosā. Dzīva būtne, kas barojas ar gatavām organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet kam nav spējas abstrakti domāt (pretstatā cilvēkam). Dzīvnieks. Kustonis. Lauksaimniecības dzīvnieks. Atrašanās (kā) varā, ietekmē, pakļautībā. Nojaust, noprast. Nojaust, noprast (piemēram, daiļdarbā). Uztvert (parasti ar tausti, dzirdi); arī just. Neskaidri uztvert (parasti ar redzi). Uztvert, ievērot (kādas pazīmes, īpatnības); arī izjust. Neskaidri, vāji uztvert (parasti ar redzi vai dzirdi). Noskārst, nojaust; apzināties. Noprast, apjēgt. Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi), arī neskaidri, aptuveni just; jaust. Neskaidri, vāji uztvert (parasti ar redzi vai dzirdi). Ar ausi uztvert (skaņas). Sajust. Uztvert, pamanīt. Uztvert, arī sajust (piemēram, ar dzirdi, ožu). Uztvert, sākt uztvert (ar maņu orgāniem). Saņemt un izzināt priekšmetu un parādību atveidojumu, tiem tieši iedarbojoties uz maņu orgāniem. Izziņas procesā konstatēt, secināt; dabūt zināt, saņemt (piemēram, ziņas). Noskaidrot, uzzināt (ko), izjautājot, savācot ziņas, novērojot u. tml.; arī izzināt. Izzināt, uzzināt (piemēram, faktus). Pētījumu, meklējumu gaitā gūt (ko jaunu, arī vēlamu, vajadzīgu). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, fakts, situācija) kļūst (kādam) zināms; gūt iespēju (ko) zināt (par ko). Uzzināt, iegūt (kādas ziņas, informāciju). Ieņemt mutē un norīt (šķidrumu). Dzert (ko), parasti lielā daudzumā, arī strauji. Telst; daudz dzert; lakt. Dzert (parasti par bērnu). Dzert, ņemot (šķidrumu) ar mēli (piemēram, par kaķi, suni); ņemt (šķidrumu) - par mēli. Ieņemt šķidras zāles vai zāles kopā ar šķidrumu. Ieņemt mutē un norīt reizē ar šķidrumu (zāles tablešu, pulveru u. tml. veidā). Ņemot ievirzīt, ietvert (kur iekšā). Ievadīt organismā (iedzerot, apēdot). Ar prieku, baudu izjust (ko); ar patiku nodoties (kam). Bieži, sistemātiski lietot alkoholiskus dzērienus. Dzert alkoholiskus dzērienus; daudz, bieži lietot alkoholiskus dzērienus. Žūpot. Ilgāku laiku, daudz lietot alkoholiskus dzērienus; uzdzīvot. Žūpot, arī uzdzīvot (parasti iztērējot lielas materiālas vērtības), dzert, ālēties. Pļēgurot. Dzert (alkoholisku dzērienu), parasti lielā daudzumā. Stipri dzert. Pastāvīgi un pārmērīgi lietot alkoholiskus dzērienus. Lietot alkoholisku dzērienu. Iedzert alkoholisku dzērienu. Dzert (alkoholisku dzērienu), parasti vienā paņēmienā; dzerot tukšot (trauku ar alkoholisku dzērienu), parasti vienā paņēmienā. Dzert alkoholiskus dzērienus. Dzert degvīnu. Dzert alkoholisku dzērienu. Dzert alkoholiskus dzērienus; arī uzdzīvot. dzert alkoholu. ēst, dzert (ko), parasti daudz, negausīgi. Daudz, negausīgi dzert (parasti alkoholiskus dzērienus). Svinēt. Veikt, parasti tradicionālas, neikdienišķas, darbības saistībā ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piemēram, ar svētkiem, kādu notikumu). Svinēt (kāzas, kristības, bēres). Nedaudz izdzert (šķidrumu). Iedzert (ko) virsū (kādam ēdienam vai dzērienam). Ēdot dzert klāt (ko). Izdzert (daļu). Iedzerties; arī piedzerties. Dzerot alkoholiskus dzērienus, pilnīgi noreibt. Piedzerties. piedzerties, pieļurbāties. Daudz piedzert; piedzerties. Piesūkties, pietempties, piedzerties. piedzerties. Sadzerties (alkoholiskus dzērienus). Lēni, ar pārtraukumiem, pa malkam dzert (ko). Žūpot; arī nelietderīgi šķērdēt. Vieglprātīgi tērēt, šķērdēt; nelietderīgi lietot, izmantot; arī žūpot. Krietni iedzert, uzdzīvot. Atkārtoti, sistemātiski lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā). Izdzert alkoholisku dzērienu (parasti nelielā daudzumā); sanākt kopā un lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā). Stipri piedzerties, pārmērīgi piedzerties. Stipri piedzerties. Pavisam piedzerties. Pārdzerties; piedzerties. Pārmērīgi piedzerties. Pilnībā piedzerties. Pilnīgi piedzerties. ļoti piedzerties. Domu apmaiņa (piemēram, apspriedē, sanāksmē), lai noskaidrotu pušu nostāju (kādā vai kādos jautājumos). Strīdīga, neskaidra jautājuma (publiska) apspriešana. Organizēta savstarpēja domu apmaiņa (par noteiktu jautājumu kolektīvā, sanāksmē). atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.). Lietpratība, plašas zināšanas, profesionāla pieredze, izpratne (kādā jautājumā, jautājumu kopumā); speciālista darbības joma. Vispārināta īpašība --> lietpratīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Informācijas kopums, ko cilvēks ieguvis pieredzē, izziņas rezultātā; arī sistematizēts ziņu kopums (piemēram, kādā nozarē). Likumā paredzēts pieļaujamo darbību, veicamo pienākumu kopums (parasti tiesisku, pārvaldes jautājumu kārtošanā). Piekritība, tiesīgums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā), pilnvaru kopums (piemēram, iestādei, tās vadītājam); sfēra, par ko uzdota atbildība, ņemot vērā personas izglītību, spējas, zināšanas un pieredzi attiecīgajā jautājumā. Stāvoklis, kad (piemēram, tiesā) ir jāatbild par savu rīcību, izturēšanos. Rīkoties; apieties; izturēties. Darboties, strādāt (parasti ilgāku laiku), pūlēties (ar ko, ap ko, kur). Būt aizņemtam, nodarbinātam (ar ko). Darboties, rīkoties (kur, ap ko, ar ko), parasti rosīgi, enerģiski. Rosīties, veikli darboties. Darboties, rīkoties. Darīt kādu darbu (ilgāku laiku), būt aizņemtam, nodarboties (ar ko). Darboties (ap ko). Veikt kādu darbību, kādas darbības (ar ierīcēm, materiāliem u. tml.), parasti mērķtiecīgi, pārdomāti. Darboties (ar ko), veikt (ko, parasti nepatīkamu). Ilgāku laiku darboties (kur, ap ko), parasti bez steigas, arī laiski. Lēni, vilcinoties darboties, darīt (ko). Rīkoties, izturēties (kādā veidā). Darboties, rīkoties, arī uzvesties. Veikt mērķtiecīgu darbību kopumu. Veikt noteiktas darbības, piemēram, lai ko pārveidotu, radītu materiālas vai garīgas vērtības. Izpildīt, realizēt, veikt. Veikt, īstenot (ieplānoto, iecerēto, uzdoto, apsolīto). panākt, ka kļūst par īstenību; īstenot. Ar savu darbību, rīcību, izturēšanos panākt, ka īstenojas (piemēram, kāda norise), tiek sasniegts (kāds mērķis). Ar īpašiem statūtiem noformēta brīvprātīga apvienība kāda sabiedriska mērķa sasniegšanai. brīvprātīga apvienība (parasti ražošanas nozarēs). Organizēts (cilvēku) kopums, ko saista viena profesija, darbības nozare, uzskatu kopība u. tml.; organizācija, biedrība. organizāciju vai personu apvienība, kam ir kopīgi saimnieciski, politiski, zinātniski vai kādi citi uzdevumi. Personu, sabiedrisku grupu, valstu apvienība, ko vieno kopēja darbības programma, kopējs mērķis, uzdevums. Tāds, kas mazliet pārsniedz pēc izmēriem ko citu, līdzīgu (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju). Mazs. Tāds, kas nesasniedz pēc izmēriem ko citu līdzīgu (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju); pretstats: liels. Teksts. Mutvārdos izteikts vai ar rakstu zīmēm fiksēts vārdu, teikumu, to savienojumu kopums, kam ir kādas funkcijas sazināšanās procesā. Teksta daļa, arī teksts, kas nepieciešams, lai noteiktu (kāda teksta elementa, piemēram, vārda, teikuma) nozīmi, jēgu. Valodas vienības (fonēmas, morfēmas, vārdi, teikumi u. tml.), kas ir tieši pirms un aiz kādas valodas vienības. Konteksta un runas situācijas kopums, kas palīdz izprast sazināšanās procesā lietotas valodas vienības nozīmi un nodrošina saprašanos arī tad, ja kaut kas nav tieši pateikts. Parādību kopums, nosacījumi, kas ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci u. tml. apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē, iedarbojas uz kaut ko. Rakstisks līgums, vienošanās (starp divām vai vairākām pusēm), kas nosaka (šo pušu) tiesības un pienākumus un kam ir noteikts termiņš. Oficiāla vienošanās, saistības, darījumi (piemēram, starp valstīm, iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām, personām) uz noteiktu laikposmu. Oficiāls akts, kas nosaka savstarpējas saistības (piemēram, valstu starpā). noteiktā formā sastādīts oficiāls dokuments. Starptautiska oficiāla vienošanās (ko veikt, darīt). viedoklis, no kāda tiek aplūkotas parādības, lietas; skatījums, griezums. Tas, kuram raksturīgs noteikts dzīvesveids vai uzskatu kopums. Cilvēku grupa, kas ir saistīta ar noteiktu sociālo stāvokli, arī vietu. Galveno, visraksturīgāko īpašību, attiecību kopums, kas ir (priekšmeta, parādības) pamatā. Nozīme, saturs. Būtība, galvenais, raksturīgākais (problēmā, uzskatos). Tas (piemēram, priekšmets, parādība, īpašība, arī jēdziens, priekšstats), ko (parasti zīmes, simbola veidā) apzīmē, uz ko norāda kāds priekšmets, parādība. būtība, jēga (piemēram, cilvēka darbībai). Patiesībā, īstenībā; faktiski. Tāds, kas ir pamatots ar faktiem, tāds, kas ir saistīts ar faktiem; īsts, pareizs. Patiesi, faktiski. Īstenībā; tiešām. Uzskats, zināšanu kopums, saskaņā ar kuru (kas) tiek uztverts, vērtēts. Viedoklis (kādas parādības, atziņas u. tml. vērtējumā); skatījums, aspekts. Ļoti liels, plašs, varens. Tāds, kam ir ļoti lieli izmēri, parasti arī izcilas kvalitatīvas īpašības (piemēram, par priekšmetiem); arī milzīgs (1). Pārvaldes sistēma, kurā no vietējo pilsoņu vidus izraudzītām amatpersonām un iestādēm piešķirta kāda pārvaldes sfēra; šādas sistēmas institūcija. Pasaules, reģiona vai atsevišķas valsts iestāde vai organizācija, kas veic noteiktus uzdevumus kādā sabiedrības dzīves sfērā (likumdošanā, izpildvaras vai tiesu darbā u. tml.). valsts pārvaldes rīcības institūcijas, varas izpildinstitūcijas. izpildinstitūcija, kas pārvalda kādu noteiktu jomu. Administratīva institūcija, kas nodarbojas ar tai pakļauto iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija. Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu. Paveikta darbība, rezultāts --> prasīt (2). Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu; jautājums (1). Alegorisks, parasti īsi formulēts, uzdevums vai jautājums un tā atminējums, atbilde. Tas, kam tiek pievērsta uzmanība, tas, ko apspriež, kārto. Valdības loceklis, kas vada kādu no šīs valdības ministrijām. Loceklis (organizācijā, biedrībā, apvienībā). Cilvēks, kas darbojas noteiktā organizācijā (apvienībā, biedrībā u. tml.). Eiro - vienota Eiropas Savienības naudas vienība. Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā. Savvaļas zīdītājdzīvnieks. Mājdzīvnieks. Zīdītāju klases mājdzīvnieks (piemēram, govs, cūka, aita, kaza), ko parasti izmanto saimnieciskiem mērķiem; lauksaimniecības dzīvnieks. Dzīvnieks, ko audzē, lai izmantotu saimnieciskiem vai dekoratīviem, estētiskiem mērķiem. mājdzīvnieks. Skola. Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde. skola; kultūras un izglītības iestāde. Darba kārtība, plāns (kādam pasākumam, sanāksmei). darba gaita (kongresiem, apspriedēm u. tml.); pasākumi, apspriežamie jautājumi (kongresā, apspriedē u. tml.). Detalizēti izstrādāta (kā, piemēram, darba, darbības) nākamā norise, gaita; attiecīgais teksts, dokuments. Plāns (tālākai darbībai, rīcībai, darbam); iepriekš izstrādāts darbības vai pasākumu kopums, lai veiktu, realizētu (ko). Sīki izstrādāts (kāda objekta, piemēram, celtnes, teritorijas) rasējums, shēma. izstrādāts plāns, tehnoloģiskā shēma (piemēram, būves, rūpnīcas, mašīnas) realizēšanai, rekonstruēšanai. Rasējums, zīmējums u. tml., kurā vispārināti ar pieņemtiem grafiskiem apzīmējumiem ir attēlota (kā) uzbūve, sastāvdaļu savstarpējās attiecības. Domās apsvērtais (darba, darbības) plāns; nodomātais pasākums. plāns, iecere. Mantiņa (2). Rotaļlieta. Priekšmets bērna izklaidēšanai, audzināšanai, apmācīšanai saistošā veidā. priekšmets mūzikas skaņu radīšanai. Mūzikas instruments. Ļoti sens mūzikas instruments, viens no latviešu muzikālā loka paveidiem - koka loks, kura gali ir savilkti ar vienu stingri nostieptu stīgu. Skaņdarba, tā sastāvdaļu atskaņošana (ar mūzikas instrumentu vai instrumentiem). Darbība, process --> atskaņot. Process, arī darbība --> ņirbēt (2); ņirba (2). Kopums, ko veido kas ātri mainīgs (piemēram, gaisma, krāsas, skaņas); norise, kurā kas (piemēram, gaisma, krāsas, skaņas) veido ātri mainīgu kopumu. Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti ir raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana. Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļa (1). Sacensības labākā sportista vai labākās komandas noskaidrošanai. noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību, gūt prieku, izklaidēties, arī iegūt laimestu. Patīkama, jautra brīvā laika pavadīšana; izklaidēšanās. Monumentāla reprezentatīva rakstura, parasti grezna, celtne. Verdzības un feodālisma laikmetā - liela, arī grezni būvēta, iekārtota valdnieka, vergtura, feodāļa mītne (parasti nocietināta). Par (cilvēku) dzīvesvietu izmantojama telpa, tās daļa, celtne. Aizstāvēšanās būve (piemēram, tranšeja, ložmetējligzda, dots, cietoksnis), arī nocietināts rajons; vieta, kur ir šāda būve. Gada septītais mēnesis. Jūlijs. Gada vienpadsmitais mēnesis. novembris. pieklāties, pienākties. Piederēties (1). Pieklāties. Pieklāties (1); piestāvēt 1(2). Būt atbilstošam kādām prasībām, normām, priekšstatiem; būt atbilstošam kādiem apstākļiem, situācijai. Pienākties. Būt atbilstošam kādām (parasti uzvedības, morāles) prasībām, normām. Būt tādam, kas ir piemērots, atbilstošs (cilvēkam) - piemēram, par darbību, stāvokli. Derot pielīgt. Līgstot vienoties par (kā, piemēram, tiesību) piešķiršanu (kādam). Tikt padarītam par (kāda kopuma, sistēmas) sastāvdaļu, daļu. Būt iekļautam (kādā sistēmā, klasifikācijas grupā u. tml.). Ar savu darbu, darbību veidot (garīgas vai materiālas vērtības). Būt (kāda) izveidotam, radītam. Panākt, būt par cēloni, ka rodas (skaņa, skaņu kopums). Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, kāds teksts, projekts, metode). Kalpone. Algota strādniece ģimenes saimniecības darbos (parasti pilsētā). Kalpone (parasti neprecējusies). Mājkalpotāja; arī oficiante. Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu. Mājkalpotāja. Sieviete. Cilvēku dzimuma būtne, kuras organisma morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības ir piemērotas bērnu dzemdēšanai; pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne. maza auguma meitene, mazule. Maza meitene. Jauna, neprecējusies sieviete. Jaunava, jaunkundze; neprecējusies sieviete. Tāds, kas notiek, darbojas šajā laika posmā. Diennakts, arī diennakts daļa, kas saistīta ar kādu notikumu, darbību. Diennakts kā noteikta nedēļas septītā daļa. Datums, ko katru gadu atzīmē par godu kādam notikumam. Organizēts, tematisks pasākums, kas notiek vairāku dienu garumā, var būt tradicionāls, ikgadējs. Ilgāks laika posms. Dzīve, mūžs. Cilvēka mūža gaita, biogrāfija. Laikposms, kurā noris (cilvēka) eksistence; arī dzīve. cilvēka mūžs. Ar laiku, pēc gadiem, kādreiz. Kaut kad nākotnē. laika gaitā. katru dienu; nepārtraukti, pastāvīgi. Stāvoklis, kad (kas) ir (kā cita), parasti cēloniski, nosacīts, atkarīgs (no kā cita). Norobežota dzīvojamā telpa (mājā, dzīvoklī). Atsevišķa (parasti neliela) telpa (piemēram, dzīvošanai, darbam, viesu uzņemšanai); istaba. Ar būvkonstrukcijām norobežota (celtnes) daļa. Dzīvojamā māja (laukos). Dzīvojamā ēka. Celtne dzīvošanai, arī sabiedriskām vai saimnieciskām vajadzībām. šī mēneša diena, datums. Skaitlisks (mēneša dienas, arī gada) apzīmējums; mēneša attiecīgā diena. diennakts kā noteikta kalendārā mēneša daļa. Šī mēneša diena, datums. Šī mēneša diena, datums. Šī mēneša diena, datums. Šī mēneša diena, datums. Šī mēneša diena, datums. Šī mēneša diena, datums. Šī mēneša diena, datums. Šī mēneša diena, datums. Šī mēneša diena, datums. Šī mēneša diena, datums. Šī mēneša diena, datums. Gada ceturtais mēnesis; sulu mēnesis. Aprīlis. aprīlis. Gada piektais mēnesis. maijs. Gada sestais mēnesis. Jūnijs. jūnijs. Gada astotais mēnesis. augusts. Septembris. Gada devītais mēnesis. septembris. Gada desmitais mēnesis. Veļu mēnesis - oktobris. oktobris. Gada divpadsmitais mēnesis. decembris. Fiksēt (piemēram, magnetofona lentē, skaņuplatē). Uzņemt kinofilmā. Paveikta darbība, rezultāts --> ieskaņot. Videosignāla ieraksts atmiņas iekārtā. Dzīvnieku vīrišķā dzimuma īpatnis. Dzīvnieka tēviņš, kas dzīvo kopā ar mātīti. Precēts vīrietis attiecībā pret savu sievu; vīrs. Vīrs. Precēts vīrietis attiecībā pret savu sievu: dzīvesbiedrs. dzīvesbiedrs. viens no partneriem attiecībās, piemēram, vīrs, arī sieva. Precēts vīrietis. Savstarpēji mainīt (1). Mainīties (3). Aizstāt citam citu, stāties citam cita vietā; aizstāt ko citu. Secīgi nomainīt, aizstāt (citam citu); rasties, veidoties (kā cita vietā). Refl. --> nomainīt (1); tikt nomainītam. Ieņemt vienam otra, citam cita vietu, parasti līdzīga uzdevuma veikšanai; nomainīties (1). Kļūt citādam; pārveidoties, pārvērsties. Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt citādam, iegūt citas īpašības; tikt pārveidotam (1); arī pārvērsties (1). Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti par parādībām dabā); tikt pārvērstam (1); arī pārveidoties (1). Pārvietojoties ierasties (pie kāda). Virzīties, lai nokļūtu (pie kāda). Izplatīties (kur iekšā) - par gaismu, skaņu. Izplatīties tā, ka skar (ko), iedarbojas (uz ko) - piemēram, par vielām, parādībām dabā. Tiekot ieceltam, mācoties, iegūstot kvalifikāciju, tapt (par ko). Tiekot ieceltam, mācoties, iegūstot kvalifikāciju, kļūt (par ko). Tiekot ieceltam, arī mācoties, iegūstot kvalifikāciju, kļūt (par ko). Lieto salikto laika formu veidošanā. Lieto darāmās kārtas salikto laiku (parasti saliktās pagātnes) formu veidošanā; būt (8). Lieto ciešamās kārtas formu veidošanā; tikt. Lieto ciešamās kārtas formu veidošanā; tikt 1(6), kļūt (4). Lieto ciešamās kārtas formu veidošanā; tapt (5), kļūt (4). Veidoties (stāvoklim, attieksmei); tapt (4). Veidoties (stāvoklim, attieksmei); kļūt (3). Skatīties (kur iekšā), parasti īsu brīdi. Pārveidoties par ko citu nekā līdz šim (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē). Kļūt, tapt. Apstrādes, pārveidošanās procesā kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti, kļūt par ko citu. Iegūt citu veidu, kvalitāti. Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku); kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām). Kļūt (par ko citu nekā līdz šim). Pēkšņi pārmainīties, pārvērsties (par laika apstākļiem). Strauji mainīt virzienu (par vēju); strauji mainīties (par laiku). Viesnīca. ēka, kurā uz neilgu laiku tiek izīrētas dzīvojamās telpas, parasti iebraucējiem. Viesnīca autobraucējiem (ar autostāvvietām, garāžām, tehniskās apkalpošanas iespējām). Mājīga neliela (10-20 cilvēkiem) tūristu mītne (parasti ģimeņu mājās pilsētās), kurā saņem arī uzturu. uzņēmums, kur uz neilgu laiku tiek izīrētas dzīvojamās telpas, parasti iebraucējiem. Īpaši organizēta ražošanas, tirdzniecības vai sadzīves pakalpojumu darba cilvēku grupa ar vienotiem darba uzdevumiem; vieta, kurā darbojas šāda cilvēku grupa. Veikt darbību kopumu (spēli) ar mērķi sagādāt prieku, izklaidēšanos, kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļāties. Rotaļāties. Veikt kādas rotaļai raksturīgas darbības (parasti par bērniem). Veikt kādas spēlei (2) raksturīgas darbības (parasti par bērniem); rotaļāties (1). Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība). Izlikties (1). Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība). Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis). Spēlēt, parasti nemākulīgi (piemēram, klavieres), arī atskaņot (ko, piemēram, uz klavierēm), parasti nemākulīgi. Atskaņot mūziku ar mūzikas instrumentu; prast atskaņot mūziku ar mūzikas instrumentu. Slikti, arī apnicīgi spēlēt (parasti lociņinstrumentu). Čīgāt (vijoli). Nemākulīgi spēlēt (parasti stīgu instrumentus), radot nepatīkamas skaņas; nemākulīgi spēlējot, radot nepatīkamas skaņas, skart (instrumenta stīgas). Pārraidīt, atveidot, darīt dzirdamu (piemēram, runu, mūziku) - par skaņu pārraides un reproducēšanas aparātiem. Būt tādam, kas atskaņo mūziku (par iekārtu). Tikt atskaņotam (par mūziku). Rasties (kādā procesā) un izplatīties, kļūt uztveramam (par skaņu, skaņu kopumu). Gatavot (parasti alkoholisku dzērienu). Gatavot (parasti alu, vīnu). Cepot, vārot u. tml., veidot patērēšanai derīgu (ēdienu); raudzējot, destilējot, jaucot sastāvdaļas u. tml., veidot patērēšanai derīgu (dzērienu). Gatavot, arī labot (ko), parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi. Strādāt galdnieka darbu, darināt. Vērt. Virzīt (plakstiņus, žokļus, lūpas) tā, ka acis, mutes dobums kļūst vaļējs vai slēgts; šādā veidā padarīt (acis, mutes dobumu) vaļēju vai slēgtu; būt par cēloni tam, ka (parasti plakstiņi) virzās šādā veidā, arī ka (acis) kļūst vaļējas vai slēgtas. Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, durvis, logu, vāku). Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, muti, acis). Pastrādāt (ko nevēlamu). Ar savu rīcību vai izturēšanos radīt, izraisīt (ko sliktu, nevēlamu). Nodarīt, izdarīt (kādam, kam ko nevēlamu). Izdarīt (parasti ko nevēlamu). Izturēties atbilstoši uzvedības normu nosacījumiem. Valsts pārvaldes centrāla institūcija kādas nozares vadīšanai, koordinēšanai. Nabadzība, trūkums. Nabadzība, mazturība. Vispārināta īpašība --> mazrocīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vispārināta īpašība --> mazturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Nepieciešamo materiālo vērtību trūkums, nepietiekamība. Nabadzība, trūcība. Vispārināta īpašība --> pliks (6), šīs īpašības konkrēta izpausme. Stāvoklis, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekli ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā; arī nabadzība (1). Stāvoklis, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā; trūcība (1). Vispārināta īpašība --> tukšs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. trūcīga, nabadzīga dzīve. Trūcīga barība, iztika. Nepilnīgums, trūkums, bojājums (priekšmetā). Vispārināta īpašība --> nepilnīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Nepilnība, neatbilstība kādām prasībām, normām. Nepilnība, neatbilstība kādām prasībām, normām; trūkums 1 (4). nevēlamais, negatīvais (kādā parādībā); arī trūkumi. Negatīva, nevēlama psihes, rakstura, personības īpašība; nevēlams (cilvēka organisma) veidojums, arī stāvoklis. Atrašanās, uzturēšanās (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedalīšanās (kādā norisē, pasākumā). Klātbūtne (1). klātbūtne (1) Klātbūtne. Stāvoklis, kad (kāda) nav (kur, kādā cilvēku kopumā). Stāvoklis, kad (kas) nepastāv, neeksistē. Stāvoklis, kad nav kā nepieciešama (piemēram, līdzekļu, apstākļu, īpašību) kādas darbības, norises, stāvokļa īstenošanai, nodrošināšanai. Dārgakmens, arī tā imitācija. Dabā reti sastopami minerāli ar izcilām optiskām īpašībām (krāsu, dzidrumu, starlauzību) un lielu cietību; vērtīgākie ir dimants, rubīns, safīrs un smaragds - minerāli, kam ir noteikts caurspīdīgums un raksturīgas formas kristāli; pie tiem mēdz pieskaitīt arī citus minerālus, piemēram, ametistu un hrizoberilu, kā arī pērles un opālus, lai gan tiem nav kristāliskas struktūras. Ciets, ūdenī nešķīstošs nemetālisks iezis vai tā gabals. Ieži. Mītne, kur pārnakšņo; vieta, kur apmetas, lai pārnakšņotu. Skatuves mākslas veids, kurā izmanto šī daiļliteratūras veida darbus. skatuves mākslas veids – dramatisku darbu izrādīšana uz skatuves, izmantojot aktiera tēlojumu, runu, žestus, kustības, mūziku u.tml. Radoša tēlaina īstenības atspoguļošana; darbu kopums, kuri ir radīti, tēlaini atspoguļojot īstenību. Izpildītājmākslas veids, prasme radīt skatuves vai kino tēlu un darboties tā vārdā. Mākslas veidu grupa, kurā ietilpst, piemēram, atskaņotājmāksla, skatuves māksla. Izrāde, kurā tēlus atveido ar lellēm. itāliešu teātris (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kura lugām ir tradicionāls sižets, brīvi improvizēts teksts un kurās piedalās četri pastāvīgi tēli. mākslas iestāde, uzņēmums, kas rīko izrādes šajā mākslas veidā. īpaši organizēta cilvēku grupa, kas veic pārvaldes, kultūras un izglītības vai sociālas un sadzīves funkcijas. liela telpa, zāle. Lielu izmēru telpa ar noteiktām funkcijām (piemēram, reprezentatīviem, svētku pasākumiem). Teātris, kurā iestudē operas, arī baletus; opera (2). Teātra trupa ar nelielu augstas meistarības aktieru sastāvu, kuru repertuāru veido noteiktas ievirzes lugas. Teātris, kurā notiek šādas izrādes. Pagaidu teātris. skatuves mākslas darba, kinofilmas rādīšana skatītājiem. šī mākslas veida darbs; arī izrāde. Izrāde, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs skatuves mākslinieks citā trupā vai visa trupa citā vietā. Izrāde, kurā spēlē viens aktieris. Kamerstila izrāde (piem., ar nelielu aktieru skaitu). Dramatisks sacerējums. Jauniestudējums. Muzikāli dramatiska sacerējuma (piemēram, operas, operetes) vai daiļdarba uzvedums koncerta veidā. Uzvedums ar rokmūzikas elementiem. absurda, nenopietna, arī nepatiesa darbība. darbība, arī notikums, situācija, kas (parasti) izraisa negatīvu emocionālu attieksmi; nepatiesa rīcība, izlikšanās. Urīna sāļu nogulsnējumi nierēs. Cieti (parasti sāļu) veidojumi organismā. Cieti, parasti sāļu, veidojumi, kas no žults izgulsnējas žultsvados un žultspūslī. Nejūtīgs, nepielūdzams, nesatricināms, ciets. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība. Tāds, kurā izpaužas jūtu, pārdzīvojuma vai līdzjūtības trūkums. Tāds, kurā izpaužas noteiktība, nelokāmība, arī nežēlība. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības. Zelts. ķīmiskais elements — dzeltens, spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls. Viela, kurai raksturīgas noteiktas fizikālās īpašības, parasti laba elektrovadītspēja, siltumvadītspēja, kaļamība, specifisks spīdums. Metāls, kas gaisā neoksidējas un tikai ar grūtībām šķīst skābēs (piemēram, zelts, platīns). Parasti savienojumā ar "ķīmiskais": viela, kura ar ķīmiskām metodēm nav tālāk sadalāma un kuras atomu kodoliem ir viens un tas pats elektriskais lādiņš. augstākās kategorijas apbalvojums; no šī cēlmetāla darināta medaļa. īpaša, parasti apaļa, zīme - apbalvojums par nopelniem vai sasniegumiem Oficiāls atzinības vai pateicības izteikums (pasniedzot balvu vai citu atzinības zīmi vai arī piešķirot goda nosaukumu). tāds, kam ir šim cēlmetālam raksturīga krāsa un spīdums; zeltains. Tāds, kas mirdz; ļoti spožs. Dzeltens. Tāds, kam ir, piemēram, pieneņu ziedu krāsa. Eksistēt, pastāvēt. Pastāvēt, būt. Būt, eksistēt (parasti noteiktā laikposmā, noteiktos apstākļos). Gaišs (par matiem). Būt novietotam, būt (kādā vietā, telpā). Atrasties (kur) - par cilvēkiem, dzīvniekiem, lietām. Notikt; norisināties. Secīgi notikt, īstenoties (par procesu, darbību); noritēt (2). Secīgi notikt, īstenoties (par procesu, darbību); norisēt, noritēt. Secīgi notikt, īstenoties (par procesu, darbību); norisēt. Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību); ritēt (3). Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību); risināties (1). Pozitīvo īpašību kopums (piemēram, cilvēkam, parādībai, priekšmetam), kas ir saistīts ar, parasti garīgo, kultūru, morāli u. tml. Tas, kas (kādam) ir ļoti nozīmīgs, vērtīgs. tas, kas ir ļoti labs, vajadzīgs, vērtīgs; arī tas, kas ir vislabākais, visvajadzīgākais, visvērtīgākais. Tāds, kas atbilst, ir piemērots noteiktām izmantošanas prasībām (piemēram, par priekšmetu, telpu, vietu, parādību). tāds, kas ir ļoti labs, vajadzīgs, vērtīgs; arī vislabākais, visvajadzīgākais, visvērtīgākais. Tāds, kas ir noteikti vajadzīgs, bez kā nevar iztikt. tāds, bez kā grūti vai neiespējami iztikt; tāds, ko vajag. Būt par (kā) sastāvdaļu, daļu. Optimāls. Piederēt (kam), atrasties (kā) īpašumā, lietošanā. Būt (kāda) īpašumam. Piemist (par pazīmēm, īpašībām, spējām). Būt tādam, kas ir raksturīgs (kam); būt par (kā), parasti nozīmīgu, būtisku, īpašību. Rūķītis. Pundurītis, rūķītis. Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna; rūķītis. Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna; rūķis (1). nauda, bagātības. Lielas materiālas vērtības; liels daudzums (mantas, naudas vai cita īpašuma). Materiālu vērtību kopums; liels daudzums dažādu priekšmetu, lietu, naudas, kas kādam pieder; bagātība (1). Čakls, strādīgs cilvēks. Mugurkaulnieku tipa zīdītāju klases primātu kārtas hominīdu dzimtas ģints ("Homo"), visaugstāk attīstītā dzīvā būtne, kas spēj domāt, runāt, izgatavot darba rīkus un izmantot tos sabiedriskā darba procesā. Veikt (darbību). Panākt, būt par cēloni, ka, parasti pēkšņi, izraisās (aktīvs psihisks stāvoklis, tā izpausme). Darīt un pabeigt darīt. padarīt, paveikt (darbu, darbību); izdarīt (1). Darīt un pabeigt darīt; arī izdarīt (1). Veikt un pabeigt veikt (darbu, uzdevumu u. tml.). Gatavot (pārtikas produktus). Cepot, vārot u. tml. veidot patērēšanai derīgu (ēdienu). Gatavot (ēdienu), ievietojot, turot (to) šķidrumā, kam attiecīgā, parasti augstā, temperatūrā mainās agregātstāvoklis, arī izmantojot šāda šķidruma iedarbību (uz kādu produktu). Ieguldījums, devums. veikums, devums (parasti kopīgā pasākumā, darbā). Veikums, ieguldījums (parasti zinātnē, mākslā). Nozīmīgs, svarīgs veikums (piemēram, kādā pasākumā, nozarē). Kapitāls, naudas summa, ko iegulda (parasti kādā pasākumā). nauda, vērtspapīri, nekustamais īpašums un citi līdzekļi, kas, ieguldīti uzņēmējdarbībā, investīcijās, aizdevumos u.tml., dod pelņu. Saražot, izstrādāt, izveidot. Ražojot iegūt, izveidot (ko) lielākā daudzumā; ražojot iegūt, izveidot (kā lielāku daudzumu). Dzīvošanai paredzēts vairāku telpu (istabu, virtuves, palīgtelpu) kopums ēkā. Speciālists, kas izstrādā programmas automātiskām iekārtām, ierīcēm. Programmētājs. Ar sauszemi vai zemūdens pacēlumiem nepilnīgi norobežota plaša okeāna daļa. Zemeslodes ūdens platības daļa, kas atrodas ārpus sauszemes un ko ierobežo kontinenti. Ļoti liels plašums. Īstenot, realizēt (kādu ideju, ieceri). Pierakstīt, lai izdarītu uzskaiti; reģistrēt. Rakstot fiksēt (ko). Rakstīt un pabeigt rakstīt (tekstu, burtu, ciparu u. tml.). atzīmēt, iegaumēt, attēlot, pierakstīt (kādu faktu). Palikt bez (kā), tikt zaudētam (1). Izsauciens, ko lieto, kad kāds pasākums neizdodas, kāds darbs tiek pamests pusdarīts. Beigts, pazudis, pagalam. Nav; pazudis. Zudumā; pazudis. Tā, ka (kas) izzūd, vairs nepastāv, neizdodas, nepiepildās. Palikt bez (kā), nespējot saglabāt, nosargāt u. tml. (to). Palikt bez (kā), nespējot saglabāt, nosargāt (to). Ierašanās vienā vietā, vienā un tajā pašā laikā, sastopoties (par diviem vai vairākiem). sēde, sanāksme, kurā ko apspriež, pārrunā. Sanāksme, sapulce, apspriede, kurā piedalās politiski delegāti, sabiedriski darbinieki, zinātnieki vai kādu profesiju pārstāvji kādu jautājumu apspriešanai, izskatīšanai, diskutēšanai un attiecīgu lēmumu pieņemšanai. Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas, darba vietas) personas, personu grupa, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus, arī lai novērtētu iepriekšējo darbību. pasākums, kurā piedalās (piemēram, kolektīva, organizācijas, kādas personu grupas) locekļi, to pārstāvji, lai kolektīvi apspriestu, izlemtu dažādus jautājumus; šāds pasākums, kam ir (sabiedriskas organizācijas) vadošas institūcijas funkcijas. Domu apmaiņa, priekšlikuma apspriešana (parasti starptautiskā konferencē), lai noskaidrotu stāvokli, pušu nostāju, noslēgtu līgumu u. tml. (kādā jautājumā); šāda starptautiska konference. iestādes, organizācijas u.tml. darbinieku vai locekļu sanāksme, lai ko apspriestu, izlemtu. Darbība --> redzēties. nejauša sastapšanās vai norunāta satikšanās. Satikšanās pēc (parasti ilgākas) šķiršanās. Cilvēks, kas nodarbojas ar zemkopību; zemkopības speciālists. Lauku iedzīvotājs, kas nodarbojas ar zemkopību. Cilvēks, kas ar zemi (ar zirgu). čakls, strādīgs zemes kopējs. Lauku iedzīvotājs. lauku māju, zemnieku saimniecības īpašnieks. Cilvēks, kas strādā lauksaimniecībā; lauksaimniecības speciālists. Lauksaimniecībā nodarbināts algots strādnieks. Vējš. Gaisa masu kustība attiecībā pret Zemes virsmu sakarā ar nevienmērīgu atmosfēras gaisa spiediena sadalījumu. Cilvēks, kas pieder pie sīkzemniecības. Spēcīga (piemēram, vēja, lietus) plūsma, uzplūdums. vietējais vējš ar noteiktu diennakts ritmu jūru, lielu ezeru un lielu upju krastos, ko izraisa nevienmērīgais sauszemes un ūdens sasilšanas un atdzišanas ātrums. Ļoti stiprs, postīgs (parasti neilgs) vējš; 11 balles (pēc Boforta skalas; 28-33 m/s), brāzmains; vētra. Ļoti stiprs vējš, kas izraisa spēcīgu jūras viļņošanos un postījumus uz sauszemes (9 balles pēc Boforta skalas - 20,8-24,4 m/sek., bet plašākā nozīmē - 8-11 balles pēc Boforta skalas, t. i. 17,2-32,6 m/sek.). Vējš, kas pūš virzienā uz (kā) sāniem. Austrumu vējš. Austrumvējš. Zemes vējš jeb austrumvējš. Austrenis, austrumvējš. Slīps pretvējš. Neliels vējš. Stāvoklis, kad nav vēja; rāms laiks. Vējš, kura virziens ir pretējs (kā) kustības virzienam. No vēja pūsmām aizsargāta vieta; apstākļi, ko radījuši kādi vēja aizturētāji. Aizvējš. Vējš, kas pūš pāri (jahtas, buru kuģa) vienai pusei. Dienvidrietumu vējš; brāzmains vējš. Vējš (vasarā), kas ir saistīts ar augstu gaisa temperatūru, zemu relatīvo gaisa mitrumu, lielu mitruma trūkumu. Sausvējš. Dienvidrietumu vējš. Dienvidrietumu vējš; vēja virziena nosaukums, ko lieto zvejnieki Kurzemes piekrastē, lai apzīmētu vēju, kas pūš no sakšu zemes. dienvidrietumu vējš. ziemeļaustrumu vējš. Dienvidvējš. Dienvidu (1) vējš. Rietumu vējš. Rietumvējš. Pastāvīga virziena un stipruma tropu vējš, kas pūš no augsta spiediena joslas uz ekvatoru. Pasāts. noteikta virziena vējš, kas kādā apvidū pūš visbiežāk. Vējš, kura virziens saskan ar (kā) kustības virzienu. Ceļavējš. vējš, kura virziens ir lietderīgs tam, kas pārvietojas. Vēja virziens, kas pūš peldlīdzeklim tieši no pakaļgala (10 grādu uz vienu vai otru pusi no diametrālās plaknes). Gaisa strāva, vējš, kas plūst telpā no viena atvēruma (piemēram, loga, durvīm) uz otru (pretējo). caurvējš. vējš, kas pūš peldlīdzeklim no sāniem (dvarsā). Vējš, kas ir saistīts ar samērā zemu gaisa mitrumu. Mainīgi, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi. Mainīgi, no cilvēka neatkarīgi notikumi, apstākļi (sabiedrībā). pašreizējā brīdī vai noteiktā laika posmā nozīmīgs. Tāds, ko nevar atlikt uz vēlāku laiku, kas jāveic tūlīt, nekavējoties (par darbu, darbību); tāds, kas jāizskata, jārisina nekavējoties (piemēram, par jautājumu, prasību). Tāds, kas ir jāveic tūlīt, nekavējoties (par darbu, darbību); tāds, kas ir jārisina tūlīt, nekavējoties (piemēram, par jautājumu); tāds, kas prasa tūlītēju rīcību. Spēcīgs, postošs vējš (parasti viesuļvētras laikā); arī viesulis. Uz klāja uztveramais vējš, kura virziens (un stiprums) ir peldlīdzekļa pārvietošanās ātruma un īstā vēja vektora summa. Vējš, kas veido virpuļus (1). vējš, kura ātrums ir 3,4-5,2 m/s (3 balles). Ziemeļu vējš. Ziemelis. Saistīts ar kādu laikmetu, laikposmu, tam raksturīgs. Tāds, kas atbilst kāda laikposma (parasti mūsdienu) sabiedrības, zinātnes, tehnikas, mākslas attīstības pakāpei. Dienvidrietumu, dienvidu vējš. Dienvidvējš, arī dienvidrietumu vējš. dienvidrietumu vai dienvidu vējš, pusdienas vējš. Tāds, kas notiek, pastāv šajā laika momentā, brīdī, arī šajā laikposmā. Šī brīža. vējš no jūras. vidējs vējš. vējš kādā ģeogrāfiskajā vietā, kuras īpatnējo apstākļu dēl tas var atšķirties no dominējošo vēju rakstura un virziena. Vējš, kas pūš vairāk no aizmugures nekā no sāniem, apmēram 120-160 grādu virzienā pret jahtas kursu. Rīkoties. Neorganizēts, kustīgs (daudzu cilvēku, retāk dzīvnieku) kopums; burzma, drūzma. Drūzma, jūklis, burzma (kopā ar skaļu troksni, skaļām balss skaņām). troksnis, kņada. Skaļš, vairāku, daudzu cilvēku, arī dzīvnieku radīts troksnis, arī kņada. Skaļi, aktīvi pausts uztraukums, neapmierinātība u. tml.; arī tracis, skandāls. darba produkts, kam ir lietošanas vērtība un kas paredzēts maiņai; šāds produkts kā maiņas, pirkšanas un pārdošanas objekts. Tirdzniecība; pārdošana. preču un pakalpojumu pārdošana un pirkšana, preču ieguve un to piegādāšana patērētājiem. preču vai pakalpojumu apgrozības sfēra. tirdznieciska, arī finansiāla darbība, arī darījums. darbība, pasākums, kas nodrošina (parasti ikdienas, sadzīves) vajadzību apmierināšanu; šādu darbību, pasākumu kopums. Parasti savienojumā "ko iesākt": darīt, rīkoties; paveikt. Iesākt, pasākt. Parasti savienojumā "ko pasākt": darīt, rīkoties. Apstākļu, notikumu, faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai saprastu (kā) nozīmi, jēgu. Negadījums, nepatikšanas, arī nelaime; ķibele. Negadījums, nepatikšanas, arī nelaime; ķeza. Notikums, notikumu kopums, kas sagādā daudz rūpju, raižu, uztraukuma. Nepatikšanas. Šķidru vielu ievadīšana audos vai ķermeņa dobumos ar dobu adatu. Lielāka šķidras vielas daudzuma ievadīšana ķermenī (asinsvados, zemādas audos, zarnā). medikamentu, vitamīnu ievadīšana organismā intravenozas infūzijas veidā. Ārstniecisks paņēmiens, ārstniecisku paņēmienu kopums. slimību likvidēšana ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem; process --> ārstēt. tikt pazaudētam, zust; arī tikt izpostītam, iznīcinātam. tikt pazaudētam, zust; arī tikt izpostītam, iznīcinātam. Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, jēdzienus, spriedumus). Izveidot, izstrādāt (piemēram, secinājumu). Gaisa plūsma, kas radusies vējainā laikā gaisa masai saduroties vai apejot kādu šķērsli. vējš, kas pūš perpendikulāri jahtas diametrālajai plaknei. vējš, kura ātrums ir 5,3-7,4 m/s (4 balles). uz klāja uztveramais vējš, kura virziens (un stiprums) ir peldlīdzekļa pārvietošanās ātruma un īsā vēja vektora summa. vējš, kura virziens mainās uz braukšanas virziena pusi. valdošais vējš attiecīgajā vietā un laikā. vējš, kad, jahtas kursam mainoties, leņķis starp tās diametrālo plakni un vēja virzienu (raugoties braukšanas virzienā) palielinās. vējš, kas mijiedarboojas ar buras virsmu un zināmā leņķī tiek "atstarots" no tās. Tāds, kas nerada vēlamo rezultātu; velts. Tāds, kas nerada vēlamo rezultātu; veltīgs. Naudas līdzekļi, ko regulāri izsniedz gados veciem, kā arī pilnīgi vai daļēji darba spējas zaudējušiem pilsoņiem viņu materiālai nodrošināšanai. vēsturiski izveidojies sistēmisku teorētisko zināšanu kopums, kas aptver dabas, sabiedrības un domāšanas attīstības likumus un to izmantošanas metodes. Saistīts ar zinātni, tai raksturīgs. Datoru tīklos - savstarpēji saistītu protokolu standartu kopa un, ja nepieciešams, atsauces uz šo standartu klasēm, apakškopām, izvēles funkcijām un parametriem, kas tiek izmantoti veicot kādas īpašas datu pārraides vai apstrādes funkcijas. Datoru tīkla lietotāju identificējošs ieraksts, kuru veido lietotāja vārds, parole un informācija par resursu izmantošanas tiesībām. Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei; rēķins (bankā). Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei; konts. Paveiktajā, iegūtajā. Tāds, kam ir zeltam raksturīgā dzeltenā krāsa, krāsas tonis; tāds, kam ir zeltam raksturīgais spīdums. Zeltains. Zeltains; zeltīts (2). tas, kam ir šim cēlmetālam raksturīgā krāsa, spīdums. Redzamās gaismas noteikta garuma viļņu izraisīta redzes sajūta, uztvere. Krāsa. Mazliet atšķirīgs krāsas tonis, krāsas nianse. Rezultāts --> spīdēt (1). īpaši iekārtots laukums, celtne vai telpa, kur noris tirgošanās. Tirgus laukums. Vieta, arī vides daļa, kurai (parasti) ir noteiktas robežas un kurā kas atrodas, noris vai kurai ir kādas funkcijas. Sīkumtirgus. Pilsētas centrālais, galvenais tirgus. "krāmu tirgus", kurā pārdod lietotus priekšmetus (mēbeles, mājsaimn. lietas, apģērbus u. c.). Darba produktu apmaiņa ar naudas starpniecību, preču pārvēršana naudā. Vēsturiski noteikts ražošanas attiecību kopums. ražošanas attiecību, līdzekļu un metožu kopums (piemēram, valstī, tās daļā). Komercdarbība, uzņēmējdarbība; peļņas darījums, komerciāli izdevīgs pasākums. Saimnieciska darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Ilgstoša vai sistemātiska ekonomiska darbība un kapitāla ieguldīšana, kas vērsta uz preču ražošanu, realizāciju, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu nolūkā iegūt peļņu. Spēle (parasti skatuves mākslā, mūzikā), kuras dalībnieki savstarpēji saskaņo savas darbības. Paveikta darbība, rezultāts --> tēlot (1); personu, vides, norišu u. tml. apraksts (parasti daiļdarbā). Darbību kopums, ko veic tēlotāji izrādē, uzvedumā atbilstoši situācijai, kura ir ietverta lugā, scenārijā u. tml. Darbību kopums, ko veic tēlotāji izrādē, uzvedumā atbilstoši situācijai, kura ir ietverta lugā, scenārijā u. tml.; paveikta darbība, rezultāts --> tēlot (1.1) Refl. --> darīt (1). Savienojumā ar verba nenoteiksmi: sākt darīt un darīt (ko). Kārtot 1(1) ko (parasti ilgāku laiku, piemēram, kādā vietā, telpā). Darboties, rīkoties (parasti ar ko sīku, sarežģītu). Kārtot lietošanai, izmantošanai. Gatavot, arī veidot (ko kādam nolūkam). Darboties (ar ko, ap ko), piemēram, ko kārtojot, vācot, novietojot u. tml. Veicot noteiktas darbības, ar noteiktiem paņēmieniem veidot (priekšmetu); gatavot, taisīt. Veidot, taisīt; darināt. Taisīt, darināt. Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, ka kļūst derīgs lietošanai. Taisīt. Ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai; arī gatavot (1). Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka kaut kas rodas vai gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām; radīt. Paveikt visu vajadzīgo, nepieciešamo, lai (kas, piemēram, svinības, sabiedrisks pasākums) notiek. Gatavot, rīkot (piemēram, pasākumu, kādu darbību). Veikt visu vajadzīgo, nepieciešamo, lai varētu notikt (piemēram, svinības, sabiedrisks pasākums). Gatavot (norisi, darbību u. tml.); arī gādāt (ko); vīkšķīt (2). Dodot rīkojumus, likt (kādam) ko darīt, darboties. Likt (kādam) ko darīt, darboties; rīkot. Dodot oficiālu rīkojumu, likt (kādam ko darīt). Likt, parasti oficiāli (kādam) ko darīt, veikt, darboties, dot norādījumu. Rīkot; kārtot, vadīt, organizēt (darbus). Rīkot; komandēt. Posties, gatavoties ceļam. Gatavot (norisi, darbību u. tml.), arī gādāt (ko); vīkšt. Izveidot, izgatavot un ievietot (noteiktā vietā, piemēram, kādu konstrukciju, priekšmetu); iestiprināt (kur iekšā). aktieris, kas gk. tēlo psiholoģiski zīmīgus, savdabīgus tēlus, t. s. raksturlomas. Skatuves mākslinieks - lomas tēlotājs teātra izrādēs, filmās u. tml. Darītājs --> tēlot. Mākslinieks (parasti cirka, estrādes mākslā). Celtne, telpa, kurā darbojas šāda institūcija. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda institūcija. Ēka, kurā darbojas šāds finansu uzņēmums. Krātuve (piemēram, datu banka, terminu banka u. tml.). Telpa, vieta, parasti īpaši iekārtota, kur (ko) glabā (1). Glabātava. Vieta, telpa, iekārta, kur (ko) novieto, lai uzkrātu; vieta, telpa, iekārta, kur glabājas (kas) uzkrāts. Uzglabātuve. Vieta, kur kaut kas tiek uzglabāts. Uzņēmums, kas realizē starpniecību starp kreditoriem un aizņēmējiem, kā arī tirgojas ar naudas kapitālu, nodarbojas ar vērtspapīriem un valūtām. Varēt, spēt. Spēt, varēt. Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī varēt (1). Būt tādam, kuram ir fiziska vai psihiska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par dzīvām būtnēm); arī spēt (1), prast. Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī varēt (2). Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī spēt (2). Tas, kas ciena (2) ko, jūt sevišķu patiku (pret kādu, ko); tas, kas ļoti labprāt lieto (ko). Cienītājs, mīļotājs. Cilvēks, kas mīl (ko, parasti mākslu, sportu, dabu). Dzīvnieks, ko mīl, kas ir ļoti patīkams. Dzīvnieks, ko saista kas kopējs ar cilvēku vai citu dzīvnieku. Dzīvnieks, ar kuru ir draudzīgas attiecības; dzīvnieks šādās attiecībās ar citu dzīvnieku. Cilvēks, kuram patīk silti vai karsti laika apstākļi. Tāds, kas mīl ēst ābolus. Policists; milicis. Milicis; policists. Milicis, policists. Policists. Milicis. Policists; formā tērpts uzraugs. Šādas izpildu institūcijas darbinieku grupa, vienība, nodaļa u. tml. cilvēks, kas strādā policijā. policists. Policists, kas uzrauga kārtības un drošības noteikumu ievērošanu sabiedriskā vietā. Zemākā dienesta pakāpe Krievijas pilsētu policijā līdz 1917.; policists, kam ir šāda dienesta pakāpe. Zemākā dienesta pakāpe Krievijas apriņķa policijā 1878.-1917. g.; policists, kam ir šāda dienesta pakāpe. Cilvēks, ar ko saista draudzība. Garuma pamatmērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - 100 centimetru [m]. Tas (piemēram, lielums, vērtība, parādība), ar kuru salīdzina, kvantitatīvi raksturojot (ko); arī mērvienība. Fizikāla lieluma noteikta vērtība, kuru izmanto, lai skaitliski raksturotu mērīšanas procesu vai rezultātu. Lapkritis. Parādība (pirms veģetācijas perioda pārtraukuma), kad kokaugiem nobirst lapas; laikposms, kad kokaugiem birst lapas. Gadalaiks, klimatiska sezona, kam raksturīga pakāpeniska temperatūras pazemināšanās. rudens. Tieksme, vēlēšanās. Tas, pēc kā ilgojas, tas, ko vēlas, lai tas notiktu, piepildītos; iztēlē radīts tēls, priekšstats par to, pēc kā ilgojas, ko vēlas, lai tas piepildītos. Vēlēšanās. Iekšējā tieksme pēc kā; tās izpausme. Vēlēšanās; tas, ko (kāds) vēlas. Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot). Spēcīga, kaislīga vēlēšanās, lielas ilgas. Alkas. Psihisks stāvoklis, kam raksturīga dziļa, parasti arī ilgstoša, tieksme, vēlēšanās (parasti pēc kā labāka vai arī tāla, grūti sasniedzama). Liela kaudze (parasti nevērīgi salikta, sakrauta). Liels (kā) daudzums (parasti nesakārtots). Liels daudzums, kaudze nesakārtotu lietu. Neorganizēts (cilvēku) kopums; pūlis. Pūlis, bars, liels daudzums. Liels neorganizēts vai vāji organizēts (cilvēku) kopums. Liels nolauztu koku, zaru kopums. Daudzums, arī apjoms (piemēram, vielai). Dokuments, kas dod tiesības (par maksu) ieņemt vietu (piemēram, teātrī, operā, kino) vai braukt (satiksmes līdzekļos). raksts, kas apstiprina faktus ar juridisku nozīmi (piemēram, personas dzimšanu, iegūto izglītību). Dokuments, rakstveida izziņa, paziņojums, lietišķs raksts. Revijas veida uzvedums, parasti ar mūziku, dziesmām, dejām. Skatuves mākslas veids, kam raksturīgs greznums, vizuāli spožu iespaidu maiņa, plastika, dejas, ritmiska izklaidējoša mūzika, brīvā secībā savirknētas norises, parasti bez noteikta sižetiskā saistījuma; šāda skatuves mākslas veida uzvedums. Nacionālas vai internacionālas organizācijas vadošā institūcija. Sanāksme; sapulce; sapulcēšanās. Plaša sanāksme, apspriede, kurā piedalās attiecīgās organizācijas, profesijas pārstāvji vai valstu pilnvaroti delegāti, lai izlemtu kādu jautājumu. Pateikties, vairākkārt sakot "paldies". Pateikties. Izteikt, izpaust savu pateicību (kādam). pateikties. Ļoti spēcīga vēlēšanās, tieksme (piemēram, pēc kā, ko darīt); alkas; dziņa. Spēcīga tieksme (pēc kā); spēcīga vēlēšanās (ko darīt). Fotoattēls. Attēls, kas iegūts fotografējot; fotogrāfija (1.1). Fotogrāfija (1.1). Šādā veidā iegūts attēls. attēls, kas iegūts fotografējot. Attēls (kas rodas uz kādas virsmas, tai atstarojot gaismu). Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. atveids (piemēram, spogulī, optiskā, elektroniskā sistēmā). Ilustratīvs attēls (parasti bērnu grāmatā); ilustrācija. Attēls, kas papildina vai paskaidro tekstu. Process, arī rezultāts --> aprēķināt (1); aprēķināšana. Atrisinājums, iznākums (uzdevumam). Rezultāts --> atrisināt (2). skaitlis, izteiksme, ko iegūst aprēķinos. Kādas kopas nemainīgs elements, ko izmanto (kā) daudzuma konstatēšanai. Matemātikas simboli, kas savienoti ar matemātisko darbību zīmēm. Virzoties pārvarētais (ceļa) attālums; paveikta darbība, rezultāts --> veikt (2). kopumā, kopsavilkumā; arī beidzot, galā. visa rezultātā; beidzot. Roku darba rīks - kātam piestiprināts īpašas formas dzelzs gabals (parasti koku ciršanai un kokmateriālu apstrādāšanai). Pārcelt (uz citu reizi, vēlāku laiku). Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā, parasti vēlākā, laikā. Nolikt atsevišķi, lai saglabātu, pataupītu. Nolikt, novietot, lai, piemēram, noslēptu, nepazaudētu. Novietot (īpašā vietā, īpašos apstākļos) uzglabāšanai. Novietot, nolikt nost (sānis, pie malas u. tml.). Laika sprīdis, kurā planēta veic pilnu apgriezienu pa savu orbītu. naudas vienība (Krievijā kopš 1534. g., un arī Latvijā līdz 1922. g. un 1940.-1993. g.); attiecīga naudas zīme, monēta. rublis. Maksājamā naudas summa. Noteikts šādas preces daudzums, ar ko kārto kādas saistības, ko dod vai saņem (par ko). teksts, attēls, videomateriāls u.tml., kas veidots ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, palielināt pieprasījumu (pēc kā), padarīt (ko) populāru. Videoieraksta materiāls. Tāds, kas atšķiras ar kādu raksturīgu īpašību, pazīmi. tāds, kas ir (kam) būtiski, tipiski piemītošs. Tāds, kam piemīt kādas noteiktas kategorijas, grupas, parasti spilgti izpaustas, īpašības, pazīmes. Pazemināties līmenī, samazināties apjomā; kristies . Kļūt ar zemāku līmeni, plakt (par šķidrumu); kļūt zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni); krist (7). Refl. --> mazināt (1). Kļūt tādam, kam mazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām. Mazināties tilpumā (parasti žūstot) - piemēram, par vielām, materiāliem. samazināt, tikt samazinātam. Samazināties, parasti ievērojami, tilpumā, apjomā (par priekšmetiem, vielām, materiāliem). Sniegt (kādam) informāciju (par ko) tā, lai (viņš) to varētu praktiski izmantot savās darbībās. mācīt (mācību priekšmetu, parasti augstskolā vai vidējā speciālajā mācību iestādē). Padot (kādam paredzēto ēdienu, dzērienu), parasti, klājot galdu. (sa)likt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda. Piešķirt apbalvojumu; izsniegt apbalvojumu. Iedot (ko) par apbalvojumu, parasti kādā tradīciju noteiktā veidā. Dot (ko) bez atlīdzības (parasti svētkos, svinībās). Iedot (ko) par dāvanu, parasti kādā tradīciju noteiktā veidā. Rādot darīt zināmu, saprotamu (ko), rādot pamācīt (ko). Rādīt (ko), parasti publiski, lai iepazīstinātu (ar to) vai lai ko pierādītu. noteikts naudas līdzekļu daudzums. Paveikta darbība --> maksāt (1); naudas summa, ko maksā. Tas, kas ir pārskaitīts citā kontā, citam adresātam; pārskaitāmā vai pārskaitītā nauda. Darbība, arī rezultāts --> norēķināties (1). Pazust. Nebūt nekur atrodamam, neatrasties vietā, kur meklē, arī kur bija atradies (par priekšmetiem); pazust (1). tikt nozaudētam; nebūt atrodamam (par priekšmetiem). atrasties nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam (par cilvēkiem, dzīvniekiem). Doties prom, parasti nepamanītam, nepievēršot sev uzmanību. doties prom (parasti nemanāmi, citiem nezinot); aizbēgt. Tāds, kas pastāv, norisinās šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā, ir raksturīgs šim gadalaikam, klimatiskajai sezonai; tāds, ko izmanto šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā. Jauniete, kas ir tuva, mīļa kādam vīrietim. Tāds, kas piemērots telpām; tāds, kas parasti lietojams vai atrodas telpās. Iepriekš pārdomāta, apsvērta, arī attapīga izturēšanās, rīcība, arī paņēmienu kopums kāda (parasti savtīga) mērķa sasniegšanai. Sabiedriskās darbības nozare, kurā ietilpst valsts iekārta, pārvalde, darbība, attiecības starp valstīm, tautām, sociālām grupām. Noteikts uzskats (par ko), vērtējums, arī atbilstoša nostāja. Uzskats, domas; arī atzinums. Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret ko), noteikta attieksme (pret ko); viedoklis (kādā jautājumā), kas nosaka rīcību, izturēšanos. Vispārināta atziņa (par ko) saistībā ar attieksmi (pret to). Spriedums, atziņa, secinājums, kas izveidojies (par kā atbilstību vai neatbilstību noteiktām prasībām); paveikta darbība, rezultāts --> vērtēt (1). Uzskats, izpratne (par ko), arī attieksme (pret ko). Zinātnes nozare, kas pētī politikas jautājumus; politikas zinātne. zinātnes nozare, kas pētī politikas jautājumus; politoloģija. Skaņu mākslinieks, mūzikas darbinieks, atskaņotājs. Mūziķis, mūziķu kolektīvs, kas atskaņo skaņdarbu. Cilvēks, kas darbojas izpildītājmākslā. Tautsaimniecības nozare, kas kas aptver laukkopības un lopkopības produktu ražošanu. Tautas saimniecība. Vēsturiski izveidojusies sabiedriskās atražošanas sistēma (kādā valstī, zemē); ekonomika (2); tautas saimniecība. vēsturiski izveidojusies sabiedriskās atražošanas sistēma (kādā valstī, zemē); ekonomika (2). Attiecīgo zinātnes nozaru kopums. šāda kopuma, sistēmas atsevišķa daļa, arī nozare. Lauksaimniecības nozare, kas aptver tīrumos, pļavās, ganībās audzējamo augu agrotehniku un zemkopības sistēmu (augsnes ielabošanu). Kompleksa lauksaimnieciskās ražošanas nozare, kas nodarbojas ar dzīvnieku izaudzēšanu un saimniecisku izmantošanu, lai no tiem iegūtu pārtikas produktus un izejvielas dažām rūpniecības nozarēm. Lauksaimniecības ražošanas nozare, kas aptver pārtikas, lopbarības, tehnisko u. tml. kultūraugu audzēšanu un augsnes ielabošanu. Attiecīgā zinātnes nozare. Attiecīgā zinātnes nozare. Attieksme, kurai raksturīgas rūpes un pienākuma apziņa. personības īpašība, kurai raksturīga cieša, apzināta saikne starp morāles normu sistēmu un indivīda darbību, izturēšanos. Indivīda personiskā obligātā, ar morāles normām saistītā ievirze (darboties, izturēties noteiktā veidā). Vispārināta īpašība --> gādīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Gādība, rūpes. Gādība (par kādu); uzmanība (pret kāda vajadzībām). Rūpes (2). Vispārināta īpašība --> rūpestīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vispārināta īpašība --> rūpīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; rūpīgums (1); gādība. Tāds, kas veic svarīgu, nozīmīgu uzdevumu, pienākumu; tāds, kam ir oficiāla, ar amata pienākumiem saistīta atbildība (par ko). Apveids, kontūra. Siluets, kontūras. Ķermenis, augums (cilvēkam), tā (parasti kādā vidē uztveramais) apveids. Apveids (piemēram, priekšmetam); līnija, kas attēlo (kā) formu. Uz atšķirīga (tumšāka vai gaišāka) fona redzamā (kā samērā tāla) ārējā, šķietami plakanā forma, kontūru kopums. Josla (kādā teritorijā). Viena no (kāda veidojuma) horizontālajām daļām, kārtām. Vertikālās uzbūves horizontāla konstruktīvā daļa (parasti celtnei, transportlīdzeklim), kas norobežota ar grīdu un parasti arī ar griestiem vai jumtu. Vertikāls vai gandrīz vertikāls; tāds, kam ir samērā mazs slīpums. Mazliet slīps. Ieslīps, arī nolaidens. Tāds, kas pakāpeniski pazeminās; tāds, kam ir neliels slīpums. Tāds, kas ar kādu plakni vai taisni veido šauru vai platu leņķi. Vertikāls vai ļoti slīps (parasti par nogāzi, krastu). Perpendikulārs Zemes virsmai; statenisks. Vertikāla konstruktīvā pamatdaļa, galvenā daļa (parasti celtnei). Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar sportu. Sportists, kas specializējies futbolā. Sportists, kas specializējies basketbolā. Sportists, kas specializējies volejbolā. Pludmales volejbolists; bīčists. Sportists, kas nodarbojas ar vieglatlētiku vai smagatlētiku. Sportists, kas specializējies smagatlētikā. Sportists, kas specializējies vieglatlētikā. Laipni izteikt vēlēšanos, prasību (kādam, lai tas ko dara, atļauj ko darīt, dod u.tml.). Teikt, darīt zināmu, parasti noteikti, kategoriski, prasību, vajadzību (pēc kā). Izteikt (noteiktu, arī kategorisku) vēlēšanos iegūt (ko). Intensīvi, arī ilgstoši lūgt (2). Vērsties (pie dieva) ar kādu lūgumu, vajadzību, arī pateicību; lūgšanā izteikt (dievam) vēlēšanos (par ko, pēc kā). Vērsties (pie kāda) ar jautājumu. Jautāt. Vērsties (pie kāda) ar, parasti vairākiem, jautājumiem; arī jautāt. Vērsties (pie kāda) ar vaicājumu; jautāt. Kopums, kopa, starp kuras elementiem, sastāvdaļām ir noteiktas attieksmes un kurai ir noteiktas funkcijas. cauruļu, vadu un ierīču sistēma elektriskās strāvas, ūdens, gāzes pārvadei, kanalizācijai; satiksmes ceļi. Metāla vadītājs (piemēram, stieple, stiepju kopums), ko izmanto elektriskās strāvas, arī elektrisko signālu pārvadīšanai. Garens cilindra (retāk konusa) formas veidojums ar tukšu vidu. Ierīču komplekss (apdzīvotu vietu, ražošanas teritoriju) notekūdeņu savākšanai, aizvadīšanai, attīrīšanai un ievadīšanai ūdenstilpē. transportlīdzekļu, personu pārvietošanās pa īpašiem šim nolūkam paredzētiem ceļiem, celtnēm u. tml.; regulāra (transportlīdzekļu) pārvietošanās pa noteiktiem maršrutiem, noteiktā laikā. sazināšanās; informācijas pārraide. Sazināšanās (2). Savstarpēja (piemēram, cilvēku, dzīvnieku, ierīču) mijiedarbība, kurā tiek pārraidīta informācija. Cilvēku, to grupu mijiedarbība, kam raksturīga informācijas apmaiņa, savstarpēji regulēta rīcība, emocionāla ietekme. Savstarpēja sazināšanās ar vēstulēm, savstarpēja vēstuļu apmaiņa; attiecīgais vēstuļu kopums. Brīdinājums, ziņojums par ko, parasti nevēlamu, arī neatļautu, nelikumīgu. Tas, kas tiek ziņots (1); teksts, kurā (kas) tiek ziņots; arī oficiāla (mutvārdu vai rakstveida) ziņa. vairumā gadījumu, visvairāk; it īpaši; sevišķi. Galvenokārt; galvenām kārtām. Daudzos gadījumos, gandrīz vienmēr; parasti. Galvenokārt; vairumā gadījumu. Ļoti. Lielākoties. Vislielākajā daudzumā, skaitā, apjomā (salīdzinot ar ko citu). galvenokārt. lielā, ievērojamā pakāpē. kavēt, izlaist (piemēram, nodarbības). Mācīties (kursos, skolā), būt skolas audzēknim, kursu dalībniekam. Būt par (mācību iestādes, kursu u. tml.) audzēkni. Neilgu, arī noteiktu laiku būt, atrasties (noteiktā vietā, arī vidē). Ierasties ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un pabūt, uzturēties (tur) kādu laiku. Neilgu laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā); neilgu laiku būt (noteiktā vietā, noteiktos apstākļos) un nodarboties ar ko. Saruna pa telefona tīklu; telefona saruna. Šāda sazināšanās, kurā izmanto telefonu, radioraidītāju u. tml. Stāvoklis, kad kas ir noteikti vajadzīgs, kad bez kā nevar iztikt. vispārināta īpašība --> vajadzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kad kas ir noteikti vajadzīgs, kad bez kā nevar iztikt. faktori (dabiski, sociāli, garīgi), to kopums, kas nepieciešams (organisma, personības, sociālas grupas) dzīves, darbības nodrošināšanai. Kļūt neapdzīvotam, tukšam (dzīvām būtnēm beidzot eksistēt vai aizejot) - par vietu, telpu. Tāds, kurā neviens nav apmeties uz pastāvīgu dzīvi (par celtni, telpu). Tāds, no kura cilvēki ir aizgājuši, kuru cilvēki ir atstājuši; tāds, kur vai kura tuvumā reti uzturas cilvēki, nav dzīvības, rosmes. Tāds, kurā nav cilvēku (piemēram, par celtni, telpu, platību); neaizņemts; neapdzīvots. Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem). Parasti savienojumā ar "nost": ļoti mocīties, būt tuvu nāvei, iet bojā (par dzīvnieku). Nobeigties (par, parasti daudziem, dzīvniekiem). Zaudēt dzīvību (par dzīvniekiem). Nobeigties (par dzīvniekiem). Bioloģiski beigt eksistēt (par dzīvniekiem, augiem, to organisma daļām). Zaudēt dzīvotspēju (par augiem, to daļām). Aiziet bojā, iznīkt (par augiem, to daļām). Nīkstot kļūt vārgam, arī nīkstot aiziet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem). Pakāpeniski izzust, zaudēt nozīmi (parasti par parādībām sabiedrībā). Pakāpeniski izzust, pārstāt eksistēt (parasti par parādībām sabiedrībā). Beigt eksistēt, pakāpeniski zust (par parādībām sabiedrībā, dabā). Nomirt (par daudziem vai visiem cilvēkiem). Izpildīt, veikt uzdevumu; arī darboties. Zaudēt funkcionēšanas spēju (par audiem, šūnām). Bioloģiski beigt funkcionēt (par cilvēka ķermeņa daļām). Nīkstot aiziet bojā (parasti par augiem, sīkiem dzīvniekiem). Aiziet bojā (par cilvēku, cilvēku kopumu). Daļēji neapdzīvots. Tikt (pavisam) pārtrauktam (par pārdzīvojumiem, attieksmēm). Par psihiskiem stāvokļiem, domām, idejām. Pamazām izzust, vairs neizraisīties, nepastāvēt (par jūtām, spējām u. tml.). Nomirt. Savienojumā ar "uz mūžu", "mūžīgā miegā", "uz visiem laikiem" u. tml.: nomirt. Nomirt; nobeigties. Par cilvēkiem. Izbeigt bioloģiski eksistēt (par cilvēku). nomirt. nomirt; nobeigties. Tikt aizmirstam, kļūt nenozīmīgam, mazvērtīgam, nevajadzīgam. Ilgstoši būt atstātam bez ievērības, izmantojuma; ilgstoši būt tādam, kam nav attīstības iespēju. Pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par cilvēkiem). Kļūt vārgam, nespēcīgam, arī kļūstot vārgam, nespēcīgam, aiziet bojā (par cilvēkiem, cilvēku grupu). Kukuļojot panākt, ka (kāds) rīkojas kukuļa devēja interesēs. Savtīgā nolūkā dodot (kādam) naudu, materiālas vērtības, panākt, ka (tas) rīkojas devēja interesēs pretēji likumam, morāles normām; arī piekukuļot. Dodot, piemēram, naudu, materiālas vērtības, arī ar savu izturēšanos, rīcību panākt, ka (kāds) izdara pakalpojumus, rīkojas kāda interesēs. Nopirkt sev (ko). Iegādāties. Iegūt savā īpašumā, rīcībā nopērkot. Pērkot iegūt. Par attiecīgu samaksu, atlīdzību iegūt (ko) lielākā daudzumā; par attiecīgu samaksu, atlīdzību iegūt (kā lielāku daudzumu). Sapirkt sev. sagādāt. Panākt, ka (nepieciešamais, vajadzīgais) tiek iegūts, nokļūst kāda rīcībā, lietošanā. Galveno, raksturīgo īpašību kopums (kādai parādībai, norisei); būtība. Spēja (dzīvniekiem) izturēties kādā veidā. Īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.). Nolikt, novietot atpakaļ (iepriekšējā vietā). Izbeigt regulāri strādāt, darboties (par veciem cilvēkiem). aiziet no regulāra algota darba un saņemt pensiju. Naudas summa, kas figurē kāršu spēlē. Organizatoriski saistīt. Apvienot. Izveidot noteiktas saiknes, attiecības (starp valstīm, pilsētām, reģionālām vienībām u. tml.), arī iekļaut (tās) kādā savienībā. Saliedēt. Apvienot, biedrot. Vienot, saistīt (cilvēkus). Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja saskarsme, savstarpējas attiecības. Savienot, saistīt (cilvēkus) noteiktā, stabilā grupā. Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja, parasti pozitīva, saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības arī saistīt (2). Izveidot vienu veselu (no atsevišķām vienībām, daļām). Panākt, būt par cēloni, ka (kādai parādībai, norisei u. tml.) izveidojas cieša saikne (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kādas parādības, norises u. tml.) tiek iekļautas noteiktā kopumā, sistēmā. Izveidot (kam, piemēram, parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā. Savākt vienkopus, apvienot. Savākt vienkopus, savienot, sagrupēt kādā veselumā. Tāds, kas attiecas uz vairākām vai visām tautām, valstīm, tāds, kas ir tām kopīgs vai raksturīgs; starptautisks. Tāds, kas attiecas uz vairākām vai visām tautām, valstīm, tāds, kas nosaka to attiecības, ir tām kopīgs, raksturīgs; arī internacionāls (1). Atveidot apziņā (agrāk saņemto informāciju, iespaidus). Atcerēties. Atcerēties, attapties, iedomāt. Atcerēties (1). Iztēlē, atmiņā veidot tēlus, ainas; iztēloties, atcerēties. Atveidot atmiņā, atcerēties; iedomāt (1). Atcerēties; iegādāties (2). Atcerēties; iegādāt (3). Izveidot iztēlē; iztēloties (ko). Iedomāties. Ieminēties. Ieteikties, pateikt (izpaužot kādu spriedumu, piezīmi u. tml.); arī iejautāties. Atcerēties, paturēt prātā. Saglabāt atmiņā, ievērot. Nostiprināt atmiņā. atcerēties. iegaumēt, neaizmirst. Pieminēt (kādu personu, notikumu u. tml.) - parasti gadskārtā vai citā nozīmīgā gadījumā. Atcerēties, saglabāt atmiņā; arī iegaumēt. Attapties, saprast, apjēgt. Attapties. Pēkšņi atcerēties (ko aizmirstu). Atjēgties (2). Pēkšņi saprast, aptvert; attapties. Atģisties, atjēgties, attapties. Pēkšņi atcerēties, iedomāties (ko). Zinātniska, zinātniski izglītojoša iestāde, kas vāc, glabā, pētī un eksponē vēsturiskus dokumentus, kultūras pieminekļus (mākslas darbus, kolekcijas, dabas bagātību paraugus u. tml.). Atrasties balstā (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par putniem). Atrasties (uz kā, kur), piemēram, stāvot, tupot (parasti par dzīvniekiem, putniem, kukaiņiem). Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem); arī sēdēt (1). Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem); atrasties (kur) šādā stāvoklī. Pilnīgi atbilst (ķermenim, tā daļām) pēc lieluma un formas (par apģērbu, apaviem); samērā cieši apņemt (ķermeni) - par apģērbu. Labi atbilst, piegult augumam (par apģērbu). Atbilst ķermenim, tā daļām pēc lieluma, formas (par apģērbu, tā daļām). Būt cieši piekļautam (pie kā) atbilstoši (tā) formai. Piegulēt (1). Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt). Piegulēt (2). Atbilst (vajadzīgajam lielumam, izmēram) - par apģērbu, tā piederumiem. Sākties un (parasti pakāpeniski) īstenoties noteiktā veidā (par norisi, darbību). Sēdēt (parasti uz kā zema). Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas. Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (piemēram, par priekšmetiem). Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem). Atrasties, uzturēties (kādā vietā, kādos apstākļos) ilgāku laiku, arī pastāvīgi. Ilgstoši uzturēties (kur), parasti negribēti. Atrasties apcietinājumā, cietumā. Divpadsmit mēnešu jeb 365 vai 366 dienu ilgs laika sprīdis pasaules laika skaitīšanas sistēmā (skaitot no 1.janvāra līdz 31.decembrim). Laika posms, kas ilgst aptuveni 12 mēnešus un kurā noris noteikts cikls (sabiedriskajā vai saimnieciskajā dzīvē). Desmit gadu ilgs laika posms. Tūkstoš gadu ilgs laikposms. Nepārtraukta eksistences un notikumu gaita likumsakarīgā secībā, ko raksturo pagātne, tagadne un nākotne kā veselums. Noteiktā, iepriekš paredzētā, arī vēlamā laika momentā; tad, kad paredzēts; bez nokavēšanās. Šāds posms, kas saistīts ar (cilvēka, cilvēku grupas) aktīvas darbības, arī dzīves periodu. Darītājs --> sacerēt. Sacerētājs, radītājs (kādam literatūras, mākslas, zinātnes, tehnikas darbam). Izveidotājs, dibinātājs, ražotājs, cēlējs. Radītājs. Jebkura patstāvīga teksta rakstītājs. Darītājs --> rakstīt. Cilvēks, kas regulāri raksta (parasti periodiskam izdevumam). Būt (kam) piemērotam; saskanēt (ar ko). Būt līdzīgam, arī vienādam (parasti pēc satura, formas). Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko); būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām). Būt atbilstošam (kam) - par cilvēka pazīmēm, īpašībām; piestāvēt (kādam) - par apģērbu. Būt saskanīgam, saderīgam (ar ko). Saskanēt; sakrist. Pateikt, pasacīt (ko) pēc uzdota jautājuma, uzrunas. Atbildēt. Pasacīt (ko), atbildēt (uz kāda izteikumu); atteikt. Asi un īsi atbildēt. Skarbi, arī ātri un nevērīgi atbildēt. Asi, arī ātri un nevērīgi atteikt, atbildēt (kādam). Nevērīgi atbildēt. Atbildēt ar saucienu; atbildot uz saucienu, klauvējienu, skaļi pateikt (ko). Īsi pateikt, atbildot (uz kāda izteikumu); atsacīt. Ātri atbildēt, atteikt. Atbildēt (uz sveicienu). Atbildēt (parasti uz sveicienu). Atbildēt ar joku; uz joku atbildēt ar joku. Smejot atbildēt. Smejoties atbildēt. Ļoti skaļā balsī atbildēt. Skaļā, nesavaldīgā balsī atbildēt; rupji atkliegt. Kurnot atbildēt (nedraudzīgi). Neskaidri, paklusu (parasti īgni) atbildēt. Īgni, negribīgi, arī neskaidri atbildēt. Čukstot atbildēt. Ar dusmām, aplāpētā balsī atbildēt. Izsmejot, izmēdot atbildēt. Ņirgājoties atbildēt. Atbildēt (smalkā balsī, ātri, arī daudz runājot). Ļoti ātri runājot, atbildēt. Izteikt spriedumu, apgalvojumu. Izteikt (domu, spriedumu) ļoti noteikti, kategoriski. Apgalvot. Apgalvot, apsolīt, ka kas notiks, īstenosies. Apstiprināt (kā esamību, patiesumu). apzināties (ko); apliecināt. Apliecināt (kādu faktu). Apliecināt; ļaut secināt. Tiekties, pūlēties (ko darīt, sasniegt mērķi). Censties; mēģināt, cīnīties. Neatlaidīgi censties (piemēram, ko panākt, izdarīt). Mēģināt (ko darīt). Censties, pūlēties (ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi). Mēģināt; izmēģināt. Censties (ko darīt, īstenot); mēģināt. Censties (darboties, rīkoties, strādāt), pūlēties. Darīt (ko), lai noskaidrotu (piemēram, kādu apstākli, iespēju). Darīt (ko), cenšoties noskaidrot, pārbaudīt (piemēram, kādu apstākli, iespēju). Mēģinot sagatavot (parasti skatuves uzveduma, kinofilmas daļu). Atkārtoti, arī pa daļām, parasti speciālista vadībā, izpildīt (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju), gatavojot, veidojot izrādi, priekšnesumu. Noteikt, arī izmēģināt, vai (priekšmets, ierīce, mašīna u. tml.) ir lietošanas kārtībā, darbojas normāli, bez traucējumiem. Neilgu laiku, mazliet lietojot, darbinot (ko), pārbaudīt (to). Sasprindzināt, koncentrēt fiziskos, garīgos spēkus, arī aktīvi darboties (lai ko veiktu, sasniegtu). Izdarīt, izpildīt, pateikt vēlreiz vai vairākas reizes (paša vai kāda cita izdarīto, pateikto). Atkārtot. Veikt noteiktu darbību kopumu (spēli), kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību; gūt prieku, izklaidēties. Pastāvēt (par ģimenes vai sabiedrības locekli attiecībā pret citu šīs ģimenes vai sabiedrības locekli). Par cilvēku. Mirt, tikt nogalētam, nobeigties. Bioloģiski beigt eksistēt (par cilvēkiem). Mirt (par cilvēkiem). Mirt. mirt. zaudēt dzīvību (aizstāvot ko). Pārdomājot, vērojot izsecināt. Spriežot, apsverot, pārdomājot izsecināt (ko). Izteikt (domu, atzinumu, lēmumu, jautājumu). Runājot izpaust (kādu domu, faktu u. tml.); izteikt (1). Runājot izpaust (kādu domu, faktu u. tml.); izsacīt (1). Paziņot, pasludināt (kādas domas, ieskatus). secināt (ko). Veidot domu, spriedumu, pamatojoties uz, piemēram, vērojumiem, eksperimentiem, faktiem, atzinumiem, spriedumiem. Mūziķis, kas spēlē vijoli. Mūziķis, kas spēlē saksofonu. metāla naudas gabals. Padarīt zināšanām, atziņām bagātāku; izglītot. Dot izglītību, zināšanas; būt par zināšanu avotu (kādam). Vispusīgi izskaidrot, attēlot. skaidrojot padarīt pilnīgi saprotamu. Skaidrojot padarīt saprotamu, zināmu. Izpaust (ko) rakstveidā, rakstītā tekstā. Rakstveidā, rakstītā tekstā pavēstīt, padarīt zināmu (ko); pavēstīt, padarīt zināmu (ko) - par rakstītu tekstu. Padarīt zināmu, izpaust rakstveidā. Pastāstīt (parasti ko aplamu). Nodarboties ar mūziku, spēlējot kādu instrumentu, dziedot; atskaņot skaņdarbu. panākta savstarpēja saprašanās, kopīgi nolemts, kā rīkoties; paveikta darbība, rezultāts --> vienoties (1). Mērķtiecīgi iesaistīt (vielu) kādas darbības veikšanā, stāvokļa nodrošināšanā. Izteikta patoloģiska tieksme un pieradums (piem., lietot narkotiskas vielas, spēlēt azartspēles). Cēloniska vai nosacījuma sakarība (ar citu parādību, faktoru u.tml.). atrodas Vašingtonas štatā, ASV, izveidots 1938. g., platība - 3734 km². Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt, arī ko iegūt). Tīkot (parasti ko darīt); tikt tīkotam. Būt tādam, kam ir tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot), izjust nepieciešamību (pēc kā). Būt nolūkam, nodomam, gribēt, arī paredzēt, gatavoties (ko darīt). Dot (ko savu) un ņemt pretī (cita). Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu). Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu); sadzirdēt. Uzzināt (piemēram, sarunās, noklausoties). Izjust vajadzību (pēc kā); vēlēties, tiekties; arī iecerēt, gatavoties (ko darīt). Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, tiekties; gribēt (1). Izjust dziļu, parasti arī ilgstošu, vēlēšanos (ko sasniegt, iegūt, izdarīt u. tml). Ļoti vēlēties, gribēt iegūt, sasniegt (piemēram, kādu priekšmetu, stāvokli); izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt). Ļoti vēlēties, gribēt iegūt; izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt); arī alkt; kārot (2). Radīt iztēlē tēlu, priekšstatu par to, pēc kā ilgojas, ko vēlas, lai tas piepildītos; arī vēlēties, ilgoties. Just vajadzību (pēc kā), gribēt (ko); just tieksmi (ko darīt). Spēcīgi, kaislīgi vēlēties, ilgoties, tiekties. Alkt. Ļoti tiekties, ilgoties (pēc kā), vēlēties (ko); alkt. Ļoti vēlēties, ilgoties, alkt. Izjust spēcīgu vēlēšanos, alkatīgi tiekties (pēc kā). Kļūt tādam, ko vairs nelieto, neizmanto. Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā). Izbeigties (par parādībām sabiedrībā). Pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā). Tāds, kas sastāv no daudziem, kuri parasti ir saistīti ar noteiktu darbību, sistēmu (par cilvēku vai dzīvnieku grupu). Tāds, kas pārsniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu (par kustībām). Tāds, kam starp sākuma un beigu punktu ir samērā liels attālums (par kustībām, žestiem). Tāds, kam ir ļoti lieli izmēri. Milzīgs. Tāds, kas pārsniedz parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, lielumu. Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu (par kustībām). Tāds, kas nesasniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu; arī īss (1). Tāds, kam ir ļoti mazs attālums starp sākuma un beigu punktu. Īss (par laiku, laikposmu). Būt tādam, kas sniedz informāciju (par ko) - parasti par laikrakstiem, žurnāliem. Darbība, darbību kopums, ko veic, parasti ar iepriekšēju nodomu, lai sasniegtu kādu mērķi. Speciālists (kādā sporta veidā), kas vada sportistu treniņus. Cilvēks, kam kāda nodarbošanās ir viņa profesija (pretstatā amatierim). Cilvēks, kam ir zināšanas, iemaņas, prasme (kādā specialitātē); profesijas pārstāvis. Cilvēks, ar ko strādā kopā (vienā iestādē, uzņēmumā). Darbabiedrs, tā paša aroda, profesijas pārstāvis. Rūpes, gādība (par kādu, par ko); aprūpība. Process, stāvoklis --> aprūpēt. Tehniskā (mašīnas, ierīces u. tml.) apkalpošana, sagatavošana darbam. Rūpes, gādība par kādu, viņa interešu aizstāvēšana. Gādība (par kādu, par ko). aizgādība, aizbildnība, pakļautība. Ievērot, pamanīt. Uztvert ar redzi, arī pamanīt. Uztvert (ar redzi), ieraudzīt; atšķirt no citiem (pēc kādām pazīmēm). vērojot pamanīt (ko); ievērot. Ieraudzīt, arī saskatīt. Pamanīt, ieraudzīt. Uztvert, ievērot, parasti pilnīgi, arī precīzi (kādas pazīmes, īpatnības). Ar redzi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko) apkārtējā vidē. skatoties, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko). Skatoties uztvert kā tāpatīgu (kam iepriekš redzētam, zināmam); arī saskatīt. Publiskums; atklātība, plaša pieejamība, atvērtība; atklāšanās; popularitāte sabiedrībā; reklāma. izdevīgs notikums vai apstākļu sakritība, kas parāda (kaut ko) labā gaismā. Vecāka cilvēka laipna uzruna jaunākam vīrietim. Vecāka cilvēka laipna uzruna jaunākam. Vecāka cilvēka laipna uzruna jaunākai sievietei. Vīrietis - tautas, kolektīva u. tml. loceklis. Sieviete - tautas, kolektīva u. tml. locekle. Cilvēks (attieksmē pret zemi, tautu, politisku virzienu u. tml., kas to ietekmē). Stāvoklis, kad ir uztverta un pilnīgi saprasta (kā) būtība, saturs, nozīme; spēja, prasme uztvert un saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi. viedoklis, nostāja, no kāda tiek aplūkotas parādības, lietas, notikumi; skatījums; aspekts. Speciālists ar augstāko medicīnisko izglītību un tiesībām ārstēt. Ārsts. Zobārstniecības speciālists, kam ir tiesības nodarboties ar zobu ārstēšanu un protezēšanu. Stomatoloģijas speciālists. Zobārstniecības speciālists, arī stomatologs. Zobārsts. zobārsts. Ārsts, kas darbojas privāti, individuāli. Prīvātārsts. Veterinārārsts. veterinārārsts Speciālists ar augstāko veterināro izglītību. veterinārijas speciālists Mājas ārsts. Pediatrijas speciālists. ārsts - speciālists bērnu slimībās. Galvenais ārsts. Ārsts, kurš uz laiku aizvieto pastāvīgi šajā amatā vai vietā strādājošo ārstu. Valsts vai pašvaldības dienesta ārsts, kas uzrauga veselības apstākļus savā darbības apgabalā, rūpējas par iedzīvotāju aizsardzību pret lipīgām slimībām, par higiēnas noteikumu ievērošanu tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumos, skolās, pirtīs, tirgos u. tml. Uzticības ārsts. Neiroloģijas speciālists. neirologs. Medicīnas darbinieks ar vidējo speciālo izglītību (parasti feldšeris). Aviācijas medicīnisko praksi izgājis ārsts, kura pamatpienākums ir lidaparāta apkalpes medicīniskā izmeklēšana un aprūpe. Galma ārsts. Dežurējošais ārsts. Pūšļotājs; vārdotājs. Ārsts, kas praktizē nelikumīgi; arī pūšļotājs, vārdotājs. Cilvēks, kas nodarbojas ar pūšļošanu. Pūšļotājs. Pūšļotājs, kaktu ārsts. Cilvēks, kas nodarbojas ar riebšanu; pūšļotājs, vārdotājs. Tautas dziednieks, burvis, vārdotājs. Cilvēks, kas nodarbojas ar vārdošanu; riebējs, pūšļotājs. ārsts, kas praktizē nelikumīgi; arī pūšļotājs. dziednieks. Cilvēks, kas vārdojot masē, lai ārstētu (slimību, slimo ķermeņa daļu). Tautas tradīcijā tāds, kas atbur skauģa noburtu mājlopu, cilvēku vai kādu lietu. Senāk burvis, kas spēja ārstēt ("pieburt labu"). Jurists, kas aizstāv vai pārstāv kādu personu tiesu lietās vai sniedz padomus juridiskos jautājumos. Advokāts. sacensība, kuras mērķis ir noskaidrot tās labākos, spējīgākos dalībniekus. Savstarpēja cīņa, lai noskaidrotu, kas ir pārāks (piemēram, īpašību, prasmes ziņā). Sarīkojums, pasākums (sportā), kura mērķis ir sportistu un to komandu spēļu pārbaude un salīdzināšana. Īpaši iekārtota telpa, kurā ēd. Īpašam nolūkam paredzēta, iekārtota telpa (dzīvoklī, mājā). Telpa, kas iekārtota gulēšanai. Vannas istaba. Īpaši iekārtota telpa, kurā atrodas vanna. Maza dzīvojamā istaba. Bērniem paredzēta, attiecīgi iekārtota istaba. puse istabas. Telpa (istaba) darbam (parasti garīga darba strādniekam). darbistaba. Īpaši iekārtota istaba, kurā ēd. Lielā istaba. Viesistaba; lielā istaba. Istaba viesu uzņemšanai. Lielākā, greznākā telpa dzīvokli, dzīvojamā ēkā; arī viesistaba. viesistaba. Noteiktam nolūkam paredzēta telpa kādā iestādē. Istaba, kas iekārtota gulēšanai. Kabinets (1), parasti dzīvoklī. Zēnu tualetes istaba (parasti skolā); zēnu istaba. zēnu tualete (parasti skolā); zēnistaba. sieviešu tualetes telpa. Telpa, kurā īslaicīgi var uzturēties bērns (lielveikalā, viesnīcā u. tml.) kāda pieaugušā uzraudzībā. Bērnu rotaļām paredzēta istaba (piemēram, bērnudārzā). uzgaidāmā telpa. Uzgaidāmā istaba. Ļoti intensīvs (par emocionālu stāvokli, parasti sajūsmu). Tāds, kas noris īsā laika sprīdī, arī pēkšņi, intensīvi (par procesu, darbību). Stāvs, pēkšņs, ļoti ātrs, spēcīgs. Daudzums, skaits 1000; kopa, kas sastāv no 1000 vienībām. Ilgtermiņa kapitālieguldījums kāda uzņēmumā, arī vērtspapīros. Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.); klātesamība. Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.); klātbūtne (2). Klātbūtne (2). Tāds, kam ir pienākuma apziņa; tāds, kas uzņemas rūpes, atbild (par ko). komandu sporta spēle ar bumbu, ko viena komanda met otras grozā, par katru iemetienu saņemdama punktus. Nozare, bizness, industrija, kas nodarbojas ar tūrismu. Aktīvās atpūtas un sporta veids - ceļojumi ārpus pastāvīgās dzīvesvietas ar nolūku iepazīt dabas un kultūras objektus. Brauciens vai gājiens, parasti ilgs un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas. Pavadīt laiku, rotaļājoties, nodarbojoties ar ko (parasti par bērniem). Atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Par augiem vai to daļām. Uzturēties (ilgāku laiku), noteiktā vietā (par cilvēkiem). Dzīvot (kur, parasti pastāvīgi, ilgāku laiku) - par cilvēkiem; mist. Dzīvot, uzturēties (kur, parasti pastāvīgi, ilgāku laiku) - par cilvēkiem. Dzīvot, uzturēties (ilgāku laiku noteiktā telpā, celtnē, vietā) - par cilvēkiem. Dzīvot, atrasties (kur, kādā vietā). Dzīvot, uzturēties (kur, pie kāda). Uz laiku atrasties, dzīvot (kur). Uzturēties, eksistēt noteiktā vietā, vidē (par dzīvniekiem). Par dzīvniekiem. Būt, atrasties, dzīvot (kur) - par dzīvniekiem. Eksistēt, arī uzturēties, atrasties (kur) - par dzīvniekiem; eksistēt (kur) - par augiem. Saglabāt savu nozīmīgumu, pastāvēt (piemēram, par parādībām sabiedrībā). Cilvēks, kas apdzīvo kādu teritoriju (parasti ģeogrāfisku, administratīvu vienību). Dzīvnieks, kas dzīvo noteiktā vietā. Cilvēks, kas dzīvo kādā noteiktā dzīvoklī, celtnē u. tml. Patika dzīvot un darboties. Možums, dzīvesprieks. Vispārināta īpašība --> možs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vispārināta īpašība --> vitāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Spraiga darbība, kustība, rosme. Rosīga darbība, rosīgs process; rosme (1). Rosīga darbība, rosīgs process; rosība (1). Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks). Debess ķermenis, kas sastāv no karstas gāzes (plazmas) un izstaro gaismu. Ģeometriska figūra, ķermenis ar smailiem stariem; priekšmets, veidojums, kam ir šāda forma. Punktu un līniju kopa plaknē (piemēram, leņķis, četrstūris); punktu, līniju un virsmu kopa telpā (piemēram, konuss, piramīda). Ārējais veids, apveids (piemēram, priekšmetam). Cilvēks, kas ir ieguvis slavu. Cilvēks, kam ir sevišķi lieli panākumi, nopelni, sevišķi liela popularitāte (kādā darbības nozarē). Cilvēks, kam ir izcili panākumi, nopelni, liela popularitāte (kādā nozarē). Zvaigzne - mūsu planētu sistēmas centrālais debess ķermenis, Zemei tuvākā zvaigzne, karstas plazmas lodveida ķermenis. Rīta zvaigzne. Venēra (dažreiz Merkurs), kad tā no rītiem redzama debesīs A pusē; auseklis; spuļģis. Venēra, Rīta zvaigzne. planēta Venera, kad tā redzama rītos; tāpat arī Merkurs, bet tas ir grūtāk ieraugāms. Zvaigzne, pēc kuras nosaka ceļa virzienu. Tas (piemēram, priekšmets, veidojums), kas spīguļo; spīgulis; arī zvaigzne. Zvaigzne, kam nav ievērojamas redzamās īpatnējās kustības (kādas ir, piemēram, planētām). Populārās mūzikas izpildītājs. Izcils, slavens rokmūziķis. Ļoti populāra kinoaktrise (kinoaktieris). Ļoti populāra kinoaktrise, ļoti populārs kinoaktieris. Zvaigzne pirmajā, sākotnējā attīstības stadijā. Zvaigzne, kam konstatējamas spožuma maiņas. Zvaigzne, kam ir novērojams starojums radioviļņu diapazonā. Vakarzvaigzne. Vakarzvaigzne, Venera. Venera. Rīta zvaigzne, vakara zvaigzne - Saules sistēmā otrā planēta, vidējais attālums no Saules - 108,2 mlj km, apriņķošanas laiks - 224,70 dienas, ekvatoriālais diametrs - 12102 km, masa - 0,815 Zemes masas. zvaigzne, kam ir sevišķi liela masa un lieli izmēri. spožākā zvaigzne Mazā Lāča zvaigznājā (α), kas atrodas <1 grāda attālumā no debess Ziemeļpola, tā ir pieckārtīga zvaigzne, kuras vizuālais zveigžņlielums 1,94-2,05, attālums ~650 ly; Kinosura. Polārzvaigzne. Maza, ļoti blīva kodoldegvielu zaudējusi zvaigzne. Zvaigzne, kam ir novērojams rentgenstarojums. zvaigzne, kas atrodas zenīta tuvumā. sarkanā milzu zvaigzne, kuras spektrā novērojamas spēcīgas C, un CN absorbcijas joslas. zvaigzne, kas pēc kaut kādām būtiskām spektra īpašībām atšķiras no savas spektra klases parastām zvaigznēm. zvaigzne evolūcijas beigu stadijā, kam ir ārkārtīgi mazs diametrs, augsta temperatūra un ārkārtīgi liels blīvums. Zvaigzne, ap kuru riņķo viena vai vairākas citplanētas, attiecībā pret šīm planētām. Zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas pundurzvaigžņu apgabalā zem galvenās secības, pieder pie sestās starjaudas klases; zempunduris. Subpundurzvaigzne - zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas pundurzvaigžņu apgabalā zem galvenās secības; pieder pie sestās starjaudas klases. Mateja evanģēlija 2. nodaļā pieminētā zvaigzne, kas Jēzum piedzimstot, norādīja ceļu trim austrumu gudrajiem. maiņzvaigzne, kuras spožums mainās zvaigznē notiekošo procesu rezultātā. Laikposms aptuveni no saules lēkta līdz pusdienai; dienas sākums. Pats sākums; iesākums. Pati pirmā (parasti darbības, norises, parādības) izpausme. Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim). Sākums. Pirmais posms, mirklis (kāda laika intervālā). Sporta sacensības, kurās dalībnieki vai komandas pēc kārtas cīnās viens ar otru. Sporta cīņa starp diviem vai vairākiem bruņiniekiem (viduslaikos). savienojums; eja, atvere, kas savieno divus dobumus. paveikta darbība, rezultāts --> savienot (3). Sprauga, atvērums (organismā vai atsevišķā orgānā). Kanāls, kas organismā savieno orgānus, ķermeņa dobumus u. tml. Apvidus, platības u. tml. daļa zemes virsmai, teritorijai, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml. Īpaši paredzēta, iekārtota platība, telpa vienam cilvēkam (piemēram, viesnīcā, sanatorijā, transporta līdzeklī, teātrī). Platība, telpa, arī platības, telpas daļa, kas paredzēta noteiktam nolūkam. Stāvoklis, pakāpe secībā, ko noskaidro sacenšoties. Stāvoklis, kuru kāds ieņem, piemēram, sabiedrībā, kādā darbības jomā. Kāda noteikta teksta, mākslas darba, izrādes u. tml. daļa; kādas norises moments. Dienesta stāvoklis, ieņemamā vieta (iestādē, uzņēmumā). Darbs; amats. Cita stāvoklī, situācijā. Braukšus ierasties; braukšus atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Nākot atkļūt, ierasties (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Piedzimt. Atdalīties no mātes organisma un sākt patstāvīgu eksistenci. (pie)dzimt. piedzimt. Fizioloģisku procesu rezultātā atdalīties no mātes organisma. Dzimt. dzimt. Piedzimt (parasti par dzīvniekiem); atskriet. Piedzimt (par dzīvniekiem). Par cilvēkiem. Neatnākt. Izbeigties, pārstāt izpausties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi). Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos. Patikt 1(2). Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos; patikt 1(2). Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos; tikt 2 (2). Pārvietošanās ar transportlīdzekli no vienas vietas uz otru; vienreizēja paveikta darbība --> braukt (1). Atsevišķa masāžas darbība. Sistemātiska mehāniska iedarbība uz cilvēka (vai dzīvnieka) ķermeņa, tā daļu virspusi ārstnieciskos vai higiēniskos nolūkos, izmantojot speciālus paņēmienus. Maršruta satiksmes līdzekļu kustība no viena galapunkta līdz otram; reiss. Brauciens (ar transportlīdzekli) no maršruta viena galapunkta līdz otram. Straujš brauciens. Savienojumā ar skaitļa vārdu vai skaitļa vārda nozīmē lietotu vārdu: norāda uz darbību, stāvokli kādā kvantitatīvā sistēmā, skaitīšanas secībā. starp skaitļu apzīmējumiem norāda, ka šie skaitļi ir jāreizina. Veikt (kāda skaitļa) reizināšanu. Kaut kad pagātnē; senāk. kādā (nenoteiktā) reizē, laikā; kādreiz. Kādā pagājušā laikposmā, laikā; kādreiz (1); savulaik. kādā pagājušā laikposmā, laikā; kādreiz (1); savlaik. Pēc kāda (ilgāka) laika (piem., darbības, norises, rezultātā); pēc gaidīšanas. Pēc kāda (ilgāka) laika; beidzot. vienreiz, beidzot. Klusu dziedāt (kādu melodiju), parasti bez teksta. Ar balsi veidot muzikālas skaņas; ar balsi atskaņot dziesmu, melodiju. Dziedāt. Dziedāt, parasti lēni, stiepti. Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti, atkārtojot zilbes "tra", "la", arī jautri dziedāt. nodarboties ar vokālo mākslu. Izpildīt skaņdarbu, daiļdarbu, dejas u. tml. (publikas priekšā). Radīt īsas, pasīkas, parasti ritmiskas, balss skaņas (par putniem). veidot raksturīgas (parasti melodiskas) skaņas (parasti par dažiem putniem, kukaiņiem). Radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām. Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gar otru (par dažiem kukaiņiem, piemēram, sienāžiem, siseņiem). Radīt mainīga augstuma dažādu skaņu virkni (par putniem). Melodiski skanēt (par mūzikas instrumentiem). Sacerēt dzejas darbus. Dzejot; sacerēt dzejoļus. Sacerēt vārsmas; dzejot. Drusku; mazliet, nedaudz; druscīt; druscītiņ. Mazliet, nedaudz. Mazliet (1). Maķenīt. nenoteiktā, samērā nelielā skaitā, daudzumā. Norāda uz nelielu skaitu, daudzumu; nedaudz. Dem. --> mazliet. Norāda uz (kā) nelielu, arī niecīgu daudzumu, skaitu. Necik 1. Nenoteiktā, samērā nelielā skaitā, daudzumā, apjomā. Nedaudz. Kaut kas nenozīmīgs, nesvarīgs, parasti nelielā daudzumā. norāda uz neilgu, neproduktīvu, arī neintensīvu darbību, procesu. norāda, ka minētā pazīme vāji izpaužas. Lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu. lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu; maz 2(3). fizikāls ķermenis, kurš atrodas Visumā; astronomisks objekts. Šāda josla kopā ar celtņu rindām gar to. Tāds, kas darbojas, noris ārpus telpām, parasti šādā satiksmei paredzētā joslā. Liela (priekšmetu, materiālu u. tml.) kopa, parasti ar noapaļotu vai smailu virsu. Vēršot skatienu (kur, uz ko), vērot (piemēram, darbību, notikumu). Likuma formulēts noteikums, arī tradicionāli izveidojies noteikums, princips, uzskats, kas regulē cilvēku attiecības sabiedrībā. Augsnes, smilšu u. tml. daļiņas, to kopums. Sauszemes virsējā kārta, virsējais slānis, ko veido grunts, augsne. Virsma. Teoriju, ideju, metožu kopums (zinātnē, mākslā), ko izvirza, kam pamatus izveido kāda persona vai personu grupa un uz ko savā darbībā balstās tā sekotāji; attiecīgā, parasti neformālā, zinātnieku, mākslinieku kopa. Vidējā vispārizglītojošā, arī vidējā speciālā mācību iestāde. Augstākā mācību iestāde un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu; celtne, kurā darbojas šāda iestāde. akadēmiska un profesionāla augstākas izglītības un zinātnes iestāde, kurā ir tiesības studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un kurā studējošiem līdz ar mācībām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu vai māksliniecisko jaunradi. augstākā vai vidējā mācību iestāde (gk. angliski runājošās zemēs); koledžas kā augstskolas bieži ietilpst universitātēs. Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2). Rīvētu kartupeļu sacepums. Samērā liels ūdens transportlīdzeklis noteiktu (piemēram, saimniecisku, zinātniski pētniecisku, militāru) uzdevumu veikšanai. Stipra, parupja aukla. Samērā tievs šķiedru savijums; arī resns pavediens. Bioloģiski eksistēt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Būt, stāties kā vietā. Aizstāt (1), tikt izmantotam (kā vietā). Ieņemt vienam otra, citam cita vietu, parasti līdzīga uzdevuma veikšanai. Izraisīt patiku (1). Patikt 1(1). Izraisīt patiku (1); patikt 1(1). Izraisīt patiku; tikt 2 (1). Patikt, izraisīt pozitīvas emocijas. Gribēt, iedomāt (ko darīt) pēc sava prāta. Labpatikt. Atrasties, uzturēties, uzkavēties (kur, kādā vietā, arī pie kā, kādā nolūkā). Doties prom (no kādas vietas); atstāt (3). Par dzīvniekiem. Neapdzīvot vairs (parasti mājas). Noteikt, nosacīt (ko) - par likumiem, noteikumiem u. tml. būt par (kā) priekšnoteikumu, izraisītāju; noteikt (3). būt par (kā) priekšnoteikumu, izraisītāju; nosacīt (3). Aktīvs veicinātājs, palīgs; tas, kas atbalsta (2). Tas, kas ir patīkams, iemīļots. Priekšmets (parasti rotaļlieta), kas izraisa sevišķu patiku. Persona, kas iestādē vai organizācijā pilda organizatoriskus vai administratīvus pienākumus un pārstāv savu iestādi vai organizāciju. Amatpersona. šaha spēlē - uzdevums, kurā ar noteiktu gājienu skaitu jāpanāk mata stāvoklis vai neizšķirts rezultāts. Teorētisks, praktisks vingrinājums, kas izmantojams zināšanu nostiprināšanai un pārbaudei. Tāds, kas ir atzīstams par labu; derīgs, ieteicams, arī piemērots. Tas, kas ir noteikti vajadzīgs, bez kā nevar iztikt. tas, bez kā grūti vai neiespējami iztikt. Tāds, kas, parasti negatīvu īpašību dēļ, ir ļoti nepatīkams, grūti paciešams (par cilvēku). Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, parasti nelabvēlīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest; neciešams (3). Nolieguma divdabis --> pieciest. nelabvēlīgi apstākļi, sarežģījumi. grūtības, sarežģījumi. Apstāklis, notikums (parasti neparedzēts), kas traucē, arī sarežģī darbību, norisi. problēma. Ar ziņu uzaicināt (kādu uz kurieni), likt ierasties (kādam kur). Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.). Ilgāku laiku darīt (ko), nodarboties (ar ko), atrodoties šādā stāvoklī. Palikt otru gadu tai pašā klasē. Būt iekļautam (cilvēku grupā, organizācijā u. tml.). Būt (ar kādu) intīmās attiecībās (parasti par sievieti). Izveidoties jaunām īpašībām, pārveidoties jaunā kvalitātē. Rasties noteiktam izskatam, formai, fiziskām īpašībām. Dabūt (parasti derīgos izrakteņus) no atradnēm. Saskaņot, panākt vienlaicīgu vairāku darbību norisi. Rotaļāties (ar ko, parasti ilgāku laiku). Pārbaudīt veselības stāvokli. Noteikt veselības stāvokli, arī (orgāna, organisma) funkcionēšanas spējas. Iestāstīt, iegalvot. Ar vārdiem pārliecināt (par ko), panākt, ka sāk ticēt (kam). Iestāstīt (izklāstot, izskaidrojot); ieskaidrot. Runājot pārliecināt; runājot censties panākt, ka notic (teiktajam); iestāstīt. Stāstot pārliecināt; stāstot censties panākt, ka notic (teiktajam). Iestāstīt. Ieteikt, iegalvot. Ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt izteiktajai domai, izteiktajam viedoklim u. tml. Būt tādam, kura patiesīgumam (cilvēks) notic (par mākslas darbu, tā elmentiem). Skaidrojot panākt, ka (kāds) saprot; skaidrojot pārliecināt. Iestāstīt (parasti ko aplamu). Dabiska ūdenskrātuve, kas aizņem sauszemes virsas iedobumu. Mākslīgs vai dabisks, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums vai iedobums; ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā vai iedobumā. Palikt pāri, saglabāties (par daļu no kā - pēc pārējā izlietošanas, bojā ejas). Atlikt 2(1). netikt patērētam, izlietotam; saglabāties, arī būt nevajadzīgam (parasti par kā daļu). Būt tikai vienai iespējai (ko darīt). Atlikt 2(2). Būt kāda rīcībā, palikt pāri (par laiku). Norisināties laika secībā (pēc kā); atrasties, būt novietotam pēc kārtas (aiz kā). Virzīties, pārvietoties (kādam, kam) līdzi, aiz (kāda, kā). Pakļauties (kā) ietekmei, iedarbībai (parasti par cilvēku). Rīkoties, izturēties (kā, kāda) ietekmē, pēc (kāda) parauga. Interesēties, vērot (ko), lai gūtu informāciju (par to); sistemātiski gūt informāciju (par ko). Būt tādam, kam ir interese (par ko); izjust interesi (par ko). Novērot, uzmanīt. vērot (ko), lai iegūtu informāciju (par to). Novērot. Vērot (ko kustīgu), virzot skatienu, optisku ierīci (tam) līdzi. Pakāpeniski censties izprast, uztvert (kā) saturu, nozīmi, būtību. Censties uztvert, saprast (ko). Neatlaidīgi, sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību, izturēšanos). Sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību, izturēšanos). Pateikt (kādam), lai atceras, ievēro, izdara (ko). Atsaukt atmiņā, neļaut aizmirst (ko) - par vietu, parādību, notikumu u. tml. Panākt, būt par cēloni, ka atveidojas (atmiņā) agrākie iespaidi, pārdzīvojumi u. tml. Būt nepieciešamam, arī būt vēlamam, ieteicamam. Dot (viesim) ēst, dzert. Cienāt. Dot (viesim) ēst, dzert; dot ēst ko ļoti garšīgu, arī neikdienišķu; cienāt. Mielot. Izjust dziļu draudzību, sirsnību, interesi, cieņu. Mīlēt 1(2). Ar patiku lietot (ko). Ar labpatiku lietot (ko). Būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā). Mīlēt 1(3). Izjust intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas pret citu cilvēku. Mīlēt (1) vienam otru. Mīlēt 1(1). Cilvēks, kas izraisa šādas jūtas. Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā; arī dziļa sirsnība, draudzība, interese; mīlestība (2). Dziļa sirsnība, draudzība, interese, kas vērsta, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību. Tāds, kurā attēlotas vai kura saturs atspoguļo šādas jūtas. Tas, kas izraisa šādas jūtas. Virtuve. Īpaši iekārtota telpa ar plīti ēdienu gatavošanai. Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjami, parasti silti, ēdieni. Ēdināšanas uzņēmums, ēdnīca. Ēdienu, ēdienu gatavošanas īpatnību kopums, kas raksturīgs, piemēram, tautai, zemei, novadam. tāds, kas nav iedomāts, šķietams, nav attēls, modelis, bet pastāv īstenībā; reāls. Tāds, kas eksistē īstenībā. Tāds, kas eksistē īstenībā; tāds, kas nav izdomāts; patiess, īstens. tāds, kas ir izdarāms, kas var īstenoties. Iespējams. Īstenojams, iespējams. Tāds, ko var izpildīt, realizēt; īstenojams. Tāds, kas attiecas uz daudziem vai visiem, visu, aptver daudzus vai visus, visu. Cilvēks, pret kuru izjūt mīlestību, simpātijas, draudzību. Sirsnīgs, laipns (par dzīvu būtni). Tāds, kas patīk labāk par citiem. tāds, kas ar savu izskatu, izturēšanos izraisa mīlestību, simpātijas, draudzību. Intīmas attiecības starp vīrieti un sievieti. Intīmas attiecības. Pavasaris. Gadalaiks, klimatiska sezona (starp ziemu un vasaru), kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās, gājputnu atgriešanās, veģetācijas atjaunošanās. Veidošanās un attīstības, arī uzplaukuma sākuma posms (piemēram, kādai parādībai). Pirmais (kādas darbības, norises u. tml.) posms. Kļūt tādam, kam veidojas, arī pastāv saskarsme (piemēram, ar kādu parādību, norisi, priekšmetu). Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml. kļūt tādam, kam veidojas tieša saskare (ar kādu). Satikt (1) vienam otru, citam citu; sastapties (1). Nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu) darba, sabiedriskās dzīves u. tml. norisēs. Savirzīties (par ceļu, upi u. tml.). Iztirzāt, kritiski novērtēt. Iztirzāt, kritiski novērtēt; aplūkot. Sistemātiskā izklāstā aplūkot, izanalizēt, novērtēt. Vācot faktus, ziņas, novērojot, eksperimentējot u. tml., gūt vispusīgu, parasti jaunu, informāciju par ko, izzināt (ko), parasti zinātnē. pētīt, iztirzāt, arī vērtēt (parasti izmantojot kāda viedokli, teoriju u. tml.). uztvert ar redzi (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu, arī kādu darbību, notikumu). rīks, līdzeklis (kāda darba, uzdevuma veikšanai). Ierīce, rīks, iekārta u. tml., kas nepieciešama kādas darbības veikšanai. Priekšmets, parasti īpaši izgatavots (piemēram, instruments, ierīce, iekārta), ko izmanto kāda darba, kādas darbības veikšanai. vienveidīgu vai radniecīgu, arī pēc noteiktiem standartiem veidotu priekšmetu (piemēram, ražojumu, izdevumu) kopums. viena no garas kinofilmas vai seriāla daļām. secīgs (piemēram, darbību, notikumu, parādību) kopums, virkne. Cits citam sekojošu parādību, norišu u. tml. kopums. no divpadsmitskaņu kompleksa veidota intervālu secība, kas pēc struktūras atgādina melodisku motīvu vai harmonisku secību. ļoti labs. Ļoti labs, noderīgs. Ļoti labs. Tāds, kas ir ērts, atbilstošs noteiktām vajadzībām, tāds, kam izmantošanā ir priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu. Tāds, kas izriet no īstenības pareizas izpratnes un novērtēšanas; lietišķs, praktisks. Tāds, kas ir iespējams; tāds, kas var drīz piepildīties. Tāds, kas ir tipisks un atbilst zināmam priekšstatam. Tāds, kurā individualizētā formā atveidotas visraksturīgākās, būtiskākās kādas (piemēram, cilvēku, parādību) grupas, kategorijas (par mākslas tēlu, tā elementiem). Persona, kas pieder pie noteiktas valsts. Atsevišķs cilvēks, sabiedrības loceklis attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu, sabiedrību. Iekāroties, parasti ļoti. Pēkšņi rasties kārei (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert). Izjust lielu organisku nepieciešamību (pēc kā ēdama, dzerama, arī ko ēst, dzert). Izjust lielu organisku nepieciešamību (pēc kā ēdama, dzerama, arī ko ēst, dzert); kārot (1). Eksistēt (piemēram, par priekšmetiem, psihiskiem stāvokļiem). Apzināti eksistēt (par cilvēkiem). Darbība, process --> izmeklēt. Medicīniska pārbaude, izpēte. Darbība, process --> pārbaudīt (7). Tāds, kas izraisa vai var izraisīt interesi, piesaista vai var piesaistīt uzmanību. Interesants. Tāds, kas sajūsmina, valdzina; aizrautīgs. Nevienāds (3). pieņemt par esošu, pareizu u. tml. Atzīt par iespējamu, arī patiesu (kādu domu, ideju). Atzīt par pareizu, arī pastāvošu, eksistējošu; būt mierā (ar ko). cilvēks, kas ir izraudzīts piedalīties (kur), pilnvarots rīkoties, darboties (kā) uzdevumā, interesēs. Persona, organizācija u. tml., kas ir saņēmusi pilnvaru noteikta uzdevuma veikšanai. Pārstāvis (1). Atsevišķs augs vai dzīvnieks no līdzīgu augu vai dzīvnieku grupas. Dzīvnieks vai augs, kas pieder pie kādas (dzīvnieku vai augu) grupas, kopuma; atsevišķs eksemplārs no kādas (parasti dzīvnieku, augu) grupas, kopuma. atsevišķs indivīds, kas pieder kādai cilvēku grupai, darbības sfērai, sabiedriskajam virzienam. Uzskatāmi, tēlaini parādīt, pastāstīt, aprakstīt; attēlot. Parādīt, atveidot (mākslas tēlos); attēlot. Parādīt (mākslas tēlos), atspoguļot. Izpaust, attēlot (mākslas darbā). Attēlot, atveidot (mākslas darbā). Izpaust, attēlot (mākslas darbā, tā sastāvdaļās); būt tādam, kurā (kas) izpaužas, ir attēlots (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām). panākt, ka (kā) saturs kļūst skaidri uztverams. likuma (1) projekts, ko iesniedz likumdošanas institūcijai izskatīšanai. konstatēt (piemēram, kā piemitību, arī sastopamību, izplatību). Atrast, uziet (ko jaunu, nezināmu) pētījumu, meklējumu rezultātā. Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, iegūt kādu informāciju. konstatēt, ievērot, secināt (ko); arī nojaust, noprast. ar nelielu novirzi (no minētā daudzuma, laika, vietas, u.c.); aptuveni. galvenajos vilcienos, nepilnīgi. ne tieši tā, bet līdzīgi. Materiāls labums (parasti naudas līdzekļi), ko kāds iegūst (parasti no kāda uzņēmuma vai kādā darbībā). materiāls labums, parasti naudas līdzekļi, ko kāds iegūst (parasti no kāda uzņēmuma vai kādā darbībā); ienākums. tāds, kas ir saistīts ar būtību; tāds, kurā izpaužas būtība. pamatojoties uz dokumentiem, faktiem, argumentiem u.tml., atzīt (ko). Saistīts ar sabiedrību (1), tai raksturīgs. saistīts ar sabiedrību, cilvēku dzīvi un attiecībām sabiedrībā, tām raksturīgs; arī sabiedrisks. secīgu darbību kopums noteikta rezultāta sasniegšanai. Pirmais teksta variants (parasti vēl labojams, rediģējams). iepriekšējs, aptuvens teksts (piemēram, dokumentam, rezolūcijai). Sākotnējais (teksta, shēmas, gleznas u. tml.) variants (parasti vēl labojams); galveno (teksta, shēmas, gleznas u. tml.) ideju fiksējums. Citāds, savādāks, atšķirīgs (parasti labāks). Vienkāršs, visiem saprotams. Vienkāršs, elementārs. Tāds, kas ir ļoti vienkāršs, arī parasts, ikdienišķs; arī neievērojams. Tāds, kura paveikšanai, atrisināšanai, arī izpratnei, apguvei, izlemšanai nav nepieciešama liela fiziska vai garīga piepūle. Tāds, kas dod vajadzīgos rezultātus; iedarbīgs. Tāds, kas (manāmi, jūtami) iedarbojas (uz ko). Atklāties, noskaidroties. Pētīšanas, informācijas vākšanas rezultātā tikt izzinātam, izprastam. Izrādīt sevi; demonstratīvi izpaust savas īpašības, spējas u.tml. Rādīties (iztēlē); rēgoties; šķist. Darīt zināmu (ko); kļūt zināmam. kļūt zināmam (parasti par ko slēptu). Kļūt zināmam, noskaidroties (par ko nezināmu, arī apslēptu). Gaidīt (ko), ilgoties (pēc kā), paredzot ko labu, vēlamu. Paļauties (uz kādu), gaidīt (piemēram, palīdzību no kāda). Ļoti cerēt (uz kādu), ar pārliecību gaidīt (piemēram, uz kāda atbalstu, palīdzību), arī ļoti ticēt, uzticēties (kādam). Domāt, uzskatīt, ka (kas) būs, piepildīsies. Ar noteiktu pārliecību gaidīt, arī paredzēt (ko). Mācīties un paturēt atmiņā. Gūt informāciju (par ko) tā, lai to varētu praktiski izmantot savās darbībās. Iemācīties un pilnībā pārzināt (profesiju, specialitāti u. tml.). Šādā veidā gūt informāciju, lai kļūtu (par kādu speciālistu). Izteikt vārdos, parādīt ar darbiem (jūtas, attieksmi). Atklāt savas spējas, izteikt sevi. Izpaust, izrādīt, parādīt (piemēram, savas spējas). Savienojumā ar "sevi": izrādīt, parādīt (piemēram, savas spējas, talantu). Ļaut uztvert (citiem savu psihisko stāvokli, personības, rakstura īpašību). Veikt, pildīt mācību priekšmetā uzdoto, mācību kursā paredzēto. Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības). Pārņemt, parasti radoši, zināšanas, iemaņas. Izmainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.). Pavērst (ko, kādā virzienā). Iesaistīt (cilvēku, piemēram, kolektīvā, pasākumā). Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk piedalīties (piemēram, darbā, pasākumā, organizācijā). Pierunājot panākt, ka (kāds) piedalās, iesaistās (darbībā, pasākumā, sarunā). Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iesaistās, iekļaujas (kādā darbībā, norisē). Jauns, augošs, vēl nesacietējis (dažu briežu dzimtas dzīvnieku) rags. Ciets ragvielas izaugums (uz dažu dzīvnieku galvām). Krāvums, novietojums, slānis (sienam, salmiem, nekultai labībai, parasti šķūnī). Paveikta darbība, rezultāts --> kraut (1). Kaudze, grēda. Noteiktā kārtībā veidots (piemēram, būvmateriālu) krāvums. Iegarens krāvums. Iegarens (kā) krāvums; grēda, kaudze. Vaibsti. Sejas veidojums (parasti indivīdam raksturīgs), tā atsevišķo iezīmju kopums; raksturīgas līnijas sejā; arī sejas izteiksme. Šķūnī sakrautās labības, parasti rudzu, kārta. Kaudze; arī virtene. Speciāls dobs veidojums, ko sasildītu liek uz kādas ķermeņa daļas lai izraisītu vietēju asins pieplūdumu. Pēriens, sitiens. Pēriens. Vienreizēja paveikta darbība --> pērt (1). Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> sist(1); skaņa, ko rada šāda darbība. pēriens. Skārda kārba; bundža. Kārba (parasti apaļa, izgatavota no skārda). Pudele. garens trauks ar tievāku augšdaļu (parasti šķidruma uzglabāšanai). Vārti (sportā). Speciāla konstrukcija sporta spēļu laukuma abos galos, kuru parasti veido divi vertikāli balsti ar šķērskoku un kurā pretinieka komandas spēlētāji cenšas ieraidīt bumbu vai ripu. Darbība, kurā cits citu cenšas pieveikt, uzvarēt ar fizisku spēku, veiklību. Palikt pāri ko iet, braukt (par attālumu). Raksturot ar vārdu, vārdu savienojumu, kas apzīmē kādu īpašību vai radību, kam raksturīga īpašība. Raksturot, nosaucot kādas (parasti ārējās) pazīmes. Noteikt, vērtēt (kā) raksturīgās īpašības, pazīmes. Mutvārdos vai rakstveidā paust (vārdu, nosaukumu u. tml.); teikt, sacīt, nosaukt. Pateikt, minēt. Runāt (par ko), stāstīt (ko). Runāt (kādu tekstu, vārdus), runājot darīt zināmu (ko); teikt (1). Runāt (kādu tekstu, vārdus), runājot darīt zināmu (ko); sacīt (1). Skaļā balsī, kliedzot pateikt; skaļā balsī, kliedzot norunāt. Skaļā balsī pateikt. Teikt (ko), arī radīt balss skaņas, parasti skaļi, arī stiepti tā, lai pietiekami tālu būtu dzirdams, arī lai pārspētu citas skaņas. Saukt kādā vārdā, iesaukā. Dot, parasti pastāvīgu, nosaukumu, vārdu; runāt ar kādu vai par kādu, izmantojot šādu nosaukumu, vārdu. Uzskatīt, arī atzīt (par ko). Piešķirt vārdu, nosaukumu. Pateikt (kā) vārdu, apzīmējumu. Saucot, ar saucienu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost. Saukt, mudināt. Runājot mudināt (ierasties, doties kurp u. tml.). Izsniegt katram (to, kas pienākas no kopuma). Izdalīt, izsniegt lietošanā. Nodot, pasniegt (no kurienes). Dot, sniegt (ar roku) tā, ka otrs paņem, saņem (piemēram, lietošanā, īpašumā). Piešķirt un nodot tiesīgajai personai (piemēram, pabalstu). Izveidot (veģetatīvos orgānus) - par augiem. Pilnīgi attīstīt (orgānus) - par augiem. norise (piem., dabā, sabiedrībā, personībā), kurā veidojas, rodas kvalitatīvas pārmaiņas, notiek pilnveidošanās. Attīstība, veidošanās, augšana. gaita, norise (notikumam, darbībai, procesam); risinājums (sižetam). Norise (piemēram, notikumam, pasākumam, darbībai, procesam). Secīga (kā) stāvokļu, stadiju maiņa; īpašību, pazīmju kopums šādā maiņā. secīga stāvokļu maiņa (kā) attīstības gaitā; ciešā sakarībā esošu attīstības stadiju nepārtraukta kustība. Paveikta darbība, rezultāts --> ritēt (3). Rīcības veids, arī paņēmiens, metode, ko var izmantot (kā īstenošanai, veikšanai). Veids, paņēmiens (kāda mērķa sasniegšanai); paņēmienu, principu sistēma, kas regulē praktisko vai teorētisko darbību. Noteikta veida, parasti īpaši izstrādāta, darbība, arī darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai. paņēmiens. Noklīst, novirzīties no pareizā virziena, aizklīst prom (ejot, braucot); pazaudēt ceļu. Klīstot, virzoties nodalīties (no citiem); novirzīties (no ceļa) un pazaudēt (to). Neviļus, negribēti novirzīties (no pareizā ceļa, pareiza virziena) un pazaudēt (to); pazaudējot pareizo ceļu, pareizo virzienu u. tml., nespēt orientēties, atrast ceļu atpakaļ, nonākt (kur). apmaldīties. Izbeigties, pāriet (par jūtām, sajūtām, domām u. tml.). kļūt nesajūtamam, neuztveramam ar maņām (dzirdi, redzi, ožu u.c.). Pārstāt pastāvēt, eksistēt (par kādu dzīvnieku grupu); iznīkt. izzust; beigt pastāvēt pārstāt izpausties. Paiet (par laiku, laika posmu). Izbeigties (par laiku, laikposmu); tikt aizvadītam, pavadītam (kādā veidā); aizritēt, aiziet. paiet, tikt aizvadītam nelietderīgi (par laikposmu). pakāpeniski pasliktināties, pagrimt, panīkt. Morāliski degradēties, panīkt, pasliktināties. Kļūt vārgam, nespēcīgam, pagurušam, arī nabadzīgam, trūcīgam. nonākt galējā bezizejas stāvoklī; pagrimt, degradēties. attālinoties, nonākot (kur, aiz kā, u. tml.), ievirzoties (kur), kļūt nesaskatāmam. Pietiekami, tik daudz, cik vajag. Diezgan, pietiekami. tik, cik ir vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams; diezgan (2). tā, kā ir vajadzīgs, nepieciešams. vērtība (piem., garīga); tas, kas var noderēt, būt svarīgs. Īpašība, īpašību kopums, kas (ko, kādu) pozitīvi, izdevīgi atšķir no pārējiem; pārākums, pārsvars. Vērtspapīri, obligācijas u. tml., kas dod procentus no tajos ieguldītā kapitāla. nesaglabāt atmiņā (datus, faktus u.tml.). Aizmirst. izklaidībā, nevērībā atstāt (kur), nepaņemt līdzi. neiedomāties, neattapt (ko veikt, darīt). Neiedomāties (ko izdarīt), piemēram, pārdzīvojuma, notikuma ietekmē; neviļus, negribēti neizdarīt (ko). zaudēt prasmi, iemaņas, arī atradināties (ko darīt). izmantot, arī īstenot (ko paredzētu, iespējamu). nodot (ko) cita rīcībā, īpašumā un saņemt pretī naudu vai ekvivalentu preci. speciālists, kas iestudē izrādes, uzvedumus u.tml., veic (kā) režiju. Refl. --> pierādīt; tikt pierādītam. dot atļauju, piešķirt tiesības (ko darīt). dot iespēju (kādam ko darīt), netraucēt, arī neierobežot (ko darīt). Atļaut. dot iespēju (kādam ko darīt), neiebilst (pret ko). Ļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā); ļaut (kādam) ko darīt, arī ļaut rīkoties, strādāt (ar ko). pozitīva atbilde uz lūgumu, prasību. Pievienošanās (kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam); pozitīva atbilde, kas rada iespēju kam notikt, norisināties vai apliecina gatavību, ko darīt. oficiāli apstiprinātas tiesības (ko darīt); dokuments, kas apliecina šādas tiesības. Rožu dzimtas, ābeļu ģints suga ("Malus sylvestris"), koks ar ērkšķainiem zariem un kailām lapām. mežābele ("Malus sylvestris"). kļūt pazīstamam (ar kādu, citam ar citu). Iepazīties (1). Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris"). Īpatnais, savdabīgais, tikai vienam raksturīgais. Saucot, ar saucienu paaicināt; saucot, ar saucienu paaicināt (kur, kādā virzienā u. tml.). Kopējā virtuve. Celtne, arī telpa, kurā ir, parasti atklāts, pavards; arī virtuve; arī priekštelpa, priekšnams. Tas, kas ir ierasts (tautai, sabiedrībai); ieraža, tradīcija. Koku un krūmu audze viscaur kādā (lielākā) platībā. Augu un dzīvnieku apdzīvota vide, kurā ir samērā vienveidīgi apstākļi. Liels skaits, liels apjoms, liela masa. Daudzums. Ļoti liels (kā) daudzums, ļoti liela (kā) kopa. Liels (kā) daudzums, skaits. Liels (kā) daudzums (parasti nesakārtots); liels (kā) kopums. Liels (kā) daudzums. Ļoti liels (kā) kopums. Ļoti liels (kā) daudzums, kopums. Liels daudzums. Liels daudzums (kaut kā); pārmērs. Stāvoklis, kad (kas) ir pāri mēram, pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības); stāvoklis, kad (kas) izpaužas ļoti intensīvi, ļoti augstā pakāpē, arī pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē. Liels daudzums, liels skaits. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mežtehnikas fakultāte. Daļa, nodaļa (augstākajā mācību iestādē), kurā māca noteiktas (parasti vienu vai divas) zinātnes nozares. Mežtehnikas fakultātes studenti. Students. Persona, kas mācās augstākajā (retāk vidējā) mācību iestādē. Ar mežu apaugusi plaša zemiene; ar mežu apaugusi vieta. Meža nogabals ar vienveidīgām bioloģiskām pazīmēm; mežaudze. Mežaudze. Meža apgabals, kas no citiem atšķiras ar koku sugām, bonitāti, vecumu un citiem taksācijas elementiem; kokaugu kopums attiecīgajā nogabalā. Kokaudze, ko veido vienas sugas koki. Mijiedarbībā saistītu koku kopums, galvenā mežaudžu sastāvdaļa. Audze, kurā ietilpst dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņi. Vecs, liels mežs, džungļi. liels mežs, kurā koki izauguši no sēklām; visas skujkoku audzes ir dižmežs. Liels, biezs mežs. Liels mežs, mūžamežs. Vienas vai vairāku sugu augu kopums. priežu un egļu vai egļu un priežu audze ar bērzu piemistrojumu un vidēji biezu pamežu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips. Sausieņu meža augšanas apstākļu tips ("Oxalidosa"), mežs, kurā aug egļu tīraudze vai egļu audze ar bērzu, apšu un baltalkšņu piemistrojumu, retāk bērzu, apšu, baltalkšņa tīraudze vai bērzu, apšu, baltalkšņu audze ar egļu piemistrojumu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips. Mežs, kurā aug egles, bērza, apses, oša un ozola mistrotas audzes; meža augšanas apstākļu tips, kam parasti raksturīgi pamatmorēnu līdzenumi. Jebkurš neliels (lapu koku) mežs. Priežu mežs smilšainās augsnēs, parasti bez pameža (zemsegā, piemēram, virši, ķērpji, brūklenes u. tml.), jūras piekrastes kāpu apvidos un iekšzemes smilšainajos līdzenumos; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips ("Cladinoso-callunosa"). Līdzenumos vai viļņaina reljefa vietās augoša priežu un egļu audze (nereti ar bērzu piemistrojumu); attiecīgais meža augšanas apstākļu tips. Nostiprināt apziņā un ievērot savā rīcībā, darbībā (piemēram, kādu faktu, padomu). Iegaumēt. labi iegaumēt. Uzklausīt un izpildīt (lūgumu, vēlēšanos). Klausīties un pabeigt klausīties (ko runātu), parasti uzmanīgi, cenšoties uztvert, saprast. Ievērot; respektēt. Rīkoties saskaņā (ar kādiem ieteikumiem, norādījumiem u. tml.); iegaumēt un izpildīt (noteikumus, prasības u. tml.). Rīkoties, darboties (saskaņā ar noteikumiem, likumu u. tml). Rīcībā, darbībā ievērot (noteiktus principus, likumības u. tml.), rīkoties saskaņā (ar tiem). Pievērst uzmanību (kam), izrādīt interesi (par ko). pievērst uzmanību. Uzmanīgi aplūkot, vērot; izrādīt interesi (par ko). Ievērot, pamanīt, arī iegaumēt (ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt strinkšķ. Tiekot darbinātam, radīt skaņas, mūziku (par mūzikas instrumentu). Būt tādā daudzumā, cik ir vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams. Pārvietoties, parasti ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu). Pārvietoties, parasti ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu); arī pārcelties (1). Mainīt savu dzīves, uzturēšanās vietu. Iet. Virzīties, liekot soļus (par cilvēku). Virzīties noteiktā veidā (piemēram, ejot, lecot, peldot). Virzīties, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes, tā ka brīžam kājas neskar zemi (par dzīvām būtnēm). Virzīties, pārvietoties gaisā (par lidaparātiem, lidaparātu apkalpi, pasažieriem). Pārvietoties ūdenī, radot līdzsvaru, ātrumu ar ķermeņa kustībām, arī izmantojot straumi (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Pārvietoties ūdenī (par ūdens transportlīdzekļiem vai priekšmetiem). Lidot (parasti par putniem, kukaiņiem). Lidot. Pārvietoties gaisā ar spārnu, lidplēves palīdzību (parasti par putniem, kukaiņiem). Neattapīgs, dumjš cilvēks. Palielināties tilpumā, apjomā (par priekšmetiem, vielām). Smidzināt (par lietu); mirgot (2). Smidzināt, parasti ar mainīgu stiprumu (par lietu). Smidzināt, līņāt, smalki līt; mirdzināt. Līt sīkām, smalkām lāsēm (par lietu). smidzināt, līņāt. Līt sīkām lāsēm (par lietu). Smidzināt (1). Smidzināt. Virzīties, krist lejup pilienu veidā (par lietu); būt nokrišņiem lietus veidā. Ilgstoši līt. Sīki līņāt. Smalks, silts lietus. Nokrišņi ūdens pilienu veidā. Lietus. Nepārtraukti līt (par lietu). Stipri līt. Tāds, kam nav dzīvības pazīmju (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); miris. rīcība, darbība. Spēju, enerģijas izmantošana, lai ko pārveidotu, lai radītu (ko jaunu). apzināta darbība vai darbību kopums; rīcība. Darbību kopums, sistēma (kāda mērķa sasniegšanai). Raksturīga norise (cilvēka vai dzīvnieka organismā, tā daļās). Norise, specifiska darbība (organismā). mehānisks vai elektronisks darba līdzeklis kāda noteikta uzdevuma veikšanai. Vienveidīgu šūnu sakopojumi organismā, kuriem ir vienāda uzbūve un līdzīgas funkcijas. audu, orgānu un to daļu kopums, kas veido vienotu veselumu un ko saista kopēja funkcija. Organisma daļa ar noteiktu uzbūvi un noteiktām, specifiskām funkcijām. liela apjoma darbs kāda mērķa sasniegšanai. Sēsties. Novietoties sēdus stāvoklī. Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko). Šķist (2). Rasties subjektīvam, arī maldīgam priekšstatam, uzskatam u. tml. Šķist (3). Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu. Šķist (4). Veikt noteiktus uzdevumus (par cilvēka vai dzīvnieka organismu, tā daļām). Darboties, funkcionēt, (par organismu, tā daļām); funkcionēt (par fizioloģiskiem vai psihiskiem procesiem). Apzināti atlikt darbu uz vēlāku laiku vai pēdējo brīdi; vilcināties. Nesākt, arī nesteigties (parasti ko darīt); vilcināt kā (parasti kādas darbības) iesākšanu. Veikties; klāties. Veikties (par darbību, darbu). Būt tādam, kam veicas (kāda darbība, darbs). Būt tādam, kam klājas labi; būt tādam, kam (dzīve) risinās vēlamā veidā. Dzelt (1). Durt ar dzeloni (par kukaiņiem). Dzelt, kost (par kukaiņiem). Dzelt (par kukaiņiem). Dzelt (2). Izraisīt sāpes, apsārtumu, arī ievainot ar dzeloņiem vai citiem adatveida izaugumiem (par augiem); durties (2). Dzelt (3). Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, svelmi u. tml.). Dzelt (5). Izraisīt (ar vārdiem, izturēšanos) nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot. Veidot, darīt citādu; pārveidot, pārmainīt. Būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, īpašība, izjūta); izraisīt. Izraisīt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme). Radīt, izraisīt. Izraisīt (1). Panākt, būt par cēloni, ka veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme); izraisīt (1). Izraisīt (psihisku vai fizisku stāvokli). Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, arī attieksme pret kādu, ko, arī priekšstats, spriedums u. tml.). Tas, kas ir izdarīts, paveikts. Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko), iegūst citas īpašības, nonāk citā stāvoklī. Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, priekšmets, parādība) iegūst (kādu īpašību), kļūst (kāds). Piekļuve, iespēja lietot, izmantot. Iespēja piekļūt. Datu izvades, ievades vai modifikācijas operāciju vispārināts apzīmējums. Vieta, kas paredzēta pieiešanai, piekļūšanai (pie kā, kam klāt), vieta, pa kuru var piekļūt, pieiet (pie kā, kam klāt). Piepildīt (telpu, vietu) ar savu masu vai apjomu. Piepildīt (vietu, telpu) ar savu masu vai apjomu; būt novietotam (kādā platībā, telpā). Novietojoties, iekārtojoties (kur), izmantot savām vajadzībām (telpu, vietu); arī apdzīvot. Novietoties, iekārtoties (kur), izmantot savām vajadzībām (telpu, vietu); aizņemt (2). Ļaut, arī uzaicināt, lai ievietojas, iekārtojas, arī apmetas (telpā, transportlīdzeklī). Karojot iegūt savā varā, pakļaut. Iegūt (kādu teritoriju, objektu, parasti kara darbības rezultātā); arī iekarot (1). Ieņemt kādas valsts teritoriju uz laiku ar citas valsts vai citu valstu bruņotajiem spēkiem, neiegūstot suverēnu varu šajā valstī. Iešūt, parasti, lai padarītu šaurāku. Šujot padarīt, parasti šaurāku. sākt izprast, iegūt priekšstatu (par kādu, kāda raksturu u.tml.). Pētījot pilnīgi izzināt, iegūt vispusīgu informāciju (parasti zinātnē). Jautājot, pētījot dabūt zināt (piemēram, faktus); arī uzzināt. Izjūtot, pārdzīvojot (ko), iegūt priekšstatu (par to). Cilvēka apziņā saglabāti konkrēti pagātnes priekšstati, iespaidi, pārdzīvojumi u. tml. Atmiņas (3). Senāk pārdzīvota apziņas satura uztvere un pārdzīvošana no jauna; atģieda. Senāk pārdzīvota apziņas satura uztvere un pārdzīvošana no jauna; atģida. Atģidai līdzīgs stāvoklis, kad pie agrāk pārdzīvotās apziņas nonāk apzinīgi. Centrālās nervu sistēmas spēja saglabāt un atveidot apziņā agrāk saņemto informāciju, iespaidus. iekārta vai datu vide, kurā var uzglabāt informāciju tās vēlākai izmantošanai. Psihisko norišu kopums, kas saistās ar agrāk saņemtās informācijas saglabāšanu un reproducēšanu. Atmiņa. Nedaudz apēst. Ieēst. Nedaudz (parasti steigā) ieēst. Ēst (parasti nedaudz). Ieēst (ko). Iekost (4); arī uzēst (1). Nemitīgi pārmest, nedot miera, sagādāt nepatikšanas, sāpes, ciešanas (kādam). Sagādāt (kādam) nepatikšanas, ciešanas. Nemitīgi pārmest, sagādāt nepatikšanas (kādam). Ēdot sabojāt (parasti par kukaiņiem). Bojāt, iznīcināt (par kaitēkļiem). Ēdot smalcināt, arī ēdot bojāt (piemēram, par tārpiem, kāpuriem). Daļēji iznīcināt. Bojāt (ķīmiski, mehāniski u. tml.). Kausēt (sniegu, ledu) - par sauli, retāk ūdeni. Termiski iedarbojoties, panākt, ka (cietviela) pāriet šķidrā agregātstāvoklī. Daudz ēst. Ēst negausīgi, ņemot (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā. Rijīgi, steigšus ēst. Rijīgi, steigšus ēst, strēbt ar troksni. Ēst (parasti rijīgi, negausīgi). Ātri, negausīgi ēst. Strauji, ar lielu kāri ēst. Kāri, ātri ēst. Ātri un kārīgi ēst. Ēst (par cilvēkiem). Ieturēties. Paēst. Ēst un pabeigt ēst, arī ēst tā, ka vairāk negribas ēst. Ēst un pabeigt ēst (ēdienreizē). Uzņemt barību (ēdienreizē). Ēst, paēst (maltīti). Daudz ēdot, pilnīgi paēst. Saēsties. Ēdot, dzerot apmierināt izsalkumu, slāpes. Ēst, dzert, lai apmierinātu izsalkumu, gūtu spēku, enerģiju. Grauzt. Ēst (par grauzējiem (2), arī par dažiem kukaiņiem). Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt. Ēst (cietu barību), ar zobiem drupinot, smalcinot (par dzīvniekiem); grauzt. grauzt sīkiem gabaliem; krimst. Ēst (ko cietu) - par cilvēkiem. Par cilvēkiem. Ārdīt, drupināt (par ūdeņiem). Ilgstoši pastāvot, nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli). Ilgstoši nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli), nedot miera, izraisīt ilgstošu nepatīkamu pārdzīvojumu (piemēram, par domu). Dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); grauzt. Lēnām grauzt. Lēnām, maziem kumosiem ēst. Grauzt, gremot, lēnām ēst. Sākt grauzt. Apēst, ieēst (mazliet cietas barības). Kārīgi paēst. Skaļi ēst (šķidru ēdienu). Kārīgi ēst kaut ko šķidru, strēbt. Strēbt, rijīgi ēst. Ēst (ko šķidru), arī dzert, parasti ar troksni. Kārīgi ēst (īpaši par cūku). Rijot ēst (par cūkām, pīlēm, zosīm). Daudz ēst lieliem kumosiem. Dūšīgi ēst. Daudz un kāri ēst. Daudz un kāri ēst; ēst. Ēst, parasti daudz un steidzīgi. Neglīti, rijīgi ēst. Daudz ēst; steigšus, aizgūtnēm ēst. Daudz un lēnām ēst. Steigšus, skaļi, daudz ēst. Ēst, peļot, arī izniekojot ēdienu; ēst bez ēstgribas. Neveikli, ar gariem zobiem ēst. Negribīgi ēst. Nelabprāt, bez apetītes ēst. Lēni, arī negribīgi ēst (izmeklējot barību, izlasot no tās labāko, garšīgāko). ēst bez patikas, bez apetītes. Lēni ēst. Lēnām ēst. Tūļājoties ēst. Ēst ar bezzobainu muti. ēst ar lielu patiku, ar lielu apetīti. Pārtikas produkti, ēdiens. Pārtikas produkts. Speciāli sagatavoti pārtikas produkti. Ēdiens. Ēdiens; pārtika; uzturs. Ēdamais. Ēdiens. Ierakstīt (veidlapā, ailē). Ierakstīt visus prasītos datus (anketā, veidlapā u. tml.). Atveidot ar balsi (vokālu skaņdarbu); dziedāt. Rādītājpirksts. Krējumlaizis (2). Rādītāja pirksts. Rokas otrais pirksts starp īkšķi un vidējo pirkstu. rādītājpirksts. rokas otrais pirksts; rādītājpirksts. Katrs no pieciem kustīgajiem (cilvēka) plaukstas vai pēdas beigu posma locekļiem; ekstremitātes beigu posma loceklis (zīdītājiem, putniem, abiniekiem, rāpuļiem). Ar transportlīdzekli pārvadājami priekšmeti, masa; šādu priekšmetu, masas kopums, daudzums transportlīdzeklī. Transportējamā krava, arī transportējamie cilvēki, to kopums. Uz redzēšanos! pieklājības teiciens atsveicinoties. Redzes, retāk dzirdes tēli, kas parādās miegā. Tas, kas ir neparasti skaists, arī labs. Tāds, kas ir līdzīgs pasaku tēliem: neparasti skaists, arī ļoti labs. Ilgi darboties (ap ko), pārvarot grūtības. Tiekties (uz kādu mērķi), censties (ko panākt), aktīvi darbojoties, pārvarot grūtības, šķēršļus. Piedalīties (parasti sporta sacensībās) un censties uzvarēt, iegūt pārsvaru. Piedalīties sacensībās (3). Censties ar fizisku spēku, veiklību pieveikt, uzvarēt. Cīnīties. Sacensties (piemēram, prasmē, atjautībā, fiziskā spēkā). Censties pārspēt (kādu, citam citu pēc īpašībām, spējām u. tml.). Sacensties; sacīkstīties. Sacensties. Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku). Piedalīties karā, cīnīties karā (par cilvēkiem, karaspēku). Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku); cīnīties (2) Cīnīties (parasti brutāli, nežēlīgi), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem. Kauties. Pretoties (dabas stihijai). Pretoties (parādībām dabā). Censties pārvarēt (kādu vides apstākļu, norišu iedarbību). Censties nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.). Censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli). Nepakļauties (savam psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim), censties pārvarēt (to). Censties iznīcināt, apkarot (parasti parazītus). Censties atbrīvoties (no uzmācīgiem dzīvniekiem) gaiņājoties, sitot u. tml. Strīdēties; arī kauties. Kauties; arī strīdēties. Kauties; arī ķildoties. Cīnīties (par dzīvniekiem). Kauties (par dzīvniekiem). Dusmīgi teikt pārmetumus. Strīdēties, nevarēt vienoties. Strīdēties, bārties. Strīdēties, ķildoties, bārties. Strīdēties, izraisīt strīdu. Ķildoties, strīdēties. Paust pretējus uzskatus, intereses, tieksmes satrauktā, asā sarunā; strīdēties. Ķildoties (parasti mazliet). Dusmīgi teikt pārmetumus; bārties. Strīdēties, runājot skali, strupi; ķildoties. Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, intereses, tieksmes, parasti satrauktā, asā sarunā. Būt nepatikai, dusmām. Vērsties, cīnīties (pret ko skaužamu, nevēlamu sabiedrībā). Vērsties (pret ko nevēlamu), censties iznīcināt, pārvarēt, novērst (to). Novērst, likvidēt (parasti ko nevēlamu). Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā, piemēram, valsts iekārta) beidz pastāvēt. Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) nenotiek, nerodas, neizraisās. Darīt ko ar grūtībām; iet, pārvietoties ar grūtībām. Mīkstā, sulotā daļa (auglim). Gaļīgā daļa (augam, tā daļām). Pārtikas produkts, ko iegūst no kautiem dzīvniekiem. Gaļa. Dzīvnieku muskuļaudi un taukaudi. Miesa (cilvēkam). Miesa; arī ķermeņa daļa, kur ir daudz muskuļaudu un saistaudu. Ķermeņa daļu kopums, kuras veido muskuļaudi, taukaudi, āda; arī ķermenis (cilvēkiem vai dzīvniekiem). Nozarojums, nozare. Atzarojums (2). Nozare, novads (cilvēka darbībai). Nozare, joma (cilvēka darbībai). Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktām īpatnībām, noteiktu specifiku. Tas, kas ir izveidojies par atsevišķu nozari, arī (kā) daļu. Nozare, novads (cilvēka darbībai); joma (3). Patīkama brīvā laika pavadīšana, spēku atjaunošana, darot ko atšķirīgu no ikdienas darba un pienākumiem. Sekmīga, parasti apzināta, izvirzīšanās (darbā vai citā darbības nozarē), popularitātes, slavas sasniegšana. Sekmīga darbošanās (nozarē, kur parasti iespējama izvirzīšanās), popularitātes, slavas sasniegšana. Nonākt grūtniecības stāvoklī. Dabūt (parasti regulāras piegādes, atalgojumu u. tml.), tikt apgādātam (parasti regulāri, ar ko). Iekārtoties, novietoties, arī nostāties (kādā stāvoklī). Atrasties, būt (kādā sabiedriskā stāvoklī), veikt (kādus amata pienākumus). kinomāksla; kinematogrāfija (1). Mākslas nozare, kas pamatojas uz kinematogrāfijas (2) tehnikas bāzes. Mākslinieciskā (lugas, muzikāli dramatiskā darba, uzveduma, koncerta sagatavošanas, kinofilmas uzņemšanas u. tml.) vadīšana. Satvert (parasti ar roku), lai dabūtu, iegūtu, turētu, arī lai novietotu, pārvietotu. Uzraudzība, lai (ko) novērotu, sekotu (kā) norisei, darbībai, pārliecinātos par (kā) pareizību; pārbaude. Darbība, process --> pārbaudīt (2). Uzraudzība. Stāvoklis, kad (kāds) tiek uzmanīts, vērots, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, normām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama. Audi, kam piemīt spēja sarauties. Saistaudi, kuros ir daudz tauku šūnu. Tāds (dzīvnieks), kuru audzē šī pārtikas produkta ieguvei. Tas, kas ir izmantojams cilvēka uzturā. Saistītu datu elementu kopums, ko datorā apstrādā kā vienotu veselumu. Censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot). Mācīties, parasti, daudzreiz atkārtojot. Mācoties apgūt (zināšanas), iegūt (iemaņas, paradumus, arī uzskatus). Apgūt; iemācīties. Iemācīties. Iemācīties, ievingrināties. Daudzreiz atkārtojot, (mehāniski) iemācīties. Daudzreiz atkārtojot, mehāniski iemācīties; iekalt (5). Saistīts ar sazināšanos mutvārdos, tai raksturīgs; saistīts ar sarunvalodas stilu, tam raksturīgs. atlaist brīvībā; palaist vaļā. Atbrīvot (no ieslodzījuma, no neciešamiem apstākļiem). Padarīt brīvu (ieslodzītu, sagūstītu, saistītu cilvēku); atbrīvot (1). Atļaut iet, doties prom (kur, uz kurieni, pie kā u. tml.). Raisot atbrīvot, atlaist (ko piesietu); atsiet. padarīt brīvu, neatkarīgu (parasti militārā ceļā). Padarīt (valsti, teritoriju, arī tautu) neatkarīgu, nepakļautu (okupācijai, naidīgai varai u. tml.); atbrīvot (2). panākt, ka vairs nenoslogo, nesaista, netraucē u.tml.; attīrīt (no kā). Padarīt nenoslogotu, (kādam pienākumam, saistībai) nepakļautu; atbrīvot (3). Noņemt daļu smaguma. atļaut nepildīt (kādus pienākumus, saistības), nedarīt (ko); pārtraukt darba attiecības (ar darba ņēmēju). Daļēji atbrīvot (cilvēku no uzdevumiem, pienākumiem). panākt, ka atslābst (muskuļi). Panākt vai ļaut, ka atslābst (piemēram, muskuļi); būt par cēloni, ka atslābst (piemēram, muskuļi). iztukšot, padarīt brīvu, neaizņemtu (piem., telpu, trauku). Panākt, ka (kas) kļūst pilnīgi tukšs. rezervēt (laiku). Izkārtot tā, ka nav aizņemts; padarīt izmantojamu. Izdalīt (vielu no kāda savienojuma). Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, viela) izdalās (no kāda ķīmiska savienojuma, vielu maisījuma). Paveikta darbība, rezultāts --> ierosināt (1); priekšlikums (ko darīt). Izteikums, kas (neuzspiežot savu gribu) ierosina, ko darīt, kā rīkoties, izturēties; paveikta darbība, rezultāts --> ieteikt (1). Ieteikums, priekšlikums. Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību. Uzaicinājums (ko) darīt, izmantot. Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un ko galvenokārt nosaka ražošanas attīstības līmenis. Aprakstīt, arī novērtēt (kāda cilvēka) darbu, darbību, rakstura, personības īpašības. Būt (ar ko) cieši saistītam, būt par (kā) raksturīgu, arī ilgstošu iezīmi. Būt tādam, kas pauž (kādas īpašības, pazīmes); būt (kāda, kā) raksturīgām īpašībām, pazīmēm. Vērtējot atzīt, noteikt (kāda īpašību, spēju, zināšanu u. tml.) atbilstību noteiktām prasībām, uzskatiem. Cilvēks, kas profesionāli nodarbojas ar daiļliteratūras darbu sacerēšanu. rakstnieks, dzejnieks. Skolotājs (1). Mācīšanas un audzināšanas speciālists (parasti vispārizglītojošā skolā). Skolotājs. skolotājs. Politoloģijas speciālists. Vēstures speciālists. Kinovēstures speciālists. Zinātnieks, kas pētī kultūras vēsturi. Literatūrvēstures speciālists; literatūras vēsturnieks. literatūrvēstures speciālists; literatūrvēsturnieks. Lingvistikas speciālists; valodnieks. Valodniecības speciālists. Augsti kvalificēts speciālists, kas veic pētniecisko darbu kādā zinātnes nozarē. Filozofijas speciālists. savstarpējais sakars, saistība (starp parādībām, priekšmetiem vai pazīmēm). Savstarpēja sakarība, saistība (kādai parādībai) ar citu parādību. Attiecību kopums (piemēram, starp parādībām sabiedrībā, sabiedrības locekļiem), kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā. Izturēšanās veids (pret ko). Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana; šādas attieksmes izpausme. Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana; šādas attieksmes izpausme; cieņa 1(1). Cilvēks, kuru saista kas kopējs ar citu cilvēku. Biedrs. Kolektīva loceklis (attiecībā pret pārējiem šī kolektīva locekļiem). Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē; klases biedrs. cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē; klasesbiedrs. Skolas biedrs. Biedrs, kompaņons. Atklātas tirdzniecības sabiedrības biedrs; vispār biedrs kādā uzņēmumā; līdzstrādnieks. Cilvēks, ar kuru atrodas kopā, blakus kādā pasākumā, norisē, apstākļos. Cilvēks, kas atrodas, darbojas kopā ar kādu (kādos apstākļos); kompānijas (1) dalībnieks. Cilvēks, ar kuru ir kopā, vienlaikus kādā pasākumā, norisē, apstākļos. Partneris, kompanjons. Partneris. Tāds, kas strādā, rīkojas, kustas lēni, bez spraiguma; lēns. Lēns. Tāds, kas pārvietojoties, virzoties veic samērā mazu attālumu kādā laika sprīdī. Ķīļveidīgs, važveidīgs. Tāds, kam ir ķīļa veids, forma. Ķīļveida. Sīknaudas gabals. Sīknaudas vienība (Čehijā, agrāk arī Vācijā, Austroungārijā); attiecīgā naudas zīme, monēta. Sīknauda, feniņš, hellers. Sīknauda. monētas, arī monēta ar samērā mazu skaitlisko vērtību. nauda, sīknauda Kakla kumbrs, skausts; galvas kauls. Skausts. Kakla mugurējā daļa (cilvēkam vai dzīvniekam). Sena tilpuma mērvienība - 0,5 litri. Paliels, dzeršanai paredzēts trauks. Dobs, parasti ūdensnecaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā; parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei; šāds priekšmets kopā ar tā saturu; šāda priekšmeta saturs. Paliels, parasti grezns, stikla vai metāla dzeramais trauks ar kāju un reizumis ar vāku. Šāds trauks kopā ar tā saturu; šāda trauka saturs. Šāds trauks kopā ar tā saturu. Paliels (parasti metāla) dzēriena trauks. kauss, ko izmanto kristiešu Svētā Vakarēdiena jeb dievgalda (eiharistijas) ceremonijā. Izjūtas, pārdzīvojums (parasti nepatīkams). Pārdzīvojums, izjūtas. Cukurtrauks. Neliels trauks cukura pasniegšanai galdā. Apaļš, retāk ovāls trauks ar, parasti lēzenām, malām (parasti ēdiena pasniegšanai galdā). Padziļš (parasti apaļš) trauks. Cilindriskas, arī saplacinātas formas (parasti keramikas) trauks ar osu (parasti šķidrumu ieliešanai). Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu. Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu; zieda kauss. apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu; ziedkauss. Ietaise, ierīce, mehānisma elements beramu, smeļamu u. tml. materiālu pacelšanai. Karote smelšanai (parasti liela). Dažādas formas un materiāla, parasti vāzei līdzīgs, izstrādājums, ko pasniedz par balvu sporta sacensību uzvarētājiem. Svaru bļodveida elements atsvara vai sveramā priekšmeta novietošanai. Ierīce (kā) masas noteikšanai. Vizuālās valodas zīme, kas apzīmē patvērumu, drošību, auglību, mātes klēpi, aprūpi. Speciāls grafisks atveidojums ar zināmu, nosacītu nozīmi. Pašgājēja mašīna zemes rakšanai. Barība, ko kāds (parasti dzīvnieks) ēd; barība (dzīvniekiem). Ēdiens (cilvēkiem). Pārtikas krājums (parasti ceļojumam, ekspedīcijai). Pārtika, pārtikas krājums (parasti bruņotajiem spēkiem). Ēdamais; ēdiens; uzturs; apetīte. Ēdiens, uzturs. uzturam nepieciešamais (ka) daudzums; iegūtais, nopelnītais (pārtikas) daudzums, ko visu patērē uzturam. Ēdiens, uzkožamais. Uzkoda. Ātrai uzēšanai sagatavots ēdiens; arī uzkožamais. Ēstgribu rosinošs ēdiens, ko ēd pirms pamatēdiena; ātrai uzēšanai sagatavots, parasti aukstais, ēdiens. Uzkožamais, ko ēd pirms pamatēdiena, arī dzerot alkoholisku dzērienu. nedaudz, negribīgi ēdot, izniekot ēdienu. Ēšana. Darbība, process --> ēst. Laiks, kad parasts ēst. Ēdienreize. ēdienreize; arī ēdināšana, barošana. Ēdiens, pārtika, uzturs; iztika. Uzturs, pārtika. Pārtikas kopums, kas tiek uzņemts un kas nepieciešams dzīvības norisēm organismā (parasti par cilvēku). iestāde, apvienība; veidojums. Uzbūve; noteikts (kā) sastāvdaļu, elementu savstarpējs izvietojums, sakarība Noteikts (kā) sastāvdaļu, elementu savstarpējs izvietojums, sakarība; arī struktūra. Uzbūves, struktūras īpatnību kopums (piemēram, vielā, iežos, koksnē), ko rada sastāvdaļu, elementu novietojums, savstarpējās telpiskās attiecības. Paveikta darbība, rezultāts --> izvietot (1). Augsnes struktūra, kam raksturīgas pikas, graudi ar diametru aptuveni līdz diviem centimetriem. Mācību priekšmeta satura īss izklāsts; mācību priekšmetu, tematu kopums, kas jāapgūst (mācību iestādē, kursos u. tml.). Galveno (politiskas partijas, sabiedriskas organizācijas, valsts vai sabiedriska darbinieka) principu, uzdevumu un mērķu izklāsts. Instrukciju kopa, kas nosaka operāciju secību, ko izpilda dators datu apstrādes procesā. Noteiktā secībā dots (piemēram, sarīkojumā, koncertā, radiopārraidē, televīzijā) izpildāmo priekšnesumu uzskaitījums; priekšnesumu, pārraižu kopums. Attiecīgais iespieddarbs; informācija par izrādi, tās dalībniekiem. būt atšķirīgu uzskatu, ideju u. tml. sadursmē, cīņā. Būt pretrunā (piem., par pretējiem uzskatiem, jūtām). Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību iznīcināt (augus, dzīvniekus), ierobežot (augu, dzīvnieku) izplatību, attīstību. Iegūt, sasniegt (bruņotā cīņā, karā). Iegūt, sasniegt (piemēram, kādu stāvokli) bruņotā cīņā, karā. Cīnīties un pabeigt cīnīties (bruņotā cīņā, karā). Karot, cīnīties (bruņotā cīņā, karā) un pabeigt (to). Ar darbību, rīcību, izturēšanos radīt iespējas, priekšnoteikumus (kā) īstenošanai un īstenot (to). Censties pārvarēt (ko sarežģītos, grūtos apstākļos). Aktivizējot savu gribu, ar savu rīcību, izturēšanos panākt, ka (kas nevēlams) nespēj kavēt ko paveikt, sasniegt. svārstīties; censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas. sakari starp cilvēkiem savā ģimenē, pirmām kārtām starp laulības partneriem, kas paredz pastāvīgu formālo un neformālo tiesību un pienākumu kopumu, kā arī specifisku normu un gaidīšanu izveidošanu. Būt (ar kādu) noteiktās attiecībās. Būt intīmās attiecībās. Neilgu laiku stāvēt. Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz kājām (par cilvēku). Sastāvēt (no kā, parasti sastāvdaļām, elementiem). Būt tādam, ko veido viens vai vairāki elementi, sastāvdaļas u. tml. Saglabāties, nesabojāties noteiktu laiku. Refl. --> saglabāt (2); tikt saglabātam. Atrasties, būt (kur, kādā stāvoklī) noteiktu laiku. Palikt nemainīgam kādu laiku (par laikapstākļiem). Saglabāties, pastāvēt (vietā, vidē u. tml.) kādu laiku (par parādībām dabā). Slimība. Kāda slimība. Slimība, nelaime. Sērga, slimība. Cilvēka vai dzīvnieka organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi. Slimība; kaite. Slimība, arī vājums (2). Vispārināta īpašība --> vājš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Kāda kaite, slimība. Kāda kaite, slimība; znārba. Kāda kaite, slimība, ēde; znārba. Infekcijas slimības masveida izplatīšanās. Slimība, parasti infekcioza; arī epidēmija. Slimība (parasti smaga, saistīta ar nepieciešamību atrasties guļus stāvoklī). Slimība (parasti ilgstoša). Auga organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi. Pircējs, pasūtītājs; cilvēks, kas izmanto kādas iestādes, tās darbinieka pakalpojumus. Cilvēks, kas pērk (ko). Persona, kas pasūta (uzdod izgatavot) vai ir pasūtījis (ko). Organizētība, disciplīna. kārtība, metode. Attieksme, izturēšanās veids (pret kādu); veids, kādā analizē, izstrādā, izveido (piemēram, mākslas darbu). Kristīgo konfesiju reliģiskajam kultam paredzēta celtne. Baznīca, lūgšanas nams. Sakrāla celtne reliģiskajiem rituāliem; arī baznīca, mošeja, pagoda, sinagoga u. tml. Reliģiska kulta celtne, telpa, arī vieta; arī templis, baznīca, dievnams. Nodoms (ko darīt). Doma; iecere, nodoms, plāns. Ideja, atziņa (piemēram, mākslas darbā). Galvenā doma, galvenā problēma (piemēram, mākslas darbā). Mākslinieka, literāta, zinātnieka vispārīgā iecere, pamatideja. Galvenā, nozīmīgākā doma (piemēram, tekstā, mākslas darbā); arī ideja (4). Galvenā, nozīmīgākā ideja. Pasaules uzskata būtiskais, galvenais princips; pārliecība. Dievsunītis. Neliels, spalvains tārps; jāņtārpiņš. Spīdvaboļu dzimtas ("Lampyridae") suga ("Lampyris noctiluca"), vabole, kurai piemīt spēja izstarot gaismu. Jāņtārpiņš. Šīs kārtas kukainis. Pēc reliģiskiem priekšstatiem - pārdabiska augstākā būtne, kas radījusi pasauli un valda pār to. Dievs. Augstākais ideāls, pilnība; centienu augstākais gala mērķis. Centienu augstākais galamērķis. Mitoloģiska būtne (parasti kāds no dieviem vairāku dievu kultā). Vairāku dievu kultā - viena no šīm būtnēm (cilvēka, zvēra vai kā cita veidā). Cilvēks, kam ir plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt. Atzīt par pareizu; pievienoties (kādam izteikumam). Vadītājs (uzņēmumā, iestādē). Priekšnieks. Amatpersona, kas ieņem vadošu amatu; cilvēks, kas ko vada, pārzina. Uzņēmuma, iestādes u. tml., tās nodaļas vadītājs. Periodisks izdevums (vairāku lielu lapu veidā) ar aktuālu saturu; laikraksts. Laikraksts. Periodisks izdevums (vairāku lielu lapu veidā) ar aktuālu saturu. Iespieddarbs. Atšķirība. Īpašība, pazīme, to kopums, kas padara atšķirīgu (no citiem); starpība. Īpašība, pazīme, to kopums, kas padara ko atšķirīgu (no citiem); arī atšķirība. Atšķirība, starpība (parasti starp kādiem lielumiem). cilvēka stāvoklis sabiedrībā, nozīmīgums. Noteikts stāvoklis, kāds piemīt (piemēram, indivīdam, parādībai), kādā (tie) atrodas. Sociālu apstākļu, attiecību kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēka) izturēšanos, rīcību (parasti kādā laikposmā). Pašās beigās, beidzot. Visbeidzot. Mērķtiecīga, priekšmetiska darbība; teorētisko atziņu praktisks izmantojums. Jēdzienu, spriedumu, ideju u. tml. sistēma, kas atspoguļo kādus priekšmetus, parādības. Īpaši iekārtota darba vieta (ārstam, juristam), kur prakses ārsts veic ārstniecības darbību vai jurists sniedz juridiskos pakalpojumus. Dotības, gara spējas, talants. Dotības. Spējas (kādā noteiktā nozarē). Vispārināta īpašība --> talantīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. izcilu (parasti speciālo) garīgo un fizisko spēju kopums (kādā darbības nozarē). Sabiedrības nodrošināts stāvoklis (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko darīt, veikt. Spēja. Īpašība, īpašību kopums (priekšmetam, vielai, parādībai u. tml.), kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu; kādas konkrētas objekta īpašības robežvērtība. Tas, kas ir ierasts (tautai, sabiedrībai); ieraša, tradīcija. Ilgā laika posmā izveidojusies (darbības, rīcības) kārtība (sadzīvē, darbā). Vēsturiski izveidojusies (darbības, rīcības, izturēšanās) kārtība (sadzīvē, darbā). Noteiktā cilvēku grupā izveidojies uzskatu un darbību, rīcības kopums, kas tiek pārmantots no paaudzes paaudzē; arī paraža (1). Jebkura cita valsts vai zeme ar tās atsevišķo teritoriju, iedzīvotājiem, jurisdikciju un nacionālo tiesību sistēmu. Zemes un valstis, kas atrodas aiz savas zemes, valsts robežām. Ārzemes. Administratīvi teritoriāla vienība. pagasts. Cits pagasts. Iekļaut (piemēram, vārdus teikumā). padarīt par (kāda kopuma, sistēmas) sastāvdaļu, daļu. Padarīt par (kā) sastāvdaļu, daļu; iekļaut (2). Neilgs laika posms noteiktos apstākļos. Neilgs laikposms noteiktos apstākļos. Skatiens (parasti neilgs). Skatiens; redzes loks. acu orientācija uz kādu redzes objektu. acu vērstība uz kādu redzes objektu. Laika sprīdis, kam raksturīga kādu, parasti nozīmīgu, parādību pastāvēšana. Posms eksistences un notikumu gaitā starp diviem momentiem; viens no galvenajiem fizikas jēdzieniem (lielumiem), ar kuru apraksta notikumu (procesu) ilgstību un secību. Laika sprīdis. laika sprīdis. Laiks, laika vienība. atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana. Parasti savienojumā "laika sprīdis"; posms starp diviem laika momentiem. Laikposms. Posms matērijas eksistēšanas formā starp diviem laika momentiem, laika intervāls. Ierīce, iekārta u. tml., kas ražo (ko). Ceremonija, kurā noslēdz laulību. Oficiāla, svinīga (kādas darbības, akta u. tml.) norise; svinības pēc iepriekš noteiktas kārtības. Likumā noteiktā kārtībā noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni un rada viņiem attiecīgas tiesības un pienākumus. laulība. Šāda (divu vai vairāku cilvēku) attiecību sistēma. Ar laulībām saistīta ceremonija un svinības. Tas, kas ir ierasts (kādam cilvēkam); paradums. Ieradums, paraža. Stabils, ierasts (cilvēka) darbības, rīcības, izturēšanās veids. Parasts (kāda cilvēka) darbības, rīcības, izturēšanās veids; arī paradums (1). Stabils, ierasts (cilvēka) darbības, rīcības, izturēšanās veids, paradums. Paradums, arī tradīcija. Nevēlama tieksme, paradums. Slikts paradums, ieraža. Nosodāms, peļams paradums. Slikts ieradums; arī netikums. Slikts ģērbšanās stils. Noteiktas gaumes, noteiktu paradumu, ieskatu kopums noteiktā laikposmā (kādā sadzīves, kultūras jomā, parasti apģērba, frizūras izvēlē, kosmētisko līdzekļu izmantojumā). Paradums; arī maniere. tiesību subjekts kā tiesiskās attiecības dalībnieks, kam pieder tiesībspēja un rīcībspēja. Daudzsēriju kinofilma. kāds daudzums no kopuma, no veseluma; ne viss, ne visi. Privāts darbs, privāta darbība (piemēram, juristiem, ārstiem, parasti kapitālistiskās valstīs). Māmiņa, māmulīte. Māmuļa. Dem. --> māmuļa. māte. Māte. Māte; mamma. Sieviete, kas ir dzemdējusi bērnu vai bērnus. Māte (1). Māmiņa. Naudas līdzekļi (parasti neatmaksājami), ar kuriem apgādā (pasākumu, iestādi, uzņēmumu); rezultāts --> finansēt. Īstenības izziņas paņēmiens - (parādības, objekta) sadalīšana sastāvdaļās loģiskās abstrakcijas ceļā. Sastāva noteikšana (vielai). Paust kādu informāciju (par rakstītu tekstu); tikt paustam rakstveidā, rakstītā tekstā. Darīt zināmu (ko) rakstveidā; attēlot, parasti episkā, daiļdarbā. Darīt zināmu, paust (ko) rakstveidā. Sīki, vispusīgi stāstīt; sīki, vispusīgi skaidrot. Stāstot, rakstot, arī rādot panākt, ka kādam (kas) kļūst zināms, saprotams. Paust ar valodas skaniskajiem līdzekļiem. Ļaut ko secināt, būt par pierādījumu. Būt tādam, no kā var ko secināt, pēc kā var ko pierādīt. Būt par (kā) zīmi, pazīmi, pierādījumu; liecināt. Būt par (kā) zīmi; būt par (kā gaidāma, iespējama) pazīmi. Būt par (kāda satura, informācijas) avotu (piemēram, par tekstu, attēlu). Būt par (kāda satura, informācijas) avotu (par tekstu, attēlu u. tml.). Paziņot, darīt zināmu. Padarīt zināmu (kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā. darīt zināmu (faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu), parasti mutvārdos vai rakstveidā. paziņot. Kādam nosūtāms vai nosūtīts uzrakstīts teksts; attiecīgais pasta sūtījums. Vēstule; ziņojums. Samērā neliela apjoma publicistisks, zinātnisks, informatīvs teksts (parasti laikrakstā, žurnālā, krājumā). Epistula. Senajā Romā - privāta vēstule. Jaunajā derībā - apustuļa vēstule; tās fragments, ko lasa dievkalpojumā. Paveikta darbība, rezultāts --> stāstīt; teksts, ko kāds veido, ir izveidojis stāstot. Tas, ko stāsta; arī stāstījums. Paveikta darbība, rezultāts --> vēstīt; ziņojums, stāstījums. Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, maz darbības personu, notikumu ikdienišķums; šī episkās literatūras paveida daiļdarbs. Daiļliteratūras sacerējums. Celtniecības objekts, ko veido, kas vēl nav pabeigts; arī (gatava) celtne. Celtniecības procesā izveidots objekts vai objektu komplekss; arī ēka. Celtne, ko parasti izmanto dzīvošanai, saimnieciskām, ražošanas vai sabiedriskām vajadzībām; atsevišķs objekts celtņu kompleksā. Klēts, vēsā ēka dažādu produktu uzglabāšanai. Lauksaimniecības celtne graudu uzglabāšanai. Pašreizējā gadā. Pagājušajā gadā. Sasniegt, satvert. Sniedzoties aizskart (ar roku vai kādu priekšmetu); sasniegt. Sasniegt. Sniedzoties aizskart, arī satvert ar roku. Cilvēks, ar kuru divatā (kopā vai pārmaiņus) strādā viena darba vieta, pie vienas darbmašīnas <em>u. tml.</em> cilvēks, ar kuru divatā piedalās kādā pasākumā, nodarbībā. Pārinieks (1). Kopums, ko veido divi līdzīgi, savstarpēji saistīti (piemēram, pēc funkcijas, izskata) priekšmeti, parādības u. tml. Divi cilvēki, kurus saista partnerattiecības. Cilvēki, kas pa diviem ko dara. Nedaudzi. Nenoteiktā, samērā nelielā skaitā. Divi, daži, nedaudzi. Daudzums, skaits 2. Cilvēks, kas dejo. Divi dejotāji - vīrietis un sieviete. Negatīva, sodāma rīcība; (likumu, normu u. tml.) neievērošana; paveikta darbība, rezultāts --> pārkāpt (2). Graudzāļu dzimtas ģints ("Stipa"), daudzgadīgs, retumis viengadīgs lakstaugs, ~300 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga; līga. Graudzāļu dzimtas stepes un tuksneša augs; kaviļa. Garuma mērvienība (gk. Lielbritānijā un ASV), vienāda ar 3 jūdzēm, t. i. 5,56 km (jūras līga) vai 4,83 km (sauszemes līga). Nošu raksta grafiska zīme pusloka veidā, kas saista vienāda augstuma notis vai norāda, ka dažāda augstuma notis jāizpilda saistīti (<em>legato</em>). Valstu, organizāciju vai personu apvienība ar kopīgu mērķi un uzdevumiem. Komandu grupa atkarībā no to meistarības. Norāda, ka (kāds) pārvietojas, virzās kopā, vienlaikus (ar ko). Līdz, līdzi. Līdzi. Dzīvu būtņu, transportlīdzekļu pārvietošanās kādā virzienā. Dzīvu būtņu ķermeņa, tā daļu stāvokļa maiņa. Materiālo objektu stāvokļa maiņa (arī deformēšanās) telpā un laikā pret citiem materiālajiem objektiem. Sabiedriska darbība, norise, kas virzīta uz noteiktu mērķu, centienu sasniegšanu. Grupējums, arī ideju, atziņu u. tml. kopums kāda (mākslas, sabiedriska, politiska u. tml.) virziena ietvaros. Strāva (3). Ideju, atziņu u. tml. kopums, kas apvieno pasaules uztveri, uzskatus, mērķus (piemēram, literatūrā, mākslā, politikā); novirziens, strāvojums. Priekšmeta, šķidruma, gāzes, elementārdaļiņu u. tml. pārvietošanās (kādā virzienā, attiecībā pret ko). Izdarīt (parasti ko nevēlamu), ļaut izveidoties (kam nevēlamam). radīt iespēju (ko darīt), būt labvēlīgam (piem., par apstākļiem). Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (piemēram, ko darīt, izpaust). Maksāt. Dot naudu atlīdzībai (par ko). Atdot atpakaļ (parādu): samaksāt (piemēram, par zaudējumu), atdot ko līdzvērtīgu (zaudētā vietā); atmaksāt. Atdot atpakaļ (parasti aizdotu naudu). Atmaksāt, atdot ko līdzvērtīgu; atlīdzināt (piemēram, parādu, zaudējumu). Pildīt (finansiālas saistības), dodot naudu. Izsniegt (naudas summu). Dot, izsniegt (kam pienākošos līdzekļus). Samaksāt. maksājot pilnīgi nokārtot, izpildīt (saistības); pilnīgi norēķināties (par ko, piemēram, ar naudu). Būt kādā (naudas vienībās izteiktā) vērtībā, būt ar (kādu) cenu. Maksāt (2). Būt saistītam ar izdevumiem. Dot atlīdzību, norēķināties (kādā veidā). Nokārtot maksājumus, saistības (piemēram, par kā atlīdzināšanu, nodošanu). norēķināties, samaksāt par darbu. Maksāt, samaksāt (parādu). Maksāt (parasti pa daļām) un pabeigt maksāt. Cilvēks, kas ir saistīts algotā darbā (uzņēmumā, iestādē); cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piemēram, tautas saimniecības vai kultūras dzīves) nozarē. Atsevišķs cilvēks, kam piemīt noteikts psihisko īpašību kopums; personība. Cilvēks ar kādām sabiedriski nozīmīgām, parasti pozitīvām, īpašībām. atalgojums par paveikto; atzinība, pateicība. Alga (2). Tas, kas tiek darīts vai dots kā atlīdzība (par pakalpojumu, darbu u. tml.). Persona, indivīds. Atsevišķs cilvēks, persona; arī personība. atsevišķs cilvēks. students, kas vājo sekmju dēļ mācās ievērojami ilgāk nekā paredzēts mācību plānos. Persona, kas studē maģistrantūrā un vēl nav aizstāvējusi maģistra darbu. Indivīds. Cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts ar citiem cilvēkiem; arī cilvēks, kas dzīvo, darbojas viens pats. Vienpatis. Viršiem aizaugusi vieta. Virsājs. Ekosistēma, kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir sila virsis ("Calluna vulgaris"), viršu audze, arī viršu cers. Viršu audze. Virši, virsājs. Virši. Virsis. Šīs dzimtas ģints ("Calluna"), 30-70 cm augsts, mūžzaļš krūms (nektāraugs) ar pacilu, zarainu stumbru, vienkāršām, veselām 1,5-2,5 mm garām lapām, ķekarveida ziedkopu un violetu vainagu, ģintī ietilpst 1 suga. virši. No galvenā virziena, pamatvirziena, parasti daļēji, atšķirīgs virziens (parādībām sabiedrībā). Vairāki cilvēki, ko apvieno kopīgi mērķi, centieni. Stāvoklis telpā attiecībā pret kādiem citiem objektiem. Priekšmeta, veidojuma, veidojumu kopuma u. tml. vērstība, orientācija (attiecībā pret debespusēm, kā izvietojumu apvidū, arī attiecībā pret priekšmeta malām, galiem u. tml.). Virziens (darbībai, kustībai), arī vieta, teritorija, kas vērsta pret šo virzienu. Kustības, pārvietošanās, ar tām saistītas parādības, darbības līnija; puse, uz kuru kustība, pārvietošanās un ar tām saistīta parādība, darbība ir vērsta. Virziens, veids (piemēram, darbībai, uzskatiem). Veids, ievirze, uz ko ir vērsta (piemēram, norises, apstākļu, notikumu) attīstība. Sieviešu reliģiskā ordeņa locekle; mūķene. Klostera vai ordeņa sieviešu kārtas locekle. Parasti savienojumā "medicīnas māsa": medicīnas darbiniece (arī darbinieks), kam ir vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus. Medicīnas māsa. Vienu vecāku meita attiecībā pret citiem viņu bērniem. Sieviete, kas ir cieši saistīta (ar kādu). Brālis. Vienu vecāku dēls attiecībā pret citiem viņu bērniem. Ģimene (parasti ne plašāka par divām vai trim paaudzēm); vecāki un bērni. Cilvēku grupa – vecāki un viņu bērni, kas dzīvo kopā. Vecāki; tēvs, māte. Vecāki. personas, kuras bioloģiski vai adopcijas kārtībā ir bērnu tēvs un māte. būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kas tiek veikti būvlaukumā vai būvē, arī nojaukšana. Izdarīt analīzi (2); noteikt (vielas) sastāvu. Izkopt savas spējas, talantu, paplašināt zināšanas; pilnveidoties. Refl. --> pilnveidot(3); tikt pilnveidotam. Būt sastopamam, veģetēt (par augiem). Augt, eksistēt, norisinoties dzīvības procesiem (piemēram, kādā vidē, apstākļos) - parasti par augiem. Būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu); būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem). Augt, zaļot (par augiem, to kopumu). Kļūt stiprākam, intensīvākam (par jūtām, sajūtam u. tml.). Pakāpeniski kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi). Kļūt, parasti nepārtraukti, intensīvākam, izpausties arvien spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību). Augot attīstīties, sasniegt pilnīgu fizisko un garīgo briedumu (par cilvēku). Stiepties garumā, kļūt garākam (par organisma atsevišķiem veidojumiem). Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām). Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izveidoties, attīstīties. Kļūt lielākam bioloģiskās attīstības rezultātā. Par dzīvniekiem, augiem. Dzīvot, pavadīt dzīves agrīnos gadus (par bērniem, pusaudžiem). Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku); arī izaugt (1). Saruna (ar kādu personu), lai iegūtu informāciju, parasti publicēšanai. Rasties, attīstīties (par augoņiem, izsitumiem). Sākt izpausties, izraisīties (par slimību). Izveidoties, rasties virsū (uz ķermeņa, tā daļām) - par augoņiem, izsitumiem u. tml. Gaišs loks (ap mēnesi vai sauli). Apdārzs (ap Mēnesi). Apdārzs. Ieloks, iežogojums. Iežogota vieta (parasti mājlopu, arī mājputnu ganīšanai vai mitināšanai zem klajas debess). Aploks. Aploks tieši pie kūts sienas vai tās tuvumā; arī aploks. aploks. Pirmatnējais mājkustoņu miteklis cieša iežogojuma veidā; laidars. laidars. Lopu aploks uz lauka. Aploks uz lauka. laidars, kas atrodas atstatu no saimniecības ēkām. Zooloģiskais dārzs. Zinātniska un izglītojoša iestāde, kas komplektē un eksponē dzīvniekus, lai parādītu to daudzveidību, kā arī saglabātu retās un izzūdošās sugas. zooloģiskais dārzs. Apstādījumi ar celiņiem pastaigai; arī parks. Īpaši iekārtota, parasti plaša, dekoratīva atpūtas teritorija, dārzs, arī ar dabiskās ainavas iesaistījumu, apstādījumiem, lielu koku grupām, celiņiem, strūklakām, spēļu laukumiem u. tml. Zemes gabals, kur audzē kultūraugus (augļu kokus, krūmus, ziedus, dārzeņus). Tikt palielinātam, kļūt lielākam (par laukumu, teritoriju u. tml.); refl. --> palielināt (1). Palielināties (apmērā, daudzumā, plašumā u. tml.); pieaugt; arī izveidoties. Kļūt lielākam, pieaugt (par kā skaitlisko vērtību, apjomu, daudzumu); refl. --> palielināt (2). Kļūt intensīvākam, iedarbīgākam (par parādībām, procesiem sabiedrībā); refl. --> palielināt (3). Veidoties, pārveidoties tā, ka rodas jaunas kvalitātes (par dabas parādībām). Iekaist, būt tādam, kur attīstās augonis (par ķermeņa daļām). Uztūkt. Tūkstot palielināties apjomā (par ķermeņa daļu, ķermeni, arī cilvēku vai dzīvnieku). Izveidoties iekaisumam (1). Tas (piemēram, uzņēmums), kas ražo; darītājs --> ražot. Ekonomiskā un politiskā sistēma (sabiedrībā, valstī); valsts pārvaldes forma, veids. Pārvaldes sistēma (valstī), valsts iekārta; sabiedrībā izveidojušās attiecības. Valsts politiskā iekārta; valsts, arī kādas teritorijas valdīšanas metode, veids. sabiedriskā iekārta, sabiedriskās iekārtas forma. sabiedrisko attiecību sistēma, kas raksturo sabiedrību tās attīstības posmā. Elementu kopums, kas veido vienotu konstrukciju (piemēram, mehānisms, bloks). Iekārta informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus. Ierīču komplekss kurināmā ķīmiskās enerģijas pārvēršanai siltuma enerģijā. Iekārta (kā) mērīšanai. Iekārta (piemēram, tālruņa aparāts, fakss, modems, datu pārraides iekārta, privātā automātiskā telefonu centrāle, privātais tīkls, taksofons), kas paredzēta tiešai vai netiešai pieslēgšanai publiskā elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktiem. Iekārta, kas uzstādīta transportlīdzeklī (parasti lidaparātā). Atmiņas iekārta, kas sastāv no diskpakas (disketes, optiskā diska) un diskdziņa. Sildiekārta. Iekārta (kā) sildīšanai. Atmiņas iekārta, kas sastāv no magnētiskās lentes un lenšdziņa. Ierīču komplekss kinofilmu projicēšanai uz ekrāna. Iekārta kinofilmu demonstrēšanai televīzijā. Iekārta fizikāla spēka, enerģijas radīšanai. Iekārta, kurā izmanto šķidruma radītu mehānisko enerģiju; galvenās sastāvdaļas - hidrosūknis, hidrodzinējs un attiecīgās vadības ierīces; izmanto lidaparātos, metāla un koka apstrādes mašīnās, ēku un ceļu būves mašīnās, lauksaimniecības mašīnās u. c. Videotehnikas iekārta. Galvenā iekārta ar vadības pulti kādā iekārtu sistēmā. Īpaša veida iekārta, kas vāju vadošo ierosmi (piem., cilvēka rokas kustību) pārveido spēcīgā darbībā; servoiekārta; servomehānisms. Īpaša veida iekārta, kas vāju vadošo ierosmi (piem., cilvēka rokas kustību) pārveido spēcīgā darbībā; sekotājiekārta; servomehānisms. Mehānisms, kas automātiski regulē vadīšanu vai atvieglo manuālo vadīšanu. Iekārta radioviļņu radīšanai, raidīšanai, uztveršanai. Iekārta, kas palīdz nodrošināt galvenās iekārtas, ierīces u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu. Iekārta (parasti skaitļotājā), kas ievada (tajā) informāciju. Transportlīdzekļa ierīču kopums, kas veido elastīgu saikni starp atsperoto un neatsperoto masu, resp., starp riteņiem un virsbūvi. Iekārta, kas ražo kodolenerģiju. Iekārta, kas darbojas datoru tīklā vai ir tieši pieslēgta datoram. Iekārta, kas papildina kādu citu iekārtu, ierīci u. tml., to sistēmu. slaukšanas iekārta. savstarpēji saistītu iekārtu komplekss govju vai citu piena ieguvei audzētu dzīvnieku slaukšanai un piena pirmapstrādei. pirmā šķiriskā sabiedriski ekonomiskā formācija (senajos Austrumos, senajā Grieķijā, Romā), kuras ražošanas attiecību pamatā bija vergturu (arī kopienas, valsts) īpašuma tiesības uz ražošanas līdzekļiem un ražotājiem - vergiem. Viduslaiku Eiropas sociālā, politiskā un ekonomiskā sistēma, kuras pamatā bija feodālais zemes īpašums, ko senjors nodeva vasalim, un feodāļa vara pār saviem dzimtcilvēkiem. Valsts forma, kurai raksturīga vienas politiskas partijas vai politiskas grupas neierobežota vara un pilnīga kontrole pār visām sabiedrības dzīves sfērām, nepieļaujot nekādu politisku brīvību un opozīciju; attiecīgā ideoloģijas forma. Politiska, sociāla un ekonomiska sistēma, kuras pamatā ir ražošanas līdzekļu privātīpašums un kurā preču ražošana un sadale atkarīga no privātkapitāla investīcijām un peļņas interesēm. Sabiedriska iekārta, kas veidota saskaņā ar šo teoriju. Valsts varas sistēma, kurā likumdevēja institūcija ir parlaments. Politikas režīms, kur augstākā vara pieder tautai (pilsoņu vairākumam), kas tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību izlemj svarīgākos valsts dzīves jautājumus. Iekārtojums (1). Kārtība, veids, kādā izvietoti (telpā, ēkā, iestādē u. tml.) izmantojamie priekšmeti; telpai, ēkai, iestādei u. tml. atbilstošie priekšmeti un to izvietojuma veids. Valsts forma (parasti monarhija), kurā valsts galva vienlaikus ir arī tās reliģiskās dzīves vadītājs. Valsts forma, kurā Dievs tiek atzīts par valdnieku vai arī to, kas netieši vada esošo varu (piemēram, jūdaismā, viduslaiku katolicismā). Politiskas varas sistēma, kam raksturīga pārmērīga varas koncentrācija valsts vadītāja rokās. Valsts forma, kurā vara pieder vienai personai, kas parasti varu manto; valsts, kurā ir šāda valsts forma. monarhija, kurā vara neierobežoti pieder monarham. monarhija, kurā monarhs ir atbildīgs parlamentam. neļaut (ko darīt); nepieļaut, ka (kas) notiek, tiek darīts, veicināts. Optisks instruments, kas sastāv no koncentrējošas lēcas un ko izmanto sīku, tuvu priekšmetu apskatīšanai. lupa. lupa, palielināmais stikls. Iekārta, kas ierobežo (kā) kustību vai darbības ātrumu. Jebkura iekārta enerģijas ražošanai, pārveidei, pārvadei, sadalei vai patēriņam. Iekārta signālu (1) radīšanai un pārraidei. Iekārta, ar ko veic vajadzīgās mehāniskās darbības ar saspiestu gaisu vai citu gāzi; uzbūvē vienkārša, ugunsdroša un sprādziendroša iekārta; galvenās sastāvdaļas ir kompresors, saspiestas gāzes tilpne, pneimodzinēji un attiecīgie vadības un kondicionēšanas aparāti. Hidroiekārtu un pneimoiekārtu kopums. Iekārta, ko darbina ar elektrisko enerģiju; elektriskā iekārta. Iekārta (kā) slēgšanai. Iekārta rentgenstarojuma iegūšanai un izmantošanai. Iekārta, kas nodrošina kāda darba drošības noteikuma izpildi. Rakstīšanas iekārta (piemēram, telegrāfijā). ierīču sistēma, ar ko transportlīdzekļa vadītājs, iedarbojoties uz vadāmajiem riteņiem vai asīm, virza transportlīdzekli pa noteiktu trajektoriju. Lietotāja galiekārta, kam ir rādāmekrāns un kas parasti aprīkota ar tastatūru vai tai līdzīgu ievades bloku. galiekārta, kas lietotājam dod iespēju izmantot datoru. iekārta, kas datus apstrādā kā skaitļus. Iekārta (kā) sadalīšanai. iekārtas un to kompleksi, kas neatbilstošas lietošanas un uzturēšanas rezultātā var apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, vidi un materiālās vērtības un kas to lietošanas laikā ir pakļautas likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" noteiktajai valsts uzraudzībai un kontrolei un normatīvajos aktos noteiktajām pārbaudēm. spēka iekārta papildu enerģijas iegūšanai, ko izmanto pamatdzinēju iedarbināšanai un lai padarītu gaisakuģi neatkarīgu no zemes apkopes līdzekļiem. iekārta ūdens sadalīšanai pa lauku un izsmidzināšanai uz augiem; sastāv no sūkņa vai sūkņu stacijas maģistrālā cauruļvada, sadales un laistīšanas cauruļvadiem, armatūras un laistīšanas aparātiem. kuģa iekārta precīzai manevrēšanai bez velkoņa palīdzības, ja kuģa ātrums ir mazs. lietotāja galiekārta, kurā nav iebūvēti patstāvīgas datu apstrādes līdzekļi. telpu iekārtas priekšmets. Mēbeļu komplekts, kas paredzēts (noteiktai) telpai; mēbeļu kopums, kas atrodas, ko izmanto (kādā telpā); mēbeļu kopums un citi telpas priekšmeti, kas atrodas, ko izmanto (kādā telpā). Kopums, kurā (piemēram, priekšmeti, parādības) veido vienību, veselumu; priekšmeti, parādības, kas veido vienību, veselumu. Noteiktam uzdevumam paredzētu, piemēram, priekšmetu, pilnīgs sakopojums. Apvienojums, komplekss. Mēbele, kas paredzēta sēdēšanai. sēdēšanai paredzēta mēbele, kas sastāv no atzveltnes un vienvietīga sēdekļa, kurš balstās parasti uz vairākām kājām. Mēbele sēdēšanai - trīsstūra, taisnstūra vai riņķa formas plāksne bez atzveltnes, parasti uz trim vai četrām kājām. Mēbele, kas sastāv no horizontālas plaknes, kura balstās uz vienas vai vairākām kājām, un ir paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piemēram, ēdot, strādājot). Mēbele gulēšanai, parasti paaugstinātiem galiem un rāmi matracim, guļammaisam; arī guļasvieta. Mēbele, kuras virsmu veido sešas savienotas plāksnes, kurai ir durvis un kura ir paredzēta dažādu priekšmetu (piemēram, drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai. Plāksne, kas horizontāli piestiprināta pie sienas, sienas padziļinājumā vai šādā veidā ievietota skapī, bufetē u. tml. kā (piemēram, trauku, drēbju, grāmatu) novietošanai; mēbele, ko veido šādas karkasā iestiprinātas plāksnes un kam parasti ir sānu malas, starpsienas. Prasīt, ņemt. Aizmirst (piemēram, dažus datus, faktus), parasti uz kādu laiku. Tāds (īpašums), kas nav tieši saistīts ar zemi un ir pārvietojams. Īpašums. Tas, uz ko (kādam) ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības; manta, kas (kādam) pieder. Tas, uz ko ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības; tas (lietu kopums), kas kādam pieder, uz ko kādam ir valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības; īpašums. Mākslas veids, kurā izteiksmes līdzeklis ir skaņa. Strinkšķināms stīgu mūzikas instruments ar sešām vai septiņām stīgām. Taustiņu stīgu mūzikas instruments (flīģelis, pianīns), kura mehānismā stīgas ieskandina ar filcu apvilkti veserīši. Klavieres. Augsta reģistra koka pūšamais mūzikas instruments. Latviešu tautas strinkšķināmais stīgu instruments ar 5-9 stīgām. daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules; dūkas. No metāla, parasti misiņa, izgatavots mūzikas instruments, kas uzskatāms par koka pūšamo instrumentu paveidu ar plašu diapazonu, spēcīgu skaņu, raksturīgu nazālu tembru, sastāv no koniskas caurules un iemutņa ar vienkāršo mēlīti. gredzenveida metāla pūšamais mūzikas instruments ar ventiļiem. Čells. Stīgu lociņinstruments, kas pēc skanējuma un apmēriem ir vidējs starp altu un kontrabasu. pūšamie mūzikas instrumenti, ko sākotnēji izgatavoja no koka, bet ko mūsdienās izgatavo no metāla vai plastmasas (piemēram, flauta, oboja, klarnete, fagots). pūšamie mūzikas instrumenti, kurus sākotnēji izgatavoja un arī mūsdienās izgatavo no metāla (piemēram, mežrags, trompete, trombons, tuba). Mūzikas instruments, kuru spēlē ar taustiņu (klaviatūras) palīdzību, neatkarīgi no skaņas radīšanas veida (pneimatiski, ar stīgām, stikla plāksnītēm utt.). Sitamais mūzikas instruments. Nedaudz, nelielā mērā, kaut cik. mazliet, drusku. mazliet; vismaz drusku; kaut mazliet. daudzmaz. Kaut kas nozīmīgs, svarīgs, parasti lielā daudzumā. Daudz kas. Daudz nozīmīga, svarīga. Norāda uz minētās īpašības, pazīmes ievērojamu pastiprinājumu. Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas pastiprināti, augstā pakāpē. ļoti maz, gandrīz nemaz. Norāda uz (kā) neesamību, pilnīgu trūkumu. nemaz. necik, it nemaz. norāda uz ilgu, atkārtotu, intensīvu darbību. ļoti (2). Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība, stāvoklis izpaužas pastiprināti spēcīgi, intensīvi. Uzaicināt, dot iespēju, izteikt priekšlikumu (ko darīt). Dodot padomu, ierosinot norādīt, ka (kāds) ir vēlams, piemērots. Dot iespēju izmantot, izlietot (ko). Piedāvāt. Piedāvāt (ko saņemt, izmantot). Izteikt priekšlikumu, gatavību darīt (ko) kāda labā. Piedāvāt (kāda labā ko paveikt, izdarīt). Atdot (mantu, produktu, īpašumu u. tml.) par samaksu pircēja īpašumā. Dot iespēju pirkt, nomāt u. tml.; reklamēt pirkšanai, nomāšanai u. tml.; ražot un nodot tirdzniecībai. Teātris, kurā galvenokārt iestudē šādus skatuves mākslas darbus; šāda teātra celtne. Laikposms, kad sistemātiski notiek kultūras pasākumi (piem., koncerti, izrādes). Laikposms (gada daļa, gadalaiks), kas ir izdevīgs (kā) norisei, kam raksturīgas kopīgas īpatnības, norises. Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā. Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 21. vai 22. jūnija līdz 22. vai 23. septembrim; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā. Laikposms, kad televīzijā demonstrē jaunu seriāla daļu. Laikposms, kurā notiek sporta sacensības. Dzīvojot sasniegt (kādu vecumu). Nodzīvot (līdz noteiktam vecumam). Uztvert ar redzi; redzēt, saskatīt. Redzēt. Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē. Pievērst uzmanību (kam), izrādīt interesi (par ko); gūt priekšstatu (par ko) pēc ārējām pazīmēm. Uzzināt, iegūt (kādas ziņas, informāciju). Uztvert, ievērot ar redzi (kādas pazīmes, īpatnības); arī ievērot. Ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml. Dabas vielu, enerģijas un dabas procesu pārveidošana, lai iegūtu vai radītu jaunus materiālos labumus, kas spēj apmierināt cilvēka vajadzības; šāda tautsaimniecības nozare. Papildinātājs. Teikuma palīgloceklis, kas norāda uz darbības objektu, rezultātu vai darbības veikšanas līdzekli. patstāvīgs vārds vai nedalāms vārdu savienojums, kurš teikumā noteiktā gramatiskā formā viens pats vai kopā ar palīgvārdiem veic kādu sintaktisku funkciju Savienojumā "teikuma priekšmets": teikuma virsloceklis, kas nosauc runas priekšmetu, kura aktuālu pazīmi izsaka izteicējs. Teikuma virsloceklis, kas izsaka teikuma priekšmeta galveno pazīmi (darbību, stāvokli, īpašību, kvalitāti). Materiālās pasaules daļa, kuras eksistence ir relatīvi patstāvīga. Materiālās pasaules elements, kas eksistē ārpus cilvēka apziņas, neatkarīgi no tās. Objektīvās realitātes daļa, kas tiek īpaši izdalīta no realitātes. Tas, uz ko ir vērsta cilvēka darbība, psihiskā aktivitāte. Tas, kas noder, ir par objektu, avotu u. tml. Pretinieka pārspēšana, sakaušana (karā, bruņotā sadursmē); veiksmīgs (šādas cīņas) rezultāts. Zaudējums (parasti sacensībās). Uzvaras neiegūšana (piemēram, spēlē, cīņā, tiesas procesā); rezultāts --> zaudēt (5). Neveiksme. Stāvoklis, kad (kas) nav izdevies, nav sekmīgi realizējies. Samazināt (ķermeņa masu). Atbrīvoties (no, parasti nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa). Pārspēt (pretinieku sporta sacensībās), iegūstot labāko rezultātu. Pazaudēt (parasti galda spēlēs, sporta spēlēs). Kļūt par zaudētāju (parasti sacensībās). Piedzīvot zaudējumu (piemēram, spēlē, cīņā, tiesas procesā). Tikt pārspētam, negūt uzvaru (piemēram, spēlē, cīņā, tiesas procesā). zaudēt. Pazaudēt (naudu, īpašumu u. tml., parasti azartspēlē). Pazaudēt, nozaudēt. Pazaudēt. Pazaudēt (priekšmetu). Palikt bez (kā), (to) aizmirstot, aiz paviršības atstājot, izmetot u. tml. un nespējot atrast. Palikt bez (tuvinieka, drauga u. tml.), pēc (tā) nāves, arī pēc šķiršanās (no tā). Palikt bez (tuvinieka, drauga u. tml.) pēc (tā) nāves, arī pēc šķiršanās (no tā). Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds fizioloģisks vai psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība). Kļūt tādam, kam trūkst (kādas ķermeņa daļas); kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis). Palikt bez (kādas ķermeņa daļas, piemēram, operācijā, nelaimes gadījumā); kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija). Nelietderīgi, bezmērķīgi tērēt (laiku). Izdot (naudu), rīkojoties vieglprātīgi, bezatbildīgi; nelikumīgi izdot. Zaudēt (naudu) kādas darbības rezultātā; arī izšķērdēt. Izšķērdēt. Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot (piemēram, spēkus, laiku). Kļūt tādam, kam samazinās, mainās (piemēram, ātrums, augstums). Panākt, būt par cēloni, ka (kam), piemēram, skaitliskā vērtība, skaits, daudzums, kļūst, parasti ievērojami, mazāks. Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība). Būt tādam, kas pakāpeniski samazinās, beidz pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī organisma funkciju). Zaudējums. Tas, bez kā paliek, piemēram, kādu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ; rezultāts --> zaudēt (1). Rezultāts --> zust (1). tāds, kas saistīts ar (cilvēka) ķermeni, muskuļu darbību. Saistīts ar (cilvēka) psihi, intelektu, raksturīgs psihei, intelektam; arī psihisks. Saistīts ar psihi, tai raksturīgs. tāds, kas attiecas uz dabu, saistīts ar to. Virsraksts, nosaukums (grāmatai, brošūrai, žurnālam u. tml. vai kādai to daļai). Nosaukums (grāmatai, tekstam, tā daļai). Nosaukums. Vārdisks, arī ar burtiem, cipariem izteikts (kā) apzīmējums. Kvalifikācijas pakāpe, dienesta stāvokļa pakāpe. Parasti savienojumā "dienesta pakāpe": reglamentā, nolikumā paredzēts nosaukums, ko piešķir karavīriem atbilstoši viņu kvalifikācijai, amatam, nopelniem. reglamentā, nolikumā paredzēts nosaukums, ko piešķir karavīriem atbilstoši viņu kvalifikācijai, ieņemamajam amatam, nopelniem. Aizmirst (sakāmo, domu); neatrast (vajadzīgos vārdus). Aizmirst, nesaglabāt (ko). Neiegūt (ko tādu, kas jāsaražo, jāsaņem u. tml.); nelietderīgi, bezmērķīgi iztērēt (ko). Palikt bez (kā), piemēram, kādu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ. Kļūt tādam, kam vairs nav (iepriekšējā izskata, kvalitātes). Kļūt tādam, kas vairs neizraisa (iepriekšējo attieksmi pret sevi). Plāna izstrādāšana; darbība --> plānot. Izziņas process - pastarpināta, netieša un vispārināta īstenības izzināšana. Projekta (plāna) izstrādāšanas process. Detalizēta lietojumprogrammu paketes projektēšana. Būvdarbu tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādāšana un būvprojekta izstrādāšana, saskaņošana un apstiprināšana. aparatūras un programmatūras komponentu un to saskarņu noteikšana datoru sistēmas struktūras izstrādāšanai. izveidot plānu (parasti vairākām, daudzām norisēm, darbībām). Veidot plānu (kā) attīstībai, norisei, darbībai. Paveikta darbība, rezultāts --> plānot(1); kādu objektu (piemēram, celtņu, telpu) izkārtojums noteiktās savstarpējās attiecībās, noteiktā veidā. Veidot (kāda objekta, piemēram, celtnes) plānu, projektu. maksa, atlīdzība par darbu (pēc noteiktas likmes vai līguma). Atlīdzība, samaksa (piemēram, par darbu, pakalpojumu). Samaksa, atlīdzība (par darbu); alga (1). Tas, ar ko tiek atlīdzināts, samaksāts (par ko); samaksa. Atlīdzība. Atalgojums, atlīdzība, samaksa. Maksa par padarīto darbu. Zīmīte (arī metāla, plastmasas u. tml. plāksnīte), uz kuras uzrakstīta šāda vērtības izteiksme. Dem. --> zīme. Preces vērtības izteiksme naudā. Šāds īpašību kopums, ko raksturo ar kādu materiālu ekvivalentu (piemēram, ar naudu); arī cena (1). atlīdzība par intelektuālo pakalpojumu; autorsamaksa par literāru, mākslas, zinātnisku darbu. Protams, katrā ziņā, bez šaubām. Tā, ka nav šaubu (par ko). noteikti, arī protams, bez šaubām. Latvijas Republikas nacionālā valūta 1922.-1941. g. un 1993.-2013. g.; attiecīgā naudas zīme. (1 Ls = 100 santīmu). Zāģmateriāls, kas iegūts, garenvirzienā sazāģējot apaļkoku neliela profila sloksnēs. Lata (1). Sīknaudas vienība Latvijā 1922.-1941. g. un 1993.-2013. g., lata simtā daļa; attiecīgā naudas zīme, monēta. papīrnaudas zīme, ko izlaiž valsts banka. zīme (piemēram, noteiktas formas iespieddarbs, monēta), kurā izteikta naudas vērtība; naudas zīme. zīme (piemēram, noteiktas formas iespieddarbs, monēta), kurā izteikta naudas vērtība; naudaszīme. vērtība, kas nav izsakāma naudā. Īpašību kopums (piemēram, priekšmetam, vielai, parādībai, darbībai), kas nosaka (to) praktisko noderību, izmantošanas iespējas, ietekmīgumu. Likumdošanas vai pašvaldības institūcija. Celtne, kurā darbojas šāda institūcija. Rīcība, darbība, lai palīdzētu (kādam), sniegtu atbalstu, arī lai (kas) tiktu paveikts, padarīts. Palīdzība. Labvēlīga ietekme (uz darbību), kuru rada tas (piemēram, ierīce, viela, informācijas avots, parādība dabā), ko cilvēks izmanto (kādas darbības veikšanai). Tas, kas piedalās (kur). Fiziski labi attīstīts, veselīgs, spēcīgs. Krietns, dūšīgs. Vienmēr, pastāvīgi. Allaž. Nemitīgi, pastāvīgi, vienmēr. Nemitīgi, pastāvīgi. Vienmēr. Visu laiku, nepārtraukti. nepārtraukti. vienmēr. nepārtrauktā secībā; visu laiku nepārtraukti; arī nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā; arī vienkopus, vienā kopumā. nepārtraukti. Katru reizi; vienmēr. Ik reizi; katrreiz. nepārtraukti vai pēc ļoti īsiem pārtraukumiem. Katru dienu; pastāvīgi, nepārtraukti (ilgāku laiku). no agra rīta līdz vēlam vakaram. Vienmēr, regulāri katru gadu. Tāds, kas noris bez apstājas, bez pārtraukuma, visu laiku. Vienmēr, pastāvīgi, uz visiem laikiem. ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi; mūžīgi. Liekt. Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas lokveida forma. Sniegt informāciju, ziņot (parasti izmeklēšanā, tiesā). Galvenais, svarīgākais. Centrālais, visnozīmīgākais, arī vislielākais (piemēram, kādā vietā). Pumpurmutācija - auga augšanas punkta meristēmas šūnu mutācija. Pēkšņa, pārmantojama sugas vai rases pazīmju strukturāla vai ķīmiska pārmaiņa. Dažādas fiziskas nodarbības sava ķermeņa stiprināšanai, savu fizisko, arī prāta spēju attīstīšanai, kāpināšanai. Fiziskā kultūra. sabiedrības kultūras sastāvdaļa, kas aptver cilvēku fiziskās audzināšanas sistēmu, sporta pasākumu un sasniegumu kopumu; cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem. Privātpersonu, arī uzņēmumu, iestāžu obligāts maksājums valstij un pašvaldībām. Patīkams (kā) skanējums. Instrumentāla skaņdarba atskaņojums, skanējums. Skaņdarbs. Mūzikas mākslas darbs (nošu raksta vai atskaņojuma veidā). Skaņdarbu kopums; arī skaņdarbs. Paveikta darbība, rezultāts --> skanēt(1); arī skaņa (2). Pašreizējā dienā. personas apliecība, pase. Dokuments, kas apliecina pilsoņa personu. personu apliecinošs dokuments dažās valstīs, kas daļēji atbilst pasei Latvijā. Dokumentu (1) kopums. tas, kas satur informāciju (piemēram, raksts, grāmata, attēls, kinofilma). Dokuments, raksts, grāmata, ko izmanto pētniecības darbā. Augs, ko (attiecīgajā laukā) neaudzē, bet kas tur ir ieviesies. Nezāle. Narkotiska viela, ko iegūst no Indijas kaņepēm. Narkotiska viela, kas iegūta no augiem (parasti marihuāna). Viela vai preparāts, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, izraisot, piemēram, labsajūtu, jautrību, halucinācijas, mieru, miegu, nejutību. Zālaugu kopums; šādu augu kopuma izveidota zemsedze; arī zālājs, maurs 1(1). Lakstaugi ar viengadīgām mīkstām, nepārkoksnētām virszemes daļām. Zālaugi. Graudzāļu dzimtas ģints ("Elytrigia"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas, ~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas. Vārpata ("Elytrigia"). vārpata. Graudzāle, parasti vārpata. Tauriņziežu dzimtas lakstaugu ģints ("Trifolium"), ~300 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu. Āboliņš ("Trifolium"). Āboliņš. āboliņš ("Trifolium"). Sīks, ložņājošs purvu vai (priežu) mežu ogulājs ar melnām ogām un ādainām lapām. blusenes (1). Graudzāļu dzimtas ģints ("Deschampsia"), daudzgadīgi lakstaugi, ~20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga. ciņusmilgas. ciņusmilgu suga ("Deschampsia caespitosa"), kas bieži sastopama visā Latvijā pļavās, atmatās, mežos, krūmājos, zemajos purvos un ceļmalās, aug lielos bl;īvos ceros, kas veido ciņainu mikroreljefu. Dārza majorāns ("Majorana hortensis"). majorānu suga ("Majorana hortensis", arī "Origanum majorana"). raudene, dārza majorāns. Zālaina vieta, arī zālājs. Ar zālaugiem aizņemta platība; arī zālaugu kopums kādā platībā. Īpaši ierīkots, ar zālaugiem apsēts zemes gabals; arī zālājs. Maurs (1). Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu. valstij, uzņēmumam, jebkurai fiziskai vai juridiskai personai piederošo naudas līdzekļu kopums; naudas apgrozījums. Liels, vecs, biezs, drūms egļu mežs, kurā pa starpām atrodas arī lapu koki. Eksistences, pastāvēšanas izbeigšanās, beigas. Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā) mūža sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās. Vecuma skaitīšanas vienība - 12 kalendāra mēneši. Posms (kā) dzīvē, eksistencē, kuram ir raksturīgas noteiktas īpašības, pazīmes. Paveikta darbība, rezultāts --> nolietot (1). Nolietojums, kas radies kādā, parasti ilgākā, laikposmā. cilvēks attiecībā pret tam piederošu priekšmetu. Cilvēks, kura īpašumā ir māja. Cilvēks, kuram pieder (parasti liela) dzīvojamā māja vai vairākas (parasti lielas) dzīvojamās mājas. Nama īpašnieks, arī dzīvokļa valdītājs; nama īpašnieces, arī dzīvokļa valdītājas vīrs. namatēvs; ģimenes galva. persona, kas organizē, vada (kā) saimniecisko darbību. Organisms, uz kura vai kurā dzīvo kāds parazīts; saimnieks (5). organisms, uz kura vai kurā dzīvo kāds parazīts; saimniekorganisms. Dzīva būtne, dzīvs ķermenis, kam raksturīga vielmaiņa, augšana, attīstība, vairošanās un pielāgošanās ārējās vides apstākļiem. Vienlīdzība, samērība, arī atbilstība (kādām normām, prasībām). Stāvoklis, kad (piemēram, priekšmetiem, parādībām, norisēm) ir līdzīgas, kopīgas īpašības un veidojas, pastāv vēlamais kopums, sistēma. parādība, stāvoklis, kad kāda parādība atbilst citai parādībai. Stāvoklis, kad (kā) sastāvdaļas sader viena ar otru, cita ar citu. Saskaņa, samērīgums. Stāvoklis, kad (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja atbilstība, harmonija, arī vienprātība. Apvienojums (vairākām skaņām, skaņu kopumiem) vēlamā veidā. Vairāku skaņu likumsakarīgs apvienojums akordu kopskaņās un to likumsakarīgi saistītas secības. Atbilstoši kam iepriekš pieņemtam, norunātam. Vispārināta īpašība --> vienprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vēlēts valsts galva valstī ar republikānisku iekārtu. Vēlēts vadītājs, priekšsēdētājs dažādās iestādēs, organizācijās, firmās utt. Valsts pārvalde (atšķirībā no likumdošanas un tiesu varas); institūcijas, ar kuru palīdzību tiek veikta valsts pārvaldīšana. Izcils cilvēks; arī izcilu cilvēku kopums. Īpašums (parasti priekšmeti). Materiālu vērtību (priekšmetu, lietu u. tml.) kopums; manta (2). Iztika; materiālie līdzekļi, īpašums; turība, pārticība. Mantas, kas kādam pieder un ir nepieciešamas ikdienas dzīvē, saimniecībā. Manta un peļņa, visa iedzīve; guvums. Pie apģērba piespraužama zīme, ko piešķir kādas organizācijas biedriem, ar ko apbalvo par sasniegumiem kādā darbības nozarē u.tml.; nozīmīte (2). Simboliska, parasti metāla, zīme, ko izlaiž par godu kādam notikumam, ievērojamai vietai u. tml.; nozīme (2) (1). Vērtība; (kā) nozīmīgums, svarīgums. Vispārināta īpašība --> nozīmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nozīmīgums. Vispārināta īpašība --> nozīmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nozīmība. Vispārināta īpašība --> svarīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Nozīmīgums, arī ietekme, autoritāte. Nodaļa (organizācijā, iestādē u. tml.) ar noteiktu specializāciju; atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktu specifiku. Sānu zars; zars, kas atzarojas no kāda cita zara. Sānu zars. Tas, kas izvirzās, izveidojas, aizstiepjas uz sāniem, malām (no kā galvenā). Tas, kas atzarojas, aizstiepjas uz sāniem, malām (no kā galvenā). Vēlēties, ilgāku laiku lolot vēlēšanos. Izvēlēt, izmeklēt (kādu priekšmetu). Iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu). Izvēlēties, izmeklēties. Meklējot izraudzīties (no vairākiem līdzīgiem); izvēlēties. Izvēlēties. Izvēlēt no kāda kopuma (ko piemērotu, atbilstošu). Izvēlēties no kāda kopuma (ko piemērotu, atbilstošu). Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izraudzīt, izvēlēties lietošanai, izmantošanai. Izraudzīt (ko piemērotu, atbilstošu, piemēram, priekšmetu). Izraudzīt, izvēlēties (cilvēkus). Atrast noteiktam nolūkam, uzdevumam (piemērotu, atbilstošu cilvēku). Atrast, izraudzīties noteikta pasākuma, norises realizēšanai (piemērotu, izdevīgu laika posmu). Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izvēlēties (piemērotu, izdevīgu laikposmu, laika momentu). Nenoteiktā, (samērā) lielā skaitā. Mazliet (3). Norāda, ka minētā pazīme piemīt nelielā mērā. Norāda uz nelielu, niecīgu īpašības, pazīmes mēru vai pakāpi. Norāda, ka minētā pazīme, īpašība izpaužas mazliet, nelielā mērā. Norāda, ka minētā pazīme, īpašība ir mazliet, nelielā mērā pastiprināta. Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs gribas, rosmes, interešu trūkums; arī apātija. Aktīva attieksme pret īstenības objektu, vēršot uzmanību pret to, vēloties uzzināt par to. Tas, kas ir vajadzīgs, nepieciešams, sniedz kādu labumu. Tas, kas apmierina noteiktu cilvēka (materiālo vai garīgo) vajadzību, atbilst cilvēka, sabiedrības interesēm, centieniem. Nodarbība (2). Nodarbošanās, lietderīga darbība, ko kāds veic; arī darbs (2). Darbība, darbs, ko kāds veic. Padarīt skaidru (apziņu, prātu); radīt skaidrību. Panākt, būt par cēloni, ka (apziņa, prāts) kļūst skaidrs; apskaidrot (1). Radīt labu, mierīgu noskaņojumu; paust šādu noskaņojumu. Izraisīt labu, mierīgu noskaņojumu, tā izpausmi; apskaidrot (2). Attīrīt no piemaisījumiem, padarīt caurspīdīgāku. Atdalot nevajadzīgus, nevēlamus piemaisījumus, padarīt tīru (vielu); veicināt nevajadzīgu, nevēlamu piemaisījumu atdalīšanos (no kādas vielas). Pasākumu kopums, kas aptver mantiska rezerves fonda izveidošanu un šā fonda līdzekļu izmantošanu, lai segtu zaudējumus, kuri radušies nelaimes gadījuma rezultātā (piemēram, īpašuma zaudēšanas vai bojājuma gadījumā). dokuments, kas apliecina apdrošināšanas līguma noslēgšanu un ietver apdrošināšanas līguma noteikumus, kā arī visus šā līguma grozījumus un papildinājumus, par kuriem apdrošinātājs un apdrošinājuma ņēmējs ir vienojušies apdrošināšanas līguma darbības laikā. vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piem., kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kam ir specializēta nozīme, lietošanas joma. Termins. Laiks (parasti datums), kad jābeidz vai kad beidzas (kāda darbība, norise, stāvoklis); laikposms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis). Eksistences līdzekļu kopums. Aviosabiedrība, lidsabiedrība - organizācija (uzņēmums), kas veic regulārus gaisa pārvadājumus vienā vai vairākos maršrutos. Cilvēki, kuri kopā pavada laiku vai kurus vieno kopīgas intereses. cilvēku grupa, kas kopā pavada laiku, cilvēki, ar ko (parasti konkrētā laikposmā) atrodas kopā. valsts iekārtas veids, kurā augstākās valsts varas institūcijas tiek vēlētas; valsts ar šādu pārvaldes formu Vienlaicīgi, reizē; vienā un tajā pašā laikā un vietā. vienlaikus. vienā laikā, reizē, saskaņoti (ar ko citu). Vienā laikā, reizē, saskaņoti (ar ko citu). tāds, kas noris, darbojas, pastāv vienā laikā, reizē, saskaņoti (ar ko citu). Globālais datoru tīkls, kur vienkop saistīti dažādi individuālie datortīkli sazināšanās procesa nodrošināšanai; globālais datortīkls. No savstarpēji savienotiem datu apstrādes mezgliem izveidots tīkls datu apmaiņai. Simtā (kā) daļa; simtdaļās izteikts daudzums (%). Simtā daļa. Maksa, ko kreditors saņem no aizņēmēja par aizdoto naudu vai materiālo vērtību izmantošanu. Pienākums, uzdevums; tas, kas jāpadara. Uzdevumi, pienākumi, vajadzības. Darbību, darbu kopums, arī uzdevums, kas (kādam) noteikti jāpaveic. Tas, kas (kādam, kam) ir uzdots darīt, veikt; darbība, darbību kopums, kas (kādam, kam) jāpaveic. veicamie amata pienākumi. Darbu, darbību kopums, kas ir saistīts ar kādu profesiju, amatu. Attēlu iegūšana, izmantojot fotoaparātu; fotografēšana, fotogrāfija (1). Darbība, process --> fotografēt. Attēlu iegūšana, izmantojot fotoaparātu; fotografēšana. Individualizēta konkrētas personas fotogrāfija. Fotogrāfisks (cilvēka, parasti tā sejas) attēls. Fotoportrets. Fotogrāfisks (cilvēka, parasti tā sejas) attēls; ģīmetne (1). mākslas veids, kas atspoguļo īstenību vizuālos tēlos (plaknē vai telpā) un kam ir trīs veidi - glezniecība, grafika, tēlniecība. Tēlotājas mākslas veids, kurā īstenības priekšmetus un parādības atveido mākslas tēlos ar krāsu, līniju un gaismēnas palīdzību uz plaknes (piemēram, uz audekla, koka, stikla, sienu apmetuma). Tēlotājas mākslas veids, kurš ietver zīmējumu, estampu fotomehānisko izpildījumu (parasti uz papīra) un kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir līnija, gaismēna un melnbalto laukumu attiecības. Tēlotājas mākslas veids, kas īstenību atspoguļo apjomīgos, telpiskos tēlos. Naudas summas, kas jāizdod, jāsamaksā (par ko). Cilvēks, kas darbojas kādā mākslas nozarē. Cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, arī zinātnes, mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības. rādot (parasti ar žestu), vērst (kāda) uzmanību (uz ko); rādot sniegt informāciju. Pievērst (kāda) uzmanību (kam), norādīt (uz ko), parasti ar žestu. Sniegt informāciju (kādam). sniegt nepieciešamās ziņas; darīt zināmu. pavēstīt (mutiski vai rakstiski) informāciju (par ko). Izteikt, sniegt pamācības (piemēram, kā rīkoties, izturēties). būt par informācijas avotu (par faktu, priekšmetu), arī būt par (kā) pazīmi (piemēram, par priekšmetiem, norisēm, īpašībām). Negatīvi atbildēt (tam, kas ko lūdz vai piedāvā); negatīvi atbildot, likt, lai iet prom. atraidīt. paveikta darbība, rezultāts --> lemt (1). Paveikta darbība, rezultāts --> nolemt (1). valsts vai administratīvo institūciju rīkojums, norādījums; kolektīva saistība, vienošanās. Oficiāls, saistošs (vadošas amatpersonas) mutvārdu vai rakstveida norādījums kādas darbības veikšanai, situācijas, stāvokļa mainīšanai; attiecīgais teksts, dokuments. Norādījums, parasti oficiāls, saistošs (ko darīt, kā izturēties); arī pavēle. mācīšanas un audzināšanas process, tajā iesaistīto iestāžu un pasākumu kopums. Mācīšana, audzināšana, izglītība. Process, darbība --> mācīt (1); attiecīgu paņēmienu, pasākumu kopums. Cilvēka piedzimšanas brīdī aizsākusies viņa intelektuālo spēju, fizisko iemaņu un sabiedriskās apziņas attīstīšana, it īpaši ar mācīšanu. situācija, apstākļi. norise, darbība, to kopums, arī situācija, kas pārmaina, ietekmē (kā) stāvokli, procesu. Negaidīts notikums. negaidīts, iepriekš neparedzēts notikums, arī nejaušība. Gadījums, notikums (parasti nepatīkams). Negaidīts, neparedzēts gadījums, notikums; negaidīta, neparedzēta apstākļu sakritība, sagadīšanās. atgadījums, negadījums. Atsevišķs notikums, atgadījums, arī nejaušs blakus apstāklis, notikums. Veikalvedis, faktorijas vadītājs; tehniskais vadītājs tipogrāfijā. Veikala (1) vadītājs, pārzinis. Koeficients, skaitlis, kas tiek reizināts ar kādu citu skaitli. Skaitlisks reizinātājs monomā vai burtveida izteiksmē. Apstāklis, fakts u.tml., kas ietekmē, nosaka (kā) attīstības gaitu, rezultātu. nejaušs, nepastāvīgs, neregulārs. Tāds, kas notiek negaidīti, neparedzēti. Tāds, kas pastāv neilgu laiku; arī nenoturīgs. Tāds, kas nav regulārs. Viens no tautas kolektīvās daiļrades veidiem (poētiskā tautas daiļrade, tautas mūzika, tautas horeogrāfija); tautas masu sacerējumi, kas ieguvuši noteiktu māksliniecisku formu un dzīvo tautā kā patstāvīgi daiļdarbi. tautas tradīcijas, folklora. garamantas. Izskaidrot (piemēram, domu, teksta saturu, faktu), atklāt jēgu (piemēram, domai, teksta saturam, faktam). atklāt (kā) būtību, cēloņus. Būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem. Jaunietis, puisis. Jauns (parasti neprecējies) vīrietis. Vīrietis vecumā starp pusaudža un brieduma gadiem. Jauneklis. Puisis, jauns vīrietis. Jaunietis, Jauneklis. Neprecējies vīrietis; puisis. Neprecējies (parasti jauns) vīrietis. Nepieredzējis, arī nenopietns jaunietis. Simts gadu ilgs laika posms (skaitot no jebkura gada). Viens no matemātikas pamatjēdzieniem, kas izsaka viena lieluma atkarību no cita; atkarīgais mainīgais lielums. Būla funkcija. funkcija Būla algebrā, ko pieraksta Būla izteiksmju veidā un to vērtība atkarībā no mainīgo vērtību kombinācijas var būt 0 vai 1; Būla funkcijas parasti uzdod ar patiesuma tabulu palīdzību. Galvenā, nozīmīgākā funkcija. Mācības augstākajā (retāk vidējā) mācību iestādē. Process, kurā cilvēks gūst informāciju tā, lai to varētu praktiski izmantot savās darbībās; attiecīgās nodarbības. Rūpīga, sistemātiska (kā) iepazīšana, apgūšana, arī pētīšana. Fakti, dati, sakarības, kas noskaidrojas, risinot kādu jautājumu, problēmu. Paveikta darbība, rezultāts --> izskaidrot (2). Mutvārdu vai rakstveida izteikums, ko izraisījis jautājums. Darbība, izturēšanās, ar ko reaģē (uz jautājumu vai uz kādu darbību). organisma reakcija (uz kairekļu iedarbību). Darbība, izturēšanās, ko izraisa kādas ārējas darbības, norises ietekme. Izveidot (pumpurus, ziedus, lapas) - par augiem; būt par cēloni tam, ka izplaukst (pumpuri, ziedi, lapas). Atvērt (pumpurus, ziedus) - par puķēm, kokiem; būt par cēloni, ka atveras (pumpuri, ziedi). Izraisīt (psihisku stāvokli). Būt par cēloni tam, ka rodas, iesākas (norises, procesi u. tml.). Rakstisks (kā) uzskaitījums; rakstiskas (piemēram, tabulas, grafika veidā izkārtotas) ziņas (par kā norisi); attiecīgais dokuments. Paveikta darbība, rezultāts --> uzskaitīt (1). Blanka, anketa, arī saraksts. Saraksts (parasti oficiāls), kas satur, piemēram, personvārdus, priekšmetu, parādību nosaukumus. Atbildīgais, vadošais (pēc amata, stāvokļa), tāds, kas ko vada, pārzina. Tāds, kas vada (ko, parasti nozīmīgu, plašu nozari). Vissvarīgākais, visnozīmīgākais, visbūtiskākais (salīdzinot ar citiem līdzīgiem). Galvenais, svarīgākais. Būtība, galvenais. Sevišķi svarīgi, būtiski. Iepriekš sadalīt (laiku) pa posmiem (kā veikšanai); iepriekš noteikt (kā) izpildes laiku. Vīrietis vai sieviete, ar kuru ir laulības attiecības, arī intīma tuvība. Dzīvnieku tēviņš vai mātīte, ar kuru pārojas kopdzīves laikā. Dzīvnieku tēviņš un mātīte, kas uzturas kopā. Cilvēks, kas ko dara (piemēram, dejo, spēlē) pārī ar citu, kopā ar citiem; viens no cilvēkiem, kurus saista kopīga darbība, pasākums. Latviešu mitoloģijā veikls un izturīgs zvērs, kas saistīts ar Velnu un pazemi un spēj savienoties ar cilvēku ļaunā, pārdabiskā būtnē - vilkatī. Vilks; velns. Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota. Apstrādājums (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants. Masveida informācijas līdzekļu sistēmas iestāde vai šādas iestādes nodaļa, kuras uzdevums ir sagatavot, arī vākt materiālus izdošanai. Darbs (parasti daiļdarbs), kas ir publicēts, izdots; rezultāts --> izdot (3). Rezultāts --> apstrādāt (1); apstrāde. Pilnība, nevainojams, arī cildens paraugs. Pilnība. Ideāls pozitīvo īpašību kopums; (kā pozitīva) augstākā pakāpe. Tā, ka aptver visu (kā) apjomu, kopumu; pilnīgi. Lieto, lai pastiprinātu niansējamā vārda izteikto īpašību, pazīmi. Stāvoklis, kad ir ļoti labi dzīves materiālie apstākļi, kad eksistencei nepieciešamo līdzekļu ir ļoti lielā daudzumā. Pārpilnība, arī bagātība. Kuplums; vēderainība (burām). Vēders burai. Vispārināta īpašība --> kupls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vadonis (kādā cilvēku grupā). Vadonis, vadītājs (piemēram, politiskā partijā, arodbiedrībā). Vadītājs (valstī, cilvēku grupā u. tml.), parasti ar plašu, spēcīgu ietekmi. Cilvēks, kas organizē (kāda kolektīva, iestādes) darbu, ir atbildīgs par to; darītājs --> vadīt (1). Fizikāls ķermenis, viela, vide u. tml., kas (ko) vada (4). Cilvēks, arī cilvēku grupa, kas izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā (kādā pasākumā, parasti sacensībās). Bruņoto spēku vai operatīvo vienību darbību kopums kāda uzdevuma izpildei. Ķirurģisku darbību kopums (ārstēšanas vai diagnostikas nolūkā). darbība, kas uzdota ar noteiktu datora instrukciju vai augsta līmeņa valodas priekšrakstu. Attēlojums, kas galīgam vai bezgalīgam skaitam dotās kopas elementu (operandu) viennozīmīgi piekārto tās pašas vai citas kopas elementus (rezultātu). Atsevišķa, konkrēta darbība, arī konkrēts savstarpēji saistītu darbību kopums, kam ir noteikts mērķis. Operācija (piemēram, bankā, krājkasē), kas saistīta ar kredīta izsniegšanu, dzēšanu u. tml. Juridisku darbību veikšana, kas izpaužas kā preču pirkšana un pārdošana norunātā teritorijā pēc vienas puses (principāla) rīkojuma un ko veic no principāla neatkarīga otra puse (aģents) saskaņā ar principāla rīkojumu, uz viņa rēķina un viņa vārdā. Dzelzs u. c. magnētisku metālu šķembeļu izvilkšana no ievainotas acs (vai citiem orgāniem) ar magnētu palīdzību. loģiskā operācija, kas apvieno divus loģiskos mainīgos vai divas formulas P un Q tā, ka rezultāts ir patiess tad un tikai tad, kad abi operandi P un Q ir patiesi; pretējā gadījumā rezultāts ir aplams. Starptautisks (piemēram, naudas) pārvedums; viena īpašnieka vērtspapīru (piemēram, akciju) pārskaitījums citai personai. Kredītiestāžu (banku u. c.) operācija, kuras mērķis ir panākt naudas noguldīšanu. Vācijas karaspēka uzbrukuma operācija Krievijas armijai 1. pasaules karā 1915. g. 7.-8. februārī, kurā daļa krievu armijas tika aplenkta, atkāpšanos sedza 10. armijas 20. korpuss, kas bija komplektēts no Latvijas teritorijā iesauktajiem, šajās kaujās krita, tika ievainoti vai sagūstīti ~20 tūkstoši latviešu karavīru. Telpa (vai telpas), kas paredzēta grāmatu glabāšanai, lasīšanai. Grāmatu krājums (parasti sistematizēts) sabiedriskai vai personiskai lietošanai. Sistematizēts (parasti ar mākslu, vēsturi, zinātņu nozarēm saistītu) vienveidīgu priekšmetu krājums. Kolekcija. Paveikta darbība, rezultāts --> krāt (2); kolekcija. Paveikta darbība, rezultāts --> krāt (1). Kultūras iestāde (vai organizācijas, iestādes daļa), kas krāj, apstrādā, glabā grāmatas un citus izdevumus (arī rokrakstus, mikrofilmas, audioierakstus u.tml.) un izsniedz tos lasītājiem. Speciālā veidā organizēta datne, kas sastāv no satura rādītāja un nodaļām, kurās ierakstītas programmas un programmu elementi. Pieņemt lēmumu, kā rīkoties. Kādam nolūkam, uzdevumam atbilstošā cilvēka atlase; cilvēks, kuru izvēlas (2) (kādam uzdevumam, nolūkam); darbība, arī rezultāts --> izvēlēties (2). Sortiments. Sortimenta dažādība. Preču kopums, kas atrodas tirdzniecībā. Dažāda veida, lieluma vai dažādu šķirņu izstrādājumu noteikts kopums. Uzlabot, palielināt (piemēram, prasmi, zināšanas, pārliecību); būt par cēloni tam, ka uzlabojas, palielinās. Panākt, būt par cēloni, ka (organisma, tā daļu funkcionēšana, arī fizioloģisks stāvoklis) kļūst labāks. Radīt ar savu rīcību, izturēšanos (piemēram, kādu pārdzīvojumu, stāvokli). Uzvarēt (ko). Pārspēt, sakaut (pretinieku karā, bruņotā sadursmē). Sist. Sist, dauzīt. Sist, pērt. Sist; iekaustīt; pērt. Sist (kādam), cirst (ar ieroci). Sist (kādam). Sist, cirst. Sist, pērt; mietēt. Sist, pērt; miet (2). Sist (ko). Sist (piemēram, ar pātagu). Sist (kādam), arī grūstīt (kādu). Sist, pērt; šaustīt (1). Sist, pērt; šaust (1). Šaust, sist. Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju. Pērt; arī sist. Pērt, sist. Tēst 1(2). sist, pērt. Sitot, triecot (ar cirvi), dalīt nost (visu vai kā daļu). Cirst. Pērt. Vairākkārt, parasti ar rīksti, pātagu, sist (cilvēkam vai dzīvniekam), lai (to) sodītu. Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu). Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu); pļaukāt. Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kult (3). Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kulstīt (2). Sist, dauzīt. Vairākkārt stipri sist (kādu); arī pērt. Sist, dauzīt; kult. Dauzīt, pērt. Vairākkārt ne sevišķi stipri sist. Kaustīt. Sist ar kādu priekšmetu. Vairākkārt spēcīgi sist (ar pātagu, pletni u. tml.). sist, pērt (ar kādu sitamo). Vairākkārt, arī ilgāku laiku stipri pērt, sist (parasti ar kādu priekšmetu, piemēram, pātagu, siksnu). Sist (kādu, kāda ķermeņa daļu) tā, ka rodas zilumi; arī piekaut. Spēcīgi vairākkārt sist. Sist, pērt (ar driepi). Vairākkārt viegli sist. Sist (kādu) ar koku (parasti sodot). Sist (kādam), parasti ar ko smagu. Sist (dzīvnieku) ar pātagu, parasti dzenot (to) kādā virzienā. Sist (cilvēku) ar pātagu. Sist, pērt ar stibu. Sist ar elastīgu sitamo. Pērt (parasti ar vicu). Sviest, triekt (pret ko). Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) atsitas (pret ko), radot, piemēram, satricinājumu, bojājumu, ievainojumu. Teikt. Nonākt līdz kādai (parasti skaitliska lieluma) robežai. Par debess spīdekļiem šķietamā kustībā. Pēc kaut kā sniegties; mēģināt aizsniegt. Pilnveidojot savas spējas, zināšanas u. tml, iegūt (jaunu kvalitātes pakāpi). Uzdevums, nozīme, arī darbība (piemēram, kādai sistēmai). funkcija, uzdevums; nozīme. Paredzētā (piemēram, rīka, iekārtas, vielas) funkcija, darbība. Jēdzieniskais saturs, kas piemīt noteiktam skaņu kompleksam kā valodas vienībai. Seja. Cilvēka galvas priekšējā daļa no zoda līdz matu sākumam. Mute. Atvere galvas priekšpusē barības uzņemšanai, gaisa ievadīšanai vai izvadīšanai, skaņu veidošanai; mutes dobums. Skūpsts. Mute, skūpsts. Pieskāriens (kādam, kam) ar lūpām, paužot, piemēram, mīlestību, draudzību, cieņu. Malks dzerot. Malks, guldziens; klugata. Malks, guldziens. Malks. Malks, guldziens; paņēmiens. Šķidruma daudzums, ko var vienā reizē ieņemt mutē un norīt. Malks, ko skaļi norij. Malks (ūdens). Vieta, kur sākas upe, strauts. Upes izteka; sākums. Seja; sejas izteiksme. Seja; arī vaibsti. Seja; grimase; maska. Seja, purns, deguns. Deguns, seja, purns. Purns, purslas; deguns, ģīmis, seja. Cilvēks, kas ēd, kas patērē pārtiku. Cilvēks, kas ēd. Ēdājs; arī apgādājamais. Sprauga, atvere (ierīcē, būvē u. tml.). Atvērums, arī dobums (piemēram, priekšmetam, ierīcei). Kurtuve. Apkures ierīces (piemēram, plīts, krāsns) daļa, kurā dedzina kurināmo. Telpa, celtne, kurā atrodas apkures ierīces. Kurinātava. Runa; valoda. Tas, par ko runā, ko apspriež plašāks cilvēku kopums; arī valodas. Sarunas, baumas, tenkas. Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas (kas ātri izplatās); tenkas. Tenkas; pļāpas. Tenkas. Tenkas, baumas. tenka. Tenkas, klačas. Tenkas, tukšas runas. Tenkas, runas. Tenkas, baumas; arī meli. Baumas, tenkas, ko izplata ar nolūku aizskart kāda godu, aizvainot kādu. Pļāpas; tenkas. Nenopietna, nenozīmīga saruna; arī tenkas, tukšvārdība. Pļāpas, baumas. Pļāpas, tukšas runas. Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas, parasti par notikumiem, attiecībām sadzīvē; saruna, kurā izplatās šādas ziņas; arī baumas. Pļāpāšana, tenkošana. Kabatlakats. Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatlakats, kabatas lakats. Neliels plāna auduma gabals ar apstrādātām malām deguna, sejas slaucīšanai; kabatlakats. Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatdrāna, kabatas lakats. neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatlakats, kabatdrāna. kabatlakatiņš. mutautiņš, kabatlakats. mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar muti. Pūšamais mūzikas instruments. Kristiešu reliģiski sabiedriska kustība (18. un 19. gadsimtā), kuras pārstāvjiem raksturīga dievbijība, vienkāršība un pašaizliedzība; arī brāļu draudze. kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi; hernhūtisms; brāļu unitāte. Dzērājs; cilvēks, ar ko parasti kopā dzer. dzērājs; cilvēks, ar ko parasti kopā dzer. Graudzāļu dzimtas ģints ("Phalaroides syn. Digraphis, Thyphoides"), liels daudzgadīgs augs (slapjās vietās) ar vārpiņām kamolainā skarā, 1 suga. miežubrālis ("Phalaroides"). Pieaudzis brālis. Cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem. bēdubrālis. Cilvēki, kas ir savstarpēji cieši saistīti. Cilvēks, kam bieži neveicas. Neveiksminieks. Nelaimīgs cilvēks; arī neveiksmīgs cilvēks. Nelaimīgs cilvēks. Neveiklis, neveiksminieks. Cilvēks, kam nav vajadzīgās izveicības (piemēram, kādā darbā), cilvēks, kam (kas) neveicas, nepadodas. Slikts cilvēks. Līgavas vai līgavaiņa pavadonis kāzu ceremonijā. Cilvēks, kas kādu (retāk ko) pavada (1). Pļava nolīstā līdumā. Dabisko vai sēto zālaugu platība, kur zāli izmanto pļaušanai vai ganīšanai; zālājs (mēreni vēsā, nokrišņiem bagāta klimata joslās), kurā ir bieza lakstaugu (galvenokārt graudaugu) sega. Vienošanās kādā (parasti komerciālā) jautājumā. augstākā valsts pārstāvniecības institūcija ar, parasti konstitūcijā noteiktām, piemēram, varas, likumdošanas, funkcijām. Mazs puika. Mazs puika; poģis. Puisēns, mazs zēns. Mazs zēns. Bērns (parasti zēns); knēvelis; jaunāko klašu skolnieks. Bērns (parasti zēns); knauķis. Maza auguma cilvēks; arī mazs dzīvnieks. Bērns vai neliela auguma cilvēks, retāk dzīvnieks. Sīka auguma bērns. Nepilnīgs, sīks augumā, bet nejauks, uzstājīgs knēvelis. Algots darbinieks. Kalps, kalpone. Gājējs (2). Kalps, vaļinieks, laukstrādnieks. Algots laukstrādnieks. Kalps, laukstrādnieks, arī strādnieks laukos. kalps (parasti precējies). Kalpotājs (parasti muižā), kas kopa un apmācīja medību suņus, uzraudzīja tos medībās. piķieris. Sieviete, kuras vecums, parasti ievērojami, pārsniedz laulību vecumu un kura nav apprecējusies. Meita, kas ilgi paliek neprecēta, kas ir izvēlīga. Tāds, kas (ko) papildina; papildu. Tāds, kas tiek izmantots, organizēts, funkcionē, papildinot galveno, nozīmīgāko, arī sākotnējo. Cilvēks, kas ierodas (kur, kādā vietā) ar noteiktu nolūku. Cilvēks, kas apciemo (kādu). Apmeklētājs, ciemiņš, viesis. Viesis. Ciemiņš. Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur). Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. attēlojums (piemēram, zīmējums, glezna, skulptūra, fotouzņēmums). Glezna. Tēlotājas mākslas darbs, kas veidots ar glezniecības līdzekļiem. fotofilmas vai kinofilmas attēls, kura gaismas un ēnu laukumu attiecības atbilst to attiecībām uzņemtajā ainā. fotofilmas vai kinofilmas attēls, kura gaismas un ēnu laukumu attiecības ir pretējas to attiecībām uzņemtajā ainā. Paveikta darbība, rezultāts --> zīmēt (1); attēls uz plaknes, kas veidots, piemēram, ar zīmuli, ogli, tušu. Izdot (grāmatas, laikrakstus, žurnālus). Iespiest un laist klajā, publicēt (grāmatas, laikrakstus u.tml.). Izdot (3); publicēt; nodot (parasti iespieddarbu) lasītāju rīcībā. izdot iespieddarbus; arī publicēt. Radīt (skaņu). Izveidot, radīt (skaņu). Izprecināt. Izprecināt (parasti meitu). Izprecināt meitu. Panākt, ka apprecas, kļūst (kādam) par sievu (retāk kādai par vīru). izdot (meitu) pie vīra, izprecināt. izprecināt. Nosaukt vārdā, atklāt (biedru, līdzzinātāju u. tml.); nodot. Atklāt (cilvēku, kas vēlas palikt nemanāms, nezināms); padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu. Izlietot (naudu), samaksājot (par ko). Izdot, iztērēt (naudu). Izdot (parasti viegli) naudu. Iztērēt (parasti naudu). Izdot (visu naudu vai noteiktu tās daudzumu). Izdot (daudz vai visu, piemēram, naudu); nelietderīgi izdot. Jaunietis, kas ir tuvs, mīļš kādai sievietei. Nodot lietošanā par samaksu; izīrēt (parasti istabu). nodot lietošanā (uz laiku) pret maksu (piemēram, telpu, priekšmetu) Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas tālu (no kā); norāda uz stāvokli, kad (kas) ir attālinājies, attālināts (no kā). norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas tālu (no kā), ir attālinājies, attālināts (no kā). Tālu projām. Samērā lielā attālumā (atrasties, pastāvēt, norisēt). Norāda, ka (kas) atvirzās, attālinās (no kā). norāda, ka (kas) atvirzās, attālinās (no kā). Norāda, ka (kas) tiek atvirzīts, attālināts (no kā). norāda, ka (kas) tiek atvirzīts, attālināts (no kā). Norāda, ka skatiens ir vērsts kur tālāk, nost (no kā). norāda, ka skatiens ir vērsts kur tālāk, nost (no kā). Pastiprina verba priedēkļa aiz- nozīmi. pastiprina darbības vārda priedēkļu aiz-, pa-, at- u.c. nozīmes. Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu. lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu. Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā. lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā. Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, arī vēlēšanos ko novērst, izbeigt. Norāda, ka kas notiek, noris tālu (no kā, no kurienes). norāda, ka kas notiek, noris tālu (no kā, no kurienes). Pasludināt (likumu, pavēli u. tml.) par tādu, kas stājas spēkā un jāievēro. Oficiāli vienojoties, sastādīt, formulēt (piemēram, likumus, statūtus, saistības) un akceptēt (tos). Norāda uz stāvokli, kad (kāds laikposms) ir pagājis. norāda uz stāvokli, kad (kāds laikposms) ir pagājis. Izsniegt, izmaksāt (naudu no glabāšanas vietas, arī daļu no kādas summas). Iztērēt (naudu, parasti daudz), samaksāt (parasti dārgi). Dodot, parasti no rokas rokā, izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.). Nodot (personu) citas valsts vai personas rīcībā. Iedot citam, nepaturēt sev. Panākt, ka apprecas (ar kādu). Ražošanas procesā radušies pārpalikumi, ko var izlietot tālākai pārstrādei. Materiāls, viela u. tml., kas ir palicis pāri pēc kāda tehnoloģiska procesa. Tas, kas atlicis (pēc pārējā izlietošanas, izdošanas); pārpalikums. Atkritas, atkritumi. Atkritalas, atkritumi. Lietošanai nederīgas atliekas, paliekas (no kā). Atkritumi. Atkritumi, gruži. Atkritumi (1). Paliekas, pārpalikumi, atkritumi. Atbirumi, saslaukas. Saslaukas, gruži, dažādi atkritumi. Saslaukas, atkritumi. Tas (parasti gruži, atkritumi, atliekas), kas ir saslaucīts kopā. Saslaukas. Atkritumi, saslaukas. Sīki atkritumi, atliekas, pabiras (no kā). Gruži, netīrumi, drazas. Virkne, rinda. Vienā līnijā novietots vai novietojies (kā) kopums. Rinda. Rinda, virkne. Vienā līnijā izkārtots vai izkārtojies (cilvēku, dzīvnieku, priekšmetu u.tml.) kopums; rinda. Noteiktā secībā (parasti virknē) sastājušies cilvēki, kuri gaida savu kārtu (lai ko nopirktu, iegūtu u.tml.). Skaitļu, funkciju vai citu elementu virkne, kas sakārtota pēc noteiktas shēmas. Cits citam sekojošu elementu, skaitļu u. tml. kopums. Samērā liels (kā) daudzums. Daudzums, rinda, virkne. Samērā liels (kā) daudzums, skaits. Līnijā, virknē izkārtojies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums. Kā vieta (rindā, secībā), kā tiesības (rīkoties) saskaņā ar noteikto kārtību, secību. kā vieta (rindā, secībā), kā kārta (ko darīt, rīkoties); kārta (2). Kārta, reize (kādai darbībai); vieta (kā) secībā. Gara rinda; liels bars, daudzums. Bars, rinda. Teksta apstrādē - rindkopas pirmā rinda, ja tā parādās viena pati lappuses apakšā. Teksta daļa, kas ir uzrakstīta vai iespiesta vienā līnijā. Tekstapstrādē - pēdējā paragrāfa rindiņa, kas parādās viena pati nākamās lappuses augšā. Tekstu apstrādē - horizontāls lineārs rakstzīmju izvietojums displeja ekrānā vai izdrukā. Teksta rindu kopums (arī viena rinda), kurš parasti sākas ar atkāpi un kurā pausta teksta satura samērā patstāvīga daļa. Iedarbojoties (uz ko) kādā veidā, panākt, būt par cēloni, ka (tas) maina atrašanās vietu. Vest, pārvietot (ko) - par transportlīdzekļiem. pārvietot (ko) ar transportlīdzekli; pārvietot (ko) – par transportlīdzekli. Vedot (piemēram, preces ar transportlīdzekli), nogādāt (tās) uz citu vietu; nogādāt (piemēram, preces) uz citu vietu (par transportlīdzekli). Būt tādam, pa ko var nokļūt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml. būt tādam, kas atrodas noteiktā virzienā; būt tādam, pa kuru var nokļūt, izkļūt (kur). panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās, seko līdzi; arī vadīt (kādu). virzīt (transportlīdzekli, parasti kuģi, laivu), velkot vai braucot (ar to). Panākt, būt par cēloni, ka (darbība, process u. tml.) noris vēlamā veidā, rada vēlamo rezultātu; arī veicināt. Panākt, būt par cēloni, ka izraisās, aktivizējas (process, norise u. tml.), arī aktivizējas darbības, norises (kādā nozarē, jomā u. tml.). sekmēt procesa, darbības u. tml. norisi. veikt, īstenot (ko). Būt priekšgalā (piemēram, cilvēku grupai, valstiskai struktūrai); arī veikt darbības, lai (piemēram, pasākums) norisētu sekmīgi, (kāda sabiedriska sistēma) funkcionētu u. tml. vadīt (piemēram, saimniecību, pasākumu). Slēgt (ar kādu) laulību. Precēt (sievu). neaizkavēt, neierobežot, nepārtraukt (kā virzību, norisi). pieklājības forma, paziņojot klātesošajiem par nodomu ko darīt. pieklājības forma, paziņojot par nodomu ko darīt. atrasties (kam) cieši visapkārt; arī ierobežot (ko); ietvert (4). Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm. Atrasties (vairākās vai visās pusēs); ierobežot (1), iekļaut (1). Satvert (parasti ar roku), lai saturētu, pieturētu, arī lai novietotu, pārvietotu. Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko), panākt, ka (tas) nokļūst, atrodas, parasti rokā. saņemt, satvert no visām pusēm. Skaujot ietvert (rokās). par miglu, dūmiem, gaismu u. tml. Izraidīt (no skolas, organizācijas u. tml.), atņemot tiesības (tajā) atgriezties; atņemt tiesības piedalīties (kur), būt par (kā) dalībnieku. nosacīta līnija, kas nodala kādas valsts teritoriju; tas, kas veido šādu līniju. Josla, kas atrodas gar (kādas teritorijas, parasti valsts) robežu vai uz tās. Līnija, ar ko apzīmē (kādas teritorijas, parasti valsts) robežu; arī robežjosla (1). Šaura svītra (zīmēta, krāsota, griezta u. tml.). nosacīta līnija, kas šķir kādu teritoriju. tas (atšķirība, pazīme, laiks), kas nošķir divus pretstatus, parādības, priekšmetu grupas, laiku u.tml. Laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml., kas nošķir (dažādas parādības, vienas parādības dažādas pakāpes citu no citas). Augstākā (arī zemākā, pēdējā u.tml.) pieļaujamā pakāpe. Konstants lielums, kam neierobežoti tuvojas mainīgais lielums. paraugs, etalons, arī tips, marka (izstrādājumam, konstrukcijai u. tml). Tas, pēc kura veido, rada ko pilnīgi atbilstošu vai līdzīgu; raksturīgs, arī izmēģinājuma eksemplārs (piemēram, kādam ražojumam). Paraugs, modelis, kam atbilst (priekšmetu, parādību) kopums ar noteiktām īpašībām, pazīmēm; priekšmetu, parādību paveids ar noteiktām īpašībām, pazīmēm. Skulpturāls tēls; skulptūra. samazināts, precīzs (kāda priekšmeta) atveidojums. vienkāršots, shematizēts (kā) atveidojums. Rezultāts --> atveidot. Attēlojamais objekts tēlotājā mākslā; cilvēks, kas pozē māksliniekam. Modelis; cilvēks, kas nedabiski, neīsti izturas, izliekas. Apģērbu modeļu demonstrētājs. darbības, funkcionēšanas veids. palīgsistēma (kā pētīšanai); oriģināla objekta aizstājējs. Sākotnējais, vienkāršākais (kā vēlāk attīstīta) veidojums; kādas mašīnas, transportlīdzekļa u. tml. sākotnējais vai izmēģinājuma modelis. Paraugs, pēc kura masveidā izgatavo ko vienādu, citu citam līdzīgu. tāds, kas nav pilnīgi noteikts, precīzs. Tāds, kas nav precīzs. Gultne. Padziļinājums zemes virsmā, pa kuru plūst (piemēram, upes vai strauta) ūdens. Guļasvieta. Vieta, uz kuras guļ; mēbele, priekšmets, kas paredzēts, izmantojams gulēšanai. Gulta, guļasvieta. Guļasvieta ar maisu, kurā ir šāds pildījums. Guļasvieta (parasti nekārtīga, neuzkopta, netīra). Tā, ka tiek izmantots, organizēts, funkcionē, papildinot galveno, nozīmīgāko, arī sākotnējo. Turklāt; papildus. Piedevām. Norāda uz papildu informācijas pievienojumu iepriekš minētajam. turklāt, papildus. norāda uz papildu informācijas pievienojumu iepriekš minētajam; turklāt. lieto, pievienojot papildu informāciju iepriekš minētajam; turklāt. lieto, pievienojot ko iepriekš sacītajam; turklāt. Būt tādam, kurā ir ievietots (piemēram, raksts, daiļdarbs) - par preses izdevumiem. Padarīt zināmu, pieejamu (parasti iespieddarba veidā) daudziem cilvēkiem. Cilvēks, kas spēlē; tas, kas piedalās spēlē; spēles dalībnieks. Cilvēks, kas nodarbojas ar, parasti azarta, spēli. Profesionāls mūziķis. Cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu (piemēram, viesībās, ballēs), parasti par atlīdzību, bet nav profesionāls mūziķis. Tautas muzikants. Kuģa pavārs. Ēdienu gatavošanas speciālists. Meža izstrādē iegūtā produkcija (piemēram, baļķi, kluči). Kokmateriāli. Rūtu dzimtas ģints ("Phellodendron"), vasarzaļš divmāju krāšņumkoks ar biezu korķa slāni uz stumbra un zariem, ~10 sugu, Austrumāzija mērenajā un subtropu joslā. korķakoks. Divdīgļlapju klases rožu apakšklases olīvu rindas olīvu dzimtas ģints ("Olea"), mūžzaļš subtropu koks ar ēdamiem augļiem. olīvkoks. Divdīgļlapju klases dzimta ("Juglandaceae"), vasarzaļi koki, retumis krūmi, 7 ģintis, 58 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē riekstkokus, pterokārijas un kārijas. riekstkoks (1). Tūja ("Thuja") - ciprešu dzimtas mūžzaļš skuju koks vai krūms. Ciprešu dzimtas ģints ("Thuja"), mūžzaļš aromātisks skuju koks ar zvīņveida pretējām skujām; dzīvībaskoks. tūja; dzīvībaskoks. Sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma klase ("Pinopsida, Pinatae"), mūžzaļi, reti vasarzaļi koki un krūmi ar adatveida (skujām), retāk zvīņveida vai lentveida lapām. segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un skujām; skujkoks. Runga, nūja, stienis (piemēram, sišanai, rādīšanai). Samērā garš, no dzinumiem attīrīts paresns zars, no dzinumiem, zariem attīrīts tievs koka stumbrs. Resna, smaga nūja. CH~3~OH, indīga bezkrāsaina, caurspīdīga, šķidra viela ar etilspirta smaržu; metanols. metilspirts. Tāds, kas ir iegūts, izgatavots no koksnes, kokmateriāliem. izejviela, ko iegūst no nozāģētu koku stumbriem, retāk no zariem, saknēm. Soda veids - sitieni ar nūju, rīksti vai pātagu. Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsts pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml. Apaļkoki kā izejviela tālākai pārstrādei vai eksportam. Atzarots koka stumbrs vai tā nogrieznis. Zāģmateriāls, kas iegūts, garenvirzienā sazāģējot baļķi (apaļkoku) dažus centimetrus biezās plāksnēs. Dēlis. Kokmateriāls, ko iegūst, gaterī sazāģējot zāģbalķus to šķiedru garenvirzienā. Paresns koka stumbra nogrieznis (parasti neapstrādāts). Dižskābaržu dzimtas ģints ("Quercus"), koks ar tumši pelēku, kreveļainu mizu, daivainām lapām, sīkiem ziediem un augli - zīli. Olīvu dzimtas ģints ("Fraxinus"), vasarzaļš koks, retāk krūms ar gludu, zaļganpelēku mizu un plūksnainām, eliptiskām lapām. Sakarīgs vienkāršs grafs, kas nesatur ciklus; izmanto datu šķirošanas un meklēšanas procedūrās. Figūra, ko veido ar līnijām savienoti punkti un ko parasti izmanto, lai shematiski attēlotu kādu objektu vai norisi. Galvenais; nozīmīgākais. Tāds, kas atrodas centrā. Tāds, kas atrodas centrā; tāds, kas iziet no centra. nervu sistēmas daļa, ko veido galvas smadzenes un muguras smadzenes. Ar redzi uztverams (kā), parasti neskaidrs, veidols. Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos. Temats (1). Tas (piemēram, parādība, fakts, problēma, to kopums), ko aplūko, iztirzā, pētī (kādā tekstā, mākslas darbā, sarunā u. tml.); īss šāda aplūkojuma, iztirzājuma, pētījuma satura formulējums. Tas (piemēram, parādība, fakts, to kopums), kas ir izvēlēts mākslas darba veidošanai. Tēma (1). Melodisks veidojums, kas izsaka skaņdarba vai tā daļas pamatdomu un kas ir kodols skaņdarba muzikālajai attīstībai. Tāds, kam ir neparasti lieli apmēri, jauda; milzīgs. Tas (piemēram, fakts, izteikums, problēma), kam pievērstas domas, sarunas u. tml. Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana. Pārmērīga alkohola lietošana. Dzeršana. Pastāvīga un pārmērīga alkoholisku dzērienu lietošana. alkoholisms. alkoholisks dzēriens. Alkoholu saturošs šķidrums dzeršanai. Alkoholisks dzēriens. Organisku savienojumu grupa, kuru sastāvā ir ogleklis, ūdeņradis un skābeklis; spirti. Tāds, ko var dzert, dzeršanai derīgs. Dzēriens. Īpaši sagatavots šķidrums dzeršanai. Dzēriens (bērniem). putojošs alkoholisks dzēriens, ko parasti gatavo no miežu iesala un apiņiem. Alkoholisks dzēriens, ko parasti gatavo no ogu, augļu sulas. Stiprs, salds, aromātisks alkoholiskais dzēriens, ko gatavo no spirta, cukursīrupa, augļu vai augu esencēm. Rūgts stiprais alkoholiskais dzēriens, kura sastāvā ir drogu izvilkumi etilspirtā. Alkoholisks dzēriens, ko iegūst no raudzētas zilās agaves sulas. Degvīns. Degvīns; spirts. Brandvīns, degvīns. Degvīns, brandvīns. Stiprais alkoholiskais dzēriens - ar ūdeni atšķaidīts etilspirts. Degvīns, šņabis. Stiprs alkoholisks dzēriens (parasti degvīns). Ugunsdzēriens; degvīns. Īpašs degvīna sortiments. Rudzu degvīns; rudzu kandža. Degvīns, kandža. Rudzu degvīns. Kandža. Mājas apstākļos gatavots degvīna tipa alkoholisks dzēriens. Mājas apstākļos gatavots, parasti degvīna tipa, alkoholiskais dzēriens, kandža. Pašdarināts degvīns. Kandža; lēts alkoholisks dzēriens. alkohols; alkoholisms. Norāda uz noteiktu, iepriekš minētu laikposmu, laika momentu. Kādā no pagājušajiem brīžiem, neilgiem laikposmiem. Tolaik, toreiz, tajā brīdī. Kādā no pagājušajiem laikposmiem. Kādā no samērā sen pagājušajiem laikposmiem, laika momentiem. Attīstības, pārmaiņu virziens (piemēram, procesam, darbībai, uzskatam, idejai); tieksme (piemēram, uz kādu darbību, stāvokli). Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko). Tieksme, tendence (piemēram, uz kādu darbību, stāvokli). Vēlēšanās (noteikti, arī kategoriski izpausta) iegūt (ko). vēlēšanās iegūt (ko), prasība, lai (kāds) veiktu noteiktu darbu, uzdevumu. Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un izsaka maksātspējīgo pircēju vajadzības (pēc kādas noteiktas preces vai preču grupas). Uzrunāt (kādu), izsakot jautājumu. Uzrunāt; arī sveicināt. Uzrunāt. Uzrunāt (1). Sakot ko, vērsties (pie kāda); vērsties (pie kāda), izsakot noteiktu vārdu, vārdu savienojumu (šās) personas apzīmēšanai. slimniece Cilvēks, kas slimo. Slimnīca (parasti karavīriem). Medicīnas iestāde stacionārai slimnieku ārstēšanai. Agrāk slimnīca slimniekiem ar lipīgām slimībām, īpaši ar lepru; mēra nams. Privāta slimnīca vai ambulatoriska ārstniecības iestāde. Ārstniecības iestāde, kurā stacionāro slimnieku ārstēšana saistīta ar zinātnisko un pedagoģisko darbību. slimnīca, kurā ārstēšana ir saistīta ar medicīnas institūtu mācību un zinātnisko darbību. Tāds, kas vērsts, atrodas garenvirzienā. Gareniski. Attālums no viena gala līdz otram. Ilgums no sākuma līdz beigām (kādam laika posmam, norisei). Laika posms no (kā) sākuma līdz beigām. Apjoms (piemēram, tekstam). lielums, apmērs. Lielums, ko raksturo augstums, garums, platums, tilpums. Lielums, ko konstatē mērījot. Īpašība, īpašību kopums, ko izsaka noteiktās mērvienībās, raksturo skaitliski. Iepriekš; senāk. Kādu laiku pirms kā cita. Iepriekš. Pirmīt. Tikko, nesen pagājušajā laikposmā; agrāk; iepriekš. norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis; norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis. Laicīgi, laikus; iepriekš. Pārākā pakāpe --> agri. Agrāk, pirms parastā laika. Agrāk, pirms parastā laika; laikāk. Pārākā pakāpe --> vēlu. saka, lai izteiktu apgalvojumu par ko, kas noteikti notiks. saka, lai izteiktu apgalvojumu par ko, kas noteikti ir, būs, notiks. Norobežot, atšķirt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas). Atrodoties (kam) visapkārt, nodalīt, norobežot. Norobežot (parasti telpu, platību no citas telpas, platības); atdalīt (2). Izveidojot robežu, nošķirt, nodalīt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas). Norobežot, nodalīt (parasti platību, telpu ar sētu, sienu u. tml.). Atrodoties (kam) priekšā, apkārt, norobežot, atdalīt (to no kā cita). Nožogot. Norobežot ar žogu. Samazinot pakļaut noteiktai normai (skaitu, daudzumu, apjomu u. tml.). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst, parasti ievērojami, vājāks. Apturēt (kā) izplatību; pavājināt, samazināt (kā norisi, darbību). Saistot ar nosacījumiem, prasībām, neļaut brīvi izpausties. Pārtraukt (norisi, procesu). Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk intensīvs. ikviens attīstības process, likumsakarība dabā. Viss, kas eksistē, bet nav cilvēka radīts; apkārtējās vides parādību kopums (reljefs, klimats, augu un dzīvnieku valsts u. tml.), kas radies bez cilvēka līdzdalības. attīstības gaita, process un likumsakarības cilvēku sabiedrībā; secīgu faktu un notikumu kopums. pagātne (1); pagātnes notikumi, kas saglabājušies cilvēku atmiņā. zinātne par kā attīstības gaitu, procesu un likumsakarībām cilvēku sabiedrībā; attiecīgais mācību priekšmets. Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas; mācību priekšmets. Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas; mācību priekšmets, mācībpriekšmets. Paveikta darbība, rezultāts --> atraidīt (1); noraidījums. Paveikta darbība, rezultāts --> raidīt(1). Paveikta darbība, rezultāts --> izraidīt. Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt (1); radio, televīzijas raidījums (parasti no notikuma vietas). pārraide (radio, televīzijā); paveikta darbība, rezultāts --> raidīt(3). Tematisks, noteiktam laikam paredzēts radiofonisks raidījums. Stereofonisks radioraidījums. Radiofonijā, televīzijā - tieša, sinhrona pārraide (no studijas, koncertzāles, stadiona u.tml.), neizmantojot agrāku ierakstu datu nesējā. tiešraide. Vienreizēja paveikta darbība --> mest (1; 2). Vienreizēja paveikta darbība --> sviest (1); metiens (1). metiens, grūdiens, sitiens u. tml., ar kuru panāk (priekšmeta) kustību kādā virzienā; paveikta darbība, rezultāts --> raidīt(2). Strauja, spēcīga kustība, lai ko atvirzītu no sevis vai pavērstu noteiktā virzienā. Vienreizēja paveikta darbība --> sist(2); skaņa, ko rada šāda darbība. Sajūsmināt, valdzināt (parasti par literatūru, mākslu). Būt par cēloni tam, ka (kas kādu) pārņem, ļoti ietekmē, iespaido, rada aizrautību. Apprecēt. Ņemt (kādu) par sievu, par vīru. Apprecēt (parasti sievieti). Uzņemt aktīvajā karadienestā pilsoņus, kas sasnieguši noteiktu vecumu; arī mobilizēt. Iesaukt (rezervistus) aktīvajā karadienestā (parasti kara draudu gadījumā vai kara laikā). Iesaukt (aktīvajā karadienestā). Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā. Atņemt (uz neilgu laiku) personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju). Apcietināt, arestēt; vardarbīgi atņemt (kādam) brīvību. Apcietināt; arī sagūstīt. apcietināt. Atņemt brīvību uz neilgu laiku (aizdomās turētai personai) līdz apcietināšanas sankcijai vai atbrīvošanai. Iegūt, panākt, ka iegūst sev (ko patīkamu, derīgu); aizgūt, arī piesavināties (ko). Apgūt, iemācīties, arī pārņemt. Tvert (parasti ar roku), lai dabūtu, iegūtu, turētu, arī lai novietotu, pārvietotu. Nozagt, piesavināties. Nozagt (ko tādu, kam ir neliela vērtība). Nozagt. Nozagt, paņemt bez atļaujas. Zogot iegūt, piesavināties. Nelikumīgi, arī vardarbīgi iegūt (ko) savā īpašumā, rīcībā. piesavināties; nozagt. Psihisku norišu kopums, kuras izpaužas motivētā, mērķtiecīgā, apzinātā darbībā, pārvarot kādas grūtības. Griba. Iekšējais, dziļākais, garīgais saturs; galvenās (cilvēka) rakstura īpašības un dotības. Psihisko īpašību kopums, kas nosaka indivīda attieksmi pret apkārtni, reakciju uz dažādām parādībām; raksturs. Rakstura, personības iezīmju kopums; arī raksturs. Indivīda būtiskāko, stabilāko psihisko īpašību, arī paradumu kopums, kas nosaka tā attieksmi pret citiem cilvēkiem, sabiedrību un atspoguļojas noteiktā izturēšanās veidā un rīcībā dažādās dzīves situācijās. Untums. Nepamatota, pēkšņa vēlēšanās, iegriba; untums. Kaprīze, untums, arī nepaklausība, nerātnība, aušība. Nepamatota, pēkšņa vēlēšanās, iegriba; kaprīze. Untumi, kaprīzes; stūrgalvja ietiepība, bērna dusmas. tēls (parasti daiļdarbā, muzikāli dramatiskā darbā). Tēls (parasti daiļdarbā, muzikāli dramatiskā darbā). Mākslā - cilvēka tēls ar spilgtām, labi uztveramām īpašībām, pazīmēm. Mākslā - specifisks, vispārināts (īstenības parādības, objekta u. tml.) atspoguļojums. Galveno, raksturīgo (piemēram, parādības, norises, priekšmeta) īpašību, pazīmju kopums. Veids, paveids. noteiktu parādību, priekšmetu, organismu, procesu u. tml. kategorija, kam piemīt kopīgas īpašības, pazīmes. Kādai augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota vienība, kurā parasti ietilpst parādības, priekšmeti ar mazliet atšķirīgām pazīmēm. Sarkans, necaurspīdīgs šķidrums, kas cirkulē cilvēka un dzīvnieku asinsrites sistēmā, pārnēsā organismā skābekli, ogļskābo gāzi, barības vielas, vielmaiņas galaproduktus un veic aizsargfunkcijas. Asinis. Izcelšanās, ar to saistīta piederība pie kādas tautas, šķiras u. tml. Cilvēka daba; arī temperaments. Noturīgs likumsakarīgi saistītu personības individuālo īpašību kopums, kas cilvēka attiecībās ar ārējo pasauli raksturo galvenokārt psihisko norišu dinamikas savdabību. Pelēkzils minerāls; dzelzs oksīds, sarkanā dzelzs rūda. hematīts, pelēkzils minerāls. Planētas cietās garozas homogēna sastāvdaļa, kas rodas fizikāli ķīmisku procesu rezultātā. Organisma vispārēja smaga saindēšanās, kuras cēlonis ir strutas radošo mikroorganismu un to toksīnu cirkulācija asinīs un limfā. Spēja pareizi uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus. Organizācija, kurā ietilpst personas ar kopējiem politiskās, ideoloģiskās, profesionālās u. tml. darbības mērķiem. Līgumiska (valstu) savienība kopīgai politiskai starptautiskai rīcībai. Valstu, grupu, ģimeņu utt. savienība, kas noformēta ar līgumu stabiliem sakariem noteiktu interešu jomā. apvienība, kurā ietilpst biedrības, organizācijas. no vairākām pavalstīm sastāvoša valsts, kurai ir vienota centrālā pārvalde, bruņotie spēki u.tml., vienlaikus saglabājot pavalstu relatīvu patstāvību. Apvienība, asociācija (ko veido organizācijas, biedrības). Suverēnu valstu savienība, kas parasti izveidota uz starptautiska līguma pamata. Apvienība (piemēram, starp valstīm, organizācijām) kopīgai rīcībai. Parādību kopa, grupa, sakārtojums. samērā patstāvīgs kopums (kādas sistēmas daļa). Vispārīgs jēdziens (dažādās zinātnes nozarēs), kas atspoguļo priekšmetu, parādību grupas, klases, kā arī priekšmetu, parādību vispārīgākās, būtiskākās pazīmes; priekšmetu, parādību grupas vispārīga pazīme. Paveikta darbība, rezultāts --> sakārtot(2). Īstenības atspoguļojumu sakarība, kas rodas, ja kāds atspoguļojums ierosina citus. Vienkāršu molekulu vai jonu apvienošanās sarežģītākās molekulās (vai jonos), nemainot vielu ķīmisko dabu. Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība. Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība; sakarība. Spēks, ar kuru ķermenis Zemes (debess ķermeņa) gravitācijas lauka ietekmē iedarbojas uz balstu vai piekari. Fizikāls lielums, ar ko raksturo ķermeņa inerci un spēju reaģēt uz gravitācijas lauku vai to radīt. Vispārināta īpašība --> smags (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī masa (1). Masa (1). fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu mijiedarbību, kurā tie iegūst paātrinājumu vai deformējas. Vispāratzīta nozīme, ietekme; vispāratzītas spējas, prasme, uzskatu pareizība. Gravitācijas spēka, arī inerces spēka izpausme, arī iedarbība. Saistīts ar kolektīvu, tam raksturīgs; arī kopīgs, kopējs. Kopīgs, kopējs, vispārīgs, vispārējs; sakrāts. Cilvēku grupa, ko saista kopīga darbība, kontaktu pastāvīgums, kopīgs uzdevums (parasti vienā un tajā pašā uzņēmumā, iestādē). Kopējām interesēm apvienota personu grupa. Kopīgs (4). Tāds, kas piemīt vairākiem vai daudziem, attiecas uz vairākiem vai daudziem. Tāds, kas pieder vairākiem vai daudziem. Tāds, ko izmanto vairāki vai daudzi. Kopīgs, kolektīvi izmantojams. Tāds, ko veic, dara, veido vairāki vai daudzi. Cilvēks, kas ar redzi uztver (kādu darbību, notikumu). Cilvēks, kas skatās (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu). Amatpersona, kas vada (piemēram, valsts iestādi, organizāciju, biedrību). Vadītājs (sanāksmē, sapulcē u. tml.). Skatītāju, lasītāju, sarīkojuma apmeklētāju kopums. Palīgprogramma, kas lietotājam ļauj redzēt attēlu un dokumentu datņu saturu, neizmantojot programmu, ar kuru šīs datnes izveidotas (angļu "viewer"). Audzinātājs, skolotājs, augstākās vai vidējās speciālās mācību iestādes pasniedzējs; pedagoģijas speciālists. Izcils speciālists (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē), no kura mācās, kuram ir daudz sekotāju, viņa darba turpinātāju. Parādīties, izveidoties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi). Rasties, izveidoties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi). Bioloģiski veidoties, pilnīgi attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām). Rasties un izpausties (par fizioloģiskām norisēm, slimībām, psihisku stāvokli). Kļūt izjūtamam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi). Rasties, izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Sākt eksistēt, pakāpeniski veidoties (kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā) - par parādībām dabā, sabiedrībā, cilvēka prātā. cilvēks attiecībā pret tam piederošu dzīvnieku. vīrietis, kura rīcībā ir nodota kāda (parasti dienesta) telpa. Vispāri (1). Pāri visai (kā) virsmai, uz visas (kā) virsmas. Norāda uz darbības, īpašības pilnīgu noliegumu. Nekādā ziņā, nekādos apstākļos; arī nemaz (2). Vispārināti, apvienojoši aplūkojot; vispār; visumā. Visumā, kopumā. Vispārināti, apvienojoši aplūkojot; kopumā; visumā. Vispār (1). Vispārināti, apvienojoši aplūkojot; vispār; kopumā. It nemaz, nepavisam. It nemaz; ne mazākā mērā. Aktīva darbība, rosīga, enerģiska rīcība; rosme. Pasākumi, aktīvu darbību virkne ar noteiktu mērķi. Reakcijas spēja; aktīva darbība. Vispārināta īpašība --> atsaucīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienaldzība, darbīguma un enerģijas trūkums; neaktivitāte. Darbošanās kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē. Pasākumu, darbību kopums, kas veicams ilgākā laika posmā, darbojoties kādā (parasti ar sabiedrisko, kultūras dzīvi saistītā) nozarē; darbība (3). Piemērot, pielāgot. Izveidot (ko) atbilstoši izmantošanas mērķim, apstākļiem. Padarīt atbilstošu (piemēram, apstākļiem, iespējām); pielāgot (3). Izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas. Izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas; pielāgot (2). Pielāgot (kā cita formai, krāsai). Pārbaudīt (kā) lieluma, formas atbilstību (kam citam), piemēram, pieliekot klāt, uzvelkot virsū. Pārbaudīt (kā) lieluma, formas atbilstību (kam citam), piemēram, pieliekot klāt, uzvelkot virsū; piemērīt (1). Kustības virzienam perpendikulāri vērsts spēks, ar kuru šķidrums vai gāze darbojas uz ķermeni, kas tajā kustas. Ķermeņu vispārīga fizikāla īpašība savstarpēji pievilkties ar spēkiem, kas atkarīgi no to masām un savstarpējā attāluma. Spēks, spēja (cilvēkam). spēja (cilvēkam vai dzīvniekam) veikt fiziskas darbības, kustības; fiziska spēja (cilvēkam) veikt kādu darbību, uzdevumu. Spēks, arī ātrums (darbībai, norisei); augsta (darbības, norises) izpausmes pakāpe. fiziska iedarbība, ietekmēšana; arī vardarbība. Jebkura darbība, ko veic kāda persona ar nodomu vai nejauši, pakļaujot citu personu vardarbības aktam. Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot). īpašību kopums, kas nodrošina psihiskas norises, to izpausmi. juridisks (kā) iedarbīgums; tas, kas ir saistīts ar likuma (1) ievērošanu un obligātu izpildi. iespēja, vara (piemēram, ko noteikt, rīkot); spēja ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko), radīt iespaidu. tas, kas ir par cēloni, pamatu (darbībai, norisei u. tml.); tas, kas veicina (darbību, norisi u. tml.). sabiedrības daļa, kas atšķiras ar kādu raksturīgu īpašību, pazīmi, savas darbības, centienu virzienu. vairāki cilvēki, kurus apvieno kas kopīgs (piemēram, darbs, intereses, mērķi); kāda cilvēku kopuma, organizācijas u. tml. sīkāka nodaļa. karavīru kopums, kas ir izveidots noteiktai darbībai, veic noteiktas darbības. Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi). Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust un padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi); izrādīt (2). Ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt saprast (piemēram, domu, atziņu). Tēlot, atspoguļot (ko mākslas darbā). Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst zināms, saprotams, atklājas, tiek pierādīts. Dot vai ļaut apskatīt, skatoties iepazīt (ko); rādot padarīt (ko) redzamu, saskatāmu. Likt, novietot (ko) tā, ka (kāds) var uztvert (to) ar redzi, radīt (kādam) iespēju uztvert (ko) ar redzi; vērst (kāda) uzmanību (uz ko redzamu). Parādīt (skatuves mākslas darbu vai kinofilmu) skatītājiem. Dot iespēju iepazīt, noskatīties (skatuves mākslas darbu vai kinofilmu); izrādīt (3). tāds, kas pastāv, eksistē, arī atrodas (kāda) rīcībā. tāds, kura īstenošanās ir varbūtīga, nav noteikta. Tāds, kura pastāvēšana ir iespējama; iespējams. Tāds, kas var būt, notikt, realizēties; varbūtisks. tāds, kas varētu būt. lieto, lai norādītu, ka apgalvojums nav drošs; varbūt. Lieto, lai norādītu, ka izteikuma saturs nav drošs; droši vien, acīmredzot. Lieto, lai norādītu, ka izteikuma saturs nav drošs. iespējams, laikam gan. cik vien spēj, var. cik vien spēj, var; iespējami. Fiziska vai intelektuāla darbība (parasti uzņēmumā vai iestādē noteiktā amatā), par kuru cilvēks saņem samaksu. Darbs. iestāde, institūcija, kas veic kādus speciālus uzdevumus, pienākumus. Karadienests; pasākumu, pienākumu kopums, kas saistīti ar karadienestu. Valsts dienesta veids: karaklausības pienākuma izpilde. Dziedātājs, kas izpilda dziesmas sākumu, uzsāk dziedājumu, dziedāšanu, kurai pievienojas pārējie dziedātāji. Priekšdziedātājs. Cilvēks, kas dzied, kam patīk dziedāt; dalībnieks (korī, vokālajā ansamblī). Uzņēmējs, komersants, veikalnieks. Komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība). Persona, kas veic uzņēmējdarbību, vada sev piederošu uzņēmumu. Tāds, kas ir pieejams daudziem vai visiem; tāds, kur var piedalīties daudzi vai visi; tāds, kas attiecas uz daudziem vai visiem. Tāds, kas netiek slēpts no citiem cilvēkiem (piemēram, par darbību, norisi). Tāds, kas ir paredzēts, organizēts kādiem sabiedriskiem, parasti atpūtas, izklaidēšanās, pasākumiem. tāds, ko lieto vairāki vai daudzi. Veidoties, rasties (par psihiskiem stāvokļiem, domām, idejām u. tml.). Tiekot organizētam, dibinātam, rasties, attīstīties (piemēram, par kolektīvu, sabiedrisku institūtu); rasties sabiedrībā, cilvēku grupā. Negaidīti rasties, izveidoties (par parādībām dabā). Negaidīti rasties, parādīties, parasti (kam) negatīvam (par parādībām sabiedrībā). Negaidīti rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām. Rasties. Rasties, attīstīties, parasti pakāpeniski, kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā (par parādībām dabā). Par parādībām dabā. Rasties, kļūt intensīvākam, aktivizēties (par psihisku stāvokli, domām, idejām). Atraisīties no sastinguma, atdzīvoties (par norisēm dabā). Iesākties no jauna, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā); atmosties (2). Iesākties no jauna, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā); pamosties (2); atmosties (2). Kļūt atkal jūtamam, aktivizēties (par psihiskām norisēm). Kļūt jūtamam, aktivizēties (par psihisku stāvokli); atmosties (3). Pamosties. Pāriet no miega stāvokļa nomoda stāvoklī. Pāriet no miega stāvokļa nomoda stāvoklī; pamosties (1). Pakāpeniski sākties, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā). Pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par kādu stāvokli, cilvēku attiecībām, arī sabiedriskām parādībām); arī rasties (4). Pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); arī rasties (3). Izveidoties, rasties (par kādu parādību, procesu u. tml.). izraisīties (par psihisku stāvokli). Pieņemt lēmumu (ko darīt). Spriežot, apsverot, pārdomājot nolemt (ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst par ko, dara ko, arī nonāk kādā vidē; būt par cēloni, ka realizējas, notiek (kas iepriekš noteikts). Noteikt, nospriest, nolemt, ka (kas, piemēram, kārtība) tiks ieviests, ievērots. Pieņemt lēmumu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.). Atklāt, novērtēt (kā) patieso vērtību, nozīmi. Konstatēt (kā materiālo, skaitlisko vērtību). Rūpīgi pārdomāt, arī vērtēt. Veidot noteiktu spriedumu, atziņu, secinājumu par kā (piem., par cilvēka, tā spēju, priekšmeta, vietas, telpas, norises) atbilstību vai neatbilstību noteiktām prasībām, to līmenim. Vērtējot atzīt (kādu) par tādu, kam piemīt vai nepiemīt noteiktām prasībām atbilstošas īpašības, spējas, zināšanas u. tml. Noteikt (kā materiālo vērtību). Tāds, kas nav slēpts, maskēts; tāds, kas neslēpjas, nemaskējas; neslēpts. Darbības norises gaitā mainot apstākļus, mainoties apstākļiem, sākt pastāvēt, dzīvot, darboties (citos apstākļos, citā vidē); nonākt (3). Darbības, norises gaitā mainoties apstākļiem, mainot apstākļus, sākt darboties, pastāvēt, dzīvot (citos apstākļos, citā vidē); nokļūt (2). Nonākt kādā situācijā vai stāvoklī. Sasniegt bioloģisko vai lietošanas gatavību (par augiem, to daļām). Nogatavoties. Nošķirties (no kā), zaudēt saistību (ar ko), atvirzīties nost. Atdalīties. Piebilst. Īsi pateikt (ko), papildinot, precizējot iepriekš teikto. Pateikt (ko), papildinot iepriekš teikto; piebilst. Pateikt (ko), parasti papildinot iepriekš teikto; piebilst. Runājot, parasti īsi, izpaust, darīt zināmu (ko). Pašreizējais laikposms, pašreizējais laikmets. Pašreizējais laikposms. Pašreizējais laikposms; arī tagadne, mūsdienas. Tagadne (1). Tagadne. Laiks, laikposms, kas ir pašreiz, tagad; šāda laika, laikposma apstākļu kopums. Saistīts ar pašreizējo (mūsdienu) laikmetu, laikposmu, tam raksturīgs; mūsdienīgs. Saistīts ar šādu laikposmu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv šajā laikposmā. Stāvoklis, kad paliek bez (tuvinieka, drauga u. tml.) pēc (tā) nāves, arī pēc šķiršanās (no tā). Neiegūti, nelietderīgi iztērēti līdzekļi (2); rezultāts --> zaudēt (4). Stāvoklis, kad trūkst (kādas ķermeņa daļas), izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis); rezultāts --> zaudēt (2). Rezultāts --> zust (4). Rezultāts --> bojāt (1). paveikta darbība, rezultāts --> kaitēt (1); ar (parasti neapzinātu) rīcību, izturēšanos nodarīts ļaunums (kam). Kaitējums (1); arī zaudējums; bojājums. Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (saules, vēja, lietus ietekmē). Izlase. Īpaši izraudzītu (piemēram, kvalificētāko, atbilstošāko) cilvēku grupa (parasti sportā). Darbība --> atlasīt (1); atlasīšana. Kaut kā piemērota, atbilstoša izraudzīšanās; kopums, no kura iespējams izvēlēties; tas, kas no kāda kopuma izraudzīts; darbība, process, arī rezultāts --> izvēlēties (1). viens no dzīvās dabas attīstības faktoriem - dzīves apstākļiem labāk piemēroto indivīdu izdzīvošana un vairošanās un mazāk piemēroto indivīdu bojāeja. Īpaši izraudzītu priekšmetu, parādību grupa (piemēram, izmantošanai, pētīšanai, novērošanai); piemērotā, atbilstošā izraudzīšanās. Noteiktiem vides apstākļiem vislabāk pielāgoto formu izdzīvošana, nodrošinot maksimālu dzīvotspējīgo pēcnācēju skaitu. Ilgāku laiku, daudz skatīties; pilnīgi apskatīt. Vērst skatienu (kur, uz ko). Būt kādā noteiktā izskatā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Likties, šķist. Šķist. Radīt priekšstatu, sajūtu, ka piemīt (kāda īpašība, pazīme u. tml.). Radīt priekšstatu, sajūtu, ka piemīt (kāda īpašība, pazīme u. tml.); likties 2(1). Šķist (1). Šķist, likties. Likties līdzīgam, līdzināties (kam). Pēc izskata atgādināt (ko), būt līdzīgam (kam). Būt līdzīgam (kam), atgādināt (ko). Būt pēc rakstura vai ārējā izskata līdzīgam (kādam no tuviniekiem). Būt (pēc rakstura vai ārējā izskata) līdzīgam (kādam no tuviniekiem). Līdzināties (parasti kādam no vecākiem), pārņemt (viņa) īpašības. Lieto saitiņas funkcijā, lai norādītu, parasti teikuma priekšmeta un izteicēja, sintaktisko sakaru. Sporta spēle starp diviem sportistiem vai divām komandām; vienreizēja sacensība starp, parasti divām, komandām. Sievišķā dzimuma prostitūta, kas savus pakalpojumus piedāvā uz ielas. Prostitūta. prostitūta. Tas, ar ko aizraujas. Tas, ar ko nodarbojas, aizraujas (brīvajā laikā); vaļasprieks. Nodarbošanās, nozare, kam pievērš sevišķu uzmanību. Tas, ar ko nodarbojas, aizraujas (brīvajā laikā). vaļasprieks. Intīmservisa firma, telpas, kur prostitūtas sniedz savus pakalpojumus. Publiskais nams - prostitūcijas uzņēmums. publiskais nams. prostitūcijas uzņēmums. publiskais nams; prostitūcijas uzņēmums. Pozitīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis, izteikta labsajūta, gatavība aktīvai rīcībai un ko parasti izraisa realizēti uzdevumi, sasniegti mērķi, labvēlīgs apstākļu kopums, veiksme. Prieks, arī laime. Līksme (1). Prieks, jautrība, pacilātība. Vispārināta īpašība --> līksms (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; līksme (1). Liels prieks, arī sajūsma. Dziļš prieks. Nodarbība, pasākums, kura mērķis ir izklaidēšanās, patīkama aktīva atpūta. Līksme (2). Priecīgs, jautrs pasākums (piemēram, svētki), kas izraisa pacilātību. Izpriecas. Tas (notikums, parādība, apstāklis u. tml), kas izraisa šādu emocionālu stāvokli, arī apmierinājumu, labsajūtu. Emocionāls stāvoklis, ko izraisa, piemēram, nelaime, zaudējums. Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, neapmierinātība, sašutums, niknums. Atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Atrasties guļus stāvoklī; arī bezdarbībā gulšņāt. Atrasties, būt novietotam (kur) - par priekšmetiem. Kopoties, izdarīt dzimumaktu. Nodarboties ar seksu. Izdarīt dzimumaktu. Mīlēties, veikt dzimumaktu. Veikt dzimumaktu. Stāties dzimumattiecībās (ar kādu). Mīlēties; nodarboties ar seksu. Veikt seksuālo aktu. Saistīties dzimumattiecībās. Veikt (ar patiku) dzimumaktu. Veikt dzimumaktus. Stāties dzimumsakaros. Veikt dzimumaktu; nodarboties ar seksu. Izdarīt ar kādu dzimumaktu. veikt dzimumaktu; kopoties. Vairākkārt iesnausties un atmosties; arī snaust. Atrasties nedziļā, parasti īslaicīgā, miegā; atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu. Pagulēt (parasti par bērnu). Neilgu laiku būt aizmigušam. Pagulēt (1). Neilgu laiku atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Pagulēt (2). Neilgu laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī. Būt slimam un atrasties guļus stāvoklī. Neilgu laiku būt, atrasties (kur) neizlietotam, neizmantotam, neskartam (par priekšmetiem). Pagulēt (3). Snaust (parasti sēžot). Ilgi vai vairākkārt atrasties guļus stāvoklī. Būt apbedītam; gulēt kapā. Būt apglabātam (kapā). Būt mierīgam, rāmam, arī būt sastingušam (par parādībām dabā). Būt mierīgam, rāmam, arī sastingušam (par parādībām dabā). Būt mierīgam, klusam, būt tādam, kurā nav pārmaiņu (par parādībām dabā). Gulēt, slinkot. Atgulties, lai atpūstos (parasti uz neilgu laiku). Būt slimam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). robežsargs. Robežsardzes dienesta darbinieks. Karavīrs. cilvēks, kurš dzīvo blakus īpašumā un ar kura īpašumu veidojas kopīga robeža; kaimiņš. Cilvēks, kas dzīvo blakus vai netālu (mājā, dzīvoklī, istabā u. tml.); cilvēks, kas dzīvo samērā tuvu. Cilvēks, kas dzīvo pie (kā) robežas, cilvēks, kas dzīvo robežjoslā. Internetā ievadīta un pēc noteiktas adreses atrodama elektroniska informācija (par uzņēmumu, organizāciju, cilvēku u.tml.). tīmekļa lapa vai savstarpēji saistītas tīmekļa lapas, kas atrodas vienā domēnadresē, parasti ir veltīta vienai tēmai un to uztur viena persona vai organizācija Sliežu ceļš, pa kuru noris vilcienu kustība. Divas šādas paralēlas sijas, ko nostiprina uz gulšņiem un kas veido vilcienu, tramvaju, vagonešu, celtņu ceļu. Transporta veids - pasažieru un kravu pārvadāšana pa sliežu ceļiem; organizācija, kas kārto šādu pārvadāšanu. Nozare, kas ietver kravu un pasažieru pārvadāšanu; kravu un pasažieru pārvadāšanas sistēma. Gundegu dzimtas ģints ("Trollius"), daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem un stāvu, dobu stublāju, ~30 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga. saulpurene. no paniņām neatdalīts sviests, ko ēda kopā ar vārītiem kartupeļiem. baltais sviests. Piena produkts, kam ir liela tauku koncentrācija. Uzturlīdzeklis ēdiena gatavošanai; izstrādājums, kas sagatavots ēšanai. Bezjēdzība, pilnīga aplamība. Nepareiza rīcība, attieksme; kļūda, muļķība. Runa, rīcība ar muļķīgu, bieži apkaunojošu, aizskarošu raksturu. Dumjam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība; izteikums ar muļķīgu saturu. Muļķīga, nenopietna rīcība, runa. Dumjība (2). Muļķība; bezjēdzība. Izturēšanās, rīcība, runa, kurā izpaužas nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts. Muļķīga, arī aizskaroša izturēšanās, rīcība, runa. Muļķība. Izturēšanās, rīcība, runa, arī doma, izteikums, kurā izpaužas garīga aprobežotība, nespēja aptvert, saprast; arī muļķība (2). Stulbība (2). Kas neveiksmīgs, nekvalitatīvs, nesakārtots; arī stulbums. Sulīgs auglis ar daudzām sēklām; arī jebkurš mazs, samērā sulīgs auglis (piemēram, kaulenis). Segsēkļu zieda veidojums, kurš attīstās pēc zieda apaugļošanās un kurā attīstās sēklas; dažu šādu augu sulīgs, ēdams veidojums. Šo ogulāju ogas. Šī auga auglis. Šī auga oga. Šī krūma oga. Pīlādža auglis. Šī auga oga. Nāve, miršana; iznīkšana, izbeigšanās. Tā, ka iznīkst, izbeidzas, arī mirst u. tml. Šāda būtne, kas ir vai ir bijusi saistīta laulības attiecībās, arī dzimumattiecībās. Sieva. Precēta sieviete attiecībā pret savu vīru; dzīvesbiedre. Sieva (1). Laulātā sieva. sieva. Olis. Neliels, gluds, noapaļots akmens. Pauti. Vīrieša sēklinieks. Vīrieša vai dzīvnieku tēviņa pāra dzimumorgāns (sēklinieks), kurā veidojas spermatozoīdi. Vīrišķais, parasti pāra, dzimumorgāns (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kurā veidojas spermatozoīdi. Sēklinieks. Lieto apsaukājoties. Aizrādījums, aizliegums. No organismiem ārējā vidē izvadīta olšūna ar ārējiem apvalkiem (tārpiem, gliemjiem, kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem, putniem un dējējzīdītājiem). Sievišķā dzimumšūna, no kuras ar apaugļošanas vai bez tās attīstās jauns organisms. Šāda putnu olšūna kā pārtikas produkts. Reliģiska drāma viduslaiku Spānijā; to uzveda ielās un laukumos. Luga, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa. Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši; arī veiksme. Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši; laime (2). Negaidīta laime; laimīgs gadījums. Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa saskaņa starp cilvēka vēlēšanos, mērķiem un īstenību. psihisks stāvoklis, kam raksturīgas noteiktas emocionālās norises un to izpausmes pakāpes. Ceriņu zieds, kam ir vairāk nekā četras vainaglapas, āboliņa lapa, kam ir vairāk nekā trīs lapiņas un kas - pēc tautas ticējumiem - to atradējam nes veiksmi. Šī auga ziedi vai zari ar ziediem. Lieto, lai izteiktu apmierinājumu par kādu faktu, kas ir vai nav noticis. Persona, kas atrodas bruņoto spēku dienestā. Karavīrs. Karavīru kategorija, kurā ietilpst kareivji un dižkareivji (jefreitori, kaprāļi). Tāds, kam ir raksturīgs prakticisms (2). Tāds, kam ir raksturīgi ļoti praktiski uzskati par lietām un parādībām; tāds, kas ir saistīts ar šādiem uzskatiem. valsts institūcija aizsardzībai un kara darbībai. Noteikta (zemes) platība. Attālums (1). Iedomātas vai reālas līnijas garums, kura savieno (parasti divus) objektus. Attālums. Attālums, atstatums. Attālums (starp kādiem objektiem). Attālums (parasti neliels) starp priekšmetiem, dzīvām būtnēm. Skaņdarbs, teksts, arī tā daļa. Filozofiska kategorija, kas izsaka daļu (priekšmetu un elementu) apvienojumu. Atsevišķs cilvēks (kā skaitīšanas vienība). Cilvēks vai mājlops (kā skaitīšanas vienība). Norāda, ka (darbība, norise, stāvoklis) nenotiek nevienā brīdī, nevienā laikposmā. Nekad. nevienu reizi; nekad. Kādreiz, senāk; arī dažreiz. Reizēm, reizumis; dažreiz. Brīžiem; dažreiz. Dažbrīd. Dažreiz; dažu dienu. Daždien. Reizēm, brīžam, lēkmēm; vairākkārt. Gabaliem, vietām. Rakstzīme vai rakstzīmju grupa, kas identificē reģistru, atsevišķas datora atmiņas daļas vai citus datu avotus. Programmas daļa, dažos gadījumos instrukcija vai adrese, kas nodod vadību un parametrus no viena programmas moduļa citam modulim, galarezultātā no apvienotajiem moduļiem izveidojot izpildāmo programmu. tas, kas ir izteikts ar šifru, kodu, skaitļu, simbolu u.tml. palīdzību. ziņas, dati u.tml., ko cilvēki vāc, apstrādā, glabā, tiražē un nodod cits citam. Tas (piemēram, dati, fakti, skaitļi, zināšanu kopums), kas ir zināms, uzzināts (par ko); arī informācija (1). Ierosas vilnis, kas ātri izplatās pa nervu šķiedru. neirohumorālie impulsi, kas nāk no vienas (celulāras vai molekulāras) sistēmas un ierosina regulējošu atbildes reakciju citā, korelatīvi saistītā celulārā vai molekulārā sistēmā. Informācija, ko ievada datorā un ko apstrādā ar datoru. ziņojums, ziņas (presē, radio, televīzijā); neliels publicistisks raksts ar aktuālām ziņām. Ļoti cieši saistītu, draudzīgu cilvēku grupa. Asinsradniecīgu cilvēku kopa, kuri cēlušies no viena senča. Viena indivīda pēcteču kopa. Pirmatnējās kopienas iekārtas galvenā sabiedrības ekonomiskā vienība, ko apvieno asinsradniecība vai šķietama izcelšanās no kopīga senča, kopēja saimniecība un paražas; dzimta (1). vairāki, piemēram, cilvēki, dzīvnieki, priekšmeti, kas atrodas tuvu cits pie cita. Dzīvnieku grupa, kura uzturas kopā un kurā ietilpst tēviņš, mātīte un to mazuļi. Savienojumā ar skaitļa vārdu norāda, ka skaitļa vārds apzīmē pulksteņa laiku. Organisms, kas attīstās, parasti nemainot vietu, un barojas ar vielām, kuras uzņem no augsnes, gaisa, ūdens vai arī no citiem organismiem. Stāds. Jauns, parasti neliels, augs, kas ir izaudzēts vai izaudzis no sēklas, spraudeņa, noliektņa u. tml. un ko pārstāda vai paredz pārstādīt pastāvīgā vietā. Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus. Stumbrs, stāvs, virszemes daļa (augiem). Virszemes daļa, arī stumbrs (augiem). Auga vasas (parasti cilindriska) daļa, kas balsta tā virszemes orgānus. Viens no augstāko augu pamatorgāniem - dažādas formas un lieluma vasas veidojums, kurā norisinās fotosintēze un citi augu dzīvībai svarīgi procesi. Augstāko augu (sēklaugu) vairošanās orgāns, kas sastāv no apziedņa, putekšņlapām un auglenīcas. Auga vasas vai zieda aizmetnis. Stumbrs kopā ar lapām (augstākajiem augiem). Augi, kas vairojas un izplatās galvenokārt ar sporām. Visaugstāk attīstīto augu nodalījums ("Spermatophyta"), kuru raksturīga pazīme ir sēklu veidošanās, ~301000 sugu. tāds, kas nav atļauts; tāds, ko nedrīkst izmantot, lietot. tāds (laiks), kad nav atļauts kur ieiet, iebraukt, ko darīt u. tml. neatzīt. Uzskatīt (ko) par neesošu, arī nepatiesu un izpaust šādu uzskatu; arī neatzīt. Viss (par kādu laika posmu). Nepārtraukti, no sākuma līdz beigām, visu laika posmu. Izteikt priekšlikumu (ko darīt). Ierosināt, rosināt. Dot padomu, ierosināt (ko darīt); ieteikt (1). Dot padomu, ierosināt (ko darīt). ieteikt (1). Sniegt padomu, norādījumu, pamācību (kādai darbībai). Izteikt priekšlikumu, ieteikt. Dot (kādam) rekomendāciju (1); ieteikt (kādu) amatam, par organizācijas locekli u. tml. Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, kāda, parasti atbildīga, pienākuma veikšanai). Ierosināt, pamudināt (uz kādām domām, rīcību u. tml.). Ierosināt, ieteikt (ko). Norādīt (ko) kā vēlamu (kādam), censties pierādīt, ka (kas) ir derīgs, piemērots. Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe. Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi, cīnās pret nevēlamo. Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi; cīnītājs. Atsevišķs priekšmets, vienība, veselums (starp līdzīgiem). Laika posms. Paaudze; visi kādu vecāku pēcnācēji. vienas pakāpes radinieku (bērnu, mazbērnu, mazmazbērnu) kopums attiecībā pret kopēju senci vai kopējiem senčiem. Paaudze. pēc vecuma samērā tuvs vienā un tai pašā laikposmā dzīvojošu cilvēku kopums. šāds kopums, kas saistīts ar ko kopēju (piem., darbībā). Vienā laikā eksistējošs (augu, dzīvnieku) kopums. vienā un tai pašā laikposmā eksistējošs, aptuveni vienāda vecuma vienas sugas (dzīvnieku, augu) kopums; ģenerācija. būtiski jauna pakāpe (piem., mašīnas, iekārtas) tehniskajā attīstībā. tā, ka (kas) ir (kam) piemērots, saskan (ar ko). Piemērots. Īsi pateikt, piebilst; noteikt (1). īsi pateikt, piebilst; nosacīt (1). Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml censties panākt, lai (kāds) ko dara. Pateikt, izteikt rīkojumu, stingru pamudinājumu; noteikt (1.1). pateikt, izteikt rīkojumu, stingru pamudinājumu; nosacīt (1.1). Nolemt un paziņot (ko); noteikt (2). Izvirzīt, noteikt (piemēram, mērķi, darbības gaitu). nolemt un paziņot (ko); nosacīt (2). Iepriekš noteikt (darbības, norises) realizēšanu (parasti kādā laikā, vietā). pateikt, noteikt, arī paziņot (kā rīkoties, ko darīt). Paziņot (ko), parasti ārstniecībā, par nepieciešamu, izpildāmu, arī lietojamu (kādam). likt ievērot, norādīt. Norādīt, parakstīt (ārstnieciskas procedūras, zāles). Atgūt, saņemt atpakaļ (to, kas kādreiz piederējis). atdabūt. Aizņemt (kādu zemes platību) ar sējumiem. apsēt. Dienā pirms šodienas; iepriekšējā dienā. Dienā pirms šodienas; vakar (1). Dienā pēc šodienas. Rīt 2. Dienā pēc šodienas; rīt 2. Iepriekšējā laikposmā; samērā nesenā pagātnē. Stāvoklis, kad (kas) (piemēram, skaita, apjoma ziņā) ir lielāks par ko citu. Lielākā daļa. Vairākums. Vairums; lielākā daļa. Skaitliski lielākā (kāda kopuma) daļa. Savstarpēji saskaņotu, saistītu elementu, sastāvdaļu sistēmiska vienība; arī sistēma. Dzīvas būtnes, dzīva ķermeņa fiziskā un psihofiziskā uzbūve. Savstarpēja iedarbība (citam uz citu). kvantitatīvais samērs; divu lielumu dalījums. salīdzinājumā (ar ko). Pārbaudīt (piem., citātus rakstu darbā). Pārbaudīt. Ar prieku, baudu pilnīgi izjust. Ēst, dzert; nogaršot. Nogaršot. Nedaudz apēst, iedzert (ko), parasti lai novērtētu (tā) garšu. Garšot un pabeigt garšot (parasti ēdienu, dzērienu). Pagaršot. Mazliet ēst, dzert. Neilgu laiku, mazliet ar prieku, baudu izjust (ko); neilgu laiku, mazliet ar patiku nodoties (kam). Ieēst, iedzert. Iegūt izglītību, zināšanas. izglītoties. Noskaidrot, kontrolēt (darba gaitu, paveikto, padarītā darba kvalitāti). Noskaidrot (informācijas, parasti ziņas, sūdzības) atbilstību īstenībai. Pārliecināties par (cilvēka, viņa spēju, īpašību) piemērotību (kam). Slimību ārstēšana (parasti bez ķirurģiskām metodēm). Kārtība, kādā veic secīgus pasākumus, darbības; secīgu darbību, pasākumu kopums. Tāds, kas noteiktā cilvēku grupā pastāv samērā ilgu laiku un tiek pārmantots no paaudzes paaudzē; tāds, kas balstās uz tradīcijām. Tāds, kas ir kļuvis regulārs; tāds, kas ir izveidojies par parastu. Tāds, kas ir kļuvis labi zināms, ikdienišķs. Paveikta darbība --> izveidot (2); pārējā forma (piemēram, priekšmetam). Process, darbība, kura rezultātā (kas) tiek radīts, rodas, iegūst vēlamo veidu, formu; šīs darbības rezultāts. Darbība, process, kuras rezultātā (kas) rodas, gūst vēlamo formu; darbība, process --> veidot. Autotransporta līdzeklis, kas paredzēts pasažieru (deviņu un vairāk cilvēku, neieskaitot šoferi) pārvadāšanai. Pilsētas pasažieru (retāk kravas) transporta veids, kurā izmanto vagonus (aptuveni 80 pasažieriem), kas rit pa ielas (retāk zem ielām) izbūvētiem sliežu ceļiem; šādā transporta veidā izmantojamais transportlīdzeklis. Velotreka sacensību paveids ar īpašu punktu skaitīšanas sistēmu. Noteicošā būtiskā pazīme, kas atšķir, norobežo priekšmetus, parādības. būtisku pazīmju, īpašību kopums vai atsevišķa pazīme, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām. Izvēles iespēja, piedāvātais situācijas risinājums. diktatūra (valstī), ko realizē viena militārpersona vai militārpersonu grupa. Neierobežota valsts vara, kas balstās uz valdošās šķiras spēku. Saistīts ar bruņotajiem spēkiem, tiem raksturīgs; saistīts ar karadarbību, tai raksturīgs. Nozare, kas, piemēram, kādā saimniecībā, uzņēmumā ir izveidota papildienākumu iegūšanai. ražošanas vai pakalpojumu nozare vai palīgnozare, arī tās darbam nepieciešamo celtņu, iekārtu, ierīču u. tml. kopums. ražošanas uzņēmums. Lauku sēta, lauku saimniecība. privātai, arī ģimenes lauksaimniecībai paredzēta zemes platība, attiecīgās celtnes, inventārs, dzīvnieki un ar saimniecību saistītie darbi; arī lauku mājas. Lauku iedzīvotāju personiskās saimniecības ēkas un zemes gabals, uz kura tās atrodas; lauku sēta. Skolas audzēknis. Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas. Cilvēks, kuru kāds audzina vai māca vai ir audzinājis vai mācījis. Grupveida apdzīvota vieta (Latgalē), kurai ir kopējs nosaukums, bet kuras mājām nav atsevišķu mājvārdu. Sādža. Nokautas cūkas puse; speķa sānu gabals. Pārnadžu kārtas lauksaimniecības dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsām kājām (audzē gaļas ieguvei), kas vēsturiski izveidots pieradinot meža cūkas. Vispārināta īpašība --> auksts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; zema temperatūra. sals (1). Zema kādas vides temperatūra. Sals, salna; atkala. Spēcīgs, stiprs sals; liels aukstums. Spelgonis. Spēcīgs, stiprs sals; liels aukstums; spalgonis (1). Stiprs sals; sprēgonis. Stiprs sals. Želatīns. Olbaltumvielu produkts, ko iegūst parasti no dzīvnieku kauliem, cīpslām un skrimšļiem un ko izmanto, piemēram, pārtikas rūpniecībā. Samērā neliela (salīdzinājumā ar kontinentu) sauszemes teritorija, ko no visām pusēm norobežo ūdenstilpe. tāds, kas ir paredzēts izmantošanai mājsaimniecībā. kopīga, savstarpēji saskaņota darbība, arī palīdzība. Kājas augšstilba un apakšstilba savienotājas locītavas priekšējā, vairāk izvirzītā daļa; arī celis. Locītava, kas savieno kājas augšstilbu ar apakšstilbu; arī ceļgals. Locītava. Pārtraukts kaulu savienojums, kurā starp kaulu virsmām ir spraugveida dobums. Locītava (elkonis, ceļgala locītava). Zeķu vai bikšu daļa, kas aptver celi, ceļgalu. naudas summā izteikts (valsts, iestādes, uzņēmuma) ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika posmam. aprēķins par (ģimenes, atsevišķas personas) ieņēmumiem un izdevumiem; šādu ieņēmumu un izdevumu apjoms. budžeta grupa (augstskolā) - studentu grupa, kuras studiju izmaksas apmaksā no valsts budžeta līdzekļiem. Tāds, par ko nav jāmaksā; tāds, ko saņem bez atlīdzības. Ugunsgrēks. Nekontrolējams degšanas process, kas saistīts ar materiālo vērtību bojāeju un draudiem cilvēku dzīvībai; attiecīgā uguns, liesmas. Ugunsgrēks; ugunsgrēka radītais postījums, zaudējums; uguns nelaime. ugunsgrēks; ugunsgrēka radītais postījums, zaudējums. ugunsgrēks; arī uguns. Liesma, uguns. Uguns. Redzamās gaismas un siltuma starojums, kas rodas līdz attiecīgajai temperatūrai sakarsētā, parasti liesmojošā, vielā, materiālā; arī liesma, liesmu kopums. Ugunskurs. Degošs vai degšanai sagatavots īpaši (ārpus kurināmām ierīcēm) sakrauts, parasti malkas, kopums. Liels ugunskurs. Pēkšņa (transportlīdzekļa vai iekārtas) sabojāšanās (tās) darbības laikā; nelaimes gadījums. Svinēt (jubilejas, svētkus u. tml.); pieminēt, atcerēties (kādu svarīgu notikumu, datumu). Automobiļa vadītājs. Šoferis. Faktiskā pārvaldīšana, vara (pār ko); noteicošais stāvoklis. stāvoklis, kad (kas, piemēram, teritorija, organizācija vai process) tiek kontrolēts, uzraudzīts. Tiesības un iespēja valdīt, noteikt, pakļaut u. tml. Bezkrāsaina, šķidra, viegli uzliesmojoša degviela, ko iegūst no naftas. Degoša viela, ko lieto par enerģijas avotu dzinējos (piemēram, benzīns, petroleja, benzols, solāreļļa). Naftas frakcionēšanas produkts - bezkrāsains vai iedzeltens šķidrums (ar specifisku smaku), ko izmanto par kurināmo. vienkāršākais aromātiskais ogļūdeņradis (arēns), bezkrāsains, degošs šķidrums ar raksturīgu smaku C~6~H~6~. Ar sārmu attīrīta naftas pārtvaices frakcija, ko izmanto, piemēram, par dīzeļdegvielu. Dīzeļmotoru un gāzturbīnu motoru degviela, kas sastāv no naftas izdalītu ogļūdeņražu maisījuma, kura viršanas temperatūra ir 180-360 Celsija grādu; kvalitāti raksturo cetānskaitlis. metilesteris vai etilesteris, ko iegūst no tīras augu eļļas vai dzīvnieku taukiem, kam ir dīzeļdegvielas īpašības un ko var izmantot iekšdedzes motoros par degvielu. lieto, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess; bez šaubām. Lieto, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess; protams, bez šaubām. tas, kas ir pilnīgi saprotams, nerada šaubas. lieto, lai apstiprinātu apgalvojumu vai noliegumu; protams, katrā ziņā, nešaubīgi. Ceļot roku, aicināt garāmbraucošu automašīnu apstāties. Stopot - apturēt (automašīnu). Ar žestu lūgt garāmbraucošām automašīnām apstāties; ceļot ar šādi apstādinātām automašīnām. Paust savu izvēli vai viedokli (piem., paceļot roku, nododot vēlēšanu biļetenu) un izšķirt jautājumu ar balsu skaita pārsvaru. piedalīties vēlēšanās, arī veikt (kā) vēlēšanas. Ilgstošs lietus. Lietavas. Ilgstošs lietus; lietavas. Lietains laiks. Laikapstākļi, kam ir raksturīgi ilgstoši nokrišņi, parasti lietus. lietavas. Lietus gāze. Smalks, sīks lietus. Smalks lietus. Lietus, kas līst mazām lāsītēm. Nokrišņi ļoti sīku pilienu veidā. Smidzenis. Smalks lietutiņš. Smalks, smidzinošs lietus; arī smalks sniegs. silts vasaras vai rudens lietus, kas veicina sēņu augšanu. Spēcīga lietusgāze. Liels daudzums (kā, parasti sīka) birstoša, krītoša, lidojoša. Izcelt, pasvītrot (domu, ideju, formas elementu - rakstā, runā, mākslas darbā u. tml.). Ar valodas līdzekļiem, arī ar savu izturēšanos, rīcību izvirzīt (ko) par galveno, nozīmīgāko, īpaši uztveramu; izcelt (5); akcentēt (2). Izcelt (piem., domu, formas elementu runā, tekstā, mākslas darbā u. tml.). Izrunāt (zilbi, vārdu) ar uzsvaru, akcentu (1); uzsvērt. Izrunāt (zilbi, vārdu) ar uzsvaru (2), akcentu (1); akcentēt (1). Cilvēks (parasti jaunietis), kas mācās kādā (parasti vispārizglītojošajā, vidējā speciālajā) mācību iestādē vai arī pirmsskolas bērnu iestādē. Skolas audzēknis vai audzēkne. Apliecināt, apstiprināt (ko) ar savu parakstu. parakstīt. Uzrakstīt savu vārdu un uzvārdu (pilnā vai saīsinātā formā), lai ko apliecinātu, apstiprinātu. parakstīties. Īss, paskaidrojošs teksts (zem kā). Personas pašrocīgi uzrakstīts vārds un uzvārds (pilnā vai saīsinātā formā), kas ko apliecina, apstiprina. Rezultāts --> pierakstīt (2); tas, kas ir pierakstīts klāt. izskaidrojums, paskaidrojošas piezīmes vai papildinājums (kādam tekstam) Kapteiņzivs. Jūras zivs, kurai ķermenis sānos ir mazliet saplacināts un klāts ar prāvām zvīņām, mugura - brūna, pavēdere - brūngana. Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa nodalījums ("Pisces"), dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām, klāts, ķermenis, spuras. Tirdzniecības vai pasažieru kuģa komandieris. Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe. Dziedināšanas līdzeklis. Tāds, kas sniedz, savāc, satur informāciju (1); tāds, kas saistīts ar informāciju (1). Tas, kas, labvēlīgi iedarbojoties uz organismu, palīdz pārvarēt fiziskas vainas, arī tas, kas palīdz pārvarēt negatīvu psihisku stāvokli. paredzēts noteiktam nolūkam. Tāds, kas ir īpaši paredzēts kādai noteiktai darbībai, kādam noteiktam nolūkam; saistīts ar kādu noteiktu darbību, parādību, priekšmeta. tāds, kas ir atšķirīgs no citiem, no parastā; īpatnējs, savdabīgs. Tāds, kas nav līdzīgs citam; savdabīgs. Tāds, kam ir tipiskas, raksturīgas pazīmes. spilgti izteikts; savdabīgs. Tāds, kas ar kādām īpašībām, parasti ievērojami, atšķiras no citiem, sev līdzīgiem (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību). svarīgs, vērā ņemams. nozīmīgs, svarīgs, būtisks. Tāds, kam ir liela vērtība, spēcīga (parasti pozitīva) ietekme; tāds, kas ir būtisks, izšķirošs. Tāds, kam ir liela vērtība, spēcīga (parasti pozitīva) ietekme; tāds, kas ir būtisks, izšķirošs; nozīmīgs (1). Tāds, kas neatšķiras pēc izmēra, formas, veida no citiem, līdzīgiem. Tāds, kas nav īpaši izvērsts, neizceļas ar ko īpašu, arī ikdienišķs (par darbību, pasākumu, arī stāvokli). Smarža (parasti viegla). Gaisa strāva, plūsma, pūsma (parasti viegla); smarža, dvesma (2); gaiss, kas raksturīgs kādai vietai. Gaisa strāva, plūsma; smarža, dvesma (2); gaiss, kas raksturīgs kādai vietai. Elpa (1). Elpa. Izelpotais, arī ieelpojamais gaiss; gaisa ievilkšana vai izpūšana no elpojamajiem orgāniem. Elpa, izelpa. Elpošanas fāze, kurā gaiss ieplūst plaušās. Elpošanas fāze, kurā gaisu izvada no plaušām. Gāzu (galvenokārt skābekļa un slāpekļa) maisījums, kas nepieciešams cilvēku, dzīvnieku, augu elpošanai. Raksturīga (kādas parādības) pazīme, kas sajūtama, izjūtama; dvesma (3). Raksturīga (kādas parādības) pazīme, kas sajūtama, izjūtama. Valdošie uzskati, tendences (attiecīgajā laikā, laika posmā). Kāpņutelpa. celtnes daļa, kurā iebūvētas kāpnes. kāpņu telpa. Telpa; arī vieta; dzīvoklis. Norobežota (telpas, platības) daļa. Ar konstrukcijām, veidojumiem norobežota (iekārtas, ierīces u. tml.) daļa. Izplatījums, kosmoss. Visums. Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām; visums (2). Visums, kosmoss, arī kāda tā daļa. Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām; kosmoss. Visums, kosmoss. Tilpne (kuģī). Mūzikas stils; atbilstošās subkultūras tips. Šādu vielu sakausējums (arī ar citas vielas piejaukumu); priekšmets, kas izgatavots no šāda sakausējuma. Ķīmiskais elements - balts (gaisa iedarbībā melnējošs), spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls, atomnumurs - 47, Ag, atommasa - 107,868, zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; pārtikas piedeva E174, krāsviela (metāliska), ļoti lielā daudzumā toksisks, uzkrājas audos, var izraisīt nieru bojājumus. Ķīmiskais elements - sarkanīgs, viegli kaļams un stiepjams metāls, kas labi vada elektrību un siltumu, Cu, atomnumurs - 29, atommasa - 63,546, zināmi 12 izotopi, no kuriem 2 ir stabili. Ķīmiskais elements - zilgani balts metāls, simbols Zn. Ķīmiskais elements (Al, periodiskās sistēmas III grupa, atomnumurs 13, atommasa 26,98) - viegls, mīksts, sudrabaini balts metāls, kas labi vada siltumu un elektrību, pēc izplatības Zemes garozā ir 3. vietā aiz skābekļa un silīcija. Dažu metālu, piem., volframa, titāna, karbīdu sakausējumi uz kobalta bāzes; var iegūt dimantam līdzīgu cietību un nodilumizturību; izmanto gk. griezējinstrumentiem un riepu dzelkšņiem. Paveikta darbība, rezultāts --> sakausēt(1); viendabīgs maisījums, kas radies, sacietējot divu vai vairāku vielu šķidram kausējumam. virtuozs, liela apjoma (visbiežāk trīsdaļīgs) skaņdarbs vienam vai vairākiem solistiem ar orķestri vai bez tā, arī tikai orķestrim. publisks (skaņdarbu, arī horeogrāfisku darbu) izpildījums pēc iepriekš sastādītas programmas. Priekšnesums. Persona, kas ievēlēta kādā valsts varas institūcijā. Domes loceklis. Gada ceturksnis; trīs mēnešu ilgs laikposms. laika posma ceturtdaļa. Kāda veseluma ceturtā daļa. Ceturtā daļa. Azarta spēle, kurā spēlētājam jānosaka, kāds būs numurs, numuru grupa uz rotējošas, sektoros sadalītas ripas tās apstāšanās brīdī. Spēle, kurā persona, iemaksājot dalības likmi, var iegūt laimestu, kas pilnīgi vai daļēji ir atkarīgs no nejaušībām. Kāršu spēle. Spēle, kurā spēlētājiem jāsavāc 21 punkts. azartspēļu organizēšanai paredzēta elektroniska, mehāniska vai elektromehāniska ierīce ar īpašu programmu vai mehānismu laimesta lieluma noteikšanai. Pārveidoties, šķelties tā, ka rodas vairākas atsevišķas daļas, vienības; refl. --> dalīt (1). Refl. --> šķelt (1); tikt šķeltam. Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām); zarot (2). Sadalīties (par priekšmetu). Kādas iedarbības rezultātā attālināties (vienam no otra, citam no cita, arī no kā) - parasti par priekšmetiem. Refl. --> sadalīt(1); tikt sadalītam. Neilgu laiku, mazliet dalīties (ar kādu, savā starpā). Dot, piešķirt citam daļu (no kā sava); kopīgi lietot, izmantot. Darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas), kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), . būt tādam, ko iespējams grupēt, klasificēt. Tikt iedalītam, būt iedalītam (daļās, grupās). Būt atšķirīgiem, pretējiem (par spriedumiem, domām u. tml.). Būt ar tādām īpašībām vai pazīmēm, kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita); nebūt līdzīgam (citiem). Nodalīties, nošķirties savrup (no citiem). Vaļsirdīgi izteikt, izpaust, uzticēt, darīt zināmu. atklāt, (pa)darīt zināmu. Sadalīties tā, ka rodas divi gabali, divas daļas. Šķelties bezdzimuma vairošanās procesā (par vienkāršajiem organismiem). Šķelties bezdzimuma vairošanās procesā tā, ka rodas divi atsevišķi organismi (par vienkāršajiem organismiem). Par mikroorganismiem, šūnām. Izjust un pārdzīvot; arī piedzīvot. piedzīvot, pārdzīvot, izjust (ko). Piedzīvot, emocionāli uztvert un pārdzīvot (piemēram, kādu stāvokli, attieksmi); izjust. Kļūt kāda notikuma līdzdalībniekam, kādas parādības vērotājam. Piedzīvot, arī dziļi izjust (notikumus, apstākļus, parasti nelabvēlīgus). Tāds, kas līdz šim nav noticis, pieredzēts; nebijis; arī ārkārtīgs. Tāds, kas līdz šim nav redzēts, novērots. plāna, caurspīdīga materiāla lente ar gaismjūtīgu virskārtu; fotofilma. Plāna, no caurspīdīga materiāla izgatavota lente ar gaismjutīgu emulsiju (fotografēšanai); filma. kinomākslas darbs; kinofilma. kinofilmas izrāde; arī kinofilma. Kinomākslas darbs. Perforēta plāna, elastīga celuloīda vai cita pamatnes materiāla lente, kas klāta ar gaismjutīgu emulsiju un tiek izmantota attēla uzņemšanai. savienojumā ar "likt", "ņemt", "(pa)turēt": ievērot. Gandrīz. tikpat kā; tā, ka ļoti maz trūkst, lai kas būtu (notiktu). saistīts ar politiku (1), tai raksturīgs. Politiskais ieslodzītais. cilvēks, kas izcieš sodu par likumā aizliegtu politisku darbību. persona, kas atrodas ieslodzījumā likumā aizliegtas politiskās darbības dēļ. Cilvēks, kas atrodas ieslodzījumā (2). pasākums, kurā publiskai apskatei parāda kādu (piem., mākslas darbu, dzīvnieku) kopumu; vieta, kur (kas) tiek izstādīts. Pasākums, kura mērķis ir publiski demonstrēt (kā, piemēram, mākslas darbu, zinātnes un tehnikas sasniegumu, priekšmetu) kopumu; publiskai demonstrēšanai izvietotais (kā) kopums; arī izstāde. Pēc noteiktas sistēmas apskatei izraudzīts un sakārtots (piemēram, mākslas darbu, kultūrvēsturisku materiālu) kopums; šādu materiālu izkārtojums. cilvēks, kas saņem medicīnisko palīdzību. Slimnieks. Vispārināta īpašība --> ietiepīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu. Apzināti nepiekāpīga izturēšanās, rīcība, kas krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu; spītība (1). Vispārināta īpašība --> tiepīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; ietiepība. Tiepība, spītība. Vasaras mākoņi ar puķkāpostiem līdzīgu baltu augšpusi un tumšāku horizontālu apakšpusi. lieli gabalaini, sablīvējušies mākoņi; gubmākoņi. Mākoņi, kas sastāv no atsevišķiem plāniem spalvveida elementiem. spalvmākoņi. Pelēki, vienmērīgi mākoņu slāņi, kas rada sīkus nokrišņus. slāņmākoņi. Nepatīkamu izjūtu, pārdzīvojumu kopums. Miglājs (2). Zvaigžņu sistēma, galaktika, kas redzama kā gaišs miglveida plankums. Zinātne par skaitļiem, lielumiem un to attiecībām. Attiecīgais mācību priekšmets. Sakot biedēt, ka sekos naidīga, nepatīkama rīcība; draudēt. Teikt, brīdināt (parasti dusmās), ka sekos naidīga, nepatīkama rīcība. Būt iespējamam, sagaidāmam (par ko ļaunu, nepatīkamu); būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, ka iespējams kas nepatīkams, bīstams. Censties izraisīt (kādā) bailes. Baidīt, šausmināt. Būt par baiļu cēloni; baidīt. Iedvest bailes; biedēt (1). Izraisīt (kādā) šausmas (1). Baidīt. Trenkāt, arī biedēt, vajāt (dzīvnieku). sarāt (kādu), izteikt rājienu (kādam). Gatavoties (ko darīt). Pamācība. Ieteikums, norādījums, padoms (kā rīkoties, izturēties). Morāle. sabiedrisko normu, principu un noteikumu sistēma, kas tikumiski regulē cilvēka rīcību sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem. Tikumisks secinājums (no kā), tikumisks vērtējums (kam). Vienreizēja paveikta darbība --> rāt; aizrādījums, pārmetums. Savstarpējs, kādām normām atbilstošs (kā sastāvdaļu, elementu) samērs, savstarpēja, kādu normu noteikta (kā sastāvdaļu, elementu) atbilstība. Skaits, daudzums, biežums vai nozīmīgums, salīdzinot ar pārējo vai pārējiem kādā kopumā. Tāds, kam ir liels apmērs, apjoms (1). Viens no priekšmetiem, veidojumiem, dzīvām būtnēm, parādībām u. tml, kas mazliet atšķiras no kāda to tipa, modeļa. Sieviete, meitene, ar ko saista draudzība. Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti pedagogu vadībā pielieto un nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un prasmi darbā, piemēram, uzņēmumos, iestādēs. Darbs, darbība (kādā nozarē, jomā), veicamo uzdevumu kopums. Situācija, apstākļi. Tematiski apvienota daļa (tekstā, grāmatā, periodiskā izdevumā). Tematiski apvienota kā (parasti teksta) daļa. Tematiski apvienota daļa (periodiskā izdevumā). kopa, kam ir noteikta struktūra un ko izmanto par vidi matemātiskiem objektiem. Matērijas eksistēšanas galvenā forma (vienotībā ar laiku), kas raksturo objektu izplatību, to mijiedarbību. Darbība, process --> pārvaldīt (1). Tāds, kam ir samērā ilgs valodas tradīcijas nosacītais izrunas laiks, (parasti par valodas skaņām). Tāds, kas noris, pastāv noteiktu laika posmu. Tāds, kas noris, pastāv lielu laika posmu. Tāds, kas noris, pastāv samērā ilgu laiku. Ilglaika. Tāds, kas pastāv ilgu laiku; tāds, kas paredzēts ilgam laikam. Saskaņā, sakarā (ar ko). lieto, lai norādītu uz (kā), parasti cēlonisko, sakarību. Atzīstot par pareizu, pievienoties (iepriekš teiktajam). Gaisā izkliedēts (kā, piemēram, dūmu, gāzu) kopums. Liels (piemēram, kustīgu, lidojošu dzīvnieku) kopums. Jebkurš dators, kas nodrošina datoru tīkla lietotājiem pieeju datnēm, printeriem, komunikāciju sistēmām vai citiem pakalpojumiem. serveru tīkls datu glabāšanai tiešsaistē. Jūtu izpausme; pārdzīvojumi, apzinātas un neapzinātas cilvēku un dzīvnieku subjektīvās reakcijas uz noteiktiem apstākļiem, situāciju, savstarpējām attiecībām u.tml. Jūtas, emocijas. Cilvēka pārdzīvojums, attieksme pret apkārtējo pasauli un pašam pret sevi; emocijas. Jūtas, emocijas; izjūta (1). Nelielis ieapaļš, augsts mākonis. Augšējie mākoņi. spēcīgās vulkānu eksplozijas radušies biezi, tumši pelnu un putekļu mākoņi. Mākonis, kas satur atmosfēras nokrišņus lietus veidā. mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus lietus veidā; lietusmākoņi. mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus sniega veidā. stratosfēras mākoņi, kas pēc izskata līdzīgi spalvu un spalvu-gubu mākoņiem; veidojas virs Ziemeļeiropas un ziemā arī virs Aļaskas, redzami tikai īsu brīdi pēc Saules rieta. mākoņi, kas veidojas, gaisa strāvai plūstot pār kalnu grēdu. mākoņu veids 75-90 km augstumā, redzami tikai vasarā krēslas laikā, kad tos apgaismo Saule, atrazdamās 5-15 grādu augstumā zem horizonta; spīdošie nakts mākoņi. Redzes lokā ietverams (arī iztēlē veidots) dabasskats; ainava (1). Dabas un cilvēku veidots vietējs klimata, ūdeņu, veģetācijas un dzīvnieku, augšņu, to cilmiežu un reljefa formu, kā arī zemes lietojuma veidu, apbūves un citu apvidus elementu ģeogrāfiskais sakopojums un izkārtojums uz zemes. Ainava, skats. Skats, ainava. Ainava. Redzes lokā ietverama apkārtne, apkārtējā vide vai kāda, parasti plaša, tās daļa; arī aina (1). Kāda apvidus, vietas kopskats (ārpus pilsētas, ārpus apdzīvotas vietas). Dabasskats. Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums. Izskats. Tāds, kas attiecas uz visu pasauli, tāds, kas aptver visu pasauli; vispārējs. tāds, kas aptver visu zemeslodi un tās iedzīvotājus vai lielu zemeslodes daļu un tās iedzīvotājus; saistīts ar visu zemeslodi un tās iedzīvotājiem vai ar lielu zemeslodes daļu un tās iedzīvotājiem. Tāds, kas attiecas uz visu pasauli. Neizprotami; savādi, neparasti. Savādi, neizprotami. Neparasti, neizprotami; dīvaini. Tāds, kas izraisa izbrīnu, neizpratni; savāds, neparasts. Savāds, neparasts, jocīgs; ērmots. Jocīgs, dīvains, neparasts; ērmots. Savāds, neparasts, jocīgs; ērmīgs. Dīvains, savāds. Jocīgs (2). Dīvains. Tāds, kas ir neparasts, izraisa izbrīnu, neizpratni; dīvains. Dīvains; arī brīnumains. Tāds, kam ir (nelieli) psihiski traucējumi; dīvains. Tāds, kas ar ko neparastu, dīvaina, nepamatotu u. tml. izraisa smieklus, arī neizpratni, izsmieklu; arī jocīgs (2). Vilku mātīte. vilcene. Vilkvālīte ("Typha"). Pandānu rindas augu dzimta ("Typhaceae"), pie kuras pieder lakstaugi ar gariem stublājiem, šaurām lineārām lapām un vālītēs sakārtotiem ziediem, 1 ģints. vilkvālīte (1). Vilks. Plēsēju kārtas suņu dzimtas suga ("Canis lupus"), dzīvnieks ar spēcīgi attīstītu ķermeni, garām, spēcīgām kājām, garu, kuplu asti un stāvām ausīm ar melnu apmali. vilks. Pelēkas krāsas dzīvnieks (parasti zirgs, vilks, zaķis). Rupjš, nežēlīgs, arī nekulturāls cilvēks. Rupjš, nežēlīgs cilvēks; arī barbars. Ļauns, zvērisks cilvēks. Sevišķi ļauns, cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks. Mitoloģiskos priekšstatos, pasakās - cilvēks, kas pārvērsts vai pārvēršas (parasti par vilku) un uzglūn mājlopiem un cilvēkiem. Vilkacis. Tāds, kam ir pieredze, praktiskas iemaņas kādā nozarē; pieredzējis. Tāds, kam ir labas praktiskajā darbībā iegūtas zināšanas, iemaņas. Cilvēks ar lielu pieredzi (piemēram, kādā literatūras, mākslas, sporta nozarē); daudz piedzīvojis cilvēks. Panākt, ka (kas) deg, lai rastos gaisma, siltums. Panākt, ka (kas) sāk degt, izstarot gaismu; dedzināt. Pieliekot uguni, panākt, ka sāk degt, izstarojot gaismu; panākt, ka sāk degt (uguns); iedegt 1. Pieliekot uguni, panākt, ka uzreiz sāk degt, izstarojot gaismu; panākt, ka uzreiz degt (uguns); iededzināt (1). Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma); iedegt. Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma). Ozola koksne. Šo augu koksne. Kā otrais pēc kārtas; otrajā vietā. dzimumakts. Divu indivīdu kopošanās process. Dzimumakts. dzimumattiecības, dzimumdzīve. Kā pirmais pēc kārtas; pirmajā vietā. Pirmkārt. Just sūrstošas, dedzinošas sāpes, sāpīgu kairinājumu. Dedzinoši, samērā vāji, parasti ilgstoši, sāpēt. Kļūt tādam, kurā izraisās spēcīgas smeldzošas sajūtas, parasti aukstuma, vēja, kodīgu vielu iedarbībā (par ķermeņa daļām). Just stipru karstumu; kļūt karstam, arī sārtam (par ķermeni, tā daļām). Just stipru karstumu; būt ļoti karstam (par ķermeni, tā daļām); arī kvēlot; degt. Rasties karstuma sajūtai (ķermenī, tā daļās). Kvēlot (3). Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām. Stipri karst (parasti par ķermeni, tā daļām). Būt karstuma sajūtai (cilvēka ķermenī, tā daļās); arī karst (2). Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām; kvēlot (3). Spīdēt. Mirdzēt, spīdēt (par gaismu, gaismas avotu). Būt tādam, kurā rodas un no kura izplatās, parasti labi, redzama gaisma; būt tādam, kurā darbojas gaismas avots vai avoti (piemēram, par iekārtu, celtni). Vēja pūtiens. Īslaicīgs, spēcīgs (piemēram, vēja, lietus) uzplūdums. Jonis, brāzma. Spēcīga (parasti vēja) brāzma. Grūdiens; brāzma. Vēja pūsma. Izkliede. Process --> izkliedēt (1). svinīga sanāksme (parasti mācību iestādē). Kaila cilvēka foto. cilvēka kailķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā. Cilvēka kailķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā; arī akts. Uzrakstīt un nosūtīt (vēstuli, paziņojumu u. tml.). Paziņot (kādu faktu) mutvārdiem. Izstāstīt, izskaidrot. uzstāties (piem., konferencē, sanāksmē) ar samērā īsu publisku runu, kurā sniegts konspektīvs faktu, pētījumu rezultātu u.tml. izklāsts. Leņķa grāda 1/3600 daļa. leņķa grāda 1/60 daļa. Loka grāda 1/3600 daļa. loka grāda 1/60 daļa. apstāklis, nosacījums, kas ir kādas parādības, notikuma ierosinātājs; kādas rīcības motīvs, pamatojums. Ārējs (bieži nejaušs) notikums, apstāklis, kas ir citu notikumu izraisītājs; fakts, apstāklis, ar ko, piemēram, aizbildina, mēģina izskaidrot (kādu rīcību, darbību u. tml.). Būtisks, nepieciešams nosacījums (kādam procesam, parādībai); faktors; priekšnoteikums. Tas, kas rosina, pamudina (uz kādu darbību, rīcību), tas, kas izraisa (kādu darbību, rīcību). Persona, kurai ar noziegumu nodarīts morāls, fizisks vai mantisks kaitējums. cietušais kabatzādzībā vai citā noziegumā. koleģiāla institūcija, ko ievēlē vai nodibina (organizācijas, biedrības, iestādes) darba vadīšanai. pārvaldes, administratīva vai padomdevēja institūcija, ko ievēlē vai ieceļ, lai risinātu uzraudzības, uzņēmuma darbības stratēģijas u. c. jautājumus. vēlētu vai ieceltu cilvēku kopums organizācijas, iestādes u.tml. vadīšanai; administratīvs vai pašvaldības institūts. Teritorija (valstī), kas atrodas samērā tālu no centra, no galvaspilsētas. tēls, darbības persona, kas jāatveido uz skatuves vai kinomākslas darbā; šāda tēla, darbības personas atveidojums. Tiesa. Juridiska (parasti ar noziegumu saistītu apstākļu) izpēte, noskaidrošana. Tiesas sastāva koleģiāla darbība krimināllietas vai civillietas izskatīšanai un izšķiršanai tiesas sēdē. darbības kārtība (tiesu iestādēs); lietas izmeklēšana, izskatīšana un iztiesāšana (tiesā). šādas valsts institūcijas darbību kopums civillietu un krimināllietu izskatīšanā. Zināšanu, prasmes pārbaude (kādā mācību priekšmetā). Zināšanu, prasmes pārbaude (kādā mācību priekšmetā); eksāmens. Darbība, process --> pārbaudīt (6). Tēvs. Tētis; tēvs. Tētis. Dem. --> tēvs. Vīrietis, kam ir bērns vai bērni; tēvs (1). Tētis, tēvs. Vīrietis, kam ir bērns vai bērni. tēvs. Tēvs vai māte. Tautu ticējumos, paražās - vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus. salatētis. nelielas viesības, sarīkojums (parasti šauram personu lokam). konkrēta sabiedriskā stāvokļa iezīmes un fukcijas. Lomu tips, kas atbilst aktiera talanta īpatnībām (piem., mīlētāja, varoņa, ļaundara, vientieša loma). Samērā šaura, parasti garena (virsmas, priekšmeta) daļa, kas (piemēram, ar krāsu, formu) atšķiras no pārējām daļām. josla, kārta, rinda, posms; gabals, apgabals. atsevišķa (kā) daļa ar noteiktām īpašībām, pazīmēm. tas (viela, priekšmets, parādība dabā u. tml.), kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā. informācija, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā. Informācija, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā; materiāls 1 (2). Tekstilizstrādājums, kas veidojas, aužamajos stāvos savstarpēji perpendikulāri saistoties audiem un šķēriem. Austs materiāls; audums. Austs materiāls; audums, drāna. audums. Tekstilizstrādājums; arī tekstilijas. Tāds, kam ir ķermenis (1); vielisks; materiāls. Vielisks, priekšmetisks, ķermenisks. Tāds, ko veido viela, matērija. Saistīts ar materiālu 1(1), tam raksturīgs. Saistīts ar cilvēka eksistenci; saistīts ar mantu, naudu, īpašumu. Saistīts ar matēriju (1), tai raksturīgs. Būt, parasti ļoti, vajadzīgam, nepieciešamam. Ateisma piekritējs. Cilvēks, kas netic dievam; arī ateists. Ateists, neticīgais. Cilvēks, kas netic dieva eksistēšanai un noliedz reliģiju; ateists. Mūsdienās cilvēks, kurš nav ne kristietis, ne jūdaists, ne musulmanis, arī neticīgais, bezdievis. Ateists. Noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju. noteikts diennakts laiks (parasti karastāvoklī), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju. noteikts diennakts laiks (parasti karastāvokli), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju; komandanta stunda. Pulksteņa laika vienība. Atpūta, neliels pārtraukums (parasti spraigā darbā). Atelpa. Spēku, enerģijas atjaunošana (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties. Atpūta (parasti miegā). Elpa atņēmiens; atgūtne. Elpas atņēmiens; atgūta. Stāvoklis, kad samazināts kāds smagums, darbības apjoms u. tml. (parasti uz laiku). Darba gaitu izbeigšana vecuma dēļ. Realitāte, īstenība. Tas, kas patiesi eksistē; realitāte. Tas, kas patiesi eksistē; īstenība. Objektīva esamība; īstenība. Īstenošanas iespējamība; vispārināta īpašība --> reāls 1(2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas ģints ("Rozites"), 1 suga, ēdama sēne ar dzeltenīgi baltu cepurīti un plēvainu gredzenu ap kātu. čigānene. Atslābināšanās, nomierināšanās; stresa samazināšana. Kāda plāna, projekta, idejas u. tml. īstenošana, piepildīšana. zinātņu (piemēram, medicīnas, bioloģijas) komplekss, kas pētī cilvēka dzīvības norises drošību un optimālos nosacījumus ārpus Zemes atmosfēras. kosmiskā medicīna. Zinātne par slimībām, to diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi; attiecīgo praktisko pasākumu kopums. Sastāvdaļu, elementu, arī īpatnību secīgs kopums (daiļradē, mākslas darbā u. tml.), kas saistīts ar kādu ideju, tēmu, personu u. tml.; arī virziens (daiļradē, mākslas darbā u. tml.). Jaunu produktu (piemēram, apģērbu, kosmētikas u. tml.) kopums. Darīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem; darīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.). Darīt, rīkoties, izturēties pēc (kāda) padoma; klausīt (1). Medicīniski izmeklēt, izklausot (plaušas, sirdi); izklausīt. Auskultēt. Klausoties izzināt, pārbaudīt. Sasprindzinot dzirdi, klausīties (par cilvēku). Ar dzirdi uztvert vai censties uztvert (piemēram, teikto, atskaņoto). sasprindzināt dzirdi, lai noklausītos, uzzinātu. Vispārizglītojošās skolas pirmā pakāpe (mūsdienu Latvijā no 1. līdz 9. klasei), kurā noteikta vecuma bērni iegūst pamatizglītību. Patstāvīgi eksistējošs organisms; īpatnis (1). Patstāvīgi eksistējošs organisms; indivīds (2). Savādnieks (negatīvi vērtējams). Īpatnējs cilvēks. Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem. Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu (ar kāju vai galvu) pretinieka vārtos. Futbols. Ar savu darbību radīt materiālus labumus (piemēram, priekšmetus, vielas). Fizioloģiskā procesā veidot (ko, parasti augļus). tas, kas ir (kā) krājums, rezerve. Turpmākai lietošanai īpaši sagādāts materiālu vērtību kopums. naudas līdzekļi vai materiāli, kas paredzēti kādam mērķim. organizācija, iestāde, kam ir tiesības rīkoties ar naudas līdzekļiem – vākt, ziedot, piešķirt tos noteiktam mērķim. Nejaušs notikums, kas, piemēram, apdraud (kāda) veselību, dzīvību, rada materiālus zaudējumus; arī nelaimes gadījums. gadījums, notikums, kam ir traģiskas sekas, kas saistīts ar (kā) bojāeju vai smagu ievainojumu, sakropļojumu. ievērojams fakts, izcila, nozīmīga parādība. Augstums. Vispārināta īpašība --> augsts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Attālums šķērsvirzienā no (kā) vienas malas līdz otrai. Fizikāls (ķermeņa) lielums, ko (parasti) raksturo ar (tā) trīs dimensiju reizinājumu. plašums (piem., saturam, parādībai, īpašībai). Vispārināta īpašība --> plašs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Izsaka pieļāvumu vai pārliecību par (kā) pastāvēšanu, atrašanos, par (kādas darbības) realizēšanos u. tml. Turpretī, savukārt. Saista divus relatīvi patstāvīgus teikuma komponentus; bet; turpretī. Lieto, lai norādītu uz kā līdzīga, atbilstoša sastatījumu (kādā kopumā, virknē u. tml.). Savukārt. Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē. atkārtoti, vēlreiz. Vēl vienu reizi. atkal, vēlreiz; no sākuma, no gala. Otro reizi; arī atkārtoti. Atsaucība, līdzdalība; palīdzība (morāla, materiāla u. tml.). Atsaucība, palīdzība (kādam); atbalsts (kādam). Tas, pret ko var atbalstīties. Balsts. Atbalsts; atspaids; balsts. Priekšmets, pamats, pret ko vai uz kā var atbalstīties; atbalsts. Tas, kas atbalsta (1). Cilvēks, kas atbalsta (2). Palīgs, atbalstītājs (1). Tas, kas palīdz dzīvot; palīdzība, atbalsts. Kāda (parasti militāra) pasākuma sekmēšana (piemēram, ar ieroču uguni). Palīgs. Cilvēks, kas palīdz (kādam) ko veikt, pārvarēt grūtības u. tml.; cilvēks, kas piedalās kopīgā darbā, veicot tā daļu. pavisam. gluži, pilnīgi; ļoti. Summārā skaitā, daudzumā. kopā, kopumā, kopskaitā. lieto, lai izteiktu domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu. Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā, kultūrā) nezūd, turpina eksistēt, būt, arī netiek iznīcināts. Panākt, ka (kas, piemēram, tradīcijas, kāda cilvēka paveiktais) neizbeidzas, eksistē arī turpmāk, attīstās. Panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, process, piemēram, telpā, vidē) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā kvalitātē. Padarīt redzamu, noņemot, atvirzot to, kas apsedz, aizsedz; atsegt. Padarīt (ko) redzamu, noņemot (to, kas apsedz, aizklāj). Attēlot, atveidot, parādīt (mākslā, literatūrā). Skaidri, uztverami attēlot, atveidot, parādīt (piemēram, mākslā, literatūrā); atklāt. Atveidot, attēlot (parasti mākslas darbā, piemēram, domas, pārdzīvojumus); atklāt (4). Konstatēt un darīt citiem zināmu (ko slēptu); arī atmaskot. Atklāt, pierādīt (ko negatīvu, slēptu). Nodot lietošanai, padarīt pieejamu, skatāmu (parasti ar svinīgu ceremoniju). Atklāt (5). Atklāt, parādīt (citiem savu stāvokli, izjūtas). Padarīt zināmu. Sākt, ievadīt (kādu darbību, pasākumu u. tml.); paziņot, ka sākas. Veikt pirmo (pasākuma, darbības, norises) daļu, posmu. Ziņas (piemēram, fakti, skaitļi), kas raksturo ko, noder par pamatu secinājumiem. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda izpildu institūcija. Valsts administratīva izpildu institūcija sabiedriskās kārtības un sabiedriskās drošības sargāšanai. Valsts policijas sttruktūrvienība, kuras uzdevums ir novērst un atklāt smagus un bīstamus noziegumus (bandītismu, kontrabandu, bruņotus uzbrukumus, naudas viltošanu, slepkavības, ar narkotiskajām vielām saistītus noziegumus u. c.) apkarot organizēto un ekonomisko noziedzību, meklēt bez vēsts pazudušas, bēguļojošas u. c. personas. kriminālpolicija. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda vienība. Politiskā vai kriminālā policija; politiskās izmeklēšanas un represīva institūcija. slepenpolicija. Tāds, kas rada ienākumus, peļņu, tāds, kas rada materiālu labumu. saistīts ar ekonomiju (1), saimnieciski izdevīgs. saistīts ar ekonomiku (2), tai raksturīgs; arī saimniecisks. Saistīts ar ražošanas attiecību, līdzekļu un metožu kopumu (piemēram, valstī, tās daļā), tam raksturīgs. saistīts ar ekonomiku (3) vai politisko ekonomiju, tām raksturīgs. Veikals, tirgotava. Telpa, vieta, parasti īpaši iekārtota, kur (ko) pārdod; arī veikals. Telpa, arī celtne, kur (ko) pārdod; veikals. telpa, arī celtne tirdzniecībai; tirdzniecības uzņēmums. Garens, galdam līdzīgs, no priekšpuses slēgts paaugstinājums, kas nošķir pārdevēju no pircēja, preču tirgošanai (veikalā, kioskā, bufetē u. tml.). Nodaļa (iestādē, uzņēmumā, organizācijā) naudas izmaksai, iemaksai, uzglabāšanai; nodaļa (iestādē, uzņēmumā) biļešu pārdošanai; telpa, kur atrodas šāda nodaļa. Stiklota plāksne, kaste, stiklots skapis u. tml., kas paredzēts priekšmetu novietošanai apskatei; arī skatlogs. Ceļojums, ekskursija. Kolektīva (kādas vietas, muzeja, izstādes u. tml.) apmeklēšana. derīguma, vērtības atbilstība kādiem nosacījumiem, normām. Vispārināta īpašība --> labs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī kvalitāte. Vārdnīca, kas aptver visus kādas valodas vārdus; ļoti liela, plaša vārdnīca. Vārdu (arī vārdu savienojumu, retāk morfēmu) sakopojums noteiktā veidā, kārtībā (parasti alfabēta secībā) ar informāciju par to nozīmi, lietojumu, izcelsmi, gramatiskajām formām, tulkojumu citās valodās u. tml.; attiecīgā grāmata. Plaša sinonīmu, antonīmu un citādi semantiski saistītu vārdu vārdnīca. Ar tiesību normām noteikts juridisko īpašību kopums, kas raksturo kādas juridiskas vai fiziskas personas, kā arī valsts, teritorijas vai cita objekta tiesisko stāvokli. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lielāks (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma). Panākt, būt par cēloni, ka (kā) skaitliskā vērtība kļūst lielāka; panākt, būt par cēloni, ka (kā) daudzums kļūst lielāks. Panākt, būt par cēloni, ka (kā, piemēram, priekšmeta, teritorijas) izmēri kļūst lielāki. Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) kļūst intensīvāka, iedarbīgāka. Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst intensīvāks, arī izpaužas spēcīgāk. sabiedrībai bīstama vai kaitīga darbība vai bezdarbība, par ko likumā ir paredzēts sods. Noziegums. nosodāma, slikta rīcība; netikums morāles normām neatbilstoša, kaitīga darbība vai bezdarbība. Ēku, inventāra u. c. mantas apdrošināšana pret zaudējumiem no uguns. strādājošo brīvprātīga vai obligāta apdrošināšana pret iespējamo bezdarbu. sociālās nodrošināšanas forma, kas darba zaudēšanas gadījumā u. c. likumā paredzētajos gadījumos sniedz materiālo nodrošinājumu. Robežapdrošināšanas līgums - apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts ar ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa īpašnieku, transportlīdzeklim šķērsojot Latvijas Republikas robežu, ja transportlīdzekļa vadītājs nevar uzrādīt Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošu starptautisko sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polisi ("Zaļo karti), kuru garantē starpvalstu vienošanās. apdrošināšana, kad tiek apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses un izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmērs ir atkarīgs no apdrošinātajam radušos zaudējumu apmēra. apdrošināšana, kad tiek apdrošināta personas civiltiesiskā atbildība par tās darbības vai bezdarbības rezultātā radītajiem zaudējumiem trešajai personai. Process, rezultāts --> izzināt (1). Laikposms aptuveni ap saules rietu; laikposms, kad diena ir beigusies un nakts vēl nav iestājusies. Sarīkojums, kas notiek aptuveni dienas beigās vai īsi pirms nakts iestāšanās. Svētku vai ar ko ievērojamu, atzīmējamu dienu beigu posms; arī svinams svētku vai šādu dienu priekšvakars. Notikums, apstāklis, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, lielas bēdas, ciešanas. Nelaime; briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija. Vispārināta īpašība --> vecs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī vecums (1). Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; vecums (1). Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; ar novecošanu saistītais cilvēka stāvoklis šajā posmā. mūža beigu posms. Rietumi. Rietumi (1). Viena no četrām debespusēm, apvāršņa daļa, kur riet saule; teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā. rietumi. Ziemeļi, dienvidi, austrumi vai rietumi. Ziemeļi. Viena no četrām debespusēm (pretēja dienvidiem); teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā. Debesspuse ziemeļi. Viena no četrām debespusēm (pretēja ziemeļiem); teritorija, kas atrodas šajā pusē, virzienā. Dienvidi. Viena no četrām debess pusēm, apvāršņa daļa, kur lec saule; teritorija, kas atrodas šajā pusē, virzienā. Austrumi (1). Siltā klimata zemes. Dienvidi (2). siltā klimata zemes. Darbību kopums (kā) fiziskai pārbaudei, defektu konstatēšanai. Zināšanu, spēju pārbaude, īpašību konstatēšana ar standartizētiem uzdevumiem, jautājumiem. apģērbs, apģērba gabals. Izstrādājums, arī izstrādājumu kopums, parasti virsdrēbes (piemēram, no auduma, kažokādas, ādas) ķermeņa aizsargāšanai no ārējās vides iedarbības. Apģērbs. Apģērbs, tērps. Pētījamās parādības mākslīga izraisīšana vai atkārtošana dabiskos vai mākslīgi radītos apstākļos. pa lielākajai daļai; arī vienmēr. tā, ka neizceļas ar ko īpašu. Vienkārši, parasti. kultūras un mākslas sasniegumu svinīga skate, svētki. svinīgs sarīkojums. iedzeršana. Vairāku cilvēku sapulcēšanās, arī viesības ar nolūku lietot alkoholiskus dzērienus. pārvietošanā ar transportlīdzekli uz noteiktu galamērķi vai pa noteiktu maršrutu ar mērķi kaut ko darīt, pieredzēt. Tāds, kas ir saistīts ar ko noteiktu, attiecas uz to; tāds, kas ir vajadzīgs, piemērots kam. Vīrietis, kura izskats, izturēšanās izraisa aizdomas, negatīvu attieksmi. Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, viņa psihi) - par stāvokli, apstākļiem. Ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi) - par stāvokli, apstākļiem; arī mākt (2). Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml. Ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) - par nevēlamu psihisku stāvokli; arī mākt (1). Automašīna. Automobilis. Ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis (kustībai pa bezsliežu ceļiem); automobilis. Bezsliežu pašgājējs transportlīdzeklis, kas pārvietojas, izmantojot tajā uzstādīto enerģijas avotu. Transportlīdzeklis (parasti automobilis). Automašīna (parasti vieglā). Bremze (kā, parasti transportlīdzekļa) noturēšanai nekustīgā stāvoklī. ierīce mehānisma (parasti transportlīdzekļa) kustības palēnināšanai vai apturēšanai. Automobiļa ārējā daļa (piemēram, kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu. Panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izbeidz bioloģiski eksistēt; nonāvēt. Nogalināt. Transportlīdzekļa elements - rotējošs riņķveida priekšmets, kas saskaras ar ceļa virsmu un padara iespējamu transportlīdzekļa kustību. Spietot. Vairošanās gaitā saimei daloties, grupēties ap māti un pārcelties uz citu mitekli (parasti par mājas bitēm). Pamatdaļa, atbalsta daļa (ierīcēm, iekārtām u. tml.). Kardānsavienojums. Gaismas ķermenis (transportlīdzekļiem) ar spožu gaismu. Priekšējā (transportlīdzekļa, piemēram, automobiļa) loga stikls; priekšējais stikls. vējstikls. Vieta automobilī bagāžas novietošanai vai ietaise bagāžas novietošanai un stiprināšanai automobiļa ārpusē. Aizsargstienis automobiļa priekšpusē un aizmugurē; buferis. Darbība, process --> pārbaudīt (3). Apģērbs, apģērba gabalu komplekts valkāšanai īpašos, noteiktos (sadzīves, darba u. tml.) apstākļos. Svētku drēbes. Apakšveļa. Veļa, ko valkā tieši uz miesas. apakšsvārki, apakškrekli, apakšjakas, kombinē, apakšbikses. Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai). Vīriešu tērps, kas sastāv no žaketes ar oderi un garajām biksēm, arī vestes. Ikdienai paredzētais (parasti apģērbs). pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādības iestāde, kas risina un izlemj jautājumus par vecāku varas pārtraukšanu, ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību. Veidojums (piemēram, no listēm, stieņiem), kas samērā šaurā joslā no visām pusēm ietver (ko tajā ievietotu, iestiprinātu); arī ietvars. Ietvars. Veidojums, kas ietver no vairākām vai visām pusēm (tajā iestiprinātu, ievietotu priekšmetu). Ietvars, apmale (parasti ovālas vai apaļas formas priekšmetiem). noteikts aspekts; realizēšanās robežas (darbības sfērai, zināšanu nozarei, mākslas darba veidam u.tml.). Vieta, kas paredzēta iziešanai, izkļūšanai (no kādas telpas, teritorijas), vieta, pa kuru iziet, izkļūst (no kurienes). Vieta, kura paredzēta iekļūšanai vai pa kuru var iekļūt (kur iekšā). Iekārta (signālu, enerģijas u. tml.) izvadīšanai (piemēram, no ierīces). Iekārta (signālu, enerģijas u. tml.) ievadīšanai (piemēram, ierīcē). Rīkoties tā, lai novērstu (ko nevēlamu, ļaunu); paglābt, pasargāt (no kā, pret ko). Aktīvi rīkojoties, aizsargāt (kādu, ko) pret ko nevēlamu. precības (1); precēšanās; arī laulības. Sākotnējais posms senajās laulību slēgšanas tradīcijās. Kļūt ļoti vājam. Novājēt. Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam. Izkristies. Kļūt vājam vai vājākam; novājēt. Kļūt vājam, liesam, novājēt (par dzīvniekiem vai cilvēkiem, to ķermeņa daļām). Kļūt vājam, vai vājākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām). Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam; izkalst (2). Kļūt, parasti ļoti, vājam, nespēcīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam; sakalst (2). novājēt. Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); zaudēt veselīgu izskatu. Kļūt ļoti vājam, ļoti novājēt. Ļoti novājēt. Ļoti novājēt barības trūkuma dēļ. Nesaņemot barību pietiekamā daudzumā, ļoti novājēt. Sīki konusveida mezgliņi ādā (no aukstuma vai nervu uzbudinājuma). zosāda. Tāds, kam nav ietērpa, apsega. kails. Ķermenis (cilvēkam). Organisms (cilvēkam, dzīvniekam) tā ārējās fiziskās formās un izpausmēs. Ar pūlēm, grūtībām nopelnīt (naudu). Gūt (sekmju vērtējumu, parasti skolā). Iegūt samaksu, atlīdzību (par darbu). Iegūt (sekmju vērtējumu, parasti skolā). Būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst (piemēram, atzinība, nopēlums). Iegūt (peļņu), nopelnīt (naudu). Pelnot iegūt (samaksu naudā, kādas vērtības, atlīdzību). Pelnot iegūt iespēju iegādāties, nopirkt (ko). Strādāt, lai par saņemto samaksu iegādātos, iegūtu (ko). Labi nopelnīt, saraust (naudu). Spraigi strādājot, darbojoties, nopelnīt, iegūt. Dabūt (ienākumus naudā). Paveicot, sasniedzot ko, iegūt, saņemt (uzslavu, atzinību u. tml.). Ar savu darbību, rīcību iegūt, saņemt novērtējumu (piemēram, uzslavu, atzinību, arī sodu). Pamatdaļa, korpuss (piemēram, ierīcei, mašīnai), kurā iemontētas vai kurai pievienotas sīkākas detaļas, sīkāki elementi. nesošais pamatelements (mehānismam, ietaisei, ierīcei, mašīnai), pie kura piemontēti vai kurā iemontēti citi elementi vai mehānismi; elements, detaļa (mehānismam, ierīcei), pie kuras piemontētas citas detaļas. Norobežota matērijas daļa telpā; atsevišķs priekšmets telpā. Sākt pierast (ko darīt); pasākt. Sākt regulāri, vienmēr (ko darīt). Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) nonāk līdz kādam rezultātam; panākt, ka (kas) attīstās līdz kādai pakāpei, attīstīt (ko) līdz kādai pakāpei. Rosināt, pamudināt (kādu) veikt kādas darbības, izturēties kādā veidā; panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības), izraisās, aktivizējas (darbība, rīcība u. tml.). tāds, kam ir aptuveni tādas pašas īpašības, pazīmes kā (kam) citam. Līdzīgs, tuvs. Divd. --> atbilst. vienāds (pēc lieluma, vērtības). Tāds, kam forma, izmēri, sastāvs u. tml. nav atšķirīgs salīdzinājumā ar ko citu. Svētki. tradicionālu darbību, norišu kopums, kas ir saistīts ar kādu ievērojamu notikumu vēsturē, cilvēku dzīvē, dabā; attiecīgā diena. Darbību, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piemēram, ar svētkiem, kādu notikumu). priecīgs, ievērojams notikums, ko īpaši atzīmē, svin; svinības. Cilvēka dzimšanas gadskārta, jubileja. saistīti ar ko noteiktu, iepriekš minētu; piemēroti kam; tā, kā nepieciešams. samērīgi, proporcionāli. Process --> dzert, žūpot. Žūpošana. Alkoholisko dzērienu lietošana. orķestris, kura dalībnieki spēlē stīgu instrumentus. Liels instrumentāls ansamblis kopīgai muzicēšanai, kas sastāv no dažādu instrumentu grupām. orķestris, kas sastāv no stīgu, pūšamo un sitamo instrumentu grupām. Orķestris ar nelielu izpildītāju sastāvu, kurā katrs instruments ir individualizēts. Mākslinieciski apvienots, saliedēts izpildītāju kolektīvs. Padziļinājums, arī nožogojums (skatuves priekšā), kur novietojas šāds ansamblis; orķestra telpa. <em>sar.</em> Pūtēju orķestris. orķestris, kura dalībnieki spēlē pūšamos instrumentus. Augstākais augstskolas docētāja amats un nosaukums; persona, kam piešķirts šis nosaukums. Pasniedzējs (augstākajā mācību iestādē). Pārdzīvot jūtas (parasti dziļi). Pārdzīvot (jūtas, emocijas). Pārdzīvot (jūtas); izjust (1). Emocionāli uztvert, piedzīvot (piemēram, kādu stāvokli, attieksmi, kāda cita jūtas). Novērtēt, izprast emocionāli (piemēram, kādu parādību, kādas parādības, priekšmeta īpašību). Atveidot, arī analizēt apziņā (apkārtējās pasaules priekšmetus un parādības), arī veidot apziņā izpratni (par tiem). Izprast, apzināti izjust; zināt. Saprast, apzināties. Saprast, apjēgt, būt pārliecinātam (par ko), arī būt tādam, kam ir skaidrība (par ko); arī apzināties (ko). Zināt (2). Apzināties, izprast (piemēram, kādu faktu) un pārdzīvot. Uztvert un ar prātu, arī intuitīvi, emocionāli novērtēt (piemēram, kādu parādību, tās īpašības). Vērtējot noteikt, arī izprast, apzināties (stāvokli, situāciju, iespējas u. tml.). Spēja uztvert un ar prātu, arī intuitīvi, emocionāli novērtēt (piemēram, kādu parādību, tās īpašības). Spēja intuitīvi uztvert, saprast, emocionāli novērtēt (piemēram, kādu parādību, tās īpašības); izjūta (2). Virsējā, augšējā daļa (piemēram, priekšmetam, veidojumam). Virsa (1). Augšējā puse, daļa (piemēram, priekšmetam, veidojumam); arī virsa (1). Virsma (1). Plaknes ārpuse (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi. Ārējā puse (9) (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi; arī virsma (1). Virsma (piemēram, priekšmetam), kam ir šādas punktu kopas forma; arī skaldne. Virsma, kas robežojas ar apkārtējo (piemēram, ar āru, citu telpu); pretstats: iekšpuse. Viena no (kāda priekšmeta, ķermeņa) virsmām. Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam). Izrādīt interesi, pievērst uzmanību, reaģēt; ar savu darbību atbalstīt. Darboties, izturēties kādā veidā ārējas darbības, norises ietekmē. Norādīt (uz ko), nosaukt (faktus, argumentus u. tml.), lai ko pierādītu, apstiprinātu, attaisnotu. Vārdu pa vārdam atkārtot (kādu tekstu, teksta daļu). Reaģēt (uz ko) ar balss skaņām (par dzīvniekiem). Izturēties kādā veidā ārējas darbības, norises ietekmē (par dzīvniekiem). Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piemēram, domu, vērtējumu); izteikties (1). Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piemēram, domu, vērtējumu); izsacīties (1). Ietekmēt (ko), izraisīt sekas. Ietekmēt (2). Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (sabiedrībā) - par parādībām sabiedrībā. Emocionāli, arī skaļi ierunāties, īsi, emocionāli pateikt. Emocionāli, arī skaļi ierunāties, īsi, emocionāli pateikt; iesaukties. Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām). Klusums. [klusums]{s:4} Stāvoklis (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu vai kad nav dzirdamas skaņas. Stāvoklis, kad (piemēram, nozarē, procesā) nav intensīvas darbības, ievērojamu notikumu. Apstākļu kopums, stāvoklis (apkārtnē, vietā, arī telpā), kad nav kustības, arī (stipru) skaņu. Brīvlaiks. Mācību un nodarbību pārtraukums (mācību iestādēs) pēc noteikta mācību posma. Diena, kad nav jāierodas darbā. brīvdiena. Krējums. Piena produkts, kas veidots no koncentrētiem piena taukiem. Putukrējums. Putu krējums - vienmērīgā putainā masā saputots salds krējums. Saputots saldais krējums. Saldais krējums, ko var izmantot saputošanai. nesaskābis krējums. Izmeklēta sabiedrība (politiskā elite, militārā elite, kultūras elite u. c.); arī personu grupa, kas sabiedrībā realizē varu. Sabiedrības krējums. cilvēki, kam ir izcils, privileģēts stāvoklis. labākā daļa; sabiedrības zieds (krējums), elite. Skābais krējums. saraudzēts krējums. Muižnieka tituls (zemāks par grāfu, marķīzu, hercogu); cilvēks, kam ir šāds tituls; Baltijas vācu muižnieks. Zemes īpašnieks, kam pieder muiža; persona, kas pieder pie muižniecības. Pašreizējā diena. Diena pēc šodienas. Diena pirms šodienas; iepriekšējā diena. transportlīdzekļu kustība, kuri veic šādus pārvadājumus. Transporta nozare kravu un pasažieru pārvadāšanai automobiļos. Gaisa transports. Gaisa transports - transports, kurā transportlīdzekļi ir gaisakuģi. Motorizētu viengrambas transportlīdzekļu (motociklu, mopēdu u. tml.) transports. Transports pa ūdensceļiem; ūdens transports. Transporta līdzekļi ar elektromotoru, piemēram, tramvajs, trolejbuss, elektriskais vilciens, arī elektromobilis. Pasažieru pārvadāšanas transports. transports pa ūdensceļiem; ūdenstransports. Mašīna, kas noteikta veida enerģiju (piemēram, siltuma enerģiju) pārvērš mehāniskajā enerģijā un izvada to ar rotējošu vārpstu. Hidrauliskas vai pneimatiskas sistēmas elements darbvietas plūsmas regulēšanai. detaļa (piemēram, tvaika mašīnā, iekšdedzes dzinējā), kam ir šāda ķermeņa forma. Iekšdedzes motora ierīce degvielas aizdedzināšanai ar elektrisko dzirksteli. Elements (mašīnā, ierīcē), kas blīvi kustas cilindrā un pārvietojas cilindra ass virzienā. Norisināties, pastāvēt (zināmu laika posmu). Ilgt, norisināties (parasti lēni) - par darbību, procesu. Ilgt, ritēt (parasti lēni) - par laiku, laikposmu. Risināties tālāk, netikt pārtrauktam, nepārstāt (par aizsāktu darbību, stāvokli, tekstu, domu, tradīciju u. tml.); refl. --> turpināt; tikt turpinātam. zīmulis ar kodolu, kas samitrināts raksta, krāso līdzīgi tintei. Tievs grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis, parasti koka ietvarā (rakstīšanai vai zīmēšanai). karš, kurā izmanto ķīmiskos ieročus. Organizēta bruņota cīņa (starp divām vai vairākām valstīm, tautām, ciltīm u. tml. vai sociālām grupām valsts, zemes iekšienē). Laiks, laikposms, kas seko tagadējam laikam, laikposmam; šāda laika, laikposma apstākļu kopums. Tas, kas noticis; pagātne. Laiks, laikposms, kas ir bijis pirms tagadējā laika, laikposma; šāda laika, laikposma apstākļu kopums. Spēlēt (pūšama mūzikas instrumentu). Apakšējā ekstremitāte - balsta un kustību orgāns (cilvēkam). Pēda. Paplatināta kājas apakšējā daļa - atsperīgs atbalsta orgāns (cilvēkiem vai daļai dzīvnieku), kas mazina ķermeņa satricinājumu ejot, skrienot vai lecot; šī orgāna apakšējā daļa, kas saskaras ar pamatu. Kājas daļa no ceļgala locītavas līdz pēdai; arī kājas daļa no iegurņa līdz ceļgala locītavai; apakšstilbs; arī augšstilbs. Kājas daļa no iegurņa līdz ceļa locītavai. Kājas daļa no ceļa locītavas līdz pēdai; liels². Kājas daļa no ceļa locītavas līdz pēdas locītavai; apakšstilbs. Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu). Rokas, kājas. Rokturis. Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam, kādam priekšmetam), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai veiktu kādu darbību. Detaļa, kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu; rokturis. Roka, retāk kāja (parasti liela). Roka (parasti liela, spēcīga). Ķetna, ķepa. Dzīvnieka pēda, ko klāj apmatojums. Ķetna. Dzīvnieka pēda ar spēcīgiem nagiem. Plaukstas apakšējā daļa. Delna (1). Plauksta. Rokas apakšējā, noslēdzošā, satverošā daļa, kas sastāv no pamata, delnas un pirkstiem. Rokas locītava, kas savieno augšdelma un apakšdelma kaulus; rokas daļa pie šīs locītavas. Ķermeņa augšējā daļa (cilvēkam) vai priekšējā daļa (dzīvniekam), kurā atrodas smadzenes. Galva. galva. Ķermeņa pamatdaļa, kurai pievienotas ekstremitātes un galva; vidums. Rumpis. Cilvēka rumpis. Ķermeņa vidusdaļa, kuru diafragma sadala krūšu un vēdera dobumā; rumpis. Vēders. Kuņģis, arī vēders, sevišķi, ja tas izgāzies. Vidukļa nodalījums (cilvēka un mugurkaulnieku ķermenī), kurā atrodas vēdera dobums; orgānu kopums, kas atrodas šādā nodalījumā; arī ķermeņa vēderpuse. Ķermeņa daļa (cilvēkam) abpus mugurkaulam, iepretim krūtīm un vēderam. elastīgu, tievu ragvielas veidojumu kopums, kas klāj cilvēka galvas virsmu. Plāna, caurspīdīga, liekta ragvielas plātne uz (cilvēka) pirksta gala mugurējās virsmas. Cimda daļa, ko velk uz šāda plaukstas locekļa. Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai. automobiļu berzes bremžu veids. bremžu sistēma, kurā izmanto elektriskajā enerģijā pārvērstu vilciena uzkrāto kinētisko enerģiju. Mehāniska ierīce, sistēma griezes kustības pārnesei no motora uz mašīnas darba mehānismu vai izpildmehānismu. Šasijas daļa (transportlīdzeklim, piemēram, automobilim, traktoram), kas savieno pretējo pušu riteņus. Pasažieru telpa (piemēram, lidmašīnā, kuģī, autobusā). Ierīce, kas uzkrāj noteikta veida enerģiju. Iekārta (kā, parasti iekšdedzes motora) iedarbināšanai. Plākšņveida vai profilēts elements mijiedarbībai ar apkārtējo vidi (parasti gaisu, ūdeni). Aizdarāma atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs atveres aizdarīšanai. automobiļa platforma ar bortiem (kravas pārvadāšanai). Konstrukcija, kas sedz (transportlīdzekli) no augšas un aizsargā pret atmosfēras iedarbību; šāda augšējā daļa (transportlīdzeklim, tā kabīnei). Detaļa, kura atrodas (iekārtas, ierīces u. tml.) priekšējā daļā un kurā ir iemontētas kontroles, vadības, signalizācijas u. tml. ierīces. Raisot dabūt vaļā (ko sasietu, sapītu); atsiet. Risinot, šķetinot atraisīt (ko samudžinātu, sapinušos u. tml.). Ritinot, risinot attīt; atritināt; atraisīt. Raisot dabūt vaļā (ko aizsietu, pārsietu); raisot dabūt vaļā (ko sasietu). Atraisīt un izņemt, raisot izņemt (no kurienes, kur u. tml.). pārveidošanās, pārmaiņa. Pārvēršana, pārvēršanās, lai kļūtu citāds; darbība, process --> mainīt (3), mainīties (1). Darbība, process --> pārmainīt (2), pārmainīties (1). Pārmaiņa, pārvērtība. Darbība, process, arī rezultāts --> pārvērst (1), pārvērsties (1). Panākt, ka izbeidzas (piemēram, kautiņš, strīds). Izšķirt, izspriest (strīdu, konfliktu u. tml.). Pilnīgi izrunāt, izanalizēt (ko), izsakot vērtējumus, spriedumus. Rēķinot atrisināt (matemātisku uzdevumu). Risinot atrast atbildi (matemātiskam uzdevumam, mīklai u. tml.). Nokārtot (sarežģītu jautājumu), veikt (sarežģītu uzdevumu). Kārtot un pabeigt kārtot (piemēram, darījumu, pasākumu). Domāšanas, pētīšanas rezultātā atrast atbildi. Domājot atrast (atbildi uz kādu jautājumu), izlemt (ko); pabeigt domāt, risināt (domu). saruna, viedokļu apmaiņa. Savstarpēja domu apmaiņa sarunājoties. Savstarpēja sazināšanās mutvārdu formā (starp diviem, arī vairākiem cilvēkiem). Piekļuve (pasākumam, telpām); ieiešana; darbība --> ieiet (1). Celtnes sienā izveidota caurstaigājama aila kopā ar virās iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailas aizdarīšanai. Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai. Norāda, ka (kas) ir saistīts ar turpmāko laikposmu, nākotni, vērsts uz to; turpmāk. tā, ka (kas) norisinās, pastāv, veidojas (parasti laika) secībā pēc kā cita. Zemes platības mērvienība. Saimniecība, kurā zemi apstrādā ar 4 zirgiem. Mēness ceturksnis. Zemes dabiskais pavadonis. Govs tesmeņa ceturtā daļa. Piena dziedzeris (zīdītājiem dzīvniekiem). speciāli apstrādāts (dzīvnieka) ķermeņa ārējais apvalks. ārējais (cilvēka) audu slānis, kas veido ķermeņa apvalku. plēve. Ļoti plāns (kādas vielas) materiāls, ko izmanto, piemēram, kā pārklāšanai, iesaiņošanai. prezervatīvs. mehānisks pretapaugļošanās līdzeklis - gumijas uzmava, kas pasargā no seksuāli transmisīvajām un dažām citām slimībām un apaugļošanās. nepatīkama persona, nūģis. Nesimpātisks, nepatīkams, nenovīdīgs cilvēks. ārējais (dzīvnieka) ķermeņa apvalks. Zīdītāju dzīvnieku, parasti biezs, garš, apmatojums, arī āda ar šādu apmatojumu. Cilvēka, dzīvnieku ādas virsējā kārta; epiderma (1). Ādas slānis, kas atrodas zem pamatādas. Samērā īss (par tekstu). Tāds, kas ļoti ietekmē, ir stipri izjūtams (par stāvokli, apstākļiem). liels; sevišķs. Tāds, kas ievērojami atšķiras no kā cita, līdzīga ar savu iedarbīgumu, nozīmīgumu; arī īpašs (2). Tāds, kas prasmīgi, veikli ko dara. Tāds (cilvēks), kam ir lieli nopelni, sasniegumi, panākumi (kādā darbības nozarē); izcils. Tāds (cilvēks), kam piemīt lielas spējas, prasme; ievērojams, ļoti spējīgs. Tāds, kas sevišķi labi ko dara, sevišķi labi veic savu darbu, pienākumu. Ievērojams, izcils (par cilvēku). Tāds, kam pieder lielas materiālas vērtības; tāds, kam ir daudz naudas. Bagāts, turīgs. Tāds, kam ir labi materiālie apstākļi, kam īpašumā ir samērā lielas materiālas vērtības. Tāds, kam ir spēcīga ietekme (1). svarīgs, nozīmīgs, ietekmīgs (par cilvēku). tas, par ko strīdas; strīda objekts. tas, kas atkārtoti, pastāvīgi vai ilgstoši rada strīdu, strīda priekšmets. Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza. Parastais ķirbis ("Cucurbita pepo"). ķirbju suga ("Cucurbita pepo"). Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Cucurbitales"), kurā ir tikai 1 dzimta. Acs ābols - lodveida orgāns ap 2,5 cm diametrā, atrodas acs dobumā (orbītā), ko norobežo galvaskausa kauli un izklāj taukaudi. lodveida ķermenis, kas atrodas acs dobumā; acābols. Sešu mēnešu ilgs laikposms (skaitot no jebkuras dienas). Laikposms, kurš ilgst aptuveni sešus mēnešus un kurā noris noteikts cikls (sabiedriskajā vai saimnieciskajā dzīvē). Vecuma skaitīšanas vienība - seši mēneši. Cilvēks, kam ir sevišķa interese (par ko). Refl. --> aizslēgt (1). Tikt aizslēgtam, aizdarītam; refl. --> noslēgt (1, 2). Atsvešināties, pazaudēt, arī neizveidot ciešas saiknes (ar ko), palikt savrup. Kļūt nesabiedriskam, arī mazrunīgam, neatklājot savas domas, pārdzīvojumus; norobežoties (no citiem). Tuvoties nobeigumam (par darbību, procesu); norisēt beigu posmā. Beigties, pabeigties; refl. --> noslēgt (5). Refl. --> aizdarīt(1); aizvērties. Refl. --> aiztaisīt (1); aizvērties. Refl. --> aizvērt. Strauji aizvērties. Refl. --> aizcirst (2). Izteikt savu viedokli, spriedumu, attieksmi (par ko). Zinātniski pamatoti izskaidrot, paskaidrot (kādu tekstu). Radio vai televīzijas reportāžās stāstīt par kādu notikumu, pasākumu u. tml., īsi to analizēt vai novērtēt. Rakstnieks, kas sacer dzejoļus. Cilvēks, kas sacer daiļdarbus; rakstnieks; arī publicists. Publicists, žurnālists (parasti ar zemu kvalifikāciju, nenopietns, paviršs). Kādas jomas lietpratējs, speciālists. Cilvēks, kas labi prot, pārzina (parasti kādu darbu); cilvēks, kas labi pazīst (piemēram, apstākļus). Lietpratējs; eksperts. Cilvēks, kas sasniedzis augstu meistarību, pilnību (kādā praktiskās darbības nozarē). Cilvēks, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (piemēram, kādā profesijā, mākslas nozarē). Cilvēks, kam ir labas zināšanas, iemaņas (kādā nozarē). Cilvēks, kam ir labas zināšanas, liela pieredze (kādā nozarē). Lietpratējs. Zinātājs; pratējs. Tradicionāls itāļu virtuves saldais ēdiens. Saldais ēdiens. Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; liels 2(2). Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; lielainums. Noteikti, kategoriski formulēts, parasti morāles, princips. galvenais atzinums, galvenā ideja, pamattēze (kādā uzskatu sistēmā, teorijā u.tml.). Galvenā, nozīmīgākā tēze. noteikta pārliecība, pamatnostādne, kas nosaka cilvēka, cilvēku grupas darbību, rīcību, nostāju (pret ko). Galvenokārt. Pamatos, no galvenā viedokļa. Tāds, kas pārsniedz vajadzīgo izmēru (piemēram, par apģērbu). Tāds, kas izpaužas spēcīgi, intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); tāds, kas izpaužas raksturīgā, tipiskā veidā (piemēram, par savstarpējam attiecībām). Tāds, kas ir plaši izvērsts, arī izpaužas spēcīgi, intensīvi (par darbību, norisi). Tāds, kas noris, izpaužas intensīvi, arī daudzveidīgi (par darbību, norisi, pasākumu); tāds, kurā piedalās, iesaistās daudzi. Izcils, sabiedriski, vēsturiski nozīmīgs (cilvēka dzīvē, sabiedrībā). Tāds, kas nododas kam, rīkojas dedzīgi, jūsmīgi. Tāds, kas aizrautīgi kam nododas, nodarbojas ar ko. Tādi, starp kuriem, draudzīgas vai naidīgas attiecības izpaužas raksturīgā, tipiskā veidā; tāds, ar kuru ir šādas attiecības. divu vai vairāku lielumu saskaitīšanas rezultāts; izteiksme, kuras locekļi ir savienoti ar plusa zīmi. kopējais (kā) daudzums. Naudas līdzekļu (parasti vairāku vai daudzu izdevumu, ienākumu) summa. darba telpa(s). Kantoris; birojs. rakstāmgalds ar plauktiem, atvilktnēm, rakstāmpulti. Tāds, kas mazliet pārsniedz vajadzīgo izmēru (piemēram, par apģērbu). Tāds, kam ir daudzveidīgs, daudzas parādības aptverošs saturs, arī liels apjoms (piemēram, par tekstu, zināšanām). Saistīts ar plašām rīcības, izvēles iespējām. Tāds, kas izpaužas intensīvi (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Tāds, kas izpaužas intensīvi (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); spēcīgs (5). Par fizioloģiskiem procesiem, norisēm organismā. Tāds, kam ir samērā mazi izmēri (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju). Dem. --> mazs. Tāds, kam ir ļoti mazi izmēri (piemēram, par priekšmetiem, teritoriju). Daļa (matam), kas atrodas zem ādas. Mats (2). Mati plakstiņu malās. skropstas. Dem. --> mats. Matu maisiņi. elastīgs, tievs ragvielas veidojums uz (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa virsmas. Stingrs, rupjš mats (zīdītāju dzīvnieku apmatojumā). stāvoklis šaha spēlē, kad karali nevar izsargāt no pretinieka figūras uzbrukuma un spēlētājs ir zaudējis partiju. Divu pretinieku galda spēle ar 16 baltām un 16 melnām figūrām uz 64 lauciņu galdiņa. Nespodrs, blāvs. matēts - blāvs, nespodrs. Kapsēta, kapi. Īpaša teritorija mirušo apbedīšanai; kapsēta. Īpaša teritorija mirušo apbedīšanai; kapi. kapsēta. kafija. dzēriens, kas pagatavots no kafijas vai tās surogāta. Kafija. Apbedījumu vieta. Kapsēta; arī kaps. Bedre (mirušā) apbedīšanai; vieta, kur apbedīts mirušais; zemes kopa virs šīs vietas. Sena apbedījumu vieta; senkapi. kapulauks. Celtne (kapsētā, slimnīcā), arī telpa (piemēram, slimnīcā) mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un parasti arī bēru ceremonijai. kapliča. Mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā; kapu svētki. mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā; kapusvētki. Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizību, iespējamību; attiecīgā satura domas, priekšstati u. tml. Vispārināta īpašība --> neticīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Savvaļas dzīvnieku izsekošana un iegūšana (nonāvējot vai sagūstot). Tāds, kas nogatavojas, uzplaukst u. tml. ātrāk nekā citi, citas šķirnes (piemēram, par lauksaimniecības augiem). Agrīns (4). Tāds, kas attiecas uz (laika perioda vai parādības) sākuma posmu; agrs (1). Tāds, kas attiecas uz kāda laika perioda sākumu, tā pirmo posmu: tāds, kas noris kāda laika perioda sākumā, tā pirmajā posmā. Tāds, kas parādās pirms citiem līdzīgiem; tāds, kas ir, pastāv tad, kad citu līdzīgu vēl nav; agrs (3). Tāds, kas parādās pirms citiem līdzīgiem. Tāds, kas iestājas, parādās, notiek pirms parastā laika; agrs (2). Tāds, kas noris pirms parastā laika; priekšlaicīgs, pāragrs. Pēc neilga laika; drīz. Pēc neilga laika. Tikmēr. Pa to laiku. Materiāla apstrādes veids, tehnika. Darbības iemaņu, paņēmienu kopums (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai). Rīku, iekārtu, ierīču u. tml. kopums (kādā nozarē, kāda uzdevuma veikšanai). līdzekļu, iekārtu kopums, kas nepieciešams, lai ražotu izstrādājumus, veiktu konkrētus uzdevumus vai pakalpojumus. tāds, kas attiecas uz katru dienu; parasts. Tāds, kad kas regulāri notiek, atkārtojas, kad ko vienmēr, regulāri dara (par laiku, laikposmu). Tāds, kas ir reti sastopams, vērojams; tāds, kas atšķiras no kā pierasta, pazīstama. ikdienība. Vienmuļa, apnicīga dzīve; stāvoklis, kad nav izcilu notikumu, darbu, domu. Vispārināta īpašība --> vienmuļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienmuļums; vienmuļīgums; vienmulība; vienmulīgums. Viens no zemākajiem augiem (lapoņaugs), kas satur hlorofilu un eksistē galvenokārt ūdenī. aļģe. visu (kā) elementu, sastāvdaļu u. tml. kopums, sistēma. visi (cilvēku kopuma) locekļi, kas ir apvienoti pēc noteiktām pazīmēm. visi augi vai dzīvnieki, kas pēc noteiktām pazīmēm ir apvienoti kādā kopumā. braucienam savienots (transportlīdzekļu, parasti vagonu) kopums. norāda uz pārmērīgu īpašību, pazīmi. pārāk norāda uz pārlieku palielinātu vai samazinātu daudzumu norāda, ka darbība, stāvoklis izpaužas par daudz pastiprināti Zīdītāju klases pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas ģints ("Ovis"), atgremotājs, vidēji liels lauksaimniecības dzīvnieks, no kura iegūst gaļu, vilnu, kažokādas. aita Aita. Veca aita. Gadu veca aita. Jauna aita (kurai pirmo reizi ir jēri). uts. Uts. Kukaiņu klases dzīvniekutu kārtas dūrējutu apakškārta ("Anoplura"), ~300 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu (iespējams, ka ir ~20 sugu). Cilvēks, kas nespēj sev sagādāt nepieciešamos eksistences līdzekļus un dzīvo no citu ziedotā, dotā. Nabags. Tāds, kas būs, darbosies tuvākajā nākotnē, pēc kā līdzīga esošā, tagadējā (par cilvēkiem, cilvēku grupu). Jaunu zinātnisku zinību izstrādes process, izzinošās darbības veids. izzināšana, vispusīgas informācijas iegūšana; process, arī rezultāts --> izpētīt (1). Ceļojums, kas organizēts speciāla, parasti zinātniskās pētniecības, uzdevuma veikšanai. Būtiska pārmaiņa, pārkārtojums kādā sabiedrības dzīves sfērā. Ķilda. Ķilda, strīds. Cilvēku sadursme (pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēj), kas izpaužas satrauktā, asā sarunā; strīds. Ķilda, strīds, naids. Strīds. cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēļ), kas izpaužas, parasti, satrauktā, asā sarunā. strīds. Ar ožas analizatoru, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko). Taustot sameklēt (ko); taustot sākt sajust, uztvert (ko). Būt tādam, kurā kādas parādības ietekmē izraisās norise, darbība (par organismu, tā daļām). Saprast. Uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus. Ar grūtībām uztvert (runu, domu u. tml.). Satvert, notvert (ko krītošu, mestu u. tml.). Satvert (ko tādu, kas kustas, pārvietojas); notvert (1). Panākt un satverot aizturēt, apturēt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas). Notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas). Krējuma mērce. mērce ar lielu krējuma piedevu. Šķidra piedeva, kas papildina ēdiena garšu, izskatu, uzturvielu daudzumu. Attaisīties, atvērties; arī atirt, atraisīties. Refl. --> attaisīt (1). Refl. --> atvērt (1). Iesākties (par pārdzīvojumiem, izjūtām u. tml.). Izplatoties atplūst šurp (par skaņām, smaržām). Plūstot atvirzīties šurp (par ūdeni, gaisu u. tml.); plūstot atvirzīties (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.). Sniegties, stiepties šurp (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.) - par ceļiem. Izplešoties, aizņemot kādu platību, sniegties šurp; izplešoties, aizņemot kādu platību, sniegties (līdz kādai vietai). Tikt atsūtītam, atgādātam (par pasta sūtījumiem, ziņām u. tml.). Tikt piesūtītam, piegādātam (par pasta sūtījumiem, ziņām u. tml.). Atgādāt šurp (pa pastu vai ar kāda starpniecību). Iestāties, iesākties (piemēram, par laika posmu); pienākt. Iesākties, iestāties (par laikposmu). Iesākties un turpināties (piemēram, par stāvokli, norisi, laika posmu). Iestāties (par (cilvēka) mūža posmu). Par mūža posmu. Sākties, tikt ievadītam (par laika posmu). Ierodoties pievienoties (piemēram, cilvēku grupai). Ierasties (parasti jaunā dzīves vietā, darbā). Atnākt (parasti lēnām). Soļojot atkļūt šurp; soļojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Teciņus atnākt šurp; teciņus atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Atnākt (parasti ciemos). Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu. Lieliem soļiem atnākt. Atnākt, atklīst (bez noteikta mērķa). Meimurojot atkļūt šurp; meimurojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Lēnā gaitā atnākt šurp; lēnā gaitā atnākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Lēni, klusi (arī slepeni) ejot, atkļūt šurp. Steidzīgi atnākt. Klejojot atkļūt šurp; klejojot atkļūt (kur, pie kā u. tml.). Atklejot. Piebraukt pieturā, pienākt (par transportlīdzekļiem). Piebraukt (par transportlīdzekļiem, to apkalpi, pasažieriem). Tējaskrūms, no kura lapām gatavo dzērienu. Tējasaugu dzimtas suga ("Thea sinensis", arī "Camelia sinensis"), mūžzaļš krūms, no kura iegūst tēju (1.1.). Daudzgadīgs augs ar vairākiem ilggadīgiem koksnainiem virszemes stumbriem (bez viena galvenā stumbra). Jauns augs (parasti neliels lakstaugs), ko attīstības sākumā audzē, piemēram, siltumnīcās, lecektīs, siltajās dobēs un noteiktā attīstības pakāpē stāda paliekošā vietā. Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta. Šāds dzīvnieku (parasti govju) sekrēts, ko izmanto par pārtikas produktu. madaru dzimtas tropu koks vai krūms, no kura sēklām (pupiņām) gatavo dzērienu. Vārīto desu šķirnes desa; tējas desa. vārīto desu šķirnes desa; tējdesa. Rožu šķirņu grupa, kurām ir raksturīgi dzelteni, smaržīgi ziedi; šīs šķirņu grupas augs. tējasroze. Tējaskrūma jauno dzinumu lapas; pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (raudzētas, kaltētas) šī krūma jauno dzinumu lapas. Šī dzēriena dzeršana; viesības, kurās pasniedz galvenokārt šo dzērienu. Sarīkojums ar lūgtiem viesiem un mielastu, parasti ģimenē svarīgu notikumu, arī svētku atzīmēšanai. Īpaši apstrādātas (piemēram, kaltētas), parasti ārstniecības, augu daļas; dzēriens, kas pagatavots no šādām augu daļām. Sažāvēti augi vai to daļas, ko izmanto ārstniecībā; ārstniecības augi, ko paredzēts sažāvēt; zāļu izgatavošanā lietojamās vielas. Izmantot (piemēram, atziņas, teorijas, faktus) par pamatu, pierādījumu; pamatoties. Izmantot faktus, cēloņus, loģiskus slēdzienus u. tml., lai pierādītu, piemēram, sava sprieduma, atzinuma patiesumu, savas darbības, rīcības nepieciešamību. Atspiesties - par cilvēku, par cilvēka ķermeņa daļām. Būt novietotam, atrasties (uz kāda balsta, pret kādu balstu). Novietoties tā, lai kas balstītu. Atbalstīties. Tāds, ar ko ir saistītas dziļas jūtas, sirsnīga draudzība (par cilvēkiem, dzīvniekiem); tuvs, mīļš (par priekšmetiem, atmiņām). Tāds, pret ko izjūt mīlestību; tāds, kas patīk, ir personīgi svarīgs, nozīmīgs; tuvs, dārgs. Ļoti vērtīgs naudas izteiksmē. Vērtīgs, dārgs (parasti par priekšmetiem). Tāds, kam ir liela materiālā vērtība. Tāds, ar ko ir laba garīgā saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, arī labi pazīstams, mīļš (par cilvēkiem). Tāds, kam ir ļoti liela nozīme (cilvēka, sabiedrības dzīvē), tāds, ko ļoti augstu vērtē; ļoti nepieciešams, svarīgs. Tāds, kas ir īpaši nepieciešams, noderīgs. Tāds, kam ir tik liela vērtība, ka to grūti vai neiespējami samaksāt. Ļoti dārgs. Ļoti dārgs, liels, stiprs. Tāds, kā realizēšanai vajag daudz naudas; tāds, kas saistīts ar lieliem izdevumiem. periodisko iespieddarbu (piemēram, laikrakstu, žurnālu) kopums; arī jebkāda veida iespieddarbu kopums. laikraksts, kas iznāk pēcpusdienā vai vakarā. Periodisks izdevums (brošūras vai grāmatas veidā), kuram parasti ir noteikta, kādam lasītāju lokam paredzēta tematika. mašīna, mehānisms, iekārta (kā) apstrādei ar statisku spiedienu (bez triecieniem). mehānisms vai mehānismu komplekss, kas veic lietderīgu darbu, pārveido enerģiju. smaga materiāla (piemēram, bronzas, marmora) priekšmets, ko uzliek uz papīriem, lai tos piespiestu pie galda. savienojumā "vēdera prese": vēdera muskuļu kopums, kam saraujoties, palielinās spiediens vēdera dobumā. Muskuļu kopums (organismā, tā daļā). Aizstāt (ko) ar citu, ņemt (kā) vietā citu. Process, kurā atdodot (ko savu) saņem pretī (cita); apmainīšana; darbība, process --> apmainīt (1), apmainīties (1). Apmaiņa, dodot (ko savu) un ņemot pretī (cita); darbība, process --> mainīt (1), mainīties (3). Process, kurā aizstāj vienu (priekšmetu, apzīmējumu u. tml.) ar citu, paņem viena vietā citu; darbība, process --> apmainīt (2). Aizstāšana ar kādu citu; nomaiņa; darbība, process --> mainīt (2), mainīties (2). Secīga (kā) nomaiņa, aizstāšana (ar ko citu); secīga (kā) rašanās, veidošanās (kā cita vietā). Darbība, process --> nomainīt (1), nomainīties (1). Purvs, muklājs. Pārmitra ekoloģiskā sistēma, kurā noris kūdras uzkrāšanās process un kurā galvenais organiskās masas veidotājs ir zemsedze; attiecīgā vieta, nogabals u. tml. Staigna, purvaina vieta. Smags darbs. Fiziska vai intelektuāla darbība kāda noteikta mērķa sasniegšanai vai rezultāta radīšanai. tas, kas atrodas (kur, piemēram, traukā, apvalkā). saturs. tas, no kā (kas) sastāv, ir izveidots. tas, kas ir izpausts, izteikts, attēlots (piemēram, tekstā, mākslas darbā). Vispārināta īpašība --> noturīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. noturība, stingrība. Vispārināta īpašība --> stingrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stingrums (1). Salīdzināt, sastatīt (divus vai vairākus vienas kategorijas objektus) tā, ka atklājas liela (to) kvalitatīva atšķirība. pētīt, analizēt, novērot u. tml. (divus vai vairākus priekšmetus, parādības u. tml.), lai noteiktu (to) kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes. Salīdzināt (ko, parasti krasi, atšķirīgu). Izteikt (kā) raksturojumu salīdzinājuma veidā. Padarīt gludu, līdzenu. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst līdzens. padarīt (ko) pilnīgi līdzenu, gludu. Tāds, kas dzīvo noteiktā, parasti runātājam vai vērotājam tuvā, arī zināmā, vietā, teritorijā, tāds, kura darbība ir saistīta ar noteiktu vietu, teritoriju (par cilvēkiem). tāds, kas attiecas uz kādu atsevišķu apgabalu, valsti vai valstu grupu. tāds, kas ir izveidots pēc teritoriālās piederības (par iestādi, iestādes struktūrvienību). iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna. Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem); mašīna. Noteikta tipa vienveidīgu ietaišu komplekss; darba līdzekļu kopums kāda uzdevuma izpildei tehnoloģiskā procesā. tehniska iekārta, kas veidota no savstarpēji saistītām daļām, ierīcēm. Fiksēta informācija par kādu pazīmi, parādību, notikumu u.c. vērtspapīrs, kas apliecina tā īpašnieka līdzdalību akciju sabiedrībā un tiesības saņemt peļņas daļu – dividendi. Dokuments (piemēram, akcija, obligācija, vekselis, čeks), kurā ir izteiktas mantiskās, parasti saistību, tiesības un kuru nepieciešams uzrādīt, šīs tiesības realizējot. daļa, parasti naudas summa, ko atsevišķs dalībnieks iegulda kādā kopīgā pasākumā. darbība, rīcība, pasākumu kopums (parasti politiska, ekonomiska, militāra) mērķa sasniegšanai. mārketinga pasākums, kas vērsts uz kādas preces vai pakalpojuma noieta stimulēšanu. Pieaugums, palielinājums; uzplaukums, pilnveidošanās. Paveikta darbība, rezultāts --> palielināt (2). palielināšanās, palielinājums. Spēja (kā) samazināšanās, zudums (parasti pēc spraiga, aktīva posma). paveikta darbība, rezultāts --> samazināt(1); stāvoklis, kad (kas) kļūst vājāks, mazāk intenstīvs vai ievērojams. paveikta darbība, rezultāts --> pieaugt (6); pilnveidošanās. Ražošanas vai tirdzniecības uzņēmums (organizācija) vai uzņēmumu apvienība, kam ir juridiskas personas tiesības un savs nosaukums. Komercuzņēmums; sabiedrība (piem., aviokompānija, televīzijas kompānija). Ienākums, ko saņem par aizdoto vai noguldīto kapitālu; procenti. Augļa ūdens - šķidrums, kas aptver cilvēka vai zīdītāja dzīvnieka organismu embrionālās attīstības stadijā. šķidrums, kas aptver cilvēka vai zīdītāja dzīvnieka organismu embrionālās attīstības stadijā. Vīnkoka auglis. Šī auga auglis. Šī koka auglis. Bumbieres auglis. Šī augļu koka vai krūma auglis. Šī auga auglis. Šī koka auglis. Šī koka vai krūma auglis. Ziedkopa, kam uz galvenās ass, sākot no apakšas, veidojas ziedi ar aptuveni vienāda garuma kātiem; attiecīgais augļu sakopojums. Rožu dzimtas ģints ("Prunus"), augļu koks vai krūms ar plašu vainagu, pamīšus sakārtotām vienkāršām lapām, gareniem vai apaļīgiem dzelteniem, ziliem vai sarkani zilganiem augļiem - kauleņiem. No olšūnas attīstījies (cilvēka vai dzīvnieka) organisms, kamēr tas atrodas mātes organismā vai olā; embrijs (1). Cilvēka vai dzīvnieka dīglis no olšūnas dalīšanās sākuma līdz augļa izveidošanās beigām. Cilvēka vai zīdītāja dzīvnieka organisms embrionālās attīstības periodā. rezultāts. darbības, norises iznākums; kādu apstākļu sekas. rezultāts (parasti negatīvs), ko izraisa kāds cēlonis. Ieviest valodā kā apzīmēšanai (citas valodas vārdu, vārdu savienojumu u. tml.), pielāgojot (to) savas valodas sistēmai. Elektriskās strāvas enerģija; elektriskā enerģija. Matērijas kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības; kāda no šīm kustības formām. Elektriskā strāva. Ledus karamele, monpansjē. Cieta karamele bez pildījuma. Ledus karamele, monpansjē; ledene. cieta karamele bez pildījuma. stiklene - ledus karamele, monpansjē; ledene. Dažādas formas konditorejas izstrādājums, ko izgatavo no dažādām masām (piemēram, pomādes, marcipāna, riekstu pralinē, želejveida augļu un ogu masas, putotās masas). Balts stikls ar zemu caurspīdīguma pakāpi. pienstikls. No kausēta stikla iegūta šķiedra; stikla šķiedra. no kausēta stikla iegūta šķiedra; stiklšķiedra. Stikls. Caurspīdīgs, ciets materiāls, kas tiek iegūts no kvarca smiltīm un metālu oksīdiem. Matēts stikls. Viegli kūstošs stikls, ko lieto metāla, stikla, keramikas u. c. materiālu savienošanai lodējot; ķīmiski un termiski saderīgs ar lodējamiem materiāliem. Grūti kūstošs, pilnīgi bezkrāsains kālija silikātu stikls ar borskābes vai fosforskābes piedevu, ko izmanto optisko rīku un ķīmisko laboratoriju trauku izgatavošanai. Stikls optisko lēcu un prizmu izgatavošanai ar noteiktu svina (kalija, cinka, barija) saturu ar kramskābes (borskābes vai fosforskābes) saturu. Optisks stikls ar lielu gaismas laušanas koeficientu, satur daudz svina oksīda (PbO); lieto optiskās ierīcēs (lēcām un spoguļiem). Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus; attiecīgā stikla šķirne. stikls, ko iegūst no kausēta kvarca. Stikls, kura sastāvā ir silikāti. Stikls ar pusvadītāja īpašībām, ko izgatavo rūpnieciski uz halkogenīdu vai oksīdu bāzes. tumši krāsots, sudraba un zelta vizuļiem bagāts stikls mākslas amatniecības izstrādājumiem. Priekšmets, kas ir izgatavots no šāda materiāla; šāda materiāla loksne. Pieņemt, pārmantot (piemēram, paradumus, tradīcijas, uzskatus); apgūt, mācoties no citiem (piemēram, pieredzi, darba metodes). Pārņemt (no kā, no kurienes), pielāgojot savām vajadzībām; atdarināt (ko apgūtu, iemācītu). Cienāt, parasti ar labu cienastu, cienāt par saviem līdzekļiem. Nepiekāpīgi prasīt (kādam ko veikt). Uzstāt. Teikt runu, izsacīt savu viedokli, prasību (publikas priekšā). Veikt dejas kustības (parasti mūzikas pavadījumā). Paužot noteiktu viedokli, nostāju, aizstāvēt (ko), cīnīties (par ko). Būt tādam, kas publiski pauž noteiktu viedokli, nostāju (pret kādu, ko vai par kādu, ko). Persona, kura lieto vai patērē nopirktās preces vai izmanto pakalpojumus (nepārdodot tālāk); darītājs --> patērēt. Saistīts ar tiesību normām un likumdošanu; tiesisks. Tāds, ko nosaka tiesības (1); tāds, kas atbilst tiesībām (1), izriet no tām. Tāds, kas ir darbināms ar elektrību. tāds, kura darbībai izmantota elektronu plūsma (parasti par ierīci). saistīts ar datoru vai datortīklu. Tāds, kas tiek veikts ar datoru. saistīts ar elektroniem, tiem raksturīgs. Paaugstinājums, kur uzstājas koris, orķestris, atsevišķi mākslinieki, oratori u. tml. saistīts ar tehniku (1), tai raksturīgs. saistīts ar tehniku (2), tai raksturīgs. Tāds, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām. pastāvīga ūdenstece, kas plūst pašas izveidotā garenā gultnē, uzņemot sava baseina noteces ūdeņus. Vieta, kur (upe, strauts) ietek (jūrā, ezerā, upē). Upes posms pie ietekas jūrā, ezerā, ūdenskrātuvē vai citā upē; vieta upes lejtecē, kur ūdens izsīkst, nesasniedzot ieteku. Zemes josla gar ūdenstilpi (parasti gar upi, ezeru, jūru). ļoti liels daudzums. Neatbilstība kādām prasībām, normām, nosacījumiem; nepareiza rīcība. Novirze (piemēram, no normas), kļūda. Neveiksme; arī kļūda (1). Kļūda, neveiksme; arī traucēklis. Pieļaut kļūdas (1). pieļaut kļūdu, kļūdīties. pieļaut kļūdu, kļūdīties, parasti, ko rakstot. Cilvēka psihisko īpašību, īpatnību un pieredzes kopums, kas viņu atšķir no citiem cilvēkiem. Personība, apzināta individualitāte. Indivīda īpašību kopums, kam raksturīga aktīva, apzināta attieksme pret sabiedrību un dabu, mijiedarbība ar tām individuālā formā. Pilnīgi izveidot, izstrādāt (ko). Paveikt, padarīt, izpildīt (ko iesāktu) pilnīgi, līdz galam. pabeigt (mācību iestādi, kursus) Parasti savienojumā ar mācību iestādes nosaukumu: iegūt pilnu attiecīgās pakāpes, nozares izglītību. cilvēku un garu starpnieks spiritistu seansos. plašsaziņas līdzeklis (televīzija, radio, prese). masu informācijas līdzekļi (prese, radio un televīzija). vide informācijas saglabāšanai, pārraidei u.tml.; informācijas izpausmes veids (attēls, skaņa, video). Zinātnes un tehnikas nozare, kas ietver kustīgu attēlu pārraidi ar elektrisko signālu starpniecību; šādas pārraides veids, arī process. Informācijas raidīšana ar radioviļņiem un tās uztveršana; attiecīgā tehnisko iekārtu sistēma. Šādas svārstības, šādu svārstību kopums, kas izraisa noteiktu efektu maņu orgānos, uztverē. Elektronisks kustīgs attēls (parasti kopā ar skaņu), ko rada ar videotehniku. Darbības vārda kārta, kas izsaka, ka darbības subjekts reizē ir arī darbības objekts. Verba gramatiskā kategorija, kas izsaka attieksmes starp darbības subjektu un objektu. Steidzīgi bēgt, izvairīties. Skriet prom (vairoties no sekotājiem, vajātājiem, draudošām briesmām u. tml.). bēgt. Sasilšanas pakāpe (piemēram, priekšmetam, vielai, videi), ko vērtē pēc cilvēka sajūtām; fizikāls lielums, ar ko raksturo termodinamiskas sistēmas līdzsvara stāvokli. Tieksme, griba (ko veikt, realizēt); arī iniciatīva. Darbības uzsākšana, aktīva virzīšana; arī ierosme. Iesaistīšana. Nedrošs, nepilnīgi pamatots pieņēmums (par fakta esamību vai iespējamību); šaubas par apgalvojuma patiesīgumu vai rīcības godīgumu. Pārvietojot (piemēram, kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), savirzīt, novietot (tos kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Sakopot, uzkrāt, arī novietot (piemēram, vienā un tai pašā vietā, sistēmā). Velkot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir noteiktā secībā izkārtotas ķermeņa kustības attiecīgas mūzikas pavadījumā. Mākslas veids, kurā dzīves īstenību emocionāli atspoguļo ar ritmiskām kustībām un pozām. Iestādes, tās vadītāja izdots dokuments, kurā ietverts obligāti izpildāms norādījums, pavēle (ko darīt, kā rīkoties). Sekmju novērtējums (mācību iestādēs), kas izteikts cipara vai vārdiska formulējuma veidā. Izglītības programmā noteikto zināšanu, prasmju un iemaņu apguves līmeņa apliecinājums. Deja (2). dejošana. šī mākslas veida darbs (ar noteiktu kustību kompozīciju, tempu, dinamiku); attiecīgo kustību kopums. kustība - priekšmeta griešanās ap savu asi; grieze² Īslaicīga, spēcīga un strauja (vēja, gaisa plūsmas) riņķveida, spirālveida kustība. Kā materiālo, skaitlisko vērtību konstatēšana; šī vērtība; paveikta darbība, rezultāts --> vērtēt (2). Paredzētais, nodomātais, sasniedzamais (rīcības, darbības) rezultāts. būt, veikties (grūti, viegli). Risināties vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu (par darbību, procesu u. tml.); būt tādam, kas (piemēram, darbību) spēj veikt vēlamā veidā ar pozitīvu rezultātu. pēkšņi, negaidīti, arī reizumis notikt, būt notikt, gadīties. Celtņu un iekārtu komplekss televīzijas programmu izveidei un pārraidei; televīzijas centrs. Speciāli iekārtota telpa skaņu ierakstiem, radio un televīzijas pārraidēm, kinofilmu uzņemšanai. Informācija, attēlu kopums, ko pārraida televīzijas tīklā; televīzijas raidījums, televīzijas pārraide. Veidoties (stāvoklim, piemēram, apkaimē, vidē). Veidoties (stāvoklim, piemērām, apkaimē, vidē). Pārveidoties, mainīt pazīmes vai kvalitāti, tapt (kādam). Būt tādam, kam veidojas kāda īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē). Būt tādam, kam rodas, veidojas īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē), kļūt (2), tapt (3). Nonākt, nokļūt; tikt 1(1). Virzīties (uz kādu vietu, celtni, iestādi, uzņēmumu u. tml.), lai (tur) veiktu kādas darbības. Rietumeiropas valstis (pretstatā bijušā Austrumeiropas bloka valstīm); Eiropas zemes un ASV (pretstatā Āzijai). Kādā no pagājušajām svētdienām. Svētdienā. Pašreizējās nedēļas svētdienā. Pagājušajā svētdienā. Pagājušajā svētdienā; arī tosvētdien. Nākamajā svētdienā. Nākošajā svētdienā; nākamsvētdien. Aiznākamā svētdienā. Kādu svētdienu; dažsvētdien. Kādā no iepriekšējām svētdienām; kādu svētdienu. Aizpagājušo svētdien. Nedēļas trešā diena (skaitot no pirmdienas). Trešdiena. Trešdienā. Kādu trešdienu; dažu trešdienu. Nedēļas septītā diena, vispārēja atpūtas diena. Svētdiena pirms Lieldienām; Palmu svētdiena. Svētdiena pirms Lieldienām. svētdiena (pirms Lieldienām), kurā piemin Jēzus Kristus ierašanos Jeruzalemēar palmu zaru rokā; pūpolsvētdiena (tulkojot izmantots tautai uzskatāmākais pūpolu zara jēdziens). Aiznākamā trešdienā. Nākamajā trešdienā. piektā svētdiena pēc Lieldienām, kuras sprediķu tekstos ir runa par lūgšanu. Homoseksuālis. Cilvēks, kas izjūt dzimumtieksmi pret sava dzimuma indivīdiem. Homoseksuālis Tāds, kam ir, piemēram, skaidras debess, rudzupuķu krāsa. Priekšpagalms. Pagalms mājas priekšā. Brīvs laukums, ap kuru ir novietotas celtnes vai kurš ir norobežots ar celtnēm un žogu. Brīvs laukums, ap kuru ir novietotas celtnes vai kurš ir norobežots ar celtnēm un žogu; pagalms. Pagalms. Pagalma, sētas vidējā daļa; arī pagalms, sēta (2). Maldīgas atmiņas, maldi; pirmo reizi notiekošā uztvere kā jau reiz redzēta. paramnēze, maldīga sajūta, ka notiekošais ir jau pieredzēts; _burtiski_: "jau redzēts". Baložkrāsas, zilgans. Mazliet zils; ar zilu nokrāsu. Ar zilu nokrāsu; arī iezils. Ar zilu nokrāsu; zilgans. Zilgans. Mazliet zilgans; ar zilganu nokrāsu. Iezilgans. Samērā, arī mazliet zilgans. Gaiši zilgans. Zilgani pelēks, baložpelēks. Zilgani pelēks. Zilganpelēks. Pelēks ar zilganu nokrāsu. Pelēks ar zilu nokrāsu. Krāsains (3). Tāds (attēls), kas ir dažādās krāsās, starp kurām ir viena vai vairākas spektra krāsas; tāds, ko veido šādi attēli (piemēram, par kinofilmu); pretstats: melnbalts. Tāds, kam ir melni vai ļoti tumši un balti krāsu, laukumi. Viela, ar kuru pārklāj, piesūcina, sajauc (ko), lai (tas) atstarotu vai absorbētu noteikta garuma redzamās gaismas viļņus. Tāds, kam ir, piemēram, asiņu krāsa. Tāds, kam ir, piemēram, zālei raksturīgā krāsa. Šķirne, veids (precei, ražojumam); šķirnes, veida apzīmējums. Ražotāja marka; fabrikas zīme; firmas zīme, kas nodrošina izstrādājumu atpazīstamību tirgū. Nedēļas piektā diena (skaitot no pirmdienas). Piektdiena. Piektdienā. Nākamajā piektdienā. Aiznākamā piektdienā. Pārtikas produkts, ko iegūst no piena, sarecinot to ar siera raugu vai ar pienskābes baktērijām. Japāņu virtuves ēdiens: sapresētam biezpienam līdzīga masa, kas iegūta, sarecinot sojas pienu. tofu. Šī auga pazemes bumbulis. Izvirzījums, izcilnis virs mutes (kur sākas elpošanas ceļš un atrodas ožas orgāna receptori). Deguns. Deguns, oža. Vista; cālis. Vista. Vistveidīgo kārtas fazānputnu dzimtas ģints ("Gallus"), 4 sugas. Kartupelis. Nakteņu sugas kultūraugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem. Ārstniecība (parasti tautas medicīna). Atziņu sistēma un praktiskā darbība slimību novēršanā vai ārstēšanā; ārstēšana. Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā. Dziedniecība, kurā izmanto ūdens termisko, mehānisko un ķīmisko iedarbību uz organismu. Kurortoloģiskās dziedniecības metode, kam pamatā ir pārgājieni pa īpaši izveidotiem maršrutiem, kas izveidoti individuāli katram atpūtniekam un tie atšķiras pēc veicamās slodzes. ārstēšana un norūdīšanās, izmantojot āra gaisa iedarbību uz organismu. Iegūšana savā īpašumā; iegādāšana, iegādāšanās; darbība --> iegādāt (1), iegādāties (1). Preču iegādāšanās tieši no ražotājiem vai no mazumtirdzniecības vai vairumtirdzniecības tīkla. datu apstrādes sistēmas funkcija, kas nodrošina pieeju datiem, pārrauga datu glabāšanu un vada ievadizvades operācijas. oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko pieteiktu, paziņotu, sūdzētu u. tml. dokuments, kurā izteikta prasība; paveikta darbība, rezultāts --> pieprasīt (4). Persona, kas sniedz ziņas pētniekam, atbildēdama uz viņa jautājumiem. Cilvēks, kas pēc uzdota jautājuma (intervijā, aptaujā) sniedz kādu informāciju. Garens mākonis. Neliels ūdens transportlīdzeklis ar sānu malām un dibenu, parasti atklātu virsmu. Ūdens transporta līdzeklis. Saistīts ar medicīnu, tai raksturīgs; lietojams medicīnā, ārstniecībā, ārstēšanā; arī ārstniecisks. lieto, lai pastiprinātu vai pavājinātu niansējama vārda izteikto pazīmi; itin. Gandrīz, pavisam, ļoti. Ķīmisks savienojums (nātrija hlorīds) - balta, kristāliska viela, ko lieto par piedevu pārtikā, konservēšanas līdzekli u.tml.; vārāmais sāls. bezkrāsaini, kubiski kristāli ar raksturīgu sāļu garšu; vārāmais sāls. ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķīmikāliju ražošanai; nātrija hlorīds. Ķīmisks savienojums - kristāliska viela, kas rodas skābju un bāzu neitralizēšanā. Produkts, kas satur aromātiskas vielas un ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai. Tāds, kam melni svārki vai melna spalva, piem., strazds; mācītājs. Garīdznieks (parasti katoļu). Mācītājs (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā). Iesvētīts reliģiskā kulta kalpotājs; arī mācītājs. Baznīcā iesvētīta persona ar teoloģisko izglītību, kuram ir tiesības patstāvīgi noturēt dievkalpojumu. reliģiskas organizācijas amatpersona, kas izpilda attiecīgos rituālus un ceremonijas, vada dievkalpojumus, draudžu reliģisko dzīvi. garīdznieks. mācītājs. pamatot (kā) patiesumu, pareizumu, izmantojot faktus, argumentus, spriedumus u.tml. Pamatot, paskaidrot (piemēram, darbību, rīcību, domu); arī argumentēt. Minēt faktus, cēloņus, loģiskus slēdzienus u. tml., kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību. Pierādīt ar argumentiem; minēt argumentus. Pierādīt, ļaut secināt. Būt, noderēt par pierādījumu, pamatojumu. Pamatot, pierādīt (piemēram, kādu domu, atziņu) - par faktiem, atziņām u. tml. Būt tādam, kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību (par faktiem, atziņām u. tml.). Saistīts ar reliģiju, tai raksturīgs. Saistīts ar intelektu, tam raksturīgs. Garastāvoklis. Emocionālais stāvoklis, emocionālā pašsajūta (noteiktā laika posmā). Noskaņojums, garastāvoklis. Garastāvoklis, pašsajūta. Garastāvoklis, noskaņojums. Noteikts garastāvoklis. Noteikts emocionāls stāvoklis. Dabūt (kādu) savā pusē, pielabinoties ar naudu, solījumiem u. tml. Atdot (parasti ko vajadzīgu) kā labā, kāda mērķa dēļ; ziedot (2). Atdot (parasti materiālas vērtības, naudu) kā labā, kāda mērķa dēļ. Panākt (ko), sasniegt (kādu rezultātu), upurējot, parasti ko vērtīgu. Par attiecīgu samaksu, atlīdzību iegūt (mantu, produktu u. tml.) savā īpašumā, rīcībā. Neatļauti, parasti slepeni, ņemt materiālas vērtības, lai tās nelikumīgi piesavinātos. Pārvietošanās (gājputniem) no ligzdošanas uz pārziemošanas vietām un atpakaļ. Dzīvnieku pārvietošanās (uz citu teritoriju, vietu). Gājiens (parasti organizēts) uz noteiktu mērķi (piemēram, tūrismā, militārās darbībās). Spilgts, negaidīts, arī satraucošs notikums. Likumā noteikta izmeklēšanas institūciju, prokuratūras un tiesas darbību sistēma krimināllietu izmeklēšanā un iztiesāšanā. Otrdien. Otrdienā. Otrdiena. Nedēļas otrā diena (skaitot no pirmdienas). Nākamajā otrdienā. Aiznākamā otrdienā. Tāds, kas noris vēlamā veidā, rada vēlamo rezultātu (par darbību, procesu u. tml.). Tāds, kam ir pozitīvs rezultāts, tāds, kas ir paveikts labā kvalitātē, atbilstoši noteiktām prasībām. Tāds, kas veicina kādas parādības attīstību. tāds, kas rada, sasniedz (parasti vēlamu) rezultātu; tāds, kurā rodas (parasti vēlams) rezultāts. tāds, kas dod rezultātu. noteikums, norma; (rīcības) likums. Organisma norišu un uzbūves īpašību kopums (cilvēkam), kas kādā pakāpē (parasti ilgākā laikposmā) nodrošina organisma funkcionēšanu. Šādu īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem). Vispārējs apzināts cilvēka fiziskais un psihiskais stāvoklis. Nedēļas pirmā diena. Diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā); darba diena. Diena, kas nav brīvdiena vai svētku diena. visas dienas, izņemot nedēļas atpūtas dienas un likumā noteiktās svētku dienas. Nedēļas ceturtā diena (skaitot no pirmdienas). Ceturtdiena. Vecuma skaitīšanas vienība (parasti jaundzimušajiem) - septiņas diennaktis. Laikposms (aptuveni septiņas dienas), kam raksturīgs kas īpašs. cilvēks, kas ļoti jūsmo, aktīvi interesējas (piem., par kādu mākslinieku, sporta komandu); pielūdzējs; līdzjutējs. Cilvēks, kas jūt līdzi (piemēram, sporta, komandai, kādam novirzienam). vienādot; saistīt (ar ko). Pazīt, identificēt (kādu, ko pēc kādām pazīmēm, parasti starp līdzīgiem). noteikt, pazīt; konstatēt (ko vai kādu pēc kādām raksturīgām pazīmēm). akciju sabiedrība, kas veicina tirdzniecību ar precēm, vērtspapīriem, valūtu un nekustamo īpašumu (pirkšanu—pārdošanu), rīkojot publiskas izsoles, kurās piedalās biržā reģistrētie brokeri. (kā ieplānota, uzdota) veikšana, īstenošana; process, arī rezultāts --> izpildīt (1). darbība, process --> realizēt (1); (kā) īstenošana. darbība, process --> realizēt (2); (kā) nodošana cita rīcībā, īpašumā, saņemot pretī naudu vai ekvivalentu preci. dot garantiju (1) – uzņemties likumā vai līgumā noteiktu saistību uzņemties atbildību, ja kas netiek veikts vai tiek veikts nepareizi. nodrošināt (norisi, stāvokli); apliecināt. Radīt (kam) priekšnoteikumus, padarīt iespējamu, reālu (piemēram, norisi, stāvokli). Pirmdienā. Nākamajā pirmdienā. Aiznākamā pirmdienā. jauninājums, jaunievedums (piemēram, mākslā, zinātnē); novitāte. Tas, kas ir ieviests, lai sasniegtu labāku rezultātu, panāktu (kā) uzlabojumu. Tas, kas tikko vai nesen ir izgudrots, radīts, atklāts. Jaunums (mākslā, zinātnē, ražošanā); arī jauninājums. Garīgam darbam (parasti rakstīšanai, lasīšanai) paredzēta galdam līdzīga mēbele, parasti ar vienu vai diviem skapīšiem, atvilktnēm, plauktiem. Pazema, skapim līdzīga mēbele ar atvilktnēm (galvenokārt drēbju glabāšanai). Plaukts grāmatu novietošanai. Naudas līdzekļu, preču, pakalpojumu sniegšana uz parāda, uz nomaksu; šādā veidā sniegti naudas līdzekļi, preces, pakalpojumi. nauda vai cita vērtība, ko (kādam) aizdod. Ilglaicīga iznomāšana ar izpirkuma tiesībām. darījums, ko noslēdz aizdevējs un aizņēmējs. tāds, kas notiek ārpus parastās secības, kārtības; izņēmuma gadījums. pārrunāt, izanalizēt (ko), izsakot vērtējumus, spriedumus. Izspriest, apspriest (piemēram, kādu jautājumu). Sarunājoties savstarpēji apmainīties domām; organizētā savstarpējā domu apmaiņā iztirzāt (noteiktu jautājumu kolektīvā, sanāksmē). Pārrunāt, arī apsvērt (kādu jautājumu, faktu u. tml.). Izmantojot (parasti) valodas skaniskos līdzekļus, apmainīties domām, uzskatiem u. tml. Pārklāt (parasti izšujot, arī apgleznojot) ar ornamentu, zīmējumu; izrakstīt. Izrotāt ar rakstiem, ornamentiem (piemēram, tos izšujot, izaužot, iekaļot). Zīmējot, rakstot apklāt, izrotāt (kādu virsmu). Rakstot pārklāt ar rakstu zīmēm (papīru, tāfeli u. tml.). Attēlot (daiļdarbā). Darbs (piemēram, monogrāfija, raksts, referāts), kurā atspoguļota vispusīga, parasti jauna, informācija, kas iegūta, vācot faktus, ziņas, novērojot, eksperimentējot u. tml.; paveikta darbība, rezultāts --> pētīt (1). Ziņojums galvenā referāta papildināšanai. Zinātnieka darba, pētījuma rezultātu izklāsts; priekšlasījums, ziņojums par kādu tematu; šāda ziņojuma rakstveida teksts. Īss (zinātniskā darba) satura izklāstījums, ko saraksta darba autors. Galvenais, nozīmīgākais referāts. Referāts, kas ir paredzēts visiem (piemēram, sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem. Referāts, ar kuru ievada, iesāk (piemēram, konferenci, sanāksmi). referāts, kurā apkopoti organizācijas, kolektīva u. tml. darbības rezultāti noteiktā laikposmā, kā arī formulēti turpmākie uzdevumi. Tuvāk. Tuvāk vietai, kur atrodas runātājs vai ar ko ir saistīts runātājs (pārvietoties, pārvietot). Zinātnisks darbs, kurā iespējami pilnīgi aplūkots kāds atsevišķs jautājums vai temats. norāda uz pilnīgāku, sīkāku, arī detalizētāku procesu Raudāt. Pastiprināti izdalīt asaras (emocionālā stāvoklī, sāpēs), kuras parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas. raudāt (parasti bez nopietna iemesla). Raudot krampjaini ievilkt elpu. Būt tādam, kam (emocionālā stāvoklī, sāpēs) izraisās šņuksti. Skaļi raudāt; raudot kliegt, vaimanāt. Vaimanāt; arī skaļi raudāt. Skaļi, neapvaldīti raudāt; arī vaimanāt. Činkstēt (1). Kaprīzi, paklusi raudāt. Činkstēt (2). Gausties, žēloties; žēli, raudulīgi lūgties. Raudāt (par bērniem); činkstēt (1). Radīt gari stieptas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem). Radīt spēcīgas, dobjas, stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem). Raudāt, gari stiepjot skaņas. sākt skaļi raudāt (parasti par bērniem). Stiepti kaukt (parasti par suni, vilku). Radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem). Radīt apnicīgas, gaudulīgas skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem). Radīt grūtsirdīgas, smeldzīgas skaņas (par mūzikas instrumentiem, parasti par vijoli). Aurot (3). Radīt gaudojošas, kaucošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.). Radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.). Radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (par vēju, vētru u. tml.); atskanēt šādai skaņai. Radīt gari stieptas skaņas (par vēju, vētru u. tml.); atskanēt šādām skaņām. Raudāt; raudulīgi lūgties (parasti saka par bērniem). Balsī raudāt (parasti bez nopietna iemesla). Skaļi raudāt, brēkt (parasti par bērniem). Raudāt, brēkt (par mazu bērnu). Ļoti skaļi raudāt (parasti par bērnu). Žēli, aiz sāpēm raudāt (parasti par zīdaini, mazu, slimīgu bērnu). Kaprīzi raudāt. Klusi raudāt. Ilgstoši raudāt, šņukstēt. Būt tādam, no kura (kas) atdalās un krīt, tek pa pilieniem. Būt tādam, no kura kas pil, tek (par priekšmetiem). Finansiāls darījums - naudas līdzekļu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatmaksā; šādā veidā iegūti naudas līdzekļi. Nedēļas sestā diena (skaitot no pirmdienas). Sestdienā. Sestdien. Sestdiena, kad tiek kurināta pirts. Kādā no pagājušajām sestdienām. Pašreizējās nedēļas sestdienā. Pagājušajā sestdienā; arī tosestdien. Kādu sestdienu; dažu sestdienu. Pagājušajā sestdienā. Nākamajā sestdienā. Aizpagājušajā sestdienā. Aiznākamā sestdienā. Ceturtdienā. Nākamajā ceturtdienā. Aiznākamā ceturtdienā. Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piemēram, žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija. uzturā lietojamās sakņaugu saknes, retāk lapas, augļi; sakņaugi. Uzturā lietojams dārzenis ar tumši sarkanu, paresninātu sakni. Parastā biete ("Beta vulgaris"). Šī auga sakne, ko izmanto uzturam, lopbarībai. Šī auga sakne. Kāpināšanas inversās darbības rezultāts. Parasti savienojumā "vienādojuma sakne": reāls vai komplekss skaitlis, kas apmierina doto vienādojumu. Radniecīgu vārdu grupai kopēja morfēma, ar ko ir saistīta vārda visa leksiskā nozīme vai tās galvenā dala. Biezlapju dzimtas ģints ("Hydrastis"), daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām, plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; rodiola. zeltsakne. Neļķu dzimtas lakstaugs, kam ir violeti ziedi un kuru izmanto medicīnā; ziepjusakne; ziepju sakne. ziepjsakne. Sākums, sākuma posms (kam jaunam, vēl nebijušam). Pirmsākumi, rašanās cēloņu, apstākļu kopums (piemēram, parādībai, tautai, dzimtai). Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piemēram, ar vietu, vidi, cilvēkiem). Parasti savienojumā "funkcijas sakne": punkts, kura funkcijas vērtība ir nulle; funkcijas nulle. punkts, kurā funkcijas vērtība ir nulle; funkcijas sakne. Otrās pakāpes sakne no skaitļa. trešās pakāpes sakne no skaitļa. Mazākā patstāvīgā strukturāli semantiska valodas pamatvienība, kas apzīmē kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi, attieksmi starp tiem. Cēlonis, noteicējs faktors, tas, kas nodrošina (kā) eksistenci, attīstību, pamatus. Parādība, kas rada, izraisa citu parādību, ir tās pamatā. Attiecību kopums (starp cilvēkiem, to grupām, valstīm u. tml., arī starp cilvēkiem un kādām parādībām, notikumiem), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība, informācijas pārraide; tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu. Attiecību kopums (starp ko), kam ir raksturīga mijiedarbība, informācijas nodošana un saņemšana, iekļāvums noteiktā sistēmā. Savstarpēju (parasti tuvu, vienojošu) attiecību kopums; saistība (2), saikne. Viens no cietiem veidojumiem mutes dobumā, kas veic barības satveršanas, nokošanas un sasmalcināšanas funkcijas, kā arī (cilvēkam) piedalās artikulētu skaņu veidošanā. Muskuļains, ar gļotādu klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās, piemēram, barības sasmalcināšanā, norīšanā, kā arī (artikulētu, raksturīgu) skaņu veidošanā. Sašaurināts mugurkaula turpinājums. Kādas darbības, iedarbības rezultātā mainīt savu atrašanās vietu. Lidināties (1). Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem. Laisties (1) šurp turp. Strauji, ātri, bieži vēcinot spārnus, lidot (parasti par putniem). Izplatīties, plūst (par skaņām, smaržām u. tml.). Izplatīties (par smaržām, skaņām u. tml.). Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem. Viegli, strauji vērsties (uz ko) - piemēram, par domām, iztēli. Virzīties lejup, arī kustēties (gaisā) - parasti par ko vieglu, ko nes gaisa plūsma. Virzīties lejup, arī kustēties (gaisā) parasti par ko vieglu, ko nes gaisa plūsma. Ātri virzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem. Ātri pārvietoties (par priekšmetiem, putniem un parādībām dabā). Ātri izplatīties, kļūt zināmam (par vēstīm, ziņām u. tml.). Ātri izplatīties (piemēram, par ziņām); ātri kļūt zināmam. Ātri iet, ritēt (par laiku, laikposmu). Strauji ritēt, risināties subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu, domām, atmiņām, psihiskiem stāvokļiem). Parādīt (kādam cilvēkam) sevišķu laipnību, uzmanību; censties panākt pretmīlestību, fizisku tuvību. Ātri, veikli skriet. Ātri, steigā skriet. Ātri skriet. Ātri, steigā skriet; drāzties. Iet, skriet, parasti ātri. Ātri, vieglā gaitā iet, skriet; ātri braukt. Ātri braukt. Cilvēks, kas piedalās tūrisma pasākumā; cilvēks, kas nodarbojas ar tūrismu; sportists, kas specializējies tūrismā. Cilvēks, kas ceļo vai mēdz ceļot. Mugurkaulnieku deguna dobuma ārējā atvere. Sauszemes mugurkaulniekiem caur nāsīm noris gaisa ieplūšana vai izplūšana; zivīm tās ir savienotas ar ožas orgāniem. Gandrene ("Geranium"). Divdīgļlapju klases ziedaugu dzimta ("Geraniaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi, 11 ģintis, ~800 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis. Sašaurināta priekšējā vai augšējā daļa (parasti transportlīdzekļiem). Priekšējais (kā) gals, priekšējā (kā) daļa; pretstats: pakaļgals. Mēģinājums. Gribas, darbības virzība uz noteiktu mērķi. paveikta darbība, rezultāts --> mēģināt (1) ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi. Standartizēts lielums (parasti apģērbam, apaviem); šāda lieluma numurs. Standartizēts apmērs (parasti apģērbam, apaviem); šāda apmēra numurs. Persona, institūcija, kas rīko, organizē. Darītājs --> veidot. Izbeigt bioloģiski eksistēt (par dzīvniekiem, augiem, to organisma daļām). Izbeigties (piemēram, par psihisku stāvokli, parādību sabiedrībā u. tml.). Izbeigties (par skaņām). Pēkšņi apklust (par balsi, skaņām u. tml.). Speciālistu grupa, kas vērtē dalībnieku sniegumu un nosaka uzvarētāju (piemēram, konkursā, sacensībās, izstādē). Darītājs --> vērtēt. Cilvēks darbspējīgā vecumā, kas nestrādā algotu darbu. Tāds, kas nestrādā algotu darbu. Darbība, process --> apšaudīt; apšaudīšana; apšaudīšanās. Šaušana, apšaude; raidīto šāviņu, ložu kopums. Ļoti spēcīgas, saprātam grūti pakļaujamas jūtas; spēcīgs juteklisks pārdzīvojums. Spēcīgs emocionāls stāvoklis; kaislība; liela aizrautība, dedzība. Ļoti spēcīga aizraušanās, nodošanās; spēcīga vēlēšanās, neapvaldāma tieksme. Apgaismojums (1). Gaisma, ko izplata kāds gaismas avots. Cilvēka dzīves posms starp pusaudža un brieduma gadiem. jaunība. cilvēka mūža sākumposms; bērnība, jaunība. Cilvēka mūža pirmais posms, bērna gadi. Mazotne. Bērnība, mazotne. Bērnība. Šujot, aužot, kaļot u. tml. rotāt (ko) ar rakstu (3). Mīkla. Masa, kuras sastāvā ir milti, ierauga šķidrums un parasti aizdars vai milti un aizdars un kuru izmanto maizes vai konditorejas izstrādājumu izgatavošanai. No rauga (arī citas) mīklas cepts (parasti ovāls) izstrādājums ar pildījumu. Paveikta darbība, rezultāts --> pildīt(1); viela, materiāls u. tml., ko izmanto (kā) pildīšanai. Ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte. Cigarete. Tas, ko smēķē (parasti papiross, cigarete, cigārs, pīpe). dienesta ļaunprātība, kas izpaužas materiāla vai citāda labuma (kukuļa) pieņemšanā jebkādā veidā, ko izdarījusi valsts amatpersona personīgi vai caur starpnieku par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs, ko amatpersonai vajadzēja vai tā varēja izdarīt, izmantojot savu dienesta stāvokli. dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos; amatpersonu, politiķu u. tml. uzpirkšana, piekukuļošana. Nelikumīga darbība, kas izpaužas materiāla vai citāda labuma nodošanā valsts amatpersonai par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs, kas šai amatpersonai jāizdara, izmantojot savu dienesta stāvokli. attiecīgā ražošanas nozare. sena masas mērvienība (aptuveni 25 kilogrami), arī naudas vienība (piemēram, senajā Grieķijā, Itālijā); talents. Sena masas mērvienība (aptuveni 25 kilogrami), arī naudas vienība (piemēram, senajā Grieķijā, Itālijā); talants (2). Labas spējas, laba prasme. Praksē iegūtu paņēmienu kopums (kādas darbības, uzdevuma veikšanai); prasme. Līdz sevišķai veiklībai izkopta darbības prasme. Veiklība, prasme. Prasme. Noteiktā sistēmā apvienotu īpašību un procesu kopums (kādas darbības, uzdevumu veikšanai). Māka, iemaņas. prasme, spēja (ko veikt, darīt). cilvēks, kam piemīt šādu spēju kopums. laukuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens metrs [m²]. citas valsts teritorijas sagrābšana ar bruņotu spēku un savas pārvaldības ieviešana tajā. Paveikta darbība, rezultāts --> iebrukt 1(1). Cilvēks, kas veic nozīmīgu darbu, aktīvi darbojas sabiedrības labā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē). Ķermeņa garums, lielums (parasti cilvēkam). vajadzēt, būt nepieciešamam. Sporta sacensības. Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, kāds teksts, projekts, metode). Sākt (ko darīt); veikt pirmo (darbības, norises) posmu. Veikt pašu pirmo (pasākuma, darbības, norises) daļu, posmu; iesākt (1). Izteikt vēlējumu; vēlēties, lai (kas) būtu, realizētos. teikt, sacīt, lai (kas) būtu, realizētos; vēlēties, lai (kas) būtu, realizētos. likt, arī aicināt (ko darīt). Pavēlēt, dot rīkojumu (ko darīt, kā rīkoties), teikt (lai izdara ko). Saistīts ar ārstniecību, ārstēšanu; lietojams ārstniecībā, ārstēšanā; dziedniecisks. Vispārināta īpašība --> silts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Paveikta darbība, rezultāts --> risināt (2, 3). Paveikta darbība, rezultāts --> izveidot (3). Paveikta darbība, rezultāts --> izveidot (1). Kolektīva, sabiedriska institūta u. tml. nodibināšana, radīšana. Paveikta darbība, rezultāts --> izveidot (4). Šī dārzeņa sakne. Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas tīteņu dzimtas suga ("Ipomoea batatas"), tropu un subtropu augs, kura miltainos bumbuļus (tā sauktos saldos kartupeļus) lieto uzturā, iegūst cieti un spirtu, gatavo konservus. tīteņu dzimtas kultūraugs ar saldiem bumbuļiem. garums, lielums (augiem). Kultūraugi, kuru galvenā izmantojamā daļa ir saknes un to pārveidnes, retāk - lapas. Viengadīgs kāpostu dzimtas dārzenis ("Raphanus sativus") ar ēdamu apaļu, ovālu vai konisku sakni, baltu, sārtu, sarkanu vai violetu mizu un plūksnaini dalītām vai veselām lapām. Čemurziežu dzimtas ģints ("Daucus"), divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni. Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" varietāte ("Brassica rapa var. rapifera"), divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga paresnināta sakne ar dzeltenu vai violetu mizu, baltu vai dzeltenu mīkstumu. šī auga sakne. šī auga pazemes bumbulis. Šī auga sakne. Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu personu; arī uzvārds, parasti kopā ar šādu valodas vienību; personvārds. Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu dzīvnieku, teritorijas, vides u. tml. objektu. Pārstāvot ko, aizstāvot kā intereses (runāt, darboties); pamatojoties (uz ko), izmantojot (kāda, kā) pilnvarojumu. Runas valodā izteikts teksts. Runas valoda; mutvārdi. Novecojis vārds, ko mūsdienu valodā lieto reti vai nelieto nemaz. vecvārds. Mutvārdu vai rakstīts vārdu savienojums, formula, kam piedēvēta maģiska spēja. Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piemēram, cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē. vārdu savienojums, kam piedēvē maģisku spēku. Kontrabass. Vislielākais stīgu lociņinstruments ar viszemāko skaņu. Nelikumīga, slepena (preču vai citu vērtību) pārgādāšana pāri valsts robežai; šādā veidā pārgādātas preces vai citas vērtības. Kontrabanda, kontrabandas preces. Piešķirts vai mantots goda nosaukums; arī amata, kvalifikācijas pakāpes nosaukums. Augstākā komandējošā sastāva karavīra dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda vai, daudzu valstu armijās, arī ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža, armijas ģenerāļa dienesta pakāpe. Mantojams augstākās muižniecības tituls Krievijā no 18. gs. līdz 1917. g. Tūļīga, neaptēsta sieviete. Skrāpis (govju tīrīšanai). Darbarīks ar asiem paaugstinājumiem (kā) virsmas tīrīšanai, apstrādei, (to) skrāpējot. Elektriskā spirāle ūdens vārīšanai. Priekšmets, veidojums, kam ir šādas līknes forma vai kas atgādina šādu līkni. Divu latu monēta. Dažu pārnadžu kārtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte. Dzīvnieku sievišķā dzimuma īpatnis. Šo dzīvnieku mātīte. Atgremotājs lauksaimniecības dzīvnieks, kuru audzē piena, gaļas, ādas un citu izejvielu ieguvei. Liellopi. Lieli dobradžu dzimtas lauksaimniecības dzīvnieki (parasti govis). Briežu vai dobradžu dzimtas dzīvnieku tēviņš. atļaut sev, dot iespēju sev īstenot (vēlēšanos, nodomu). spēt iegādāties, lietot. iedrošināties (pateikt, darīt, rīkoties). Iedrošināties, uzdrošināties. Rasties drosmei (ko darīt). Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt); izturēties (kādā veidā); uzdrošināties. Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt); izturēties (kādā veidā); uzdrīkstēties. Uzdrošināties. sabiedriska organizācija, kas apvieno noteiktas tautas saimniecības nozares strādniekus un kalpotājus un aizstāv viņu intereses. algotu darbinieku brīvas un neatkarīgas organizācijas savu biedru darba, sociālo un ekonomisko tiesību aizstāvībai attiecībās ar valsts institūcijām un darba devējiem. Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs, kuras ietilpst Sadraudzībā), kas apvieno strādājošos galvenokārt pēc profesijas. nodaļa (uzņēmumam, iestādei), kas darbojas citā vietā nekā (uzņēmuma, iestādes) centrs. Iestāde, kas darbojas kā atsevišķa, patstāvīgi funkcionējoša vienība savā kompetencē (valsts pārvaldes institūcijas vai kādas pārvaldes iestādes virsvadībā); celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde. Personvārds, kas norāda piederību pie noteiktas ģimenes, dzimtas. sievietes uzvārds pirms laulībām. apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā. Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Labdzere" nosaukuma variants. atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba. pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma. pārliecība par Dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu. Sabiedriskās apziņas forma, kura fantastiskā veidā atspoguļo neizprastus dabas un sabiedrības spēkus un kuras raksturīgākā pazīme ir cilvēku ticība atkarībai no pārdabiskiem spēkiem. reliģijas virziens, arī konfesija; arī noteikta mitoloģiska sistēma. Kādas reliģijas paveids ar tai raksturīgu rituālu; oficiāla piederība pie kādas reliģijas. Ticīgo kopīgas lūgšanas, reliģiskas ceremonijas garīdznieka vadībā. Dievkalpojums. dievvārdi; dievkalpojums. Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas apzīmē darbību vai stāvokli; šīs vārdšķiras vārds; darbības vārds. vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas izsaka darbību vai stāvokli; šīs vārdšķiras vārds; verbs. Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdu šķira. gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdšķira. Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas apzīmē darbības vai stāvokļa pazīmi vai arī pazīmes (īpašības vai apstākļa) pazīmi; apstākļa vārds. vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas apzīmē darbības vai stāvokļa pazīmi vai arī pazīmes (īpašības vai apstākļa) pazīmi; adverbs. Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas nosauc priekšmeta pazīmi (īpašību, attieksmi u. tml.); īpašības vārds. vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas nosauc priekšmeta pazīmi (īpašību, attieksmi u. tml.); adjektīvs. Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas norāda uz priekšmetiem, parādībām, to īpašībām vai skaitu. Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu. Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas norāda uz dažādām jēdzieniski gramatiskām attieksmēm starp vārdiem, vārdkopām, salikta teikuma dalām, kā arī starp teikumu un tā iepriekšējo kontekstu; šīs vārdšķiras vārds. Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas izsaka priekšmetiskuma nojēgumu. vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, tas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas apzīmē priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot; šīs vārdšķiras vārds. Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas vārdam vai vārdu savienojumam piešķir īpašas nozīmju nianses (parasti ierobežojuma, pastiprinājuma, pavājinājuma, vispārinājuma, nenoteiktības, apgalvojuma, nolieguma niansi); šīs vārdšķiras vārds. vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai; šīs vārdšķiras vārds; interjekcija. Griestu sija. Sija. Lineārs konstruktīvs būvelements, parasti horizontāli nostiprināts baļķis, profilēts metāla velmējums, kas pakļauts galvenokārt liecei un ko izmanto celtniecībā, mašīnbūvē. Sija, dzieds jeb vērbaļķis. Sija, slita. Spēja rīkoties, lemt; arī ietekme. Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei; izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām. Rakstzīmju virkne, kas identificē kādu programmas komponentu vai datu struktūru, piemēram, programmu, datu kopu vai procedūru. Informācijas vienība, kas sastāv no rakstzīmēm, bitiem vai baitiem un ko apstrādā un uzglabā datora atmiņā kā vienotu veselumu. paveikta darbība, rezultāts --> kaitēt (2); ar kāda darbību vai bezdarbību izraisīts nevēlams, pēc likuma sodāms nodarījums. Diena, kad aprit viens vai vairāki gadi kopš kāda (parasti sabiedriski nozīmīga) notikuma. Gadadiena. Gadadiena; šādas dienas svinēšana. Norādījums par (personas) dzīves vietu, (iestādes) atrašanās vietu, šīs vietas apzīmējums. Uzraksts uz pasta sūtījumiem, kurā norādīta adresāta atrašanās vieta. Garīgā kultūra, garīgā attīstība; arī dvēseliskums. elektroniskā pasta adrese. Vieta, kur kāds dzīvo, ir apmeties uz dzīvi. Dzīvesvieta. Vieta, mītne, kur patverties, palikt kādu laiku; arī mājoklis, mājvieta. Uzskatāms, parasti īss, informatīvs teksts, kas ir uzrakstīts, izveidots (uz kā, piemēram, plāksnes, plakāta). Nemiers, rūpes, bažas (par ko). Nemiers, bailes, ko izraisa iespējama neveiksme, nelaime. Bailes. Psihisks (emocionāls) stāvoklis, jūtas, kam raksturīgs satraukums, apjukums, nospiestība un ko izraisa briesmas, nelaime. bailes, šausmas Bailes, apdraudējums, iespējamas briesmas, nelaime u. tml. Spēcīgas baiļu, briesmu izjūtas; stāvoklis, apstākļi, kas izraisa šādas izjūtas. Pēkšņas, īslaicīgas, parasti stipras, bailes. Neērtības, nedrošības izjūta, kauns. Uzmācīgas bailes, kas attīstās dažu psihožu gadījumā. Apkaunojums; arī negods. Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepatīkamas izjūtas, ka izturēšanās, darbība neatbilst situācijai, kādām normām. cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu. Cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu. Cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu; dziedonis. Dalībnieks (korī, vokālā ansamblī). Putns, kas dzied; arī dziedātājputns. Putns, kas dzied. Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa klase ("Aves"), dzīvnieks, kam ķermeni klāj spalvas, priekšējās ekstremitātes pārvērstas spārnos un kas parasti spēj lidot, 28 kārtas, ~160 dzimtas, ~9000 sugu, Latvijā konstatēts 18 kārtu, 58 dzimtas, 325 sugas (79 sugas iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā). Atsevišķā kompaktdiskā, kasetē u. tml. izdots skaņdarbu kopums ar kopīgu nosaukumu. Iesieta burtnīca vai grāmata (dzejoļu ierakstīšanai, zīmējumiem, arī marku, fotogrāfiju u. tml. kolekciju glabāšanai). Pabērzu rindas dzimta ("Vitaceae"), kurā ietilpst kokveida liānas, retāk nelieli koki vai krūmi (piemēram, vīnkoki, mežvīni), 12 ģinšu, 700 sugu. Vīnkoks (1). Skaitlis, cipars 1. Viens. No gaišām vai tumšām (noņemot miziņu) vīnogām gatavots gaišs vīns. baltvīns. No tumšām vīnogu šķirnēm gatavots, parasti tumši sarkans, vīns. Ābolu vīns. Vīns, kas izgatavots ar medus piedevu. Vīns, kura vecums nepārsniedz gadu. Dažas vīna šķirnes mēdz lietot tieši šajā laika posmā ar īpašu pasniegšanas veidu, piemēram, "heirigera" (vācu val. "Heuriger") vīns Austrijā, ko pasniedz bieza stikla kausos (tilpums - 250 ml). Vīns, ko upurē (1). Stiprs, salds vīnogu vīns. Vīns, kas pagatavots no sasalušu vīnogu sulas; ledus vīns. Muskatvīns. No muskata vīnogu šķirnes ražots deserta vīns. Salds vīns, kurā rūgšanas procesā saglabājas neizrūdzis cukurs. sieviete (parasti eleganta, izskatīga). Dižciltīgu vai turīgu aprindu sieviete. Spēļu kārts ar sievietes attēlu. Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa - neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapa, uz kuras ir sugas un vērtības apzīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā); spēļu kārts. spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa - neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapa, uz kuras ir sugas un vērtības zīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā). Šaha figūra, kurai ir vislielākā vērtība (spēles sākumā). Labi audzināta sieviete ar smalkām manierēm. Cilvēks, kas pieder pie aristokrātijas (1). Sieviete - vīrieša partnere, piemēram, dejās, viesībās. Vieta (ūdenstilpes krasta iecirknis līdz ar tam pieguļošo dabisko vai mākslīgi veidoto, pret viļņiem aizsargāto ūdens joslu), kas iekārtota kuģu stāvēšanai, iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai, kā arī dažādu palīgoperāciju veikšanai. Transporta uzņēmums vai organizācija, valsts vai pašvaldību pārvaldes institūcija jūras transporta administratīvo funkciju veikšanai kuģniecības drošības un jūras transporta izmantošanas jomā. Sanitārā tehnika - tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir nodrošināt apdzīvotās vietās, uzņēmumos, celtnēs u. tml. sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma, gāzes apgādi, gaisa attīrīšanu, kanalizāciju u. tml.; attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums. tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir nodrošināt apdzīvotās vietās, uzņēmumos, celtnēs u. tml. sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma, gāzes apgādi, gaisa attīrīšanu, kanalizāciju u. tml.; attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums. īpaši iekārtota stacija pie lidlauka lidaparātu pasažieru apkalpošanai; lidlauks kopā ar attiecīgajām celtnēm. lidosta. kādas teritorijas, nozares, uzņēmuma u.tml. darbības nodrošināšanai nepieciešamais materiālo objektu kopums, sakaru un pakalpojumu iespējas. Jūras krasta lēzenā, viļņu nogludinātā (parasti smilšainā) daļa. Lēzena krastmala, kas veidojas viļņu, straumju iedarbībā un kur uzkrājas, piemēram, smilts, grants, oļi. Neviļus, negribēti tikt izsacītam, izrunātam; izteikties (2). Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izrunātam.; izsacīties (2). Izrunāties. Izpļāpāties. Izrunāties, izpļāpāties. Ilgāku laiku, daudz pļāpāt; arī izrunāties (1). Ilgāku laiku, daudz runāt (parasti veltīgi). Izrunāties (3). Izrunāties; izpļāpāties; iztērzēties. Ilgāku laiku, daudz tērgāt; izpļāpāties. Ilgāku laiku, daudz tērzēt. Ilgāku laiku, daudz jautri, skaļi sarunāties; izpļāpāties. Lieloties plaši izpaust ko (par sevi); ilgāku laiku, daudz lielīties. Izlielīties. Justies ievērojami pārākam par citiem (ar ko) un paust to; pārmērīgi lepoties (ar ko). Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju). Sportā - vingrinājumu sistēma, kuras mērķis ir attīstīt vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas; attiecīgā nodarbība. Savu domu, uzskatu izteikšana un cita domu uzklausīšana; darbība, process --> apmainīt (3), apmainīties (2). Tāds, kas paredzēta laika posmam, kurš nav ilgāks par 12 mēnešiem. Tāds, kas paredzēts ilgākam laikam. Ilgākā laika posmā. Pazīmju kopums, kas nosaka organismu iedalījumu vīrišķajos un sievišķajos īpatņos. Dzimums. Veidot (celtni, būvi, tās daļas) celtniecības procesā; celt (5). Veidot (celtni, būvi). Taisīt, izgatavot (parasti sarežģītas ierīces, mašīnas, instrumentus). Būt pārsvarā, būt valdošajam, galvenajam. Būt, pastāvēt, arī dominēt (parasti par noteiktiem apstākļiem, faktoriem u. tml.). Ūdenī nešķīstoši un par ūdeni vieglāki glicerīna un taukskābju esteri, kas ietilpst dzīvo organismu sastāvā. No šādiem esteriem iegūta uzturviela, pārtikas produkts. Salīdzinošs, apkopojošs vērtējums. Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura). Gājiens, ierašanās noteiktā nolūkā (kur, pie kā). Ierašanās pie slimniekiem (mājās, slimnīcā) un to apskate (par medicīnas darbiniekiem). Raisīt vaļā (ko savītu, sapītu u. tml.). Siet vaļā (ko sasietu, sapītu). Tīt vaļā, raisīt (ko satītu, sapītu). Raisīt, ritināt vaļā (ko savītu, satītu, savērptu). Veicot intelektuālas darbības, censties rast atbildi (mīklai, matemātikas, šaha uzdevumam u. tml.). Veikt matemātisku darbību vai matemātiskas darbības. Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām. Izvērst plašumā (darbību); risināt (sižetu). Vērst plašumā, attīstīt (sarunu, tematu, sižetu u. tml.). Kārtot (kādu, parasti sarežģītu, jautājumu), veikt (kādu, parasti sarežģītu, uzdevumu). Rezultāts --> atrisināt (3). paveikta darbība, rezultāts --> samazināt(2); stāvoklis, kad (kā) skaitliskā vērtība kļūst mazāka. Sūtot, nesot, vedot u. tml. aizdabūt prom. sūtot, nesot, vedot u. tml. panākt, ka (kas) tiek pārvietots (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizgādāt. Domājot izveidot spriedumu, secinājumu. nodomāt (1). Ievēlēt. balsojot nodot (personai, cilvēku grupai) pilnvaras (veikt valsts vai sabiedrisku amatu). Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt valsts vai sabiedrisku amatu); ievēlēt. Dot solījumu (ko paveikt, izdarīt). apsolīt. Noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa. Dzelzceļa, šosejas vai ūdensceļa iecirknis (pēc administratīvi tehniskā dalījuma). Teritorijas vai joslas (neliela) daļa, kas paredzēta noteiktam nolūkam vai noteiktai darbībai. Rezervētas attiecības starp cilvēkiem. Atturīga attieksme, samērā neatsaucīga izturēšanās. Temperatūras intervāla mērvienība (noteiktā temperatūras skalā). Zinātnes darbinieka pakāpe. zinātnes darbinieka kvalifikācijas pakāpe. Leņķa un loka mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā, kas vienāda ar 1/360 no riņķa. Attālums starp burtstabiņa augšējo un apakšējo sieniņu; izmērs (burtiem); grāds. Attālums starp burtstabiņa augšējo un apakšējo sieniņu; izmērs (burtiem); biezne. Jūras ūdens sāļuma mērvienība, kas atbilst vienam gramam sāļu vienā kilogramā ūdens. Nosacīta mērvienība (vielas) sastāva, īpašību raksturošanai. paveikta darbība --> iemaksāt; naudas summa, ko samaksā kādu saistību kārtošanai; daļa no kādas samaksas. Dzīves apstākļi, materiālais stāvoklis, kam raksturīga pārticība, arī nodrošinātība. Stāvoklis, kad ir labi materiālie apstākļi, kad eksistencei nepieciešamie līdzekļi ir pietiekamā daudzumā. Stāvoklis --> nodrošināt (1). Stāvoklis --> nodrošināt (2). Slidojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml). uzsākt slidošanu no ledus laukuma malas; arī izslidot Ledus. Sasalis ūdens, tā gabals vai gabali. Sasalusi ūdens, ūdenstilpes augšējā kārta, tās gabals vai gabali. No sasaluša ūdens veidots laukums, ceļš (sporta sacensībām, fizkultūras nodarbībām). Skaists dabasskats, vīzija. Audums (linu vai kokvilnas, parasti mājās austs). Speciāls vielu maisījums, ar ko noklāt (gleznas audeklu, krāsojamo priekšmetu), lai (tajā) neiesūktos krāsas. Rezultāts --> atspoguļot (4), atspoguļoties (4). Tēlains īstenības parādības atspoguļojums (daiļdarbā). Programmatisks skaņdarbs, arī skaņdarba daļa, kurā tēlaini atspoguļota kāda reālās īstenības parādība. par ūdeni vieglāks un tajā nešķīstošs taukains šķidrums, ko iegūst no dažiem augiem vai derīgajiem izrakteņiem. naftas pārstrādes produkts vai sintētisks šķidrums, ko lieto, lai samazinātu berzi starp mehānisma detaļām. Ādas un muskuļu kustīgs veidojums, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu. Mala ap (priekšmeta, veidojuma) dobumu, caurumu, atveri. Tāds, kas atbilst modei. Moderns; valdošajam modes stilam atbilstošs. Sānu daļa, arī sānu daļas augšējā josla (piemēram, traukam, laivai). Cilvēks, kas slepeni atstājis savu uzturēšanās vai dzīves vietu; cilvēks, kas bēg vai ir aizbēdzis. Cilvēks, kas bēguļo; cilvēks, kas vairās (no kā). Bēglis; klaiņotājs. Cilvēks, kas atstājis savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas). Dažāda piegriezuma darba (retāk dekoratīvs) apģērba gabals, ko valkā virs tērpa priekšdaļas. Priekšauts. Priekšauts (parasti ādas vai bieza auduma). Saistīts ar piederību pie kādas tautas; saistīts ar kādu tautu. Tāds, kas ir, parasti kolektīvi, radīts, izplatīts, kļuvis tradicionāls šādā cilvēku kopībā. Oficiāli noteikts apjoms, vērtība (piemēram, maksai par pakalpojumiem, nodokļiem, darba algai). Pieglaužot ielikt, iekļaut (kur, piemēram, galvu). Ieglaust (kur iekšā). Viela, vielu maisījums, kam ir raksturīga plūstamība, arī amorfums; vielas agregātstāvoklis, kas pēc savām fizikālajām īpašībām ierindojams starp gāzveida un cieto agregātstāvokli. Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu pirms runas momenta. Gramatiska kategorija, kas atspoguļo attieksmi pret tagadni, pagātni, nākotni. divdabis, kas izsaka darbību, kura ir notikusi pirms teikuma galvenās darbības. pagātnes divdabis. Darbības vārda forma, kurai ir darbības vārda un adjektīva vai apstākļa vārda īpašības. Divdabis. Celtniecības māksla, kas veido telpisku vidi, kurā noris cilvēka darba, sabiedriskās un personiskās dzīves procesi. datu apstrādes iekārtas struktūras un īpašību raksturojums no procesu norises un vadības viedokļa. Arhitektoniskais izveidojums (celtnei, telpai). Cilvēks, kas nogādā (kādam) vēstis, ziņojumus; ziņnesis. Vēstnesis (1). Ziņnesis. Cilvēks, kas nogādā (kur, kādam) vēstis, ziņojumus (1), rīkojumus; arī vēstnesis. Pagasta ziņnesis. Persona, kas nogādā, parasti ko steidzamu, arī slepenu. Pazīme, kas iepriekš norāda uz (kā) tuvošanos, iestāšanos. Zīme, kas norāda uz (ko), parasti gaidāmu, iespējamu; arī priekšvēstnesis. Muzikāli dramatisks sacerējums, kurā skatuviskā darbība noris dziedot orķestra pavadījumā. Šāda mākslas darba uzvedums, atskaņojums. Rīkoties tā, lai nodrošinātu (kādu) ar dzīvei nepieciešamo; rūpēties. Rīkoties tā, lai nodrošinātu (kādam) labvēlīgus apstākļus; gādāt (2) par kādu. Rūpēties, gādāt (par kādu, par ko). Apgādāt un apkopt, arī apkalpot (kādu). Iespēja (ko) vadīt, rīkot, organizēt (pēc savas gribas, vēlēšanās); vara. Iespēja, arī tiesības (ko) noteikt, vadīt, rīkot. Darbība, arī rezultāts --> konstatēt. noskaidrošana, konstatācija. Spēja pakļaut, ietekmēt (kādu, ko). Nopelt. Nievājoši novērtēt (kādu, ko); nopelt. Peļot novērtēt (kādu, ko) par ļoti sliktu, nenozīmīgu, nederīgu. Nonāvēt (parasti nošaujot); nonāvēt (par lodi, šāviņu). Panākt, ka (kas) izbeidz bioloģiski eksistēt; nogalināt. Nopļaut. Pļaujot novākt (augus). Nopļaut (ap ko, kam apkārt). Nopļaut virsējo daļu. Pilnīgi nopļaut (visu, visā platībā). Nopļaut (īsu zāli vai ierobežotu pļaujamo platību). Appļaut (vietumis vai pavirši). Niecinoši novērtēt (kādu, ko); arī nopelt. noniecināt. Kārtot (eksāmenu, ieskaiti u. tml.) un saņemt sekmīgu atzīmi. Nokārtot (eksāmenu, pārbaudījumu). Atteikties (no kā pirms tam piešķirta, izmantota). Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt); neuzņemties, arī vairs neizpildīt (piemēram, kādu darbu); atteikties. Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt); noraidīt, nepieņemt (piedāvājumu, priekšlikumu u. tml.); atsacīties. Galvenā pilsēta, administratīvi politiskais centrs (valstī). Saraksts ar gada mēnešiem, nedēļām, dienām; attiecīgais iespieddarbs (piemēram, grāmata, tabula, bloknots, kurā parasti ir arī astronomiskas ziņas un informācija par ievērojamiem notikumiem). Kalendārs 1(1). Laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir periodiskas dabas parādības. Periodisks tematisks izdevums, kas iznāk reizi gadā. Ikgadējs izdevums, kurā aiz kalendārija sniegta populārzinātniska, praktiska vai daiļliteratūras lasāmviela. Dzīvesvieta, cilvēka mājoklis. Dzīvošanai piemērots, īpaši iekārtots cilvēku miteklis (piemēram, māja, dzīvoklis). Tas (piemēram, celtne, telpa, tas daļa), ko (cilvēki) izmanto dzīvošanai, par dzīvesvietu; mājoklis. Pajumte (2); arī mājoklis. Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu vai nogalinātu cilvēkus vai dzīvniekus vai lai sagrautu celtnes, ierīces. Līdzeklis, paņēmiens (kāda mērķa sasniegšanai). līdzeklis (kā, parasti kādas personas interešu) sasniegšanai, īstenošanai. Individuālais šaujamierocis tuvu mērķu iznīcināšanai. Ierocis, kurā šāviņa, lodes mešanai izmanto sprāgstvielu sprādziena enerģiju. Šautene (medībām). Individuālais šaujamierocis ar samērā garu stobru cilvēku vai dzīvnieku iznīcināšanai (retāk kādu priekšmetu bojāšanai) ar lodi, skrotīm, arī ar durkli, laidi. Uguns šaujamierocis. Ierocis, kura eksplozijai izmanto smago elementu dalīšanās reakcijās vai vieglo elementu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju. Raķešu ierocis. ierocis pretinieka ievainošanai vai nogalināšanai ar sitienu, cirtienu vai dūrienu. indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus; indīgā kaujas viela. Cērtamais un duramais ierocis - parasti ar samērā garu, taisnu vai izliektu, divpusēju vai vienpusēju asmeni un ar rokturi ieroča satveršanai, turēšanai. Neaizvāžams nazis ar spalu un smailu galu (duršanai, arī griešanai); šāds aukstais ierocis. Duramais vai metamais ierocis - samērā garš stienis ar uzasinātu galu vai smailu uzgali. lielgabals, haubice, mortīra vai mīnmetējs. Artilērijas ierocis pretinieka karavīru iznīcināšanai vai ievainošanai, kara tehnikas un aizsargbūvju sagraušanai. Artilērijas ierocis, kam ir samērā īss stobrs, apšaudei ar stāvuguni pa mērķiem, kas atrodas aizsargbūvēs, aizklātās ugunspozīcijās u. tml. Artilērijas ierocis, kam ir īss stobrs un kas izšauj šāviņu ar mazu sākuma ātrumu pa stāvu trajektoriju. Artilērijas gludstobra ierocis apšaudei ar stāvuguni līdz 8 km. Neliels rokas šaujamierocis ar rotējošu cilindrisku magazīnu. slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus; bakterioloģiskais ierocis. Rosinājums, ieteikums (neuzspiežot savu gribu) ko darīt, kā rīkoties, izturēties. Padoms, paskaidrojums (ko sniedz speciālists kādā jautājumā); padoma, paskaidrojuma došana. Papildu nodarbība (izglītības un kvalifikācijas celšanas sistēmā), kurā audzēkņiem tiek sniegta metodiska palīdzība, noskaidroti kādi jautājumi. Tāds, kas atšķiras ar sevišķu kvalitāti (piemēram, ar labumu, lielumu, nozīmīgumu). Tāds, kas sevišķi labi atbilst, ir piemērots noteiktām prasībām (par norisi, stāvokli, apstākļiem). Zinātne, kas pētī vielu sastāvu, īpašības un to savstarpējās pārvērtības, kā arī rada jaunas vielas. Saprašanās; jūtu saskaņa. Attiecīgais mācību priekšmets. Mākslīgi radīts, sintezēts, pretstatā dabiskajām vielām (īpaši par pārtikas produktiem un to piedevām, kosmētikas līdzekļiem, lakām, līmēm u. c.). Darbība, process, lai novērstu kā (piemēram, cilvēka, dzīvnieka, materiālu vērtību) bojāeju, nelaimes gadījumu, lai izvairītos no kā nevēlama; darbība, process --> glābt. Ķīmiskie reaģenti un preparāti. Iestudēt un izrādīt (lugu, muzikāli dramatisku darbu u. tml.). Rādot iepazīstināt (ar ko), padarīt pazīstamu (daudz vai visu). Iesniegums. Laipni izteikta vēlēšanās, prasība; paveikta darbība, rezultāts --> lūgt (1). Cilvēks, kas piesavinās citu tiesības, citu darba augļus; izmantotājs. kaklakungs. Ap kaklu valkājama rotas lieta. kaklarota. Ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente. kaklasaite. Tiesa, kas izskata krimināllietas. krimināltiesa. valsts institūcija, kas valsts vārdā likumā noteiktā kārtībā izskata civillietas un krimināllietas. Neatlaidīgi, netaktiski vērsties pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml. Neatlaidīgi, netaktiski vērsties pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.; uzmākties. uzplīties, uzmākties. Augšējā, kaklu aptverošā (apģērba) daļa (ko parasti piešuj pie apģērba kakla izgriezuma). Apkakle. Apģērba daļa pie kakla, kakla izgriezums; apkakle. Rīkle. Orgāns, kurā krustojas gremošanas un elpošanas ceļi. Ķermeņa daļa starp galvu un vidukli. Kakls (1). Sašaurināta vieta (dažu priekšmetu, piemēram, trauku) augšdaļā. Sašaurināta, neliela (orgāna) daļa, kas parasti savieno divas citas (šī orgāna) daļas. Sašaurināta (orgāna) daļa, kas parasti savieno divas citas (šī orgāna) daļas. Neliels (parasti cilindrveida) stikla vai cita, parasti caurspīdīga, materiāla trauks bez osas, no kura dzer. Īpaši darināts bišu miteklis. Strops. bišu strops. no apaļkoka bluķa darināts bišu strops. Kokā uzvelkams bišu strops, dore; neliela koka kaste (senāk arī izdobts vienkocis), ko ieliek kokā bišu spieta ķeršanai. Kokā izdobts, izcirsts vai dabisks dobums bišu ligzdai. No tāss pagatavots bišu strops; strops no koka mizas vai bluķa. Bišu strops no viena kluča, pārklāts ar mizu, arī kokā uzvilkts. teikuma palīgloceklis, kas piesaistīts lietvārdam (vai tā aizstājējam) kā raksturotājvārds, izteikts ar lietvārdu un saskan ar raksturojamo vārdu locījumā, parasti arī dzimtē un skaitlī Teikuma loceklis, kas ko paskaidro par teikuma virslocekli, galveno locekli vai par kādu citu tiem pakārtotu teikuma locekli. teikuma loceklis, kas ir pakārtots kādam no teikuma virslocekļiem. Datu kopa, tekstuāls vai grafisks dokuments, kas datorā tiek uzglabāts vai apstrādāts kā atsevišķa vienība ar savu nosaukumu; datne. Tas, kas ir pielikts, pievienots (piemēram, darba algai, to palielinot); paveikta darbība, rezultāts --> pielikt(4). Papildu lapa vai papildu lapu komplekts, kam ir noteikta tematika un ko parasti pievieno pie periodiska izdevuma, zinātniska darba, dokumenta; fails vai failu kopums, kas ir pievienots elektroniskā pasta vēstulei. Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības. Telefona aparāts. Šāda elektrosakaru veida tīkla gala ierīce signālu uztveršanai un pārraidei; telefona aparāts. Telefona abonementa numurs. Šāda elektrosakaru veida tīkla abonenta numurs. Tas, kas ir apzīmēts ar šādu priekšmetu. Zeija (1). Kubls alus darīšanai. Kubls alus darīšanai; seija. Nokļūt miega stāvoklī. Nonākt miega stāvoklī; aizmigt. iemigt. iemigt, aizmigt. Iemigt, parasti uz īsu brīdi. Letarģija. Snauda; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu. Pusmiega stāvoklis; snauda. Pusmiega stāvoklis, snauda. Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu. Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu; snauda. Nervu sistēmas diennakts ritma izraisīts organisma stāvoklis, kuram raksturīgi kavēšanas procesi plašos galvas smadzeņu garozas apvidos un kurā intensīvi atjaunojas un uzkrājas audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves. Miegs. Miega stāvoklis. Nedziļš miegs; arī nomidzis. Pirmais miegs. Pirmais posms, mirklis (kādā procesā). Kādas darbības, norises sākumā, pirmajā posmā. ezers Madonas novada Indrānu pagastā, platība - 1,7 ha; Labožas ezers; Labožes ezers. Labāžezers Indrānu pagastā. Darbība, process --> pārbūvēt (1). Pārbūve, pārveidošana, pārkārtošana, pēc jauniem principiem. Atjaunošana pēc aprakstiem, dokumentiem, atliekām u. tml. Darbība, process --> renovēt. Iepriekšējās vērtības atgūšana (piemēram, par celtni, stāvokli sabiedrībā, fizioloģisku stāvokli). Kāda orgāna, ķermeņa daļas atjaunošana. Varbūtēja senāka valodas fakta izsecināšana. Labvēlīga atsauksme (par kādu). Novērtējums, atzinums (par ko). Dzīvnieku skeleta sastāvdaļa, ko izmanto par materiālu, izejvielu. Ziloņu triecējzobu (ilkņu) dentīns; dzeltenīgi balts materiāls, ko iegūst no ziloņa (arī nīlzirga) triecējzobiem. Skeleta atsevišķa sastāvdaļa (cilvēkam un citiem mugurkaulniekiem). Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi). Dzīvnieku skeleta sastāvdaļa (arī kopā ar muskuļaudiem un taukaudiem), ko izmanto uzturam. Sakaltuši augu (piemēram, āboliņa, aveņu) stublāji. Stumbrs (lakstaugiem), kas nepārkoksnējas. Ceļa, kustības riņķveida virziens. Plaknes daļa, ko ierobežo aploce; riņķis. Ģeometriska figūra - plaknes punktu kopa, kuru attālumi no kāda noteikta plaknes punkta nav lielāki par doto skaitli. Veidojums, kam ir riņķa forma vai kas atgādina riņķi. Priekšmets, veidojums, kam ir šādas ģeometriskas figūras forma vai kas atgādina šādu ģeometrisku figūru. Aplis (1.1); riņķis (2); arī ripa (1). Plakans riņķveida priekšmets, veidojums. Neliels aplis, nelielam aplim līdzīgs veidojums. Sporta sacensību norises kārtība, kad katra vienība pēc kārtas tiekas ar visām pārējām vienībām. Aplis (2). Fiziska vai juridiska persona (piemēram, iestāde, uzņēmums, organizācija), kam ir tiesībspēja un rīcībspēja. kategorija, kas pauž runātāja un darbības veicēja attieksmes. Vingrošanas rīks - cauruļveida stīpa, paredzēta griešanai ap vidukli. Riņķveida (kam) apkārt, arī daudzos vai visos virzienos no kāda centra, (ko) ietverot (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.) Riņķveida (kam) apkārt, arī daudzos vai visos virzienos no kāda centra, (ko) ietverot (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.). Tā, ka veido riņķi; tā, ka veidolos riņķis. Grupa, kuras sastāvdaļas saista noteiktas attieksmes, pazīmes, īpašības. Saistīta, vienota (kā) grupa. Tiesa, kas izskata civillietas. celtne, telpas, kur darbojas šāda valsts institūcija. šādas valsts institūcijas darbinieki, kas spriež tiesu. Tiesas amatpersona, kas spriež tiesu. Pareizs īstenības atspoguļojums. patiesība. Lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiesi. Lieto, lai norādītu, uz (kā) patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiešām. lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiesi, patiešām. tas, kas (kādam) pienākas, pieder (no kopējā, veselā), tas, uz ko ir tiesības. daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas (parasti) ir paredzēta noteiktam nolūkam, ko piešķir, dod kādam. celtne, telpa, kurā darbojas iestādē nodarbinātie. Pakalpojums. Vispārināta īpašība --> izpalīdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. paveikta darbība, rezultāts --> pakalpot; izdarīt, paveikt (ko), lai apmierinātu (kāda) vajadzības, prasības. pakļaut (kādu) juridiskam sodam (1). Saskaņā ar tiesas spriedumu sodīt; piespriest (kādu) sodu (apsūdzētajam). Sodīt (kādu, parasti sitot, perot), lai panāktu, ka (tas) maina savu izturēšanos, rīcību. pakļaut (kādu) fiziskam vai morālam sodam (2). Sodīt. Izteikt, parasti stingru, rājienu; sabārt. Izteikt, parasti stingru, bārienu. izteikt bargu rājienu, arī izlamāt. Atzīt par noraidāmu, nopeļamu; izpaust šādu atzinumu. būt ar noraidošu, nopeļošu attieksmi (pret ko); paust šādu attieksmi. dokuments, kurā ietverts (piemēram, sanāksmes, sēdes) gaitas secīgs pieraksts. dokuments, akts, kurā apliecināts kāds fakts. starptautiskas vienošanās dokuments (speciālos attiecību jautājumos), kam ir starptautiska līguma spēks. semantisku un sintaktisku noteikumu kopums, kas nosaka datoru tīkla funkcionālo bloku darbību datu pārraides procesā. Vēsturiski izveidojies darbības līdzekļu (rīku, iekārtu, ierīču u. tml.) un iemaņu kopums, ko izmanto ražošanā, kultūras un sadzīves vajadzību apmierināšanai. Noteiktu funkciju veikšanai paredzēta tehniskas sistēmas sastāvdaļa, detaļu, mezglu vai elementu kopums, kurā izmanto elektrisko enerģiju. teorētiska un praktiska darbība (parasti zinātnē), kas vērsta uz informācijas ieguvi, tās izklāstu un izmantošanu. Saistīts ar teoriju (1), tai raksturīgs. Saistīts ar empīrismu (1), tam raksturīgs. Saistīts ar praksi (1), tai raksturīgs. darbinieku kopums (iestādē, uzņēmumā u. tml. vai tā daļā). bojājumu, defektu novēršana (piemēram, parasti lielam, aparātam, ietaisei, iekārtai, arī celtnei, telpai, ceļam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām. Darbība, process --> labot. Iemīlētais cilvēks, ko cer apprecēt. Cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri. Bieza, parasti cietos vākos iesieta, burtnīca. Vākos (parasti mīkstos) iestiprinātas rakstāmpapīra lapas. Tematiski apvienots (fotoattēlu, zīmējumu, gleznu reprodukciju u. tml.) izdevums grāmatas veidā ar īsu, paskaidrojošu tekstu. Doma, ideja, spriedums, priekšstats, ko uzskata par patiesu, parasti bez stingra pamatojuma. Suverēna valsts kompetence attiecībā uz šīs valsts ekonomisko un politisko iekārtu un tiesisko kārtību; valsts iekšējās lietas. suverēna valsts kompetence attiecībā uz šīs valsts ekonomisko un politisko iekārtu, sociālo un kultūras sistēmu un tiesisko kārtību Attīstība, pilnveidošanās (piemēram, talantam, spējām, dotībām). tāds, kas attiecas uz atsevišķu personu; tāds, kas ir saistīts ar atsevišķu personu. Tāds, kurā izpaužas attieksme pret kādu konkrētu personu; tāds, kas attiecas uz kādu konkrētu personu; personisks (3). Tāds, kurā izpaužas attieksme pret kādu konkrētu personu; tāds, kas attiecas uz kādu konkrētu personu; personīgs (3). Hroniska veneriska slimība, ko izraisa mikroorganisms - bālā treponēma. sifiliss. slimības, ar kurām inficējas galvenokārt dzimumsakaru ceļā. Romāņu tauta, Francijas pamatiedzīvotāji. Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība (nācija, tautība, radniecīgu cilšu grupa u. tml.), kurai raksturīga, piemēram, kopīga valoda, psihiskā struktūra, arī teritorija. Tāds, kas attiecas uz Padomju Savienību, tāds, kas tai raksturīgs. Ārišķība, pārspīlēta ārējo formu ievērošana, manierība; formalitāte. Vispārināta īpašība --> manierīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Likuma vai tradīcijas noteiktās kārtības ārējā forma. Vispārināta īpašība --> ārišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Pilnīga atbilstība; pilnīgs līdzīgums; pilnīga vienlīdzība, vienādums; identitāte. Pilnīga atbilstība; pilnīgs līdzīgums; pilnīga vienādība; tāpatība. Identiskums. Pilnīga (parasti jēdzienu, spriedumu) atbilstība, pilnīgs līdzīgums; arī identitāte, identiskums. Vispārināta īpašība --> vienāds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vispārināta īpašība --> vienāds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienādība (1). Vispārināta īpašība --> dažāds, šīs īpašības konkrēta izpausme. Tas, pie kādām sociālajām grupām cilvēks apzinās sevi piederam; sevišķums, savdabīgums (īpašība vai stāvoklis). Paveikta darbība, rezultāts --> noformēt (1). Reģistrējot pierakstīt, fiksēt. Piereģistrēt. Piekodināt (kādam). Stingri pieteikt, norādīt, arī nobrīdināt (lai ko paveic, izdara). Izteikt norādījumu, arī brīdinājumu; pieteikt (2). Izteikt norādījumu, arī brīdinājumu. cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.). Parādīt, atklāt (piemēram, savas spējas, talantu). Parādīt, atklāt (piemēram, savas spējas, talantu); izpausties, sākt izpausties. Oficiāli pieprasīt (ko); pieteikt (1). Oficiāli (iepriekš) paziņot. Brīdinot stingri noteikt, pateikt. Oficiāli pieprasīt (ko). Izteikt prasību (pēc kā). Padarīt iepriekš zināmu. Kartes, plāna u. tml. līnijas garuma attiecība pret attēlotās līnijas garumu dabā. Apjoms, arī vēriens, plašums. Lielumu savstarpējās attiecības; detaļu savstarpējās attiecības. Vertikāls veidojums, parasti no dēļiem, kārtīm, stieplēm (kā) norobežošanai, arī aizsargāšanai. Vertikāls veidojums (parasti no kokmateriāliem, mūra, metāla) teritorijas norobežošanai, arī aizsargāšanai. Žogs (ap ko). Žogs, kas pīts, piemēram, no lokaniem zariem, krūmiem. Sajūta. Kairinājumu subjektīvs atspoguļojums smadzenēs sakarā ar ārējās un organisma iekšējās vides kairinātāju izraisītu iedarbību uz receptoriem. Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga (kāda stāvokļa, attieksmes) uztveršana un pārdzīvošana. Emocionāls stāvoklis, noskaņojums, pārdzīvojums; izjūta (1.1). Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu u. tml., uzdot, ļaut (tam) veikt, izmantot (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu) u. tml. Ticot (kādam), paļaujoties (uz kādu), izpaust (tam, piemēram, noslēpumu). Panākt, ka (piemēram, iestāde, amatpersona) uzņemas (kāda jautājuma izpēti, izlemšanu). Izrādīt (filmu), rādīt (tēlotājas mākslas darbu). Radīt (kādam) iespēju uztvert ar redzi, skatīties (piemēram, vizuālu mākslas darbu, kādu darbību, norisi). Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos). Ar savu izturēšanos, rīcību ļaut uztvert, nojaust (ko). Ar savu izturēšanos, rīcību, runu paust, darīt uztveramu (psihisku stāvokli, attieksmi). Piedalīties demonstrācijā (1). Rādīt (savas spējas). Apjausma. Aptuvens priekšstats; apjauta; nojauta. Mīlestība. Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā; mīlestība (1). Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas pret citu cilvēku un juteklīga tieksme (pēc tā). Mīlestība (1). Galvaskausa sānu daļa, kas atrodas virs līnijas no auss līdz acij. Deniņi. Iepriekšparedzēšana, nojauta. Nojauta. nojauta. Nojauta, nojausma. Nepietiekami apzināta, nevalodiskā uztverē pamatota neskaidra izjūta par ko gaidāmu, arī esošu, iedvesmas radīta doma. Iepriekšēja nojauta; neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām. Priekšnojauta. Sajūta, ko rada pārāk spēcīgu kairinātāju vai audu bojājuma izraisīto fizioloģisko norišu kopums. Sajūta, ko rada zema temperatūra; drebuļi. Sajūta, ka kļūst karsti, sajūta, ka kļūst karsts (ķermenis, tā daļa). Mēra izjūta (parasti ēšanā, dzeršanā). Galvas augšējā, virsējā daļa. Autoritatīva, vadoša persona; priekšnieks, vadītājs (kādā cilvēku grupā). Visspožākā komētas daļa. Debess ķermenis, kas Saules tuvumā sastāv no spožas daļas (galvas) un viena vai vairākiem gariem izplūstošu gāzu veidojumiem (astēm), bet tālu no Saules izskatās pēc izplūduša miglas mākoņa; asteszvaigzne. cietu daļiņu sablīvējums komētas galvā. Gulta, cisas. Ezers Balvu novada Lazdukalna pagastā, platība - 8,2 ha; Lagaža ezers; Lagažu ezers. ezers Balvu novada Lazdukalna pagastā; Lagažs. Šāds parazitējošs dzīvnieks (parasti uts). Skudra; dzeltenā mazā skudra. Pirms neilga laika. Nesen. Nupat, tikko. Tikko, pavisam nesen. Tikko, pavisam nesen; nupat (1). Norāda, ka kas ir veikts, noticis tuvā pagājušā laikposmā, laika momentā. Nupat; arī nesen. Tuvu. Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; šeit; pretstats: tur (1). Ļoti tuvu; tepat. Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te 1 (1). Samērā mazā attālumā (atrasties, pastāvēt, norisēt). Nelielā attālumā, samērā tuvu. Tūlīt. Visdrīzākajā laikā; tūliņ. Tūliņ, tūlīt. Tūdaļ. Tūdaļ, tūlīt. Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūlīt (1). Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūliņ (1). Tūliņ. Ļoti drīz, gandrīz tai pašā brīdī; tūlīt (1). uzreiz, tūlīt, arī nekavējoties. acumirklī, tūlīt; arī bez lielas piepūles. Tāds, kuram piemīt morāles normām atbilstošas īpašības, kura attieksme (pret citiem) ir iejūtīga, labsirdīga, labvēlīga. Tāds, kam piemīt pozitīvo īpašību kopums (piemēram, cilvēkam, parādībai, priekšmetam), kas ir saistīts ar garīgo, kultūru, morāli u. tml., kas ir noderīgs, izmantojams. Pasākumu kopums darbaspēju, veselības atgūšanai (pēc slimošanas, traumas u.tml.). Tāds, par ko maz jāmaksā; pretstats: dārgs. Samērā dārgs; pretstats: palēts. Samērā lēts; pretstats: padārgs. Tāds, kā realizēšanai nevajag daudz naudas, līdzekļu, tāds, kas nav saistīts ar lieliem izdevumiem (parasti par darbību, procesu). Tāds (cilvēks), kam maz jāmaksā, kas (par darbu, precēm u. tml.) neprasa lielu maksu. Tāds (cilvēks), kuram daudz jāmaksā, kurš prasa lielu maksu (par darbu, precēm u. tml.). nepieciešamā trūkums. liela piepūle, sasprindzinājums (kādā darbībā). Fizisko, garīgo spēku ievērojams intensitātes, koncentrācijas palielinājums; ievērojami palielināts fizisko, garīgo spēku patēriņš. faktiski pārvaldīt. Iepriekš ziņot (par ko draudošu, nepatīkamu); norādīt uz iespējamu nelaimi, nepatikšanām u. tml.; darīt piesardzīgu, uzmanīgu, atturēt (no kā). oficiāls iesniegums par nelikumīgu vai nepareizu darbību pret personu vai iestādi, organizāciju. Persona, kuras telefons vai atrašanās vieta darīta zināma atklātībai un kura kādas personas, organizācijas, uzņēmuma u. tml. vārdā kontaktējas ar ieinteresētām personām. cilvēks, kurš ir bijis tiešā vai netiešā kontaktā ar infekciozu personu vai uzturējies epidēmijas perēklī un kuram ir bijusi iespēja inficēties. Atgūt veselību (pēc slimības). Atveseļoties. Nostāties stāvus (parasti no sēdus, guļus stāvokļa). Piecelties (parasti no sēdus vai guļus stāvokļa). Piecelties, parasti kājās (no sēdus vai guļus stāvokļa). Piecelties stāvus (no sēdus vai guļus stāvokļa). Pamosties un atstāt guļasvietu. Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas; piecelties (2). Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas. Novietoties sēdus (no guļus stāvokļa). Piecelties sēdus, arī pussēdus (no guļus stāvokļa). Strauji piecelties (kājās, sēdus). Uzmosties (no miega), arī atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas, parasti strauji. Lēnām, parasti ar grūtībām, piecelties (kājās, arī sēdus). Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas, parasti ar grūtībām. Piecelties, parasti ar grūtībām. Uzrausties (2). Raušoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); raušoties uzvirzīties uz kādas vietas. Uzrausties (1). Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli piecelties. Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli uzkāpt, uzrāpties; arī uzcelties. Savienojumā ar "kājās", "stāvus" u. tml.: strauji, pēkšņi piecelties. Pēkšņi un strauji piecelties (parasti kājās, sēdus). paziņot. Brīdināt, draudēt, rāt; mācīt bērnu sitot. Parūpēties, gādāt (par kādu, par ko). Rūpēties, gādāt (par kādu). Domājot izveidot (piemēram, atziņu). Neilgu laiku, mazliet domāt. Atlīdzināt, samaksāt. pacelta zemes virsmas forma ar izteiktām nogāzēm un virsotni; paugurs. Pacelta ieapaļa vai nenoteikta apveida zemes virsas forma ar izteiktām nogāzēm un virsotni (retāk ar plakanu virsu), kas ievērojami (līdz 200 metriem) paceļas pāri apkārtnes pazeminājumiem (līdzenumiem, starppauguru ieplakām, ielejām). Daļa (priekšmetam, veidojumam u. tml.), kas ir izliekta uz augšu. izvirzījums uz virsmas, pacēlums, izcilnis, neliels pauguriņš. Izcilnis (kā) virsmā. Muļķis. Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts. Izvirzījums (priekšmeta) virsmā; vieta vai priekšmets, kas izdalās no apkārtnes ar savu augstumu. Paveikta darbība, rezultāts --> izvirzīt (3). Ātri, steigā, parasti slepeni, iedot. Iedot, pārdot, parasti ar viltu (ko maz vērtīgu, nederīgu). Iesist. Iesist, iepērt. Sitot skart, dot triecienu. Iesist (2). Iesist, uzsist. Smagi, spēcīgi iesist (par cilvēku). Spēcīgi iesist. Iesist, parasti spēcīgi (kādam, kam, pa ko). Spēcīgi iesist (kādam, kam, pa ko). Ar sparu iesist. Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko). Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko u. tml.). Vairākas reizes iesist. Iepērt. Nopērt (parasti mazliet). Iepērt ar stibu. Iekaustīt, iepērt ar (nelielu) koku. Iepērt ar pātagu; perot ar pātagu, iebaidīt. Iesist, nopērt (ar roku). Iepērt (parasti ar pātagu). Nedaudz iepērt, iesist. Uzsist. Sitot, parasti spēcīgi (ar ko), skart, dot triecienu (kam, pa ko, arī kur). Iepērt ar pipku. Mazliet pagrūstīt, sapurināt, vairākkārt iesist u. tml. Pateikt, darīt zināmu (piemēram, adresi, telefona numuru). Piešķirt (īpašumā, lietošanā, parasti materiālas vērtības). Juridiski dot tiesības lietot, saņemt vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības). Piespriest sodu (uz noteiktu laiku). Noteikt ar tiesas spriedumu (sodu). izteikums, kurā kāds pauž neapmierinātību (piemēram, par savām bēdām, nelaimi, neapmierinošu veselības stāvokli). Par sodāmu nodarījumu pret personu celta oficiāla prasība, kas tiek iesniegta tiesu instancē, kurai jāizskata attiecīgā prasība. Izjūta, negatīvs pārdzīvojums, emocionāls stāvoklis, ko izraisa nepiepildītas tieksmes, vajadzības, vēlēšanās. Izteikums, ar kuru iebilst (1); šāda izteikuma saturs. vērsties (pie daudziem vai visiem) ar jautājumiem, lai iegūtu informāciju. Noteikta zemes teritorija vai ūdens akvatorija, kā arī ēkas, objekti un iekārtas, kas pilnīgi vai daļēji paredzētas, lai organizētu gaisa kuģu pienākšanu un atiešanu (tas ir, gaisa kuģu pacelšanos, nosēšanos, manevrēšanu un stāvēšanu, pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, bagāžas, kravas un pasta iekraušanu un izkraušanu, kā arī gaisa kuģu tehnisko apkopi, degvielas uzpildi u. c.). Lidlauks, speciāli iekārtota vieta, kur paceļas, nolaižas un stāv lidaparāti. saimniecisks uzņēmums, kas nodrošina pasažieru un kravas pārvietošanu ar aviotransporta palīdzību un komercpakalpojumus (ēdinašana, tirdzniecība) uzņēmuma telpās vai teritorijā. Brauciens ar lidaparātu; lidaparāta pārvietošanās gaisā. Viegla, strauja (domāšanas, iztēles) darbība. Lidojums. Pārvietošanās gaisā ar spārnu, lidplēves palīdzību (parasti par putniem, kukaiņiem); darbība, process, arī paveikta darbība --> lidot (1). Zutim līdzīga zivs, pīkste 1 ("Misgurnus fossilis"). Ar patiku; arī neiebilstot. Labprāt, ar mīlestību. Ar lielu patiku, ļoti labprāt. mīļuprāt, labprāt īpaša, parasti apaļa, zīme, kas izgatavota kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai. Medaļa. Tas (priekšmets, arī kā atveidojums, attēls), kas apzīmē (ko), norāda (uz ko). dažu apbalvojumu otrās kategorijas apzīmējums. dažu apbalvojumu (īpaši sportā) trešās kategorijas apzīmējums. zīme, novērtējums, ko (parasti izstādēs) piešķir kvalitatīviem, augstvērtīgiem rūpniecības, lauksaimniecības ražojumiem. Paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt (4). Valdības apbalvojums par sevišķiem nopelniem. Izveidoties, tikt izveidotam. Veidoties, rasties, tikt veidotam, sacerētam. Mainīt stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām). Tāds, kam ir, piemēram, apelsīna krāsa. Aukstais ēdiens - salāti, kas gatavoti no vārītas vai ceptas gaļas, vārītiem dārzeņiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm), olām un skābētiem vai marinētiem gurķiem, pievienojot krējumu vai krējumu ar majonēzi un garšvielas. Ēdiens, kas ir gatavots, parasti no svaigiem vai vārītiem dārzeņiem, gaļas, zivīm, un kam ir pievienota mērce, etiķis, eļļa. Spēcīgi iesist (kādam). Ļoti svarīgs, nozīmīgs; saistīts ar atbildību. Tāds, kas atrodas noteiktā, parasti runātājam vai vērotājam tuvā, arī zināmā, vietā, teritorijā (piemēram, par iestādi). Nespeciālists; nelietpratīgs, nezinošs cilvēks. Nezinātājs, nespeciālists, lajs. Cilvēks, kas nav speciālists (kādā nozarē). Tas, kas nezina, nepārzina (ko). Skaitļos, mērvienībās izteiktais (kā) kvantitatīvais raksturojums. Būt piemērotam. Būt piemērotam, piestāvēt. Būt saskaņotam (ar cilvēku, tā augumu), atbilst (cilvēkam, tā augumam) - par apģērbu, tā krāsu. Piestāvēt. Valsts, pavalsts; teritorija, novads, apgabals. Ražīgs, auglīgs; arī veiksmīgs, rezultatīvs. Tāds, kas dod labus rezultātus (par darbību, norisi). Tāds (augs), kas spēj dot bagātīgu ražu, ātri augt, zelt, kuplot; ražīgs. Bagātīgs, ražīgs. Auglīgs, ražens. Auglīgs, dāsns, ražens. Tāds, kas ir spēcīgi sakuplojis, sazēlis, tāds, kam ir daudz augļu (par augiem, to kopumu). Tāds (augs), kas spēj dot bagātīgu ražu, ātri augt, zelt, kuplot; auglīgs (1). Tāds, kas veicina augšanu, ražību. Tāds, kas veicina augu, augļu, sēklu attīstību; auglīgs. Neauglīgs. Tāds, kas rada daudz darbu (piemēram, mākslā, zinātnē). Tāds, kas spēj strādāt, darboties ļoti rezultatīvi (parasti par māksliniekiem). Pasākums vai pasākumu kopums, kura mērķis ir pārbaudīt (kā) kvalitāti, īpašības, piemērotību (kam); arī eksperiments. eksperiments; arī izmēģinājums. iesācēja darbs (piemēram, literatūrā, mākslā). Šāda koksnaina vasas daļa (kokaugiem), kas veido centrālo asi un balsta vainagu. Stāvoklis, apstākļi, kad draud vai notiek kas ļoti bīstams; bīstami, nevēlami notikumi. Morālas jūtas, kas saistītas ar nepatīkamu pārdzīvojumu, piemēram, par kādu nodarījumu, rīcību. Būt tādam, kas dominē, ir galvenais, arī būt tādam, kas ir sastopams biežāk par ko citu, līdzīgu. Sīks priekšmets, mazs nieciņš. Sīks priekšmets. Šīs matērijas eksistēšanas un kustības formas izpausme (cilvēku vai dzīvnieku) organismā. Dzīvība. Prāts, saprāts, apziņa; saprašana, domāšana. Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi; arī intelekts. Nosaukums ar attiecīgajām ziņām (preses izdevumam). Sākums, sākuma daļa (piemēram, gājienam, kolonnai, rindai). Pirmais (piemēram, kāda priekšmeta, veidojuma, telpas, platības) posms, josla, punkts u. tml. Valsts daļa; apgabals, province, štats. administratīvi teritoriāla vienība. Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība. Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība (piemēram, Japānā). Apkārtējā teritorija; apkārtne. vieta, teritorija, kas atrodas (kam) apkārt, (kā) tuvumā. Apkaime, apkārtne. telpa, vieta, apvidus, arī cilvēka dzīves joma, kam raksturīgs kādu parādību kopums. Telpa, vieta, apvidus, arī cilvēka dzīves joma, kam raksturīgs kādu parādību kopums. Vēsturiski izveidojies dzīvnieku sugu kopums (piemēram, noteiktā teritorijā, ainavā, ģeoloģiskajā laikmetā); dzīvnieku valsts. augstākā sistemātikas vienība bioloģijā. Vēsturiski izveidojies augu sugu kopums (piemēram, noteiktā teritorijā, ainavā, ģeoloģiskajā laikmetā); augu valsts. Dzīvās dabas valsts ("Fungi syn. Mycota"), bezhlorofila makroskopisks vai mikroskopisks organisms, kas dzīvo saprofītiski vai parazītiski. Dzīvās dabas valsts, kas ietver oomicētes, hitridomicētes, gļotsēnes un aļģes. Noziegums, ko izdara amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli. noziegums informācijas pārraides procesā, piemēram, dažādi viltojumi, ko izdara, strādājot tiešsaistes režīmā. Noziegums, kas saistīts ar dzimumdziņas apmierināšanu netiklā, arī vardarbīgā formā; izvarošana, incests, dzimumsakari ar bērniem, savešana. Noziegums, ko izdara, izmantojot datoru. Kriminālnodarījums. noziegums, kas apdraud valsts drošība, politisko iekārtu. Pārdzīvot sevī (kādas jūtas). Apzināties (savu fizisko vai psihisko stāvokli). Izraudzīties (piemēram, realizējamo likumu, sodu) sakarā ar konkrētu situāciju, konkrētiem apstākļiem. audzinātājs, padomdevējs. Paņēmiens, rīcības veids (kā) sasniegšanai, realizēšanai. Samērā apjomīgs, plašs (par tekstu). Stāvoklis, kad nav vienprātības, savstarpējas izpratnes. Neliela ķilda, rāšanās, bāršanās. Tāds, kas ir līdzvērtīgs (kam). līdzvērtīgs, atbilstošs (parasti savstarpēji). Tāds, kura nozīme, vērtība ir tāda pati kā (kam) citam. valsts vai pašvaldības izdota oficiāla atļauja nodarboties ar ko vai veikt (piem., sniegt kādas darbības pakalpojumus, tirgoties ar precēm, piedalīties sacensībās). oficiāla atļauja (pret atlīdzību) izmantot patentētu izgudrojumu, programmatūru, literatūras vai mākslas darbu u. tml. dramatiska, arī teatrāla situācija. Garīgas vērtības (ar lielu idejisku, estētisku nozīmi). pašreizējā brīdī vai noteiktā laika posmā pastāvošs, tam raksturīgs, atbilstošs. Saistīts ar pašreizējo laikposmu, arī ar tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs; tāds, kas atbilst pašreizējā laikposma, arī tagadnes, mūsdienu prasībām, normām. Saistīts ar tagadni (1), tai raksturīgs. Tāds, kas kļūst citāds; tāds, kas pārveidojas. Tāds, kas bieži mainās. Mainīgs. Mainīgs, nepastāvīgs, grozīgs. Tāds, kas bieži mainās; nepastāvīgs (2). Tāds, kas ir mainīgs, nepastāvīgs, nevienmērīgs, arī nenoteikts (piemēram, par parādību, norisi, stāvokli). Nepastāsvīgs, mainīgs. Mainīgs (parasti par laika apstākļiem). Mainīgs laiks. Mainīgs (par laikapstākļiem). Mainīgs, grozīgs, nepastāvīgs (par vēju). Tāds, kam ļoti strauji vairākkārt mainās ātrums, stiprums, virziens (parasti par vēju, gāzes plūsmu). Lorda vai baroneta sievas tituls; lorda vai baroneta sieva. detaļu iespējamā kustība spraugas ietvaros starp kustīga savienojuma detaļām; spēkratos brīvkustību novēro, piemēram, šarnīros, zobratu pāros, starp bīdītāju un šūpoli gāzu sadales mehānismā u. tml.; to regulē, ja tā var negatīvi ietekmēt mehānismu darbu. brīvkustība. Savstarpēja saskaņa. Atjaunot spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties. Pārtraukt darboties, arī atrasties miera stāvoklī, lai atjaunotu spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles). Atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles.) Ļoti strauji, bet brīžiem pārtraucot darbību, lai ievilktu elpu. Neilgi atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles). Atjēgties; atpūsties. atgulties, lai atpūstos. pārtraukt darbu, atpūsties. Atjaunot spēkus, enerģiju nodarbībās, kas atšķiras no ikdienas darba. Dzīvot bez tiešiem darba pienākumiem, atpūsties. Lieto, izsakot izbrīnu (par ko). Izvadīt, pavadīt (mirušo uz kapsētu); apbedīt. Apglabāt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju. Piedaloties apbedīšanas ceremonijā, pavadīt (mirušo no kurienes, kur u. tml.); arī apbedīt. Apbedīt; piedalīties apbedīšanā. Apbedīt; piedalīties apbedīšanā; pavadīt (2.2). iet bēru gājienā un apbedīt mirušo; piedalīties apbedīšanā. apbedīt mirušo. Dodoties līdzi, rādot ceļu, aizvest (kur, līdz kādai vietai, uz kurieni u. tml.). Iet, braukt (kādam, arī kam) līdzi; būt (kādam) par ceļabiedru, pavadoni. Pavadīt. Iet, braukt (kādam) līdzi, piemēram, lai rādītu ceļu, palīdzētu, īsinātu laiku; arī pavadīt (1). Pavadīt (laiku, laika posmu). Pavadīt (laiku), nodzīvot (laikposmu). Nodzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laiku, piemēram, kur, kādos apstākļos, situācijā). Novadīt (šķidrumu, gāzi, strāvu u. tml.). Virzot (piemēram, pa kanāliem, caurulēm), panākt, ka (parasti šķidrums, gāze) aizplūst (no kurienes, kur u. tml.). Aizvirzīt (piemēram, priekšmetu). Virzīt prom; virzot (bīdot, velkot u. tml.) nogādāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.). <em>imperf.</em> Piešķirt noteiktu kustības virzienu (priekšmetam); piešķirot noteiktu kustības virzienu, panākt, ka (priekšmets) nokļūst (kur). Aizvadīt. Sagatavojot, sapošot ceļam, arī izvadot, aizlaist (uz kurieni), pašam nedoties līdzi. Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot), lai atvadītos; arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni). Aptuvens, samērā neilgs laikposms (diennaktī). Galvenā sastāvdaļa (piemēram, orgānam), kurai pievienotas citas daļas. Gredzenveida kauls, kas sastāv no ķermeņa, loka un vairākiem izaugumiem, pie kuriem piestiprināti muskuli. Būt tādam, kam (ar kādu) ir samērā cieša, arī biedriska saskare. Pazīt. Būt tādam, kas ir izjutis (emocijas, stāvokli, situāciju). Prast noteikt, atšķirt (ko), izmantojot savas zināšanas, pieredzi. Būt iepazinušam (kādu, kāda būtību, raksturu u. tml.). Uztvert, atšķirt (ko) kā iepriekš redzētu, dzirdētu u. tml. un iegaumētu. Zināt un prast izmantot. Pazīt (parasti cilvēku), arī būt tādam, kas ir iepazinis (piemēram, kādu faktu, parādību). Pazīt, zināt; ģist, nojaust. Pazīt, arī atzīt par tāpatīgu (kādu ilgi neredzētu, pārvērtušos, arī nomaskējušos). uzņēmuma pārdoto preču vai pakalpojumu apjoms un vērtība noteiktā laika periodā. Plaša teritorija, apvidus; ģeogrāfiskā josla. Teritorija, kam ir kādas raksturīgas, no citām teritorijām atšķirīgas (piemēram, ģeogrāfiskas, ekonomiskas, klimatiskas) pazīmes, īpatnības. plaša, pēc dabas, ekonomiskām, politiskām pazīmēm izdalīta teritorija (piemēram, apgabals, valsts, valstu grupa). atsevišķo (administratīvas vienības, valsts institūcijas, iestādes) daļu kopums. Teritorija, apvidus ar kopīgām iezīmēm, tostarp etnogrāfiskām un valodas. Neliela muiža ar norobežotu teritoriju. Feodālā zemes valdījuma saimniecisks un administratīvs centrs; šāds centrs kopā ar tam pakļauto zemnieku zemi. telpas virsējais iekšējais norobežojums, segums. Telpas vai telpiska veidojuma vertikālais (ārējais vai iekšējais) konstruktīvais norobežojums. Spalvu kopums, kas klāj (putna) ķermeni. Apspalvojums, apmatojums. Vienu dienu, kādu dienu; vienudien. Kādā (noteiktā) reizē. Vienu dienu, kādu dienu; viendien. Vingrošanas rīks uz četrām kājām lēkšanas vingrinājumiem. Ar mīkstu materiālu pārvilkts baļķis, kam ir četras kājas un ko izmanto par vingrošanas rīku (piemēram, atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām). Tehnikā - jaudas mērvienība 735,499 vati vai 745,700 vati (angļu mērvienību sistēmā). Zirgspēja. zirgspēja. Šīs dzimtas ģints ("Aesculus"), vasarzaļš koks, retāk krūms ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un, parasti baltiem, ziediem lielās skarveida ziedkopās. zirgkastaņa. Šaha figūra, kuras vērtība ir līdzīga laidnim un aptuveni atbilst trijiem bandiniekiem. Zirdziņš (2). Kauliņš (galda spēlēs). Šaha figūra, kurai ir vismazākā vērtība (spēles sākumā). Šaha spēlē - bandinieks, kam priekšā nav pretinieka bandinieku. Šahā - viens no diviem vienas un tās pašas krāsas bandiniekiem, kas atrodas uz vienas vertikāles. Sporta sacensību uzvarētājs (sportists vai komanda), pirmās vietas ieguvējs. zīmju, simbolu, signālu sistēma informācijas pārraidei, apstrādei, glabāšanai. Zīme, arī zīmju kopums (piemēram, attēls, ornaments, priekšmets, krāsu salikums, mākslas tēls, skaņdarbs), kas nosacīti atspoguļo ideju, parādību sabiedrībā vai dabā u. tml. Laikā mainīgs fizikāls lielums vai fizikālu lielumu kopums, kas atbilstoši noteiktam kodam satur un pārnes informāciju; attiecīga zīme vai zīmju kopums. Cilvēks, kas ir bijis dzīvesbiedrs, draugs u. tml. programma konkrētā pogrammēšanas valodā programma konkrētā pogrammēšanas valodā; programmatūras pirmkods Semantiska izteiksme programmēšanas valodā, kas apraksta izpildāmo operāciju un identificē tās operandus. Datu struktūra objektu saraksta glabāšanai, kuri gaida datu apstrādes sistēmas pakalpojumus. Informācija, kas pārveidota datorā tieši izpildāmā formā. Iepriekšējais; tāds, kāds bijis, pastāvējis pirms kāda laikposma. Tāds, kas ir bijis, noticis; pagājušais. Agrākais, bijušais. Agrākais. Tas, kas ir bijis, noticis agrāk. Tāds, kas vairs nav (kādā amatā, sabiedriskā stāvoklī). Tāds, kas bijis iepriekš, līdz šim brīdim. tāds, kura vērtība (1) atbilst kā cita vērtībai; arī vērtīgs (1). tā, ka atmaksājas; tā, ka ir nozīmīgi, svarīgi. Tāds, kas atbilst augstām prasībām, izcilam stāvoklim; tāds, kas pelna atzinību, ievērību u. tml.; vērts. tāds, kura vērtība (2) atbilst kā cita vērtībai; arī vērtīgs (2). kādas valsts spēkā esošo likumu, dekrētu, lēmumu, rīkojumu u. c. normatīvtiesisko aktu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības vai kādu atsevišķu to daļu. Lēmums, ko pieņem uz likuma pamata valsts augstākā varas institūcija un kam ir likuma spēks. likuma vai tā grozījumu sagatavošana, apspriešana un pieņemšana noteiktā valsts institūcijā. Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur apmeklētājiem ēdieni un dzērieni tiek īpaši pasniegti un kur parasti atskaņo mūziku, var dejot. Fiziskā vai juridiskā persona, kas pieprasa vai izmanto publiski pieejamus pakalpojumus. Nācija, Amerikas Savienoto Valstu pamatiedzīvotāji; izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem. vēsturiski izveidojusies stabila cilvēku kopība, kurai ir kopīga valoda, teritorija, ekonomiskā dzīve, kultūras un psiholoģijas īpatnības, tendence veidot nacionālu valsti. Tāds, kas sastāv no nedaudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu). Tāds, kam ir ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība. Tāds, kas nav izvērsts, arī izpaužas vāji, neintensīvi (par darbību, norisi); tāds, kas neprasa daudz enerģijas, pūļu. Tāds, kas noris, darbojas, arī izpaužas ar ļoti mazu, arī ar vismazāko intensitāti (piemēram, par darbību, procesu, stāvokli, īpašību). Sporta sacensību posms, kurā piedalās iepriekšējo sacensību četras labākās komandas (četri labākie sportisti), lai izcīnītu tiesības piedalīties finālā. Balts ar dzeltenu nokrāsu; iedzeltens. Iedzeltens. Dzeltenīgs. Ar dzeltenu nokrāsu; iedzeltens; arī dzeltenbalts. Dzeltenīgs, iedzeltens. Mazliet dzeltens; ar dzeltenu nokrāsu. Ar dzeltenu nokrāsu; padzeltens. Samērā, arī mazliet dzeltens. Dzeltenīgs, pelēcīgi dzeltens (parasti par dzīvnieku, tā apmatojumu). Tāds, kas ir bišu vaska krāsā, dzeltenīgs. Vaskains (1). Dzeltens ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu. Cilvēks, kam ir šāda rases pazīme; šīs rases piederīgais. Vēsturiski izveidojusies areāla cilvēku grupa, kurai ir kopēja izcelšanās un noteiktās teritoriālās robežās variējošas kopīgas iedzimtas morfoloģiskās un fiziskās pazīmes (piemēram, ādas, acu un matu krāsa, galvas forma); pēc visvairāk izplatītajiem uzskatiem mūsdienu cilvēce iedalās 3 galvenajās rasu grupās jeb lielajās rasēs (ekvatoriālā, eiropeīdā, mongolīdā rase). Tāds, kam sejas krāsa ir gaišāka par normālo (par cilvēku); bez sārtuma; arī neveselīgs. Bez sārtuma, bāls un neveselīgs (parasti par sejas ādu). Ļoti plāns, caurspīdīgs papīrs. zīdpapīrs. Plāns izstrādājums, ko iegūst, veltnējot šķiedrainu materiālu (koksni, makulatūru, auduma gabalus u. tml.), kuram pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas. Augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs. augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs; vatmaņpapīrs. Rakstīšanai paredzēts papīrs. rakstāmpapīrs. Ar sālsskābi apstrādāts papīrs, kas nelaiž cauri taukvielas, mitrumu. pergamentpapīrs. Rakstāmgalda piederums - īpaši veidots nazis papīra griešanai. papīrnazis. nazis. Darbarīks (griešanai, duršanai) - parasti spalā iestiprināta plāksne ar asu malu, arī galu; šāds aukstais ierocis. Nazis. papīrs ar iespiestām (arī iezīmētām) līnijkopām. Īpaši apstrādāts papīrs ar ļoti baltu, gludu virsmu (parasti attēlu iespiešanai). krītpapīrs. Izteikt, attēlot (pārdzīvojumu, izjūtas u. tml., parasti vārdos). Uzrādīt, reģistrēt īpašā aktā (kādam piederošu mantu, aizliedzot rīkoties vai ierobežojot rīcību ar to). Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personvārdus, priekšmetu, parādību nosaukumus); būt tādam, kurā ir (kas) ierakstīts, fiksēts (par sarakstu, rādītāju u. tml.). Sistemātiski izklāstīt (to, kas konstatēts, noskaidrots par kādu priekšmetu vai parādību). Koksnes skaliņš vai kāda degoša materiāla plāksnīte ar berzes iedarbībā uzliesmojošu galviņu. Sērkociņš. Līdzeklis (piemēram, sērkociņi, šķiltavas) dzirksteles uzšķilšanai un (kā) aizdegšanai; degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdegšanai. Šķiltavas. Neliela ierīce vairākkārtējai uguns iegūšanai, radot dzirksteli, kas aizdedzina viegli uzliesmojošu vielu. Šķiltavas, krams, deglis. Spīdums, mirdzums (acīs), ko (parasti) izraisa emocionāls stāvoklis. Rezultāts --> mirdzēt. Spilgta iezīme, izpaudums (psihiskam stāvoklim, spējām u. tml.). Dzirkstele. Degošas vai kvēlojošas vielas atsevišķa daļiņa. Gaismas stari, apgaismoti laukumi u. tml., ko rada gaismas avoti; ieslēgti gaismas avoti, kas izplata gaismu, priekšmeti, kas atstaro gaismu. Nomierināt. Panākt, ka kļūst mierīgs; nomierināt. Panākt, ka (kāds) nomierinās. Panākt, ka (kāds) kļūst mierīgs. Panākt, būt par cēloni, ka pavājinās, izzūd (fizioloģisks vai psihisks stāvoklis). Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti nevēlams, fizioloģisks vai psihisks stāvoklis). Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti nevēlams, fizioloģisks vai psihisks stāvoklis); remdēt. Atzīt (prasību, sūdzību u. tml.); dot gandarījumu. Domāšanas rezultāts (atziņa, spriedums, ideja, pieņēmums). Cilvēks, kas dedzīgi nododas (kam), strādā ar sajūsmu, pacilātību; cilvēks, kuru iedvesmo kāda ideja. Izveidot (mājokli) - par dzīvniekiem. Sens franču sadzīves komēdijas paveids; komēdija vai vodeviļa ar ārišķīgiem, parupjiem efektiem. Luga, kurā attēloti konflikti un raksturi, kas izraisa smieklus; attiecīgais drāmas žanrs. faršs. Samalta zivju, medījumu vai mājlopu, mājputnu gaļa, ko izmantoja pildījumam pīrādziņos, pastētēs u. c. Rupjš joks, izlēciens. Vārdi, izturēšanās, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus. Šķidrs derīgais izraktenis - eļļains, degošs ogļūdeņražu maisījums. Minerāli, ieži, kurus iespējams izmantot tautas saimniecībā. Sociālā konflikta teorijās - saprot kā konflikta vienas puses darbību, vērstu uz pretējās puses sociālās iespējas ierobežošanu un/vai iznīcināšanu. Piespiedu metodes (arī militāra darbība) pret kādu, piemēram, etnisku vai sociālu grupu, tautu. Darbība ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt; paveikta darbība, rezultāts --> uzbrukt (1, 2). Kāda cilvēka mocīšana kā soda veids, vai arī, lai liktu tam atzīties vai sniegt liecību; ietilpa romiešu likumos, un bija inkvizīcijas pratināšanas metode; 1984 saskaņā ar ANO konvenciju aizliegta. Darbības, kas nerada cilvēka organisma audu, orgānu un to sistēmu anatomiskus bojājumus, bet izraisa tikai fiziskas sāpes. Varēt; būt iespējamam, vēlamam. Pastāvēt situācijai, apstākļiem, norisēm u. tml., kas nodrošina kādu darbību, procesu, stāvokli, arī (kā) eksistenci; būt iespējai. Būt ar tiesībām (ko darīt); būt tādam, kam ir atļauts. Drīkstēt (1). kinoteātris. tropu koka "Pterocarpus marsupium Roxb." stublāja sabiezināta sula; lieto caurejas ārstēšanai. Vecāka sieviete. Veca sieviete, vecenīte. veca sieviete. Veca sieviete. Veca sieviete; arī neglīta, ļauna sieviete. Veca sieviete; vecenīte. Sirmgalve. No vecuma salīkusi sieviete; kukažiņa. Atklāt, konstatēt. Secinot izveidot (domu, spriedumu u. tml.). Atklāt, izzināt; ievērot, arī noteikt. Izsecināt, konstatēt, noskaidrot; noteikt (4). Pētījot, vācot informāciju, izzināt, izprast. Izsecināt, konstatēt, noskaidrot; nosacīt (4). Konstatēt, atklāt. Noteikt, konstatēt, atšķirt, arī novērtēt; pateikt (2). Noteikt, konstatēt, atšķirt, arī novērtēt; pasacīt (2). Konstatēt, gūt pārliecību, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.). skatoties uztvert, atšķirt, pazīt (ko); skatoties atklāt, konstatēt (ko). Tumsa, arī raksturīgais apgaismojums šajā laikposmā. Tumsa (augšzemnieku izloksnēs). stāvoklis (apkaimē, telpā, vidē), kad nav gaismas, apgaismojuma vai tas ir ļoti vājš. Vispārināta īpašība --> tumšs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Laikposms no saules rieta līdz lēktam, no vakara līdz rītam. diennakts laiks, kad ir tumšs. Tas, kas ir saistīts ar ko ļoti nevēlamu (piemēram, nelaimi, bēdām); tas, kas izraisa ko ļoti nevēlamu. Vispārināta īpašība --> ļauns (2), šīs īpašības konkrēta izpaustie. Ļaunums. Pamazām. Palēnām. Lēni, pakāpeniski. Lēni, pamazām. Dem. --> pamazām. Pakāpeniski. Pēkšņi nokļūt (kādā vietā, stāvoklī). Pēkšņi pamanīt (ka ir kur nokļuvis). Tikt atrastam, sameklētam (par ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos); parādīties (par ko nozudušu). Meklējot ieraudzīt, dabūt (ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos). Tikt atlicinātam, veltītam (par laiku). Atlicināt, veltīt (laiku). Kvēlojošas ogļu daļiņas pelnos, arī karsti pelni. Sīkas, kvēlojošas ogles daļiņas pelnos; kvēlojoši pelni. Rīcība; ietekme. Iegarens, samērā īss, tievs, parasti cilindrveida vai konusveida, elements, detaļa, ko izmanto, piemēram, (kā) aizdarīšanai, savienošanai, piestiprināšanai, arī (kā) virsmas formas veidošanai. Iegarens, parasti apaļš, elements, detaļa; arī tapa. Interneta programma, kas ļauj iegūt informāciju par lietotāju, kuram ir elektroniskā pasta adrese. (kājas) īkšķis. Pirmais (rokas vai kājas) pirksts. Īkšķis. Lielais cilvēka rokas un kājas pirksts. Lielais pirksts. Lielais pirksts, īkstis. Īkšķis (kā utu kāvējs). īkšķis. Garais pirksts. Rokas vidējais pirksts. vidējais pirksts. pirksts, kas atrodas vidū starp otro un ceturto pirkstu; trešais pirksts. rokas vidējais pirksts. Piga. Žests, kas pauž nievājošu atteikumu, noraidījumu - roka ar dūrē savilktiem pirkstiem un parasti starp otro un trešo pirkstu izbāztu īkšķi. piga. pirksts, kas ir blakus īkšķim (otrajam, trešajam, ceturtajam pirkstam). Mazā pirkstiņa vārds. Mazais pirkstiņš. Mazais pirksts. mazais pirkstiņš. plaukstas, arī pēdas pēdējais (piektais) pirksts. Pirksts, kurā valkā (zelta) gredzenu. Rokas ceturtais pirksts, uz kura parasti nēsā gredzenu. Metālu spiedapstrādes veids, kurā sagatavi lokāli deformē, mainot tās formu, bet nemainot materiāla biezumu. Darbība --> radīt. Sameklēt (vajadzīgo, vēlamo). Atrast, sameklēt (parasti, lai iegūtu savā īpašumā, rīcībā). Kļūt slimam. Panākt (parasti ar pūlēm, grūtībām), ka tiek sasniegts vēlamais rezultāts. Būt spiestam (ko darīt, izjust). Pagūt (ko izdarīt). Paspēt (ko veikt). Paspēt. Varēt noteiktā laikposmā, savlaicīgi (ko izdarīt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; varēt paveikt, izdarīt (ko); paspēt. Varēt noteiktā laikposmā, savlaicīgi (ko izdarīt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; varēt paveikt, izdarīt (ko); pagūt. Tikt pakļautam (kādai fiziskai iedarbībai). Tikt pakļautam (fiziskai iedarbībai, nepatīkamiem pārdzīvojumiem u. tml.). Tikt pakļautam (piemēram, kāda cilvēka, sabiedrības morālai iedarbībai), izjust (kāda cilvēka, sabiedrības) attieksmi; tikt informētam un pakļautam (piemēram, rīkojumam, uzdevumam); uztvert (piemēram, iespaidus). Netīkot, necensties (pēc kā); arī ziedot, upurēt; atteikties. Netīkot, necensties (pēc kā); iztikt (bez kā); arī ziedot, upurēt. Atteikties (ko darīt). Atteikties, atsacīties (piemēram, no lēmuma, solījuma). Pārtraukt (pasākumu, darbu u. tml.), atteikties (no iecerēm). Pārtraukt, pārstāt, nespēt darboties (par ķermeņa daļām, orgāniem, arī apziņu u. tml). Nespēt (ko darīt, darboties – piem., par ķermeņa daļām). Vairs neizpildīt (kādas saistības); paziņot, ka vairs neuzskata sevi par saistītu (ar ko); atteikties. Neatzīt par savu, noliegt; paziņot, ka vairs neuzskata sevi par saistītu (ar ko). Arhitektūras vai tēlniecības darbs, kas veltīts kā ievērojama piemiņai; arī piemineklis. Monumentālās mākslas darbs - arhitektonisks, skulpturāls veidojums (kāda cilvēka vai notikuma) atcerei. Tas (piemēram, daiļdarbs, skaņdarbs), kas ir plašs, ļoti nozīmīgs. Priekšmets, mākslas darbs u. tml., kas izraisa atmiņas par tā veidotāju. Kapa piemineklis no viengabala akmens bez figurālām skulptūrām. Akmens, metāla veidojums pie kapa (mirušā) piemiņai. Saglabājams objekts, kam ir liela nozīme kādā kultūras jomā. Pamanīt, ievērot (ko nepamanītu, nezināmu). Mati. Cilvēki ar noteiktām, raksturīgām intelekta īpašībām. Viens no tēlnieka darba pamatprocesiem, ar kura palīdzību mīkstā materiālā (mālā, vaskā, plastilīnā u. c.) tiek darinātas iecerētās skulptūras skices un modeļi. Process, kura rezultātā attīstās, pilnveidojas, rodas (rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml). Secinājums, uzskats (kas radies pētījumu, novērojumu vai pieredzes rezultātā); atzinums. Spriedums, vērtējums (kas radies novērojumu, pētījumu rezultātā). doma, spriedums, atziņa, kas iegūta, analizējot parādības, apkopojot faktus u.tml. Spriedums, doma, atzinums u. tml., kas ir izsecināts no kādiem faktiem, likumsakarībām, spriedumiem u. tml. Izteikums, doma, kurā ir ietverta, parasti pārdomāta, pamatota, atziņa, vērtējums, viedoklis, secinājums. Ar rakstības līdzekļiem fiksēt (kādu tekstu); veidot burtus (ar rakstāmrīku). Rakstīt. Rakstiski vērsties pie kāda. Fiksēt ar audiotehniku, videotehniku, datortehniku u.tml. Fiksēt ar audiotehniku, videotehniku, datortehniku u.tml.; process → ierakstīt (3). Sacerēt, veidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt (daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml.). Sacerēt (skaņdarbu). Sacerēt un nošu rakstā fiksēt (skaņdarbu, tā elementus). Garīgā darbībā radīt, izveidot (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu). Apgādātība ar informāciju. Savstarpēji sazināties, apmainoties ar vēstulēm. Rakstīt, parasti veikli. Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt; kricelēt. Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt; krecelēt. Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt; krecelēt, kricelēt. Neskaidri, arī nemākulīgi rakstīt. Sacerēt un ar rakstības līdzekļiem izveidot tekstu (par kādu tematu). Vērst plašumā, izplatīt. Stiepjot padarīt garāku (priekšmetu). Izstrādāt, izveidot līdz pilnīgai gatavībai (priekšmetu) rūpnieciski vai ar roku darbu. Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai. Gatavot un pabeigt gatavot (piemēram, priekšmetu, vielu); izgatavot. Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai; iztaisīt (1). Gatavojot, taisot, parasti ar roku darbu, izveidot, piemēram, priekšmetu, panākt, ka (tas) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai. Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem uzcelt (koka celtni, tās daļu). Radīt (organiskas vielas) - par organismiem. Fizioloģiskā procesā radīt (vielas) - par organismu, tā daļām. Būt tādam, kam bioloģiskos procesos rodas (kas, piemēram, organisma daļas, augļi). Ražot (kādas noteiktas preces); radīt kādā procesā (piemēram, vielas). Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām. Zābaka daļa starp pēdu un stulmu. Apavi (izgatavoti no dažāda materiāla - ādas, gumijas, filca), kas ietērpj kāju augstāk par potīti, parasti ar stingru zoli un zemiem, platiem papēžiem. Nostāties (kur, starp ko). Novietoties stāvus (kur, kā). Iekļauties, iesaistīties (tiesas procesā). Iesākt piedalīties (piemēram, darbā, pasākumā, organizācijā). Piesaistīt sevi (kam, piemēram, cilvēkam, cilvēku grupai) kopējas darbības veikšanai; iesaistīt sevi (kopējā darbībā, rīcībā). Iesākt strādāt (iestādē, uzņēmumā u. tml.). Pieteikties, piereģistrēties (parasti par biedru, dalībnieku). Kļūt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni. Piereģistrēt sevi; tikt piereģistrētam. No šādiem esteriem, arī no citām organiskām vai neorganiskām izejvielām iegūts produkts, ko izmanto tehniskām vajadzībām. Ziežviela. Viela, ko izmanto (kā) ziešanai. organiskas vielas, kas rodas, savstarpēji iedarbojoties spirtam un skābēm. Sevišķi labi (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī). Atbilstoši noteiktām prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī). Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par kā iespējama izvēli, parasti salīdzinājumā ar nevēlamo. Lieto, lai emocionāli uzsvērti izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos kāda teiktajam, kāda rīcībai. organizēta, sabiedrību ietekmējoša darbība, ko veic kādā noteiktā laikposmā. pēc plāna un noteiktā termiņā veicamu darbu kopums (parasti par lauksaimniecisko ražošanu padomju iekārtas laikā). vairākas noteiktā laikposmā īstenotas militāras operācijas ar kopīgu stratēģisku mērķi. priekšmetu un vides mākslinieciskā projektēšana un konstruēšana. dizainera radītais konkrēta izstrādājuma ārējais veidols, arī mākslinieciskie risinājumi tā izveidē. Strādājot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi strādāt. Plānveidīgi, organizēti sadarboties (ar ko) viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu procesā. kopīgi darboties; savstarpēji saskaņoti darboties, arī palīdzēt. apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu. Rīkoties, darīt, lai (kāds) sasniegtu ko vēlamu, spētu ko paveikt; piedalīties (kādā kopīgā darbā), veicot daļu (no tā). Pirmās rindas, lappuses, pirmais nodalījums (piemēram, rakstā, grāmatā, tekstā), arī šādu rindu, lappušu, nodalījuma saturs; pirmās taktis, pirmā epizode u. tml. (skaņdarbā). Visattālākā vieta (telpai); gals (virknei). Pēdējās rindas, lappuses, pēdējais nodalījums (piemēram, rakstā, grāmatā); šādu rindu, lappušu, nodalījumu saturs. Pēdējais (laika) posms. Rašanās laiks, pirmais attīstības posms (parasti parādībai sabiedrībā, dabā), kurā rodas, tiek radīti (tās) pamati, turpmākās izveides priekšnoteikumi; arī attīstības sākuma forma. Teksts (iespieddarba sākumā), kas ievada (šajā darbā). Priekšspēle, sākuma posms, kas ievada skaņdarbu un kam seko skaņdarba galvenā tēma vai daļa. Tirgotājs. Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību; cilvēks, kas tirgojas ar precēm; arī tirgotājs. cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību; cilvēks, kas pārdod preces. Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību, tirdznieciskiem, arī finansiāliem darījumiem. Pārdevējs veikalā; arī veikala īpašnieks. Tirgotājs, veikalnieks, spekulants. Tirgotājs; sīktirgotājs. Tirgotājs (parasti cariskajā Krievijā). Veikala īpašnieks, kas pats pārdod preces. veikala īpašnieks; arī tirgotājs. Darbinieks, kura uzdevums ir apkalpot pircējus, pārdodot tiem preces (piemēram, veikalā). uzņēmums, kas nodarbojas ar tirdzniecību. Tirgotājs vairumtirdzniecībā. Fiziska vai juridiska persona, kas piedāvā savus vai no vairumtirgotāja iegādātus pakalpojumus un/vai preces tieši patērētājam. Neliela (parasti smaržu) pudelīte. Piena pudele. šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā. Pētnieks; zinātnieks. cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) pētniecību. zinātnieka amata nosaukums. Salokāms nazis, ko nēsā kabatā; kabatas nazis. Kabatas nazis. Salokāms nazis, kabatas nazis. savāžams, kabatā nēsājams nazis. Zaglis, kas izdara kabatzādzību. kabatzaglis. Cilvēks, kas zog. piederēt, būt iegūtam, būt iegādātam (piemēram, par naudu, dokumentiem). Apģērba (piemēram, bikšu, mēteļa, svārku) uzšūta vai iešūta maisveida detaļa (nelielu priekšmetu ielikšanai). Kabata. Neliels padziļinājums, iedobums (piemēram, orgānā). Norobežojums (organismā, tā daļā). Papildtelpa, nodalījums (piemēram, skatuvei). Uzšūts, iešūts nodalījums (piemēram, portfelim, čemodānam, somai). Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai). Saistīt (ar ko); piemērot (kam). Attiecināt. Veidot (savai dzīvei, darbībai) saikni (ar kādu, ar ko). Vērtējot, salīdzinot, arī grupējot pievienot (pie kāda kopuma), iekļaut (kādā kopumā). Celtnes, sarežģītas ierīces izgatavošana; būvēšana; darbība, process --> būvēt. Visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi. Celtniecība (1). darbība, process --> celt (5); būvju celšana, konstrukciju veidošana. Kāda priekšmeta izveidošana, tā zaudēto īpašību atjaunošana vai kāda priekšmeta pārtaisīšana, kā rezultātā tas iegūst cita priekšmeta derīgās īpašības. Līdzdarbošanās (kādā notikumā, pasākumā); iesaistīšanās, ieinteresētība, piedalīšanās (kur); līdzdalība. Iesaistīšanās, piedalīšanās, darbošanās (kādā notikumā, pasākumā u. tml.). Stāvoklis, kas raksturo ieinteresētību, piedalīšanos kaut kādā darbībā vai attiecībās. Stāvoklis, kad kāds ir ieinteresēts (2). Stāvoklis, kad kāds ir ieinteresēts (1). Kļūt citādam; pārveidoties, pārvērsties. Refl. --> pārmainīt (2); tikt pārmainītam. Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā). Izmainīties (2). Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā); izmainīties (2). Savstarpēji apmainīt. Savstarpēji samainīt (1); apmainīties (1). Nelikumīgas medības. nelikumīgas medības; malumedības. Tvarstīšana; gūstīšana. Diedzētu graudu produkts, ko parasti izmanto par izejvielu, piemēram, alus, spirta gatavošanai. Kaņepju dzimtas ģints ("Humulus"), vijīgi lakstaugi, 2-3 sugas, Latvijā 1 suga. Pašdarīts, parasti salds, alus. Pusdarīts, parasti salds, miežu alus. Bavāriešu alus šķirne; šīs šķirnes alus; pudeļu alus. Rūpnieciski ražots alus; bairītis. Izbrīns. Pārdzīvojums, kas saistīts ar ļoti lielu, pārsteigumu, izbrīnu; ļoti liels pārsteigums. Intelektuāla rakstura emocija, ko rada kaut kas neparasts. Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa kas negaidīts, neparasts, dīvains. psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko pēkšņi izraisa kas negaidīts, neparasts. tas, kas pēkšņi izraisa šādu psihisku (emocionālu) stāvokli. tas, kas negaidīti iepriecina (kādu). tāds, kam piemīt dzimumtieksme uz sava dzimuma indivīdiem. Homoseksuāls. Dūkstains. Tāds, kur ir dūkstis; muklains, staigns; dumbrains. Staigns, dumbrains. Staigns. Tāds, kur ir mīksta, neizturīga grunts, augu sega un kur (kas) samērā viegli grimst, arī tiek pārtraukta (kā) kustība (par vietu, teritoriju). Tāds, kur ir slīkšņas (1); staigns, purvains. Muklains; staigns, pārmēru mitrs (par augsni), purvains. Staigns, purvains; arī duļķains, dūņains; dūkstains. Tāds, kas ir paklausīgs, padevīgs. Tāds, kas pakļaujas, paklausa bez pretestības, arī pazemīgi. Tāds, kas pakļaujas bez pretestības citu cilvēku gribai, padomiem, norādījumiem. Tāds, kas viegli pakļaujas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Tāds, kas izrāda, uzsver savu padevību, paklausību, pakļāvību (kādam), bijību (pret kādu). būt iereibušam. jaunā paaudze, jauniešu kopums. Abu dzimumu cilvēki vecumā starp pusaudža un brieduma gadiem. Jaunie cilvēki (jaunietes un jaunieši). Cilvēks, kam ir samērā neliels vecums; jaunietis, jauniete. gaume. Tas, ko (kāds) uzskata par vēlamu, piemērotu. Panākt, ka sākas (piemēram, elektriskās enerģijas, ūdens, gāzes) piegāde (kam). panākt, ka (kas, piemēram, elektriskā enerģija, ūdens) tiek piegādāts; radīt, izveidot (piemēram, vada, līnijas) darbību; arī pieslēgt. Liekot papildus (ko klāt), izveidot (kā) kopumu. Pielikt (pie kā, kam klāt). Piejaukt, piebērt u. tml. Piejaukt, piebērt u. tml. (pie kā, kam klāt). Berot pievienot (pie kā, kam klāt). Jaucot (piemēram, maisot), pievienot (ko pamatsastāvam); arī piemaisīt. Maisot pievienot (pie kā, kam klāt). Izsvaidot, novietojot (ko) izklaidus, padarīt nekārtīgu (parasti telpu). Sajaukt. Padarīt, parasti pilnīgi, nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus. Vandot sajaukt, arī sabojāt, parasti pilnīgi. spēja uztvert vielu ķīmiskās īpašības - saldumu, rūgtumu, skābumu vai sāļumu. Organizatoriski padarīt par (kādas valsts, organizācijas u. tml.) sastāvdaļu. Panākt, ka (kas) kļūst par (kāda gatava, pabeigta kopuma, sistēmas) sastāvdaļu. spēja (cilvēkiem un dzīvniekiem) uztvert iekšējās un ārējās vides enerģētiskos kairinājumus un tos izvērtēt. sajūta, ko (mutē) izraisa vielu ķīmiskās īpašības - saldums, rūgtums, skābums vai sāļums. kafijkoka sēklas (pupiņas); pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (grauzdētas, pulverī samaltas) šī koka vai krūma sēklas; šī pārtikas produkta surogāts, ko parasti gatavo no cigoriņiem, miežiem, ozolzīlēm. Sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāns, kurā ir jaunā auga dīglis, tā attīstībai nepieciešamās barības vielas un apvalks; arī sauss auglis, tā daļa, kas parasti satur vienu šādu orgānu un ar ko pavairo augus sēklu iegūšanai. nepatīkama saruna skolā - pie skolotāja, direktora. pirmais zinātniskais grāds (dažās valstīs), ko piešķir personai, kura aizstāvējusi atbilstošu disertāciju; persona, kam piešķirts šis grāds. Augsts ledus gabalu sablīvējums, krāvums. Augsts ledus gabalu sablīvējums, krāvums; leduskalns (2). Leduskalns, peldošs vai uz sēkļa uzsēdies ledus blāķis; veidojas, atšķeļoties no kontinentālajiem vai šelfa ledājiem. Aisbergs. Neaizsegta (griestu) sija, neaizsegts saišķis (griestos); neapņemts sijas vai spāres gals. Baļķis, kas (piemēram, kādā konstrukcijā) ir novietots šķērsām (kam). Valsts pamatlikums, kas nosaka tās sabiedrisko un valsts iekārtu, vēlēšanu sistēmu, valsts varas un pārvaldes institūciju organizācijas un darba principus, pilsoņu galvenās tiesības un pienākumus. Valsts pamatlikums; konstitūcija. Zieda daļas (kauss un vainags), kas aptver putekšņlapas un augļlapas. Segsēkļu ziedā reprodukcijas orgāns, kurā veidojas putekšņi. ziedaugu vairošanās orgāns, kas izveidojas zieda vidū, saaugot vienai vai vairākām augļlapām. Puķe, zieds. Dekoratīvs, ziedošs (krāšņuma vai savvaļas) lakstaugs, arī puskrūms. Tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam var dieviem, lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; upuris (1). Ziedojums (1). Izcilākā daļa (kādā sabiedrības kopumā). Izteiksme, kas saistīta ar redzes orgānu. acu, plakstiņu un to sejas apkaimes stāvokļa vai kustību kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis. acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis. Psihiska stāvokļa, rakstura, personības īpašību izpausme (parasti sejā, skatienā); attiecīgais izskats (parasti sejai, acīm). Uzskatu, zināšanu, interešu u. tml. kopums. (kāda) interešu, zināšanu, uzskatu kopums; redzes loks. zināšanu, interešu kopums; redzesloks. interešu, zināšanu, uzskatu kopums. Saistīt; nodarbināt domas; pievilkt, valdzināt. Izraisīt un noturēt (kāda) uzmanību, interesi, patiku. Būt pārsteigtam. saka par cilvēku, kas uz neilgu laiku zaudējis spēju runāt (aiz pārsteiguma, apjukuma u. tml.). Uzlaisties (par putniem); uzmesties. Novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma (par putniem, kukaiņiem). Apmesties, uzmesties (par putniem, kukaiņiem). Nolaisties uz kādu laiku (par putniem). Apsēsties, nosēsties. Novietoties sēdus. Novietoties sēdus; apsēsties. Novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.). Novietoties sēdus (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); sēdus stāvoklī pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Novietoties sēdus, parasti uz neilgu laiku. Nosēsties, parasti uz neilgu laiku. Sākt veikt darbu, kas darāms sēžot; piesēsties (3). Sākt veikt darbu, kas darāms sēžot. Atmuguriski krītot, pēkšņi nonākt sēdus vai guļus stāvoklī; pēkšņi atsēsties, atgulties (nespēkā, nogurumā). Atsēsties, parasti uz neilgu laiku, arī uz kā neērta, nepiemērota. Sonātes formas skaņdarba vidusdaļa, kurā brīvi attīsta ekspozīcijā izklāstītās tēmas atsevišķus posmus. Cilvēks, kas mazliet palīdz (kādam); cilvēks, kas veic palīgdarbus, palīguzdevumus. Talkas dalībnieks. Cilvēks, kas strādā kādas citas personas tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus tās uzdevumā. nervu sistēmas centrālā daļa (galvaskausā, mugurkaula kanālā). Galvas smadzeņu garoza kopā ar filoģenētiski jaunām smadzenīšu un redzes uzkalna daļām. Pirmatnējās priekšējās smadzenes (mugurkaulniekiem); galvas smadzenes. Galvas smadzeņu daļa, kas atrodas zem lielajām smadzenēm aiz iegarenajām smadzenēm. Galvas smadzeņu daļa, kas atrodas ārpus smadzeņu stumbra un ietver divas smadzeņu lielās puslodes, kas katra sastāv no 5 daivām. Galvas smadzeņu daļa, kas sastāv no baltās vielas, kura saista abos virzienos puslodes ar galvas smadzeņu stumbru, smadzenītēm un muguras smadzenēm; šī daļa nodrošina orientāciju ārējā vidē. Galvas smadzeņu daļa, kura atrodas vidussmadzeņu priekšā un kurā ir redzes pauguri, iekšējās sekrēcijas dziedzeris, vielmaiņas, termoregulācijas un citi centri. Galvas smadzeņu daļa, kas ir muguras smadzeņu turpinājums; iegarenās smadzenes. smaganas. Gļotāda, kas sedz žokļu alveolāros izaugumus un zobu kakliņus. Smaganas. Audi, kas izklāj ar ārējo vidi saistītos dobumus un cauruļveida orgānus (cilvēka vai dzīvnieku organismā). attiecīgais dzīvnieka orgāns kā pārtikas produkts. Cilvēka smadzeņu funkcija - objektīvās realitātes augstākā atspoguļošanas forma. prāts, arī apziņa. Tas (priekšmets, parādība u. tml.), kas veicina kā norisi. Dzīvnieks, kura darbība, izturēšanās noder cilvēkam (piemēram, lai ko veiktu, pārvarētu kādas grūtības). darbība --> sagatavot: ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā. tāds, kas ir paredzēts, lai sagatavotu kvalifikācijai, eksāmenam vai citam notikumam. Dot un panākt, ka apēd, izdzer; paēdināt, padzirdināt. Piešķirt, sagādāt, nodrošināt (kādus apstākļus, stāvokli u. tml.). Izveidot, izkopt, padarīt glītu. Izrotāt, izgreznot. Izdaiļot, izgreznot. Glāzene. Zilene. Šī auga oga. Šādā traukā ietilpstošais šķidruma daudzums; attiecīgais tilpuma mērs. Aizsāktas darbības, norises, stāvokļa nākamais posms; paveikta darbība, rezultāts --> turpināt (1). Aizsākta teksta, izteikuma, domas u. tml. nākamais posms, daļa. Veikt joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu darbību). Veidot (aizsāktam tekstam, izteikumam, domai, attēlam u. tml.) nākamo posmu, daļu. Īstenot joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.). Būt tādam, kam kāda daļa, posms atrodas aiz kādas robežas, punkta u. tml. Būt nemainīgam, pastāvēt (piemēram, par laikapstākļiem). Pastāvēt kādu laiku, turpināties (par laikapstākļiem); būt tādam, kad pastāv, turpinās noteikti laikapstākļi (par laikposmu). Būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem); būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu). Padarīt ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāku (piemēram, stāstījumu, dokumentu), pievienojot (tam) jaunu daļu; būt par cēloni tam, ka (piemēram, stāstījums, dokuments) kļūst ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāks, ka (tas) tiek paplašināts. Vienreizēja paveikta darbība --> skriet(3). Ātra virzīšanās (pa gaisu, retāk pa ūdeni) — piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem; darbība, process, arī paveikta darbība --> lidot (2). Audu bojājums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā. bojājums (organisma audos, orgānos), kas radies kāda ārēja faktora iedarbības rezultātā. cilvēka organisma audu, orgānu vai sistēmu anatomisks bojājums vai funkcionāls traucējums, kas radies fiziskas, ķīmiskas, bioloģiskas vai psihiskas iedarbības rezultātā. Pilnīgi izzināt un saprast. Ievainota audu vieta (cilvēkam vai dzīvniekiem). Daļējs vai pilnīgs (kaula) viengabalainības pārtraukums; šāds kaula viengabalainības pārtraukums (loceklī). Asinsizplūdums zilganā krāsā (uz ķermeņa, sejas, parasti radies sitiena rezultātā). kaitīgas, parasti psihiskas, iedarbības rezultāts, kas nav saistīts ar audu, orgānu bojājumu. Emocionālu norišu kopums, ko izraisa noteikti ārēji vai iekšēji cēloņi. Ādas virskārtas brūce, kas radusies, ķermeņa daļai skarot ko nelīdzenu, asu, cietu. Ievainojums, kas radies sitiena rezultātā un kas neizraisa ārēju asiņošanu. Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli nepareizā virzienu. Kaulu galu saskares pārtraukums (locītavā); locītavas kaulu galu saskares pārtraukums (kādā ķermeņa daļā). Izsecināt vai konstatēt (parasti ar nojautu, pēc netiešām pazīmēm); nojaust. Uztvert (ar maņu orgāniem). Just. komandu sporta spēle uz ledus - ripas vai bumbiņas raidīšana ar speciālu nūju pretinieka vārtos. nodarbība, kurā gatavo izrādīšanai, demonstrēšanai (izrādi, koncertu, atsevišķu priekšnesumu u.tml.). Izrādes, koncerta, filmas kadra u. c. sagatavota priekšnesuma mēģinājums. krimināltiesībās, tīša darbība, kas tieši vērsta uz nozieguma izdarīšanu, bet noziegums nav izdarīts līdz galam no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ. Uztvert (signālu, informāciju) - par ierīcēm, aparātiem. Uztvert (signālu, informāciju) – par ierīcēm, aparātiem. Saņemt un fiksēt (raidītāja informāciju, signālus u. tml.). apģērba atsevišķa sastāvdaļa. apģērba gabals. meža nogabals, kur cērt vai kur paredzēts cirst. Būt līksmam (1); līksmoties. Būt līksmam (1); līksmot. izjust prieku; būt priecīgam, jautram, apmierinātam. Paust lielu prieku (skaļi izsaucoties, smejoties u. tml.). Līksmi pavadīt laiku. priecīgi, līksmi, jautri pavadīt laiku; līksmoties. Neilgu laiku, mazliet līksmot; palīksmoties. Neilgu laiku, mazliet līksmoties; palīksmot. Ilgāku laiku, daudz līksmoties. Ilgāku laiku, daudz līksmojot, sasniegt (kādu rezultātu), panākt, ka iestājas (kāds stāvoklis). nosūdzēt. Nosūdzēt. Žēlojoties par (kāda) pārkāpumiem, nodarījumiem, apsūdzēt (to, parasti slepus, arī savtīgos nolūkos). celt apsūdzību pret kādu. Paziņot, ka uzskata par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā); apsūdzēt. atmaskojot, pārmetot vērsties (pret ko) ar nosodījumu. Būt par pierādījumu pārkāpumam, noziegumam, netaisnībai u. tml. Nosodīt, vainot par ko (piemēram, par nepareizu rīcību, nevēlamu rakstura, personības īpašību). saka, ja (kāds) ļoti smejas. saka, ja (kāds) ļoti stipri smejas. Smiekli. Refleksīvu, samērā īsu, ritmisku balss skaņu kopums, kas rodas izelpā un ko izraisa, piemēram, prieks, labsajūta, laipnība, arī nicinoša, noraidoša attieksme pret ko. Īsi, aprauti smiekli. Runāt, izturēties nenopietni. Jokojot teikt, runāt (ko). Dzīt jokus; ākstīties. jokoties; arī aušoties. jokot, jokoties. Zoboties, arī smieties (par kādu). Smieties, ņirgāties. Ļauni izsmiet, izzobot, arī nekrietni, aizskaroši jokot, smieties. Zoboties. Ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties (par kādu, ko). Skaļi (arī ironiski) smieties, arī zoboties. Zoboties; arī pļāpāt. Runāt, arī izturēties ar ironiju; būt zobgalīgam, izsmejošam. Aizturēti smieties. Spurgt 1(2). Smieties. Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko. Smieties īsiem, paklusiem smiekliem. Ļauni, nekaunīgi smieties, arī smīnēt; ļauni zoboties. Skaļā balsī smieties. Stipri smieties. Vairākkārt smieties (parasti skaļi, arī bezjēdzīgi). Smieties bez iemesla. Skaļā, skarbā balsī smieties, arī kliegt. Māksloti, arī koķeti smiet (parasti tīksmē, apmierinājumā). Zviegt. Radīt raksturīgas balss skaņas (par zirgiem). tāds, kas ir pamatots, noteikts ar likumu, noteikumiem vai rīkojumu un ir noteikti jāpilda, jāievēro; tāds, ko nevar brīvi izvēlēties; pretstats: brīprātīgs, fakultatīvs. Noteikumiem, likumībām, normām atbilstošs; arī ar nodomu, kādam mērķim izveidots, izvēlēts. tāds, kas ir ļoti vajadzīgs, nepieciešams. Tāds, kas ir cieši saistīts (ar ko), obligāti piemītošs (kam). tāds, kas ir vienmēr klāt, vienmēr piemīt. Noteikta kārtība, noteikts priekšmetu sakārtojums. Naudas summa vai citas vērtības, kas uz saistību pamata jāatdod aizdevējam vai jāsaņem aizdevējam; attiecīgais darījums. Stāvoklī, kad (kāds) ir aizņēmies naudu (parasti daudz) vai citas vērtības. Tas (parasti morāls pienākums), kas (kādam) ir atlīdzināms, piemēram, ar darbu, palīdzību; šāda veida morāla saistība. Pārvietot augstāk, uz augšu. Pārvietot, vest (no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekļiem). Modināt. Pārtraukt (kāda) miegu, panākt, ka (kāds) mostas. Rosināt. Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas griba, vēlēšanās, slieksme (ko darīt). Uzdot (administratīvā kārtā) izpildīt kādu amatu, veikt kādu pienākumu. Izvirzīt un likt darboties (atbildīgā amatā). Pārvietot, pārvest (uz kurieni, pie kā, kur). Celtnis. Ierīce kravas pacelšanai un pārvietošanai. celtnis. Darboties kopā, vienlaikus ar citiem (parasti kādā sabiedriskās dzīves, kultūras dzīves nozarē); piedalīties. darboties kopā ar citiem (kāda darbā, pasākumā u. tml.). piedalīties. izteikt kādu atzinumu; nonākt līdz kādai atziņai. Atzīt (1). Sārts, nosarcis (par seju). ļoti nosarcis. Tērauds. Dzelzs un oglekļa (parasti pelēks) sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi. Ruds; rūsgans (parasti par cilvēka matiem, ūsām, bārdu). Dzeltenbrūns ar sarkanīgu nokrāsu. Tāds, kas ir saistīts ar komunistisko darbību, ar Sarkano Armiju. Komunisti, revolūcijas dalībnieki, arī padomju iekārtas atbalstītāji, Sarkanās Armijas karavīri. Saistīts ar komunismu, tam raksturīgs. ar mērķtiecīgu darbību pārbaudīt, uzzināt, noskaidrot (ko). Gandarījums. Emocionāls stāvoklis, jūtas, ko izraisa, piemēram, labi paveikts darbs, kā iecerēta īstenošanās. Samērā jauns (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem); pretstats: pavecs (1). Tāds, kas nav vēl pieaudzis, izaudzis (par dzīvniekiem, augiem). Tāds, kas nav sasniedzis pieauguša īpatņa vecumu. Tāds, kas ir dzīvojis jau samērā ilgi, kam ir samērā daudz gadu (par cilvēku); pretstats: jauns. Tāds, kas ir ilgi dzīvojis un novecojis (par dzīvniekiem); tāds, kas ir ilgi audzis un (parasti) pāraudzis (par augiem, to kopumu). Tāds, kas nav pieaudzis, arī nav sasniedzis pilngadību. Raksturīgs cilvēkam jaunībā; arī enerģisks, dzīvespriecīgs, spēka pilns. Tāds, kas ir veselīgs, spirgts, arī labi atpūties (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); tāds, kam piemīt jaunībai raksturīgās fiziskās īpašības. Tāds, kas ir sen darināts, tāds, kas pastāv samērā ilgi; tāds, kas ir sen nodibināts, izveidots. Tāds, kas pastāv samērā neilgi; tāds, kas tikko vai nesen ir nodibināts, izveidots, radīts; tāds, kas pašlaik top. Tāds, kas eksistē, pastāv kopš samērā neilga laika; tāds, kas ir izveidots, radīts pirms samērā neilga laika. Tāds, kas eksistē, pastāv kopš samērā ilga laika; tāds, kas ir izveidots, radīts pirms samērā ilga laika. Samērā vecs (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem); pretstats: pajauns (1). Raksturīgs cilvēkam vecumā; vārgs, nespēcīgs. Neskaidri, aptuveni izjust (ko gaidāmu, arī esošu); nojaust. Jaust. Nojaust, noprast. Neskaidri, aptuveni izjust (ko gaidāmu, arī esošu). Iegūt, parasti aptuvenu, priekšstatu, saprast, parasti aptuveni. Nojaust. Noprast. Emocionāli uztvert, arī saprast un pārdzīvot (piemēram, kāda cita jūtas, attieksmi). Jauns, fiziski un garīgi nenobriedis, darbā nepieredzējis. Jauns, nepieaudzis. Tāds, kas atrodas kāda varā, ietekmē, pakļautībā. Tāds, kam piemīt atkarība (piem., lietojot narkotiskas vielas, spēlējot azartspēles). Tāds, kas tikko vai nesen ir atklāts, radīts pirms neilga laika un spēcīgi, parasti emocionāli, ietekmē; tāds, kas līdz šim nav bijis zināms; arī savdabīgs, neikdienišķs. Jaunākais (par ziņu, vēsti u. tml.). Tāds, ko nosaka kāda parādība, fakts u. tml. Tāds, kas atrodas (kā, piemēram, dabas apstākļu, ārējās vides) spēcīgā iedarbībā. Tāds, kura darbību kādā (administratīvā, juridiskā, ekonomiskā u. tml.) sistēmā vada tās augstākais posms, personas ar plašākām pilnvarām, lielāku varu. Tāds, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē); tāds, kam vēl ir maz pieredzes (darbā). Atkārtots, vēlreizējs. Tāds, kas tiek darīts, noris vēl vienu reizi. Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par dēliem vai meitām pretstatā vecākiem ar tādu pašu uzvārdu. Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par dēliem vai meitām pretstatā vecākiem ar tādu pašu uzvārdu; jaunākais. Tikko vai nesen laulāts pāris. jaunlaulātie; līgava un līgavainis (kāzu dienā). Jaunlaulātā. Sieviete savu kāzu dienā; ļaudava. Vīrietis savu kāzu dienā. mūzikas ansamblis. mazākā apakšvienība dažu valstu armijās. Vada apakšvienība; atsevišķa organizēta cīnītāju (neliela) grupa. Karaspēka apakšvienība, kas sastāv no nodaļām vai grupām. grupveida. Tāds, kurā piedalās divas vai vairākas personas; tāds, kurā apvienotas divas vai vairākas vienības. Cilvēki, kurus vieno noteiktas pazīmes, kritēriji. Nošķirta, savrupa (cilvēku) apvienība kolektīvā, organizācijā, sabiedriskā kustībā; nogrupējums. Uztverot, piemēram, ar redzi vai dzirdi, izdalīt (no kāda kopuma); domās atdalīt (citu no cita pēc kādām pazīmēm). Uztvert (pēc kādām pazīmēm), parasti, atšķirot no citiem; ievērot. Nelabvēlīgi iedarboties (uz kādu), parasti ilgstoši, arī intensīvi - par domām, nelabvēlīgu psihisku stāvokli. Ilgāku laiku neizzust, saglabāties apziņā, atmiņā, uztverē (piemēram, par psihisku stāvokli, sajūtām, atmiņām). Ilgāku laiku pastāvēt (piem., par emocijām). Būt, atrasties (kādu laiku kādā stāvoklī, arī pozā). Atskaņot pavadījumu; vadīt pavadījuma atskaņojumu. Skanēt vienlaicīgi (ar ko). Ilgāku laiku nenovērsties (no kā tāda, kas attālinās) - par acīm, skatienu. Norisināties, izraisīties (kādam reaģējot uz ko tādu, kas virzās). Norisināties, eksistēt vienlaicīgi ar kādu citu darbību, procesu, parādību vai tūlīt pēc tās (par darbībām, procesiem, parādībām). Veikt (kādu darbību) vienlaicīgi ar citu darbību vai tūlīt pēc tās. Angļu suņu suga, neliels suns ar mazu galvu un īsu, cirtainu zilganbaltu apmatojumu. Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Canidae"), nelieli un vidēji lieli, galvenokārt gaļēdāji dzīvnieki ar spēcīgu ķermeni, nelielu galvu un izstieptu purnu, 12 ģinšu, 35 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas: jenotsuns, lapsa un vilks. Tauta, dzīvo Kenijas dienvidaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, reliģija – islāms (sunnisms), daļa saglabājuši ģints kultus. Sirmot. Pakāpeniski kļūt sirmam vai sirmākam. Sirmot (1). Iesākt nosirmot. Kļūt sirmam. Zirgu šķirne, ko 18. gs. izveidoja ASV nezperu cilts indiāņi krustojot dažādu šķirņu zirgus. Nepārnadžu kārtas dzimta ("Equidae"), pie kuras pieder lieli dzīvnieki ar īsu, blīvu apmatojumu un slaidām, garām kājām, 1 ģints. Vienas un tās pašas sugas (augu, dzīvnieku) grupa ar iedzimstošām, parasti raksturīgām, cilvēkam vēlamām, īpašībām. Lakonisks, uzskatāms, arī vispārināts grafikas darbs, kas ar, parasti krāsaina, zīmējuma un teksta palīdzību veic masu aģitācijas un reklāmas uzdevumus. Blandonis. Klaidonis. Cilvēks, kas klaiņo, ir bez pastāvīgas dzīvesvietas un darba. atbildēt uz telefona zvanu. Sacīt, reaģēt, atsaucoties uz klauvējienu, zvanu u. tml. Pateikt, ka nepiekrīt (kam), ka vēršas (pret ko), apšauba (ko). iebilst. Kategoriski iebilst (pret ko). Ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus. trokšņot. darbs (parasti valsts iestādē). Algots darbs (pie privātas personas). Radīt (piemēram, troksni). Par cilvēka darbību. Izvirzīt (sūdzību, prasību, parasti tiesvedībā). Virzīt uz augšu (locekļus, ķermeņa daļas). Virzīt uz augšu, lai noliktu (kur). Ceļot attaisīt. Padarīt vaļēju, pieejamu (noņemot vāku, pārsegu, atverot durvis, vārtus, atraisot iesaiņojumu u. tml.); atvērt (2). Ceļot atvirzīt šurp (kur, pie kā u. tml.); ceļot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). Pārcelt šurp (piemēram, ar laivu, plostu). Atbrīvot (no amata, pienākumiem). Atbrīvot (no darba, pienākumiem); atcelt (no amata). Pārvest (pāri kam, pār ko) ar ūdens transportlīdzekli; pārvest (no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekli). Norīkot (administratīvā kārtā) strādāt citu darbu, citā darbavietā. Atsūtīt, atkomandēt (uz šejieni); pārcelt. saistīts ar šādas valsts institūcijas darbību, tai raksturīgs. Uzņēmums, iestāde, kur (cilvēks) ir saistīts algotā darbā. Iestāde, uzņēmums, kur cilvēks strādā; darbavieta (1). veikums, sasniegums (sporta sacensībās). Cilvēka lietderīgās darbības rezultāts; veikums, paveiktais. Tas, kas ar rīcību, darbību ir īstenots; izdarītais, paveiktais; paveikta darbība, rezultāts --> veikt (1). Noteikt, paziņot, ka nenotiks (nodarbības, pasākums u. tml.). Atzīt par nederīgu vai spēkā neesošu; atcelt. Padarīt par spēkā neesošu (likumu, pavēli u. tml.); likvidēt (ieviestu kārtību). Padot bumbu volejbolā, lai otrs varētu gremdēt. Tāds, kas ir sakarsēts līdz stāvoklim, kurā tam šādā veidā mainās agregātstāvoklis; verdošs. Tāds, kas vārās (par šķidrumu, šķidru vai stigru masu u. tml.). Vārīt (parasti pienu). Radot attiecīgu (parasti augstu) temperatūru, panākt, ka visā (šķidruma) tilpumā notiek pāreja no šķidrā agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī. Vest prom. Vest (prom). Ātri iet, skriet, braukt. Virzīties, pārvietoties (ar transportlīdzekli). Sist (ar ko); mest, sviest (ar ko). Ar atvēzienu virzīt, panākt, ka virzās pa gaisu; sviest (1). Ar atvēzienu, virzīt, panākt, ka virzās pa gaisu; mest (1). Nošaut. Šaujot nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku). Ar šāvienu nogalināt. nonāvēt, parasti nošaujot. Nošaut (daudzus vai visus). nostādīt, lai nošautu; arī nošaut. Raidīt (projām); atbrīvoties (no kāda, arī no kā). Likt doties (projām); likt atstāt (telpu, teritoriju). Dzīt. Dzīt, triekt. Sitot, baidot u. tml., dzīt (dzīvnieku), parasti ātri. Sitot, baidot u. tml., dzīt (dzīvnieku), parasti ātri, arī nesaudzīgi; arī trenkt (1). Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās, parasti ātri, noteiktā virzienā. Tas, ko dāvina, tas, kas ir uzdāvināts. Rezultāts --> dāvināt; dāvana (1). Dāvana, deva. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) rodas spēcīga vēlēšanās strādāt, darboties, darba prieks, enerģija. Noteiktā veidā, piemēram, ar savu daiļradi, iedarboties (uz kādu), ietekmēt (kādu). Būt par cēloni tam, ka (kāds) maina savu rīcību, izturēšanos, uzskatus (piemēram, par cilvēka īpašībām, psihisko stāvokli, darbību). Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (cilvēka dzīvē, viņa personībā, darbībā) - par parādībām sabiedrībā. Būt tādam, kas iedarbojas (uz kādu), ietekmē (kādu) - piemēram, par mākslas darba, daiļdarba saturu, tēlu u. tml. Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru). Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru); bildināt (1). Karsējot turēt (ko, piemēram, veļu) šķidrumā ar ļoti augstu temperatūru. Ieviest, īstenot, realizēt. Panākt, ka kļūst par īstenību; realizēt. Spēt paveikt vairāk, labāk (salīdzinot ar kādu citu); spēt būt spēcīgākam, izturīgākam u. tml. (salīdzinot ar kādu citu), uzvarēt (to). Pārspēt (kādu). Pieveikt, uzveikt (kādu). Pārvarēt, pārspēt. pārspēt. Noēst bez pārpalikuma (barību). Apēst. Apēst (visu ēdienu, kas ir, piemēram kādā traukā, vai noteiktu tā daudzumu). Ēdot patērēt (visu ēdamo vai noteiktu tā daudzumu). Noēst ar lielu apetīti. Noēst (1), parasti ar lielu apetīti. Apēst, noēst. Strauji, ar lielu kāri noēst. Aprīt (par ēdienu). Ātri, negausīgi apēst (par cilvēku). Strebjot iztukšot (trauku). Izstrēbt. Strebjot izēst, arī izdzert. Noēst (ko cietu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Aktivizējot savu gribu, spēt pārciest (slimību), spēt paciest (sāpes). Pārvarēt (piemēram, grūtības, šķēršļus). Spēt veikt, parasti ar pūlēm (attālumu). Virzīties, pārvietoties (noteiktu attālumu, ceļu ar noteiktu garumu). Cīnoties pārspēt, uzvarēt (kādu). Pārspēt, uzvarēt (kādu), piemēram, sacensībās, bruņotā cīņā. Vispusīgi apsvērt, pārdomāt. Izsvērt, pārdomāt no visām pusēm. Pārdomāt; iepriekš vispusīgi izdomāt un novērtēt. Domājot analizēt, vispusīgi izvērtēt (ko). Pārdomāt (1). Iepriekš spriest, domāt (par ko), apsvērt, arī paredzēt (ko). Apdomāt, apprātot (kādu lietu) (mazliet pa jokam). Sistemātiski un vispusīgi aplūkot, iztirzāt (domās, vārdos); pārdomāt. Dzejolis. Satura un formas ziņā noslēgts, parasti neliela apjoma, daiļdarbs saistītā valodā. Dzejolis, pantiņš. Dzejolis; arī dzeja. Teksts šādam skaņdarbam, arī dzejolis. Šāds vārdu, teikumu kopums, kas ir izmantots vokālā skaņdarbā. Teksts (vokālam skaņdarbam, parasti dziesmai). Dzejolis, parasti ar vienkāršu, arī vāju saturu un formu. Pants; arī dzejolis. Slikta dzeja ar pārāk precīzām un iepriekš paredzamām atskaņām. Lietot (kāda vesela, vēl neizmantota kopuma) pirmās sastāvdaļas. Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pirmajā posmā. Ievadīt pašu pirmo laika posmu (kādā darbā, periodā u. tml.). Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pašā pirmajā posmā; arī iesākt (2). Iesākt (ko). Sākt veidot, izstrādāt (ko). Veidot, izstrādāt (ko) pirmajā (tā) posmā. Iesākt (ko) lietot. Iesākt (darbību, norisi), arī iesākt veidot, izstrādāt (ko); arī uzsākt. Uzsākt, iesākt (ko). Sākt (parasti kāda veida, kustību, virzību), arī ejot, skrienot u. tml. virzoties, pārvietojoties kāpināt (ātrumu), parasti līdz kādai pakāpei (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Sākt (noteiktā virzienā) virzīties (uz kurieni) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Kārtot formalitātes, lai kļūta par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni. Sākt (ko darīt, veikt). sākt kaut ko darīt. Vērst (parasti ar žestu) (kāda) uzmanību (uz ko), šādā veidā informēt (par ko). Atrast iespēju, izdevību pierādīt, apliecināt (kādam) savas spējas. Padarīt uztveramu informāciju par noteiktu fizikālo lielumu (par mēraparātiem, mērierīcēm u. tml.). darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai, piemēram, kādu sodītu. kādā veidā (parasti salīdzinot) noteikts, izmērīts (kā) daudzums, daļa, vērtība. tas (parasti zemes platība), kas kādam pieder, ir kāda rīcībā, varā. nodeva, nodoklis, rente, ko veido kāda ienākuma daļa. Maksājumi naudā vai naturālijās (feodālismā), ko ņēma valdošās šķiras pārstāvji. Svinīga ceremonija, pasākums, kurā pēc celtniecības, izveides (ko) nodod lietošanai, padara pieejamu, skatāmu. Kā nezināma, jauna uzzināšana; darbība, process --> atklāt (2). Kādas valsts politika attiecībās ar citām valstīm un tautām, starptautiskajām organizācijām u. tml. atbilstoši valsts interesēm un tās starptautiski tiesiskajai pozīcijai. Ārpolitikas jautājumi. Darbība --> iedzert. Dzeršana. Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (parasti augļu sulas); šāds dzēriens, kas ir piesātināts ar ogļskābo gāzi. Limonāde. Uzsākt atkal, no jauna; atsākt. Turpināt pēc pārtraukuma. Atkal, no jauna nodibināt, ieviest, izveidot; panākt, ka no jauna stājas spēkā (pēc pārtraukuma). Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piemēram, noteiktas attiecības, stāvokli). Atkal, no jauna izveidot (ko tādu, kas ir pilnīgi vai daļēji gājis bojā, zudis). Atjaunot; (at)jaunināt. Atjaunot. Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (veids, forma, piemēram, priekšmetam). Veikt (kā) restaurāciju (1). Veikt (kā) restaurāciju (2). Atkal iegūt, radīt (iepriekšējo psihisko vai fizisko stāvokli). Panākt, ka izveidojas, rodas atkal, no jauna (piemēram, psihisks vai fizisks stāvoklis). Nomainīt (ko), izveidot no jauna. Ieviest, sākt izmantot (kā neatbilstoša, parasti nederīga, nolietota) vietā ko citu, apmainīt, aizstāt (ko neatbilstošu, parasti nederīgu, nolietotu) ar ko citu. Iestudēt atkal, no jauna (izrādi). Sagatavot, izveidot (lugas, muzikāli dramatiska darba) izrādi, sagatavot, izveidot (daiļdarba, skaņdarba, dejas) priekšnesumu. Ražošanas atsākšana, ja tā uz laiku bijusi pārtraukta. Mailīte. Karpu dzimtas suga ("Phoxinus phoxinus"), neliela saldūdens zivs ar vārpstveida ķermeni, zaļganbrūnu muguru, zilganu vēderpusi, nelieliem tumšiem plankumiem. Cilvēks, kas delverējas. Ārišķīgs, pašpārliecināts jauns vīrietis. Raibi ieģērbta lelle ar auklā kustināmiem locekļiem. Bērnu rotaļlieta cilvēka izskatā. Nicināms vārds sunim. Mācību priekšmets vispārizglītojošā skolā: rokdarbi, praktiskie darbi. Darbmācība. Klaušas. Feodālās zemes rentes forma - bezmaksas darbs, kas zemniekiem (ar savu inventāru un vilcējspēku) dzimtbūšanas laikā bija jāveic muižā. zināšanas, metode. Jebkurš kvalificēts darbs: nodarbošanās, profesija, arods. Tas, kas jāprot un jāveic noteiktas profesijas speciālistam; profesija, arods. Profesija, amats (kādam). Specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas un kas ir eksistences līdzekļu iegūšanas pamats; amats, arods. Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme; arī profesija; noteikta darbības sfēra. Amats; speciāla praktiskā, parasti tehniskā profesija, specialitāte. norāda uz laikposmu, kopš kura kas pastāv, atrodas (kur). Darbības principu, arī darbību kopums kāda, parasti ļoti nozīmīga, mērķa sasniegšanai. Kara, arī plašu militāru operāciju sagatavošana, plānošana un īstenošana. Kara mākslas nozare, kas pētī kara, arī plašu militāru operāciju sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu. Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, parasti, mazinot šaubas. lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi. lieto, lai norādītu uz kā īpašības, pazīmes augstāku pakāpi. Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi. vairāk (pēc skaita, daudzuma). Šajā brīdī, līdz šim brīdim; līdz tam brīdim, kad stāvoklis, apstākļi mainīsies. norāda uz laikposmu, kurā līdz šim nav sākusies kāda darbība, norise vai kurā joprojām pastāv kāds stāvoklis, kāda pazīme; pagaidām, arī līdz šim. līdz pašreizējam laikam, laikposmam. gāzēts tonizējošs dzēriens, kas satur kolas sēklu piedevu. Zīmols: gāzēts atspirdzinošs dzēriens ar apelsīnu garšu. Klavieres ar vertikāli novietotām stīgām. Klavieres trīsstūra veidā ar horizontāli novietotām stīgām. Flīģelis ar kvalitatīvu konstrukciju, plašu diapazonu, ļoti labu skanējumu. Sānu korpuss, spārns (celtnei). Savrupēja celtnes daļa. Sānu daļa, sānu korpuss (celtnei). Jāatzīst, arī jākonstatē. Tēlot (ko) mākslas darbā, parasti daiļdarbā, paust (ko) rakstītā tekstā; teikt (2). Tēlot (ko) mākslas darbā, parasti daiļdarbā, paust (ko) rakstītā tekstā; sacīt (2). Ļoti atzinīgi vērtēt; slavēt, slavināt. Cildināt, slavināt. Ļoti atzinīgi vērtēt. Slavēt; cildināt. Pārmērīgi, pārspīlēti slavēt, cildināt. pārspīlēti slavināt, cildināt. Vairākkārt, ilgu laiku slavēt. Būt tādam, kam ir, parasti pietiekamas, zināšanas (2), informācija. Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, prasmi, ka spēj veikt (kādu darbību, uzdevumu u. tml.). Prast, mācēt (ko veikt, darīt). Prast, mācēt (parasti mazliet). Prast, mācēt; saprast, aptvert. Prast (ko darīt), būt apguvušam (piemēram, zināšanas, iemaņas). Bērnu mācīšana mājas apstākļos. mājmācība. Patstāvīgi veicams mācību uzdevums, ko skolēnam jāizpilda ārpus mācību stundas laika; mājas darbs. mācību darbs, kas veicams ārpus mācību nodarbībām skolā. mācību uzdevums, kas veicams ārpus mācību nodarbībām skolā. Iedzīvotāji attiecīgajā dzīvesvietā, mājoklī. Cilvēki, kas dzīvo vienā un tai pašā mājoklī. Mājas ļaudis; mājinieki. Kaķis. neliels zīdītāju klases plēsēju kārtas mājdzīvnieks, kas medī peles, žurkas, putnus. kaķis. Suņu dzimtas suga ("Canis familiaris"), kurai izaudzētas dažādas šķirnes, kas tiek turētas kā mājdzīvnieki, kam ir saimnieciska vai dekoratīva nozīme; mājas suns. Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta ("Cricetidae"), neliels, drukns dzīvnieks ar ādainām ausīm, lielām acīm, īsu asti (stepju apgabalos), 127 ģintis, ~625 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 6 sugas. Valsts, zeme, kur (cilvēks) ir dzimis, arī uzaudzis. Dzimtā vieta; dzimtene. Valsts, zeme, kas kādam ir viņa senču zeme; tēvzeme; arī dzimtene. Valsts, zeme, kas kādam ir viņa senču zeme; tēvija; arī dzimtene. Aizsardzībā (sporta spēlēs), tuvāk saviem vārtiem vai savam grozam. Darbs, ko veic, lai iegūtu blakus peļņu; darbs, ko veic, lai viegli nopelnītu. izpildāmo uzdevumu kopums, kas veido datorā veicamo darbību vienību un ko parasti attēlo kā vadības operatoru virkni, kuri nosaka izpildāmās programmas, izmantojamos datus, kā arī šo programmu izpildei nepieciešamos procesora, atmiņas un ārējo ierīču resursus. Fizikāls lielums, kas raksturo ārējo iedarbību uz kādu ķermeni vai sistēmu. Ļoti smags darbs; ļoti smagi darba apstākļi. ļoti grūts darbs, parasti sliktos apstākļos. Kriminālsods - izsūtīšana smagos piespiedu darbos (parasti bargos klimatiskos apstākļos). Sods, ko piespriež tiesa saskaņā ar attiecīgas valsts kriminālkodeksu par izdarītu kriminālnoziegumu. Šādas izsūtīšanas vieta. informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm u. c. veida datiem (attēliem, skaņām u. tml.), arī datu kopumi, kurus to veidotāji vai īpašnieki novieto tīmekļa serveros. Liliju rindas ģints ("Aspidistra"), kas savvaļā aug Himalajos, Ķīnā, Japānā, audzē augu mājās un dzīvokļos, pastāvīgi zaļš krāšņumaugs ar 30-50 cm garām lapām un tumši violetiem ziediņiem pie pašas zemes. istabas augs ar garenām, tumšzaļām lapām.; aspidistra. Augs, ko cilvēks pārveidojis, pielāgojot savām vajadzībām, un mērķtiecīgi audzē ražas iegūšanai. Savienojumā ar auga nosaukumu norāda, ka augs ir kultūraugs. Graudzāļu dzimtas tropu augu ģints daudzgadīgs saknenis ("Saccharum officinarum") ar 2-6 m augstu stumbru un platām kukurūzas tipa lapām, zied tikai tropu zemēs; sulā ir 5-20% cukura. Graudzāļu dzimtas ģints ("Zea"), tās vienīgā suga pazīstama tikai kultūrā. Graudzāļu dzimtas ģints ("Oryza"), labības augs (galvenokārt Āzijā) ar garām, platām lapām un samērā lieliem gareniem graudiem; arī šādu augu kopums. Graudzāļu dzimtas ģints ("Triticum"), viengadīgi labības augi, ~20-30 sugu, Latvijā kultivē 1 sugas šķirnes, vairākas no tām Latvijā izveidotas. Vienuviet, vienkopus; tieši blakus, līdzās. Kopā (1). Kopā. Kopā, vienā vietā; vienkopu; vienkopus; vienviet; vienuviet. Kopā, vienā vietā; vienkop; vienkopus; vienviet; vienuviet. Kopā, vienā vietā; vienkop; vienkopu; vienviet; vienuviet. Kopā, vienā vietā; vienviet. Kopā, vienā vietā; vienuviet. Vienviet, vienuviet. Diezgan cieši kopā, kaimiņos, blakus; gandrīz kopā. Diezgan cieši kopā, kaimiņos, blakus; pakopā. Vienā kaudzē. Kopīgs, kopā, apvienots. Apvienojot, savienojot, veidojot vienu veselu; apvienojumā, savienojumā. Tāds, kur ir, parasti pozitīva, savstarpēja saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības (par cilvēku kopumu); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības. Uztvert ar redzi (parasti vāji, neskaidri). Atmiņā, iztēlē veidot redzes tēlus; atcerēties (ko) redzes atmiņā. Jaust, noprast. Īpašs valodas paveids, ko savā starpā lieto kādas sociālas grupas pārstāvji; arī žargons (1). Valodas paveids, ko, parasti savā starpā, lieto kādas sociālas, arī profesionālas grupas pārstāvji; arī slengs (1). Tāds, kas ir ļoti labi, viegli uztverams, saprotams (piemēram, par faktu, ideju, tekstu, mākslas darbu); tāds, kura uztverei, izpratnei nav nepieciešami precizējumi, paskaidrojumi u. tml. Bez miglas, dūmakas, arī bez mākoņiem (par debesīm, parasti dienas laikā). Skaidrs. Tāds, kas ir bez mākoņiem, miglas, dūmakas (par debesīm). Skaidrs un caurspīdīgs, arī mirdzošs. Caurspīdīgs, tīrs, bez nevēlamiem piemaisījumiem (piemēram, par, parasti šķidru, vielu). Tāds, kura sastāvā nav kā, parasti nevajadzīga, nevēlama, piemaisījumu (par vielu). Skaidrs, spožs (par acīm, skatienu). Mirdzošs, spožs (piemēram, par acīm, skatienu). Mirdzošs (par acīm, skatienu). Tāds, kam ir mirdzums, spīdums. Bez putekļiem, dūmiem, ļoti tīrs un svaigs (par gaisu). Tīrs, bez putekļiem, dūmiem (piemēram, par gaisu, vidi, arī telpu). Tāds, kad ir tīrs, svaigs gaiss un skaidras debesis bez miglas un dūmakas (parasti par dienu, tās daļu). Tāds, kad nav mākoņu, miglas, dūmakas (par laikapstākļiem, laikposmu). Tāds, kas lietojis alkoholiskus dzērienus un ir manāmi apreibis. Iereibis. Iedzēries. Tāds, kam no alkoholisko dzērienu lietošanas ir iestājies reibums. Daļēji apdzēries. Tāds, kura rīcība atbilst morāles prasībām; tāds, kas apzinīgi, ar lielu atbildību veic savu darbu, pienākumus. tāds, kas pilnīgi atbilst kādiem ideāliem, kādām prasībām (par cilvēku); patiess. Tāds, kas pilnīgi atbilst kādiem ideāliem, kādām prasībām (par cilvēku); īsts (2). Godīgs, arī patiess. Labi uztverams, dzirdei tīkams, toņiem bagāts, arī melodisks (par skaņu). Skanīgs, bez trokšņa elementiem (par skaņām). Tāds, kurā nav kļūdu, tāds, kas veidojas raiti (par runu). Tāds, kam ir labi izstrādāta, arī uztverei tīkama forma (piemēram, par tekstu). Apmācies, drūms. pārklājies mākoņiem, mākoņains; divd. --> apmākties. Tāds, kas daļēji vai pilnīgi ir segts ar mākoņiem (par debesīm). Apmācies, mākoņains. Apmācies. Tāds, kas satur nogulsnes, duļķes (par šķidrumu), tāds, kur ir šāds šķidrums; neskaidrs; pretstats: dzidrs. Tāds, kad debesis ir segtas ar mākoņiem (par laikposmu). Tāds, kad ir blāva, nespodra gaisma (parasti par diennakts posmu). Tāds, kad debesis ir segtas ar mākoņiem (par laikapstākļiem). Garuma mērvienība – metra desmitā daļa; [dm]. Centimetrs. Garuma mērvienība – metra simtdaļa; [cm]. garuma mērvienība – 1000 metru [km]. Laukuma mērvienība, aptuveni 1/2 ha; angļu mēru sistēmā - 4046,86 m². Zods. Cilvēka sejas apakšējā daļa - apakšžokļa izvirzījums zem mutes. Biezs zemādas tauku slānis, kas atrodas zem zoda un it kā izveido otru zodu. Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas cilvēka sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu; arī dubultzods. Cirvja asmens gals, kas tuvāks kātam. Enerģijas, darba un siltuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), kas vienāda ar darbu, ko vienu ņūtonu liels spēks veic vienu metru garā ceļā; [J]. Elektriskās strāvas stipruma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā - SI). Spēka mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); 1 N ir spēks, kas ķermenim, kura masa ir 1 kg, piešķir 1 m/s2 lielu paātrinājumu, kas vērsts spēka darbības virzienā. Spēka impulsa mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā). Dabas esamības un attīstības izpausmes forma (piemēram, dzīva būtne, process, stāvoklis, īpašība). Mērs ar iedaļām centimetros. Mērs ar iedaļām centimetros; centimetra mērs. Priekšmets garuma mērīšanai. Nenoteiktā, (samērā) nelielā skaitā, kas pārsniedz divus. katrs no vairākiem vienlīdzīgiem lielumiem, kuri kopā veido veselo (lielumu). Trešā daļa. Viena no divām vienādām vai aptuveni vienādām (skaita, daudzuma) daļām. Piektā daļa. Sestā daļa. Septītā daļa. Astotā daļa. Devītā daļa. Desmitā daļa. Viena no trīs simtiem daļu. Tūkstošā daļa. fragments vai fragmenti, kas rodas, sadalot veselu priekšmetu. Atsevišķa daļa (no veselā). kompozicionāli nobeigta patstāvīga vienība (mākslas darbā vai priekšnesumā). Atsevišķa (parasti mākslas darba) daļa. nepieciešamas (kādas sistēmas) sastāvdaļas, kam ir noteikta vieta, uzdevums (sistēmā). Viena no (kāda veseluma) sastāvdaļām. Tas, kas (parasti vienlaikus ar ko citu vai citiem) ir nepieciešams, lai rastos, pastāvētu (kā) veselums, kopums. noteikta (piemēram, ceļa, dzelzceļa) josla, puse, noteikts posms. atsevišķa vienība (iestādē, uzņēmumā). Atsevišķa, savā kompetencē patstāvīgi funkcionējoša vienība (iestādē, uzņēmumā). Iedalījums (parasti augstākais) valsts administratīvajās, kā arī tiesu iestādēs. apmēram 30 dienu ilgs laika sprīdis (skaitot no jebkuras dienas). Šāds laika sprīdis, kam raksturīgs kas īpašs. Pirmais mēnesis, arī sākuma posms jaunlaulāto kopdzīvē. brīvdienas, ceļojums, kurā jaunlaulātie dodas pēc kāzām; pirmais mēnesis, arī sākuma posms jaunlaulāto kopdzīvē; medmēnesis. pirmais mēnesis, arī sākuma posms jaunlaulāto kopdzīvē; brīvdienas, ceļojums, kurā jaunlaulātie dodas pēc kāzām. administratīvi un saimnieciski patstāvīga vienība armijā. pienākumi, pārdzīvojumi u. tml. (cilvēka mūžā); arī liktenis. pienākumi, pārdzīvojumi (cilvēka mūžā); arī liktenis. Katra no vienveidīgām, norobežotām daļiņām, kas veido veselo. atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bez mugurkaulnieku) ķermeņa daļa; segments. Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa daļa; posms (3). viena no divām, parasti līdzīgām, sastāvdaļām, kuras veido veselo vai kurās sadalīts veselais. Atsevišķa sastāvdaļa (piemēram, kādā ierīcē, priekšmetā). Sastāvdaļa (piemēram, priekšmetā, parādībā, procesā). Valsts bruņotie spēki. Cilvēka dzīve, tās posms, stāvoklis, kādā nonāk (cilvēks) apstākļu, dažādu faktoru ietekmē, tas, kas raksturīgs (kāda) dzīvei. naudas zīme, naudas zīmju kopums – monētas, banknotes. Būvdetaļa. Tā ka nav alkoholisku dzērienu ietekmē, tā ka nav iereibis. Tāds, kas nav alkoholisku dzērienu ietekmē, tāds, kas nav iereibis. Neiereibis, skaidrā prātā. Skaitlis, kas apzīmē vieninieka daļu vai vairākas vienādas vieninieka daļas. Ar varu iesaistīt dzimumaktā. Izvarot. Veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt. Apstrādājamais priekšmets; tas, pie kā strādā, tas, ko pašreiz dara. ar monētām, banknotēm (par norēķināšanos). Savstarpēji saistīts (norišu, procesu, mākslas darbu u. tml.) komplekss, kas veido saturisku veselumu. Noteikts (procesu, norišu, darbību) kopums, kas veido atsevišķu posmu (procesu, norišu, darbību) virknē, ķēdē. Programmēšanā, komandu virkne, kas programmas izpildes gaitā tiek daudzkārt atkārtota. Ļoti tuvu, tā, ka starpā nav neviena cita; līdzās. Ortopēdiska ierīce, kas atvieglo iešanu un stāvēšanu, ja pilnīgi vai daļēji zaudēta kājas balsta funkcija. Līdzeklis, kas palīdz nodrošināt galvenās darbības veikšanu, galvenā procesa īstenošanu. Strādnieks. Cilvēks, kas saskaņā ar darba līgumu strādā rūpniecībā un kam darba procesā ir, parasti tieša, saskare ar darba priekšmetu. Vieninieks (atzīme skolā). Sekmju vērtējums, atzīme "neapmierinoši" (parasti skolā); viens. Pluss (pie skolas atzīmes). Zīme ( + ), ar ko apzīmē saskaitīšanu vai pozitīvu lielumu. Krāsns kruķis - dzelzs stienis ar liektu, paplatinātu galu kurināmā rušināšanai. Kruķis krāsns bikstīšanai. Kruķis. Krāsns kruķis. Bigulis, kruķis. Metāla stienis ar saliektu galu kurināmā apvēršanai, kārtošanai krāsnī. Smails, parasti tievs, priekšmets (kā) bikstīšanai, rušināšanai u. tml.; arī kruķis (1); miets. Krāsns rušināmais koks. Miets kā bakstīšanai, rušināšanai. savstarpēji saistīti, vienoti (par cilvēkiem). Vienā veselumā, kopumā (aplūkot, vērtēt). Uz vienu vietu, vienkopus (piemēram, virzīties, virzīt). Sajaucot, sajaukumā. Paveikta darbība, rezultāts --> sajaukt(2); maisījums. Tāds, kas tikko vai nesen ir ienācies, nobriedis; tāds, kas tikko vai nesen ir novākts (par augiem, ražu). pavēle, rīkojums (kādas darbības veikšanai). Pulka apakšvienība (ar īpašu specializāciju), kas ir mazāka par rotu. Samērā neliela personu grupa, kas izveidota noteikta uzdevuma veikšanai. Kuģa apkalpe (parasti, atskaitot virsniekus). Sportistu grupa, ko vada kapteinis. Cilvēku grupa, kas apkalpo ierīci, mašīnu, iekārtu. Vadības signāls, kas iniciē noteiktas operācijas izpildi. Tas (piemēram, darbība, norise, notikums, arī informācija), kas ierosina vai veicina kādu citu darbību, norisi u. tml. Pastāvēšana, dzīvošana. Eksistence. Apģērba gabala (piemēram, žaketes, mēteļa, blūzes, virskrekla) daļa, kas aptver roku. Piedurkne. Darba darītāji. darbarokas. Ar pūlēm, grūtībām sastapt (kādu); notvert (2). sameklēt; noķert. Meklējot iegūt, dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu, noslēptu). Eksistence (neorganiskās dabas vielām, veidojumiem). Dzīva organisma (cilvēku, dzīvnieku, arī augu, to daļu) bioloģiska eksistence. Apzināta (cilvēka) eksistence. Dzīvesveids. Noturīgu, tipisku darbību kopums (cilvēka, sociālo grupu, tautu) dzīvē. noteikta cilvēku darbības joma. apkārtējo apstākļu, arī ļaužu kopums, kurā noris cilvēka dzīve. Norišu, darbību kopums (sabiedrībā). Sabiedriskā dzīve. Cilvēks, tā īpašību izpausme darbībā, rīcībā. Samērā garš, kustīgs (ierīces, ietaises u. tml.) darba elements. Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku un parasti izveidota taisnā virzienā attiecībā pret darbīgās daļas asi. Rokturis. Rokturis (durvju) vēršanai, kuru veido uz leju nospiežama metāla plāksnīte durvju ārpusē un aizkabināms stienītis iekšpusē. Garkāta izkapts rokturis. Rokturis (spīļu arklam). Rokturis, spīļarkls. ledū izcirsta taisnstūra gala līnija (uzstādot nēģu aizsprostu). Aizsalušu ūdeņu (upju, ezeru u. tml.) ledus kārtā mākslīgi radīts caurums. Reizēm, dažkārt, periodiski. Šad tad, laiku pa laikam. Dažreiz. Reizēm; šad un tad. Brīžiem, lāgiem. Dažreiz; šad tad; kādu reizi. Reizēm; dažreiz, šad un tad. Brīžiem, reizēm. Bieži vien, samērā bieži. Dažreiz; šad un tad; reizumis. Reizēm, reizumis. Dažreiz; šad un tad; reizēm. šad un tad. šad un tad; reizēm, reizumis. dažreiz; brīžiem; reizēm. reizēm. reizēm, brīžiem. Pavēlēt, pamudināt, arī pamācīt, brīdināt. Pavēlēt, pamudināt; arī pamācīt, brīdināt. Norādīt (kādam) ko darīt; izteikt, rakstiski formulēt pavēli (1). Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara. Būt tādam, no kā var ko secināt, gūt kādu informāciju. Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju; arī runāt (4). Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju; arī runāt. (4). Piešķirt (kam) vārdu, nosaukumu, apzīmējumu (pēc kādas raksturīgas pazīmes); saukt. Dēvēt, saukt, arī uzskatīt par ko. Piešķirt (kam) vārdu, nosaukumu, apzīmējumu (pēc kādas raksturīgas pazīmes); dēvēt. Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā. Pateikt, uzrakstīt (vārdu, nosaukumu u. tml.), parasti kādā sazināšanās norisē. Atspoguļot, atveidot (ko) mākslas tēlos, mākslas darbā; atspoguļot, atveidot (ko) - par mākslas darbu. Teikt, sacīt (parasti īsi, dažus vārdus). Ātri runāt, teikt (ko). Klusu, ar grūtībām teikt, čukstēt. Runāt ļoti klusu, bez balss saišu vibrācijas. Runāt (parasti samērā plašu tekstu). Uzslavēt. Darīt kādu darbu; nodoties kādam darbam, pasākumam. Aktīvi iesaistīt savā interešu, lokā, darbību kopumā. Rīkoties, darboties (ar kādu, ap kādu), apkopjot, aprūpējot (to); mācīt (kādu), parasti ilgstoši, ar grūtībām. Mācīt, audzināt (kādu); pavadīt laiku (ar kādu). Intensīvi, arī aizrautīgi nodarbojoties (ar ko), veltīt (tam) savu laiku, mūžu u. tml. Strādāt (kādā nozarē, profesijā). Veikt šādas darbības sistemātiski, ilgāku laiku (kādā nozarē, specialitātē). Tas, kas pērkot sagādāts, iegādāts (parasti daudz, arī krājumam, rezervei); paveikta darbība --> iepirkt. Nopirktie produkti, preces. Divd. --> atkārtot; tāds, ko atkārto. Tāds, kas atkārtojas vairākas vai daudzas reizes ar īsiem starplaikiem. Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto daudzas reizes; daudzreizējs. Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto daudzas reizes; daudzkārtējs. Norāda, ka darbību veic parasti, bieži; būt paradušam (ko darīt). Tāds, ko veido daudzi, ļoti tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti, sastāvdaļas; pretstats: rets. Biezs. Tāds, ko veido daudzas vienveidīgas vai līdzīgas sastāvdaļas, elementi u. tml., kuri atrodas tālu, atstatu cits no cita, nav cieši cits pie cita (par kā kopumu); pretstats: biezs. Tāds, kas atkārtoti ierodas; parasts, izplatīts. Kara un kaujas darbības veids, kura mērķis ir pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu; paveikta darbība, rezultāts --> uzbrukt (3). Darbība ar mērķi gūt pārsvaru vai uzvaru (sporta spēlē, galda spēlē); paveikta darbība, rezultāts --> uzbrukt (4). Organizēta karaspēka vienību, daļu, apakšvienību bruņota sadursme ar pretinieku, lai iznīcinātu tā dzīvo spēku un kara tehniku. Ar pārliecību, nešauboties, arī nenovirzoties, neapstājoties (ko darīt). Skaidri, nekļūdīgi. Tāds, kas neizraisa šaubas; drošs. Tāds, kas ir pārliecināts, stingrs, noteikts (savos uzskatos, rīcībā). Tāds, kas nav maināms, grozāms. Tāds, kura patiesīgums neizraisa nekādas šaubas (par domu, uzskatu, faktu); tāds, ko ir grūti vai neiespējami apšaubīt. Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (par domu, uzskatu, faktu); tāds, ko ir grūti vai neiespējami apstrīdēt. Pārliecināts, nešaubīgs. Par daudz sakarst (par to, ko cep vai uz kā cep). tikt pārceptam; refl. --> pārcept (1). Izcelties ar spožumu, ar košu, parasti sarkanu, krāsu. Izstarot spilgtu gaismu, stipru siltumu; būt spožam, spilgtam; degt, kvēlot. Kvēlot (2). Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem). Būt ļoti spilgtā (parasti sarkanā) krāsā. Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu; būt spožam (par, parasti sarkanu, gaismu). Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu; arī sārtoties (piemēram, par debesīm). Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem); kvēlot (2). Būt, atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma varā. Būt, atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojumu varā; degt. Kvēlot (4). Būt spēcīga pārdzīvojuma pārņemtam. Būt spēcīga psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē. Būt spēcīga, psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē. Būt ļoti spēcīga, parasti noturīga, pārdzīvojuma pārņemtam; arī kvēlot (4). Sārti mirdzēt, spīdēt (par gaismu, gaismas avotu). Spēcīgi norisēt (par psihiskiem procesiem). Būt ļoti intensīvam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Degt lēnām, bez liesmām; tikko degt. Būt uguns iedarbībā (par vielām, priekšmetiem u. tml.). Karstuma, kā degoša iedarbībā stipri karst, gruzdēt, arī degt no virspuses ar, parasti mazu, liesmu. Degt, parasti ar lielu liesmu, strauji. Degt ar lielām liesmām (ugunsgrēkā). Degt ar liesmu. Sakarst (mitrumā) - par sienu, zaļbarību, nopļautu zāli u. tml. Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā). Būt kārtībā, būt lietojamam (par siltuma, gaismas avotu). Būt ieslēgtam, iedarbinātam; būt darba kārtībā. Būt tādam, kas veic paredzētās darbības, uzdevumus (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.). Kvēlot. Kvēlot (1). Degt ar spožu liesmu. Degt ar spožu liesmu, arī būt tādam, kur kas deg ar spožu liesmu; arī kvēlot (1). Degt bez liesmām, izstarojot, parasti sarkanu, gaismu. Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam), ilgoties (pēc kā). Aizrautīgi, dedzīgi tiekties (pēc kā); aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam). Būt ļoti steidzamam. Būt steidzamam. Izplatīt skaidru, dzidru gaismu (par gaismas avotu); būt skaidram, dzidram (par gaismu). Ievērojami atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu. Vāji spīdēt, mirguļot, zibsnīt. Atstarojot gaismu, mirgot; spīguļot. Atstarojot gaismu, mirgot. Izplatīt spilgtu, parasti mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtam, parasti ar mainīgu stiprumu (par gaismu). Būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu). Izplatīt samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu); būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu); arī mirdzēt. Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizmot, vizuļot. Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizuļot. Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizmot. Mirdzēt, vizēt. Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu. Spilgti, spoži spīdēt, atstaro ļoti mainīga stipruma gaismu. Zvīļot; zvīguļot. zvīļot, vizuļot. Spilgti spīdēt, atstarojot ātri mainīga stipruma gaismu, arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu. Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu). Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu); arī zaigot. Dedzināt, spīdēt. Zibēt, laistīties. Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu). Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt. Lāsmot. Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu). Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu). Zibēt. Spoži spīdēt (par gaismu, gaismas avotu). Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam pārdzīvojumam (par acīm). Spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm); būt spilgtam (par acu spīdumu). Pārāk ilgi pakļaut savu ķermeni saules iedarbībai; pārsauļoties. Pārāk ilgi sauļojoties, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) apdegumu, arī pārāk stipru iedegumu. Sauļoties (ilgāku laiku karstā saulē). Pakļaut sevi saules starojuma iedarbībai. Ar labpatiku sildīties (piemēram, saulē, pie uguns). Refl. --> nosauļot. Šīs dzimtas ģints ("Linum"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kuriem ir tievs, taisns stumbrs, zili ziedi un kurus audzē galvenokārt šķiedras ieguvei, 100-200 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga - pļavas liniņš. lini. Aukstā klimata zemes. Ziemeļrietumu vējš (lībiešu "luod" - ziemeļrietumi). Ziemeļrietumu vējš. Ziemeļrietumu vējš, Kurzemes piekrastes zvejnieku dots nosaukums vējam, kas pūš no Sāmsalas puses. ziemeļrietumu vējš. Būt tādam, kam piemīt degtspēja. Radīt, izstarot siltumu, gaismu. Būt tādam, kurā izraisās sāpes (1) - par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml. Radīt (kādam) nomācošu emocionālu stāvokli. Tīšām (ar savu izturēšanos, rīcību, runu) sāpināt, aizskart. Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās dziļš, nomācošs emocionāls stāvoklis. laikposmā, kurā vēl nav sākusies kāda darbība, norise, iestājies kāds stāvoklis. Pārstāt darboties (par ierīcēm). Sabojāties, parasti pilnīgi (par mašīnām, mehānismiem u. tml.). ļoti garlaikoties. Justies garlaicīgi. Rasties, izveidoties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, psihiskiem stāvokļiem, domām u. tml.); tikt izveidotam. Rasties, izveidoties (par parādībām dabā). Rasties, veidoties (par parādībām sabiedrībā, dabā). Vingrošanas rīks - virvēs iekārti riņķveida rokturi. vadītājs (sporta komandā). Pudele ar alkoholisku dzērienu; šādas pudeles saturs. Panākt, būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) kļūst (par ko). Panākt, būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) iegūst (jaunu īpašību), nonāk (kādā stāvoklī). būt par cēloni tam, ka rodas (kas nevēlams, parasti zaudējums) - par parādībām dabā, sabiedrībā. Būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) rodas kas nevēlams. Lieto, lai norādītu uz vispārinātu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā. Lejkanna. Trauks ar snīpi un sietiņu laistīšanai. Mākleris, starpnieks tirdzniecības un biržas darījumos; brokers. Licenzēta fiziska persona, kas vērtspapīru tirgū veic starpniecības darījumus; brokeris. Starpnieks tirdzniecības un biržas darījumos. Raidīt un pabeigt raidīt (informāciju, signālus). Izplatīt, piemēram, uz citu organisma daļu (signālus, impulsus u. tml.). Norīkot. Likt (kurp) doties (parasti ar kādu uzdevumu). Nosūtīt, aizsūtīt (kādu). Dodot oficiālu rīkojumu, noteikt (darba vietu). Likt doties (kur, uz kurieni); oficiāli likt doties (kādam ko darīt); arī norīkot (1). Atzīt par nepieņemamu, nepatiesu (ko), vērsties (pret ko). Sniegt ziņas, priekšstatu (par ko); darīt zināmu. Darīt pazīstamu (ar kādu, citu ar citu). iepazīstināt (kādu ar kādu). Publicēt, pārpublicēt (ko) sociālo tīklu vietnēs, saziņas platformās. Veikt darbības, lai noteikti resursi būtu pieejami vairākiem datortīkla lietotājiem. Atņemt pēc likumā noteiktās kārtības (kādu īpašumu) par labu, piemēram, valstij, sabiedriskai organizācijai. Paņemot no kāda, iegūt (parasti ar varu, spēku, draudiem), lai neatstātu tā īpašumā vai paturētu sev; atsavināt. Atņemt (ar varu, spēku, draudiem), lai iegūtu sev; arī atsavināt. Atņemt (kādam ko). Atsavināt piespiedu kārtā bez atlīdzības (privātpersonas vai organizācijas īpašumu) par labu valstij. Ņemt ar varu materiālas vērtības, lai tās piesavinātos. Ar rāvienu, spēju kustību atņemt (kādam ko). Panākt, ka zaudē, neļaut izmantot (piemēram, iespējas, tiesības). Neļaut izmantot (piemēram, iespējas, tiesības). Ņemot novirzīt (nost no kurienes ko uzliktu, pieliktu u. tml.). Ņemot atvirzīt nost; paņemt nost (daļu no kopuma). Samazināt (kādu lielumu par noteiktu daļu). Atskaitīt, atņemt (daļu no kāda skaitļos izteikta daudzuma). Skaitot atdalīt, atņemt nost; atrēķināt. Atrast vienu saskaitāmo, ja dota summa un otrs saskaitāmais. Veikt (kādu skaitļu) saskaitīšanu. Aprēķināt (kā skaitlisko vērtību) summu; arī saskaitīt (2). Būt par cēloni, ka pazaudē (laiku, enerģiju u. tml.). Būt par cēloni tam, ka jāzaudē (piemēram, laiks, spēks). Panākt, būt par cēloni, ka samazinās, likvidējas. Pārtraukt, izbeigt (psihisku stāvokli). Pārtraukt, izbeigt (piemēram, psihisku stāvokli). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst, parasti ievērojami, mazāk intensīvs. Būt par cēloni, ka pazaudē (balsi, valodu u. tml.). Pamatot, pierādīt (uzskatu, tiesību, rīcības u. tml. pareizumu, patiesumu). Tiesas procesā oficiāli atspēkot apsūdzību vai mīkstināt apsūdzētā vainu. Ar savu rīcību, darbību saglabāt un vairot (godu, slavu u. tml.). Iestāde vai tās nodaļa, kurā var saņemt speciālistu padomus (praktiskos jautājumos). Liela platība, kur audzē viena veida augus. Norobežota vieta, kur audzē (noteiktas sugas, ģints, šķirnes u. tml. augus vai to grupas). Laukuma mērvienībās izteikts (kā) virsmas lielums. Lielums (telpai), ko nosaka pēc (tās) kvadratūras. Iznīcināt (cilvēku); būt par cēloni, ka zaudē (cilvēku); pārtraukt kāda attiecības (ar tuvu cilvēku). Ilgāks laika posms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis). īss laika posms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis). Parādība, priekšmets, īpašība u. tml., pēc kuras ir iespējams noteikt (kā) izveidošanos, turpmāko attīstību. Raksturīga īpašība (piemēram, organismiem, priekšmetiem), pēc kuras (tos) dala vai apvieno grupās. īpašība, parādība, priekšmets u. tml., pēc kuras ir iespējams noteikt, identificēt (ko, kādu). Pamatot, pierādīt īpašā apspriedē (disertācijas, projekta u. tml. pamattēzes, galvenos principus). Tas, kas, piemītot cilvēkam, priekšmetam vai parādībai, raksturo to, izsaka tā būtību. Laikposms, kam beidzoties, viena cilvēku grupa mainās ar citu grupu (piemēram, darbā, mācību iestādē, nometnē). Cilvēku grupa, ko nomaina cita grupa (ar līdzīgu uzdevumu) pēc noteikta laikposma izbeigšanās. Pārņemt no priekštečiem (kultūras vērtības). Izcils stāvoklis; situācija, kurā rodas šāds stāvoklis. Vieta, kas atrodas ļoti augstu. Tāda (skaņas) īpašība, ko raksturo vibrējoša ķermeņa svārstību skaits noteiktā laika vienībā. Mehāniskas svārstības, kas elastīgu viļņu veidā izplatās cietā, šķidrā vai gāzveida vidē; šādas svārstības, kas rada dzirdes sajūtas. Attālums starp virsotni un pretējo pamatu (ģeometriskā figūrā vai ķermenī). Neliela (piemēram, organizācijas) grupa, pamatvienība; šūniņa (3). Neliela (piemēram, organizācijas) grupa, pamatvienība. Mazs, regulāras formas veidojums, kurā bites novieto barību, audzē perus. Neliels (bišu, kameņu) regulāras, parasti sešskaldņa, formas vaska veidojums barības krāšanai, peru audzēšanai. Dzīva organisma uzbūves pamatvienība; mazākā dzīvā sistēma, kurā izpaužas dzīvības galvenās īpašības (vielmaiņa, augšana, kairināmība, reproducēšanās, iedzimtība). Vielas, priekšmeta u. tml. uzbūves pamatelements, kam parasti ir raksturīga noteikta regulāra forma. Vaska šūnu kopas, ko darina bites un lapsenes medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai. cilvēku sabiedrības daļa ar noteiktām pazīmēm (piem., kādā laikposmā vai vecuma grupā). cilvēku kopums kādā vēsturiskās attīstības posmā ar tam raksturīgo ražošanas veidu, ražošanas attiecībām, institūcijām u.tml. Cilvēku grupa, kas dzīvo kādā vietā un kurus vieno kopīga valoda, izcelsme, reliģija u. tml. Sabiedrības grupa, slānis (ar kopīgām sabiedriskām, profesionālām u. tml. interesēm). cilvēku grupa, ko saista (izcelsmes, profesijas, interešu u. tml.) kopība. uzņēmums, kurā piedalās atsevišķi uzņēmēji katrs ar savu uzņēmumu vai arī ar līdzekļiem. Kopā būšana. atrašanās (ar kādu) kopā. sugu kopums, (augu vai dzīvnieku) grupa, kas ir izveidojusies vai pielāgojusies dzīvei kādā vidē. Augu un dzīvnieku sistemātikas pamatvienība, kurā ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm. Izplatīties (par ziņu, vēsti u. tml.). Kļūt zināmam (piemēram, par ziņu, vēsti), kļūt pazīstamam (piemēram, par uzskatiem). Tikt atveidotam, ietvertam (parasti mākslas darbā). Kļūt citiem uztveramam (piemēram, par psihisku stāvokli, personības, rakstura īpašību); izraisīt noteiktu izturēšanās veidu, fizioloģisku norisi. Kļūt par īstenību; realizēties. Īstenoties, praktiski realizēties. Kļūt par īstenību; īstenoties. Par cilvēka īpašībām, spējām. brīvi, bez ierobežojumiem parādīt savas spējas, talantu. Tāds, kas ir darināts no kā šādā veidā radīta. tāds, kas dzīvo (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kas aug un attīstās (par augiem vai to daļām). Tāds, kas ir nodarbināts (tā, ka neatliek laika nekam citam, vai arī tā, ka nejūt, kas notiek apkārt). Piepildīt (laika posmu ar kādu darbību, norisi). Pārņemt savā varā (par domām, psihiskiem stāvokļiem). Būt kāda spēcīga valdzinājuma pārņemtam; būt kā varā. Aizžņaugt (elpu, balsi u. tml.), smacēt. Izraisīt žņaudzošu sajūtu (kaklā) - par fizioloģiskām vai psihiskām norisēm. Saturot ko kaitīgu, arī samazinot, pārtraucot gaisa pievadi, būt par cēloni tam, ka (elpošana, elpošanas orgānu darbība) tiek apgrūtināta; šādā veidā būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi; arī slāpēt (1). Tāds, ko (lietotājs) ir aizņēmies. Saskaitīt (daudz vai visu); skaitot nosaukt pēc kārtas (visus kādas rindas) skaitļus. Skaitot iegūt, uzzināt (kā skaitu). Konstatēt (kā) daudzumu, piešķirot katram (tā) elementam noteiktu skaitli (par cilvēkiem). Aprēķināt. Veicot matemātiskas darbības, noteikt, atrast (meklējamo lielumu, rezultātu). Kalkulēt un pabeigt kalkulēt; aprēķināt. Pilnīgi aprēķināt (kādu daudzumu, vērtību). Skaitļojot iegūt (rezultātu); skaitļojot aprēķināt. Rēķinot iegūt (kā) skaitlisko vērtību; arī aprēķināt. skaitīt (daudzas) lūgšanas. Runāt (ko iegaumētu). lieli raibumi uz drēbes. Atšķirīgas krāsas (nelieli) plankumi (piemēram, ādas pigmentācijā, dzīvnieka apmatojumā, apspalvojumā). Atšķirīgas krāsas (parasti sīki) raksta, ornamenta elementi (piemēram, audumā, adījumā). Liels nazis. Duncis; cūku kaujamais nazis. lietot, rīkoties (ar ko) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu (piem., kādā nolūkā platību, telpas, priekšmetus). Rīkoties (ar materiālu, izejvielu) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu; izmantot (1). izmantot pareizi, visatbilstošāk, īstā vietā. Lietot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (piemēram, kā gatavošanai, ražošanai). lietot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (piemēram, kā gatavošanai, ražošanai); izlietot (1). patērēt (uzturam); pārstrādāt, uzņemt (organismā derīgas vielas). Patērēt (piemēram, uzturā). Izmantot (piemēram, pārtikas preces, rūpniecības preces) personisko vajadzību apmierināšanai (par cilvēku, cilvēku grupām). izdot, parasti mērķtiecīgi (piemēram, naudas summu, līdzekļus). saņemt pakalpojumus. pavadīt (noteiktā nolūkā laiku, laika posmu). realizēt (piemēram, zināšanas, spējas vai tiesības). lietot (kādu paņēmienu, metodi, līdzekli). Mērķtiecīgi iesaistīt (piemēram, paņēmienus, kāda veida rīcību) savā darbībā. balstīties uz labvēlīgiem apstākļiem, situāciju. Likt (kādam) izpildīt (kādu uzdevumu), darboties (kādā pasākumā). Likt strādāt, iesaistīt darbā, kādā pasākumā. Netaisnīgi izmantot citus cilvēkus savā labā. likt (kādam) darboties, strādāt savā labā; gūt labumu (no kāda). Izmantot situāciju tā, lai gūtu no tās labumu, pat ja tas ir netaisnīgi vai negodīgi. panākt, ka (dzīvnieks) veic (kādu darbību, uzdevumu). Vispārināta īpašība --> sīks(6), šīs īpašības konkrēta izpausme. Tas, kas ir viegli veicams, izdarāms; tas kas ir mazs, arī nenozīmīgs. Parādība, apstāklis, darbība u. tml, kam nav būtiskas nozīmes. Detaļa griešanai (mehānismā, ierīcē). Asā (griežamo, cērtamo rīku vai cērtamo, duramo auksto ieroču) daļa, mala. gadījums, arī brīdis (starp citiem līdzīgiem gadījumiem, brīžiem). norāda, ka attiecīgais skaitliskais lielums ir aprēķināts vai aprēķināms reizinot. Menstruācija. Periodiska regulāra dzemdes asiņošana, ko izraisa cikliskas fizioloģiskas pārmaiņas sievietes organismā. mēnešreizes. Tāds, kas ir pastāvīgās partnerattiecībās. Piepildīt (piemēram, grāmatu, laikrakstu) - par tekstu, attēlu u. tml. Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, trauks, telpa) kļūst pilns (ar vielu, priekšmetiem u. tml.). Izaugt, izveidoties uz (kā) virsmas (par augiem, to daļām). Būt novietotam visā platībā; pārklāt, pārsegt, arī aptvert kādu platību. Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) - par (kā) kārtu. Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) - par (kā) kārtu: arī noklāt (5). Aizņemt (laikposmu ar kādu darbību, norisi). Pātagas resnākā daļa, kas savīta no trim auklām. Rīks (dzīvnieku vai cilvēku) pēršanai - pie kāta piestiprināta aukla, ādas sloksne, arī pinums no auklas, ādas sloksnēm u. tml. Pātaga. Gados vecāka sieviete (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi). Dzīvnieku mātīte, kurai ir mazulis vai mazuļi. Jūtu izpausmē un uzvedībā vienkāršs un patiess cilvēks, kas dzīvo ciešā saskarē ar dabu. dabasbērns. formāli, arī fiktīvi; tā, ka nav realizēts, īstenots (parasti plānotais). Reālos apstākļos, nosacījumos (pretstatā plānam, maketam). Vietas, apkārtne ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas. Ilggadējs laika apstākļu režīms, kas raksturīgs kādam apvidum tā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ. Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum. Pātaga, kas ir sapīta no ādas sloksnēm (parasti ar metāla lodēm vai atskabargu galā). Pātaga, kas parasti ir pīta no ādas sloksnēm; arī nagaika. Čigāna pātaga. Pātaga ar vairākiem mezgliem (čigāniem). Īsa pātaga. apkārtējie apstākļi, kas ietekmē cilvēku noskaņojumu, izturēšanos, dzīves un darba kārtību u.tml. Apstākļu kopums, kurā izpaužas kādas vides attieksme pret indivīdu, sabiedrības grupu (piemēram, psiholoģiskais, politiskais klimats). akvareļa krāsa. krāsviela ar smalku pigmentu, kam pievienotas augu līmvielas. krāsa, kurā par saistvielu izmantota eļļa. zīmuļi, kurus izmanto krāsaino attēlu, grafiku u. tml. veidošanai. krāsa, kurā par saistvielu izmantota līme. Necaurspīdīga, blīva krāsa, ko iegūst, krāsu pigmentus šķīdinot ūdenī, kuram piejaukta augu līme un baltā krāsa. Negroīds. Tumšādains cilvēks, nēģeris. Savienojumā "negroīdā rase": lielās ekvatoriālās rases Āfrikas zars, arī rase, kuras pārstāvjiem raksturīgi sprogaini, melni mati, ļoti tumša āda, maz izvirzīts, plats deguns, biezas lūpas; arī lielā ekvatoriālā rase. Tāds, kam ir ļoti tumša ādas krāsa (kā rases pazīme) - parasti par negroīdiem. Tāds, kam ir tumša ādas krāsa (parasti par negroīdiem). Kurinātājs; arī melnstrādnieks. Cilvēks, kas veic nekvalificētu, parasti fiziski, smagu darbu. Netīrs, duļķains (par ūdeni). Tāds, kam ir, parasti nevēlami, piemaisījumi. Tāds, kas lietošanas, valkāšanas procesā, ir notraipīts (piemēram, par apģērbu). Netīrs, notraipīts ar ko tumšu. Tāds, kas ir iegūts, sasniegts ar negodīgiem, zemiskiem līdzekļiem. Nosodāms, nelikumīgs (parasti par parādībām sabiedrībā); galēji reakcionārs; arī ļauns, nelietīgs. Tāds, kas absorbē visu gaismas starojumu, tāds, kam ir, piemēram, sodrēju krāsa; tāds, kam ir ļoti tumšs kādas (parasti pelēkas, brūnas) krāsas tonis; pretstats: balts. ļoti mazs, parasti apaļš, laukums, plankums. Atšķirīgas krāsas, nokrāsas norobežota vieta uz (kā) virsmas. centrālā (kā, piemēram, darbības, norises) vieta. pieturzīme (.); arī diakritiska zīme - dažu burtu sastāvdaļa. Pēdējais mirklis vai posms (kādā procesā); arī nobeigums. Pēdējā daļa (laikposmā). Beigu daļa (laikposmam). Pēdējā daļa, arī moments (laikposmā), pēc kura (tas) vairs neturpinās. nobeigums, beigas (piemēram, norisei). Veidošanos un attīstības, arī uzplaukuma beigu posms (piemēram, kādai parādībai), kam parasti seko norišu pārtraukums, (kā) bojāeja. Nobeigums, vēlīns laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim). drukātam izvadam izmantojama tipogrāfiska mērvienība, kas aptuveni vienāda ar 1/72 collas. To parasti izmanto, lai norādītu rakstzīmju augstumu un atstarpes platumu starp teksta rindiņām. Noteikta grafiska zīme gramatisko vai jēdzienisko teksta vienību atdalīšanai. papildus zīme virs vai zem burta, blakus vai pāri tam, kas piešķir burtam citu nozīmi (piemēram, latviešu s un š), norāda skaņas kvantitāti, intonāciju, toņus u. tml.; dažādās rakstu sistēmās vienu un to pašu zīmi var lietot ar atšķirīgu nozīmi. tipogrāfiska mērvienība - 0,3759 milimetri. neliela (piemēram, teksta, arī saraksta) daļa, kas ir ar samērā patstāvīgu saturu un kas parasti ir numurēta. juridiski saistoša dokumenta (piem. likuma, licences) fragments. noteikta vieta, telpa, celtne, kas ir iekārtota kādam speciālam nolūkam; noteikta vieta, telpa, celtne, kur veic kādus speciālus darbus. tas, kas ir par pamatu, cēloni, arī saistīts ar noteiktu situāciju (norisē, darbībā, stāvoklī). vērtēšanas vienība (sacensībās, konkursos u. tml.). Lielums, ar kuru salīdzina, kvantitatīvi raksturojot (ko). nosacīta, uzkrājama vienība kāda labuma iegūšanai. ģeometrisks objekts, kam ir nulles dimensija. Tas, kas kur atrodas, eksistē, ir izveidots, tiek veidots. Ļoti tumšs, arī vēls (par nakti); necaurredzams (par tumsu). Tāds, kad nav dabiskā apgaismojuma (par diennakts posmu, parasti nakti). Tāds, kas saistīts ar ko slēpjamu, negodīgu, noziedzīgu, arī reakcionāru. Otrais lielākais kontinents (aiz Eirāzijas) un pasaules daļa (aiz Āzijas), atrodas uz dienvidiem no Eiropas, vidusdaļu šķērso ekvators, platība - 29700000 km² (kopā ar salām 30300000 km²), 933 miljoni iedzīvotāju (2007. g.). Āfrikas kontinents. Liels sauszemes masīvs, ko no visām vai gandrīz no visām pusēm apņem jūras un okeāni; šāds masīvs kopā ar tam piederīgām salām. Sevišķi bīstama akūta infekcijas slimība, kam raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisuma procesi ādā, limfmezglos, plaušās un citur; izraisa baktērija "Yersinia pestis", cilvēki inficējas gk. no slimiem grauzējiem (susliki, žurkas u. c.) ar inficētu blusu kodiena starpniecību. mēris. Koronavīruss, 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2"). 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2"), ko pazīst arī kā "Covid-19" vai vienkārši koronavīrusu. vīrusa SARS-CoV-2 izraisīta infekcijas slimība Covid-19. Lielākais kontinents, atrodas ziemeļu puslodē, vēsturiski iedala divās pasaules daļās - Eiropā un Āzijā, platība - 53400000 kvadrātkilometru, 4,66 miljardi iedzīvotāju (2006. g.), garums austrumu-rietumu virzienā - 16000 km, ziemeļu-dienvidu virzienā 8000 km. Kontinents rietumu un dienvidu puslodē (neliela daļa arī ziemeļu puslodē), kopā ar Ziemeļameriku veido pasaules daļu Ameriku, platība - 17,8 mlj kvadrātkilometru (kopā ar salām), 371 mjn iedzīvotāju (2006. g.), garums 7150 km, lielākais platums - 5150 km. Kontinents rietumu puslodē, Amerikas ziemeļu daļa, platība - 20,36 mlj kvadrātkilometru (16% pasaules sauszemes), 524 mlj iedzīvotāju (2007. g.), garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 7600 km, platums - 6400 km. Kontinents dienvidu puslodē, dienvidaustrumos no Āzijas, mazākais no pasaules kontinentiem, platība - 7,63 miljoni kvadrātkilometru, 20,26 miljoni iedzīvotāju (2006. g.). Kontinents dienvidu puslodē, Antarktikas centrālajā daļā ap dienvidpolu (angļu valodā "Antarctica"), aukstākais, vējainākais, sausākais, pēc vidējā augstuma (2350 m) augstākais pasaules kontinents, platība - 14 miljoni kvadrātkilometru, nav pastāvīgo iedzīvotāju. Ar redzi uztverama virsmas īpašība, ko rada atstarota gaisma. Krāsa (2). ārējais izskats, kas parasti ir līdzīgs (kam), atgādina (ko). norāda uz pazīmi, īpašību, kas raksturo kādu darbību, norisi. Izturēšanās, uzvedības, runas (pierasts, pastāvīgs) veids. darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību. Īstenības mākslinieciskā atveidojuma īpatnības, nianses, arī izteiksmes līdzekļi (mākslas darbā). Krāsains (piemēram, valsts, organizācijas, sportistu komandas) simbols. Pārliecība, uzskats (parasti politikā); pārliecības, uzskata simbols (parasti politikā). Šādas vielas kārta (uz kādas virsmas). Krāsas (3) kārta (uz kādas virsmas). Šķirojot atdalīt (no kopuma). Šķirojot atdalīt, nodalīt. Šķirojot izdalīt, atšķirt (no kāda kopuma); atlasīt. Ļoti labs, augstvērtīgs. Sevišķi rūpīgi izraudzīts; augstām prasībām atbilstošs; izsmalcināts. Tāds, kas atbilst smalkām, niansētām prasībām. Lasot izņemt (no kurienes, kur u. tml.). Ņemot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml). Lasīt un pabeigt lasīt. Uztvert, saprast rakstu valodā (tekstu); uztverot, saprotot rakstu valodā (tekstu), runāt (to klausītājiem). Uztvert (ko, parasti acīs, skatienā). Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm; uzminēt, nojaust (kāda domas), piemēram, pēc skatiena, sejas izteiksmes. Izlasot (kādu tekstu), uzzināt, arī izprast (ko). Lasot, rokot u. tml. (piemēram, ar knābi, snuķi), izdabūt (no kurienes). Vākt, arī ēst, pa vienam ceļot, piemēram, no zemes, raujot ar knābi (par putniem). Uztverot, saprotot rakstu valodā (tekstu), uzzināt (ko no tā). Pārtikas produkts, ko cep, parasti no raudzētas mīklas, krāsnī un kam ir raksturīga klaipa, kukuļa forma; šāda pārtikas produkta šķēle, gabals. Maize. Lasot saredzēt, uztvert. Uztvert, saprast, parasti pilnīgi (rakstveida tekstu, burtus u. tml.). Knābājot izlasīt, izēst. ātri vai pavirši pārskatīt. ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu, tekstu). Lēni, ar grūtībām izlasīt. Ar grūtībām, lēni, neskaidri izlasīt. Pieturzīme (,), kas atdala teikuma daļas, vienlīdzīgus teikuma locekļus u. tml. pieturzīme vai nosacīta grafiska zīme (–). Domuzīme (-), ko lieto vienotājzīmes funkcijā, lai parādītu divu nozīmes ziņā līdzīgu jēdzienu ciešo saistījumu. vienotājdomuzīme. Pieturzīme vai nosacīta grafiska zīme (:). Pieturzīme (;). pieturzīme (!), ko parasti liek izsaukuma, pamudinājuma, vēlējuma teikuma beigās. pieturzīme (?), ko parasti liek jautājuma teikuma beigās. Divpusēja pieturzīme (" "). Divpusēja izdalītājpieturzīme: (), [] vai {}. Tas (piemēram, valsts, uzņēmums, persona), ar kuru ir savstarpējas, piemēram, līguma, darījuma, attiecības. Cilvēks, kas ir cieši saistīts, sadarbojas (ar kādu), palīdz (tam), parasti kādu mērķu sasniegšanai. Tāds, kas nav paredzēts; tāds, kas pārsteidz ar savu pēkšņumu. Tāds, kas rodas, notiek negaidīti, neparedzēti; tāds, kas ir negaidīts, neparedzēts. Pēkšņs, negaidīts. Tāds, kas rodas, noris pēkšņi, arī spēcīgi, strauji. Tāds, kas nav iepriekš paredzēts; arī negaidīts, pēkšņs. Tāds, kas nav gaidīts, uz ko nav cerēts (parasti par ko patīkamu). Pēkšņs. Pēkšņi, tā, ka pārsteidz nesagatavotu. Oficiāla ziņa; dokuments, kas satur ziņu, informē (par ko). Valsts, valdības galvas, arī citas sabiedrībā nozīmīgas personas, paziņojums, kurā aplūkots kāds svarīgs politisks (retāk cits) jautājums. Oficiāls (parasti tiesas, prokuratūras, kara komisariāta) rakstveida uzaicinājums (kur ierasties, ko darīt). Aizņemt, piepildīt (telpu, platību). Aizņemt vietu (telpā, platībā). Veikt, īstenot (ieplānoto, iecerēto, uzdoto, apsolīto). Rīkojoties, darbojoties (saskaņā ar noteikumiem, likumu u. tml.), īstenot, realizēt (tos). Aizņemt, aizpildīt (laikposmu). Dzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laikposmu, piemēram, kur, kādos apstākļos, situācijā). Lejot, berot u. tml. ievirzīt (kur iekšā, piemēram, traukā). Lejot, berot, spiežot u. tml. virzīt (vielu) doba priekšmetā, spraugā, caurumā u. tml. Lejot, berot, spiežot u. tml. panākt, ka viela virzās (doba priekšmetā, spraugā, caurumā u. tml.). Ievietot, iestrādāt (ko) gatavojamā produkta iekšienē; gatavot (produktu), iekļaujot (tā) iekšienē ko. Ierodoties, sapulcējoties lielākā daudzumā, panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, telpa, apkārtne) kļūst pilns, aizņemts. Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - piemēram, par gaismu, skaņu, smaržu. Izplatoties kļūt sajūtamam, uztveramam (telpā, vidē u. tml.) – par skaņām, smaržām u. tml. Dzīvības izbeigšanās (cilvēkam vai dzīvniekam). Brīdis, kad (cilvēks, dzīvnieks) fizioloģisku procesu rezultātā atdalās no mātes ķermeņa; process --> dzimt. izveidošanās, rašanās brīdis; izveidošanas brīdis (par parādībām sabiedrībā, dabā, par psihiskiem procesiem u. tml.). Sievietes krūtis. Pāra orgāns piena sekrēcijai (sievietēm); krūts dziedzeris. Ķermeņa priekšējā daļa no kakla līdz viduklim (cilvēkiem vai mugurkaulniekiem). Plaušas (cilvēkam). Iekšējais elpošanas pāra orgāns (cilvēkam vai daļai dzīvnieku), kurā notiek gāzu apmaiņa starp organismu un ārējo vidi. Noslēgums, beigu posms (darbībai, notikumam). Nobeigums, beigas (piemēram, norisei, darbībai). Pēdējais posms (kādā darbībā, procesā, pasākumā u. t ml.). Pēdējais posms (kādā darbībā, procesā, pasākumā u. tml.). Beigu daļa (skaņdarbam, izrādei, daiļdarbam). Noslēguma daļa, posms (mākslas darbā). Pēdējais, izšķirošais posms (sacensībās). Cilvēks, kas brauc (transportlīdzeklī); pasažieris. Cilvēks, kas tiek vests ar transportlīdzekli. Cilvēks, kas darbojas politikā; politisks darbinieks. Persona, kas ieņem amatu augstākajās valsts varas un pārvaldes iestādēs. savstarpēji sakari, saistība, mijiedarbība (piemēram, starp cilvēku grupām, valstīm) Attiecības (starp cilvēkiem, to grupām), kurām raksturīga savstarpēja kopība, sadarbība, sazināšanās u. tml. savstarpēja izturēšanās (starp cilvēkiem). pastāvīgas, emocionāli personiskas attiecības divu cilvēku starpā. pastāvīgās partnerattiecībās. Mīlestības, intīmās attiecības, arī kopdzīve. Augu un dzīvnieku sistemātikā - sugu grupa ar līdzīgām pazīmēm. Ģinšu grupa (dzīvnieku un augu sistemātikā). Kopums, ko veido cilvēki, kurus saista radniecība; arī, parasti liela, ģimene. Vispirms, arī galvenokārt. Pāri visam pārējam, arī galvenokārt. Intervāls - viens, divi vai trīs pustoņi. Mūzikā - otrais tonis no pamattoņa jeb atbilstošais intervāls. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības); līdzko. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības). Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības); tiklīdz, kolīdz. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības); tikko (3), kolīdz. Savienojumā ar noliegtu verbu norāda, ka nenoliegtā verba nosauktā darbība, stāvoklis ir iespējams, bet tomēr neīstenojas. Norāda, ka kas ir sasniedzis tikai kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu. Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta sliede, ko ir izveidojuši transportlīdzekļa riteņi. Iebraukta sliede. Pārtikas produkts - balta, kristāliska, salda viela, ko iegūst, piemēram, no cukurbietēm, cukurniedrēm. Organiska viela ogļhidrātu grupā. Ogļhidrāti. Organiski savienojumi, ko veido ogleklis, ūdeņradis un skābeklis un kas ietilpst dzīvo organismu sastāvā; cukurviela, cukuri, saharīdi. Vienkāršie ogļhidrāti, kas nehidrolizējas. Saliktu ogļhidrātu grupa, kuru hidrolīzē rodas vairākas vienkāršo cukuru - monosaharīdu - molekulas (piemēram, ciete, celuloze, glikogēns). Uzrakstīt un izsniegt recepti (medikamentu iegādei un lietošanai); rakstveidā noteikt (ārstēšanas procedūras, arī analīzes). Uzrakstīt un izsniegt dokumentu (kā saņemšanai, iegādei). Abonēt (laikrakstu, žurnālu), pasūtīt (grāmatas). Pasūtīt (preses izdevumus); abonēt. Par iepriekšēju samaksu iegūt tiesības regulāri (ko) saņemt vai lietot. Neilgu laiku, mazliet rakstīt. Pasūtīt sev (preses izdevumus); pasūtīt sev (parakstāmās literatūras izdevumus). Par gaisu smagāks lidaparāts, kam lidojumam nepieciešamo spēku rada dzinējs, bet cēlējspēku - spārni. Cilvēks, kurš nodarbojas ar publicistiku vai kura darbiem ir publicistisks raksturs. Cilvēks, kurš nodarbojas ar žurnālistiku (1) un kura darbiem ir publicistisks raksturs. Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes. Jēdziens, vispārināta doma. Jauniete. Sieviete vecumā starp pusaudzes un brieduma gadiem. Jaunuvīte. Jauna meitene. Jauna sieviete. Dem. --> jaunuve. Jaunkundze. Meitene (2). Nepieredzējusi, arī nenopietna jauniete. Dēla sieva; vedekla. Vedekla, dēla sieva. Vedekla. Dēla sieva. Vedekla (1). Radīt skaļas balss skaņas (piemēram, bailēs, sāpēs) - par cilvēku. Kliegt (pārvērstā balsī, piemēram, aiz sāpēm, bailēm); skaļi, nesavaldīgi raudāt (parasti par bērniem). Kliegt, skaļi runāt (bieži pārvērstā balsī). Ļoti skaļā, kliedzošā balsī runāt. Ļoti skaļi runāt, teikt. Samērā tālu nost (no kā). Nomaļus, nošķirti. Savrup. Savatnē, savrup. Nomaļus, savrup; savmaļ. Samērā attālu (no kā cita, parasti līdzīga). Atšķirti (no citiem), savrup. Atsevišķi. Pa vienam, (katrs) par sevi. Atsevišķi, pa sevi. atsevišķi. Atsevišķi. Izolēti, atrauti (pētīt, risināt, izveidot, uztvert u. tml.). Rūpniecība; ražošana ar rūpnieciskām metodēm. Tautas saimniecības nozare, kurā iegūst un pārstrādā materiālās vērtības, lai ražotu sabiedrībai nepieciešamas preces. Vidējās un smagās rūpniecības nozaru komplekss, kas ietver tautas saimniecības darba līdzekļu, patēriņa priekšmetu, kā arī apbruņojuma ražošanu. Mašīnbūve. Tāds, ko apstrādā, pārstrādā, arī iegūst rūpniecība. Skudru pūznis. Skudru pūznis; skudrbānis. Dzīvnieku miteklis. Skudru (mīzeņu) miteklis. politiskas partijas vai apvienības deputātu grupa parlamentā. Organizācija, kura pauž noteikta sabiedrības slāņa, šķiras vai sociālas grupas intereses, kurai ir sava darbības programma un kura noteiktu politisku mērķu sasniegšanai apvieno aktīvākos attiecīgā slāņa, šķiras vai grupas pārstāvjus. sastāvdaļa (kādā maisījumā, kopumā). informācija, ko nedrīkst vai nav vēlams izpaust. Noslēpums. iemaņas, zināšanas, metode (kādā profesijā, nozarē), kas ir zināmas tikai vienam vai dažiem. tas, kas vēl nav izpētīts, izzināts. Ķermeņu (sviru, vārpstu, zobratu, izciļņu) sistēma (piemēram, mašīnā, ierīcē), kas paredzēta viena vai vairāku ķermeņu kustības pārveidošanai vēlamajā citu ķermeņu kustībā; arī mašīna, ietaise. Sistēma (parasti kāda darba, kādu darbību veikšanai). norises veids; veids, kādā (kas) funkcionē, iedarbojas. Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks. Pļāpa. Pļāpa, tarkšķis, melša. Balamute, lielībnieks, pļāpa. Daudzrunātājs, pļāpa. Cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu). Pļāpa, tarkšķis. Pļāpīgs cilvēks. Pļāpīgs cilvēks, kas mēdz runāt ko nepamatotu. Cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā. Pļāpa, melša. Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā, lielās; pļāpa. Liels runātājs, kam vārds vietā. Niekkalbis; lielmutis, pļāpa. Tukši runātājs, pļāpa; niekabīlis. Pļāpīgs, arī vientiesīgs, nenopietns cilvēks. Cilvēks, kas mēdz runāt niekus (3); arī tenkotājs. Pļāpīgs cilvēks, pļāpa. Cilvēks, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt. Pļāpa; skaļš runātājs. pļāpīgs cilvēks; tenkotāja vai tenkotājs Zobgalis; arī pļāpa. Pļāpīga, vieglprātīga sieviete. Pļāpa, tenkotāja. Pļāpa; nenopietna sieviete. Tenkotāja. Pļāpīgs vīrietis. Kurnētājs, pļāpa. Pļāpa; tāds, kas neskaidri runā. Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; arī pļāpa. Cilvēks, kas mēdz daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku, arī baumot). Melis; arī pļāpa. Melis, pļāpa. Cilvēks, kas izplata nepatiesas ziņas, melus. Baumu izplatītājs. tenkotājs. Cilvēks, kas runā, stāsta ko nesakarīgu, bezjēdzīgu. Cilvēks, kas saka, runā ko bezjēdzīgu, nesakarīgu. Cilvēks, kas mēdz runāt ko nepamatotu, nepatiesu. (kā iepriekš sagatavota) atveidošana, paveikšana; process, arī rezultāts --> izpildīt (2). Atveidot, paveikt (ko sagatavotu, iestudētu). Uzrakstīt (zem kā). Tik tikko; trūcīgi. Smaržas. Smarža (parfimērijā). Smaržvielu spirta vai ūdens un spirta šķīdums ar patīkamu aromātu. Izstrādājumi ādas, matu un apģērba aromatizēšanai, ķermeņa un telpu higiēniskai atsvaidzināšanai. Patīkama (parasti kam raksturīga) smarža. Aromāts. Smarža, smārds. Smarža. Smarža (1). Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas orgāniem un kas parasti izraisa patīkamu kairinājumu; attiecīgā ožas sajūta. Smaka, dvinga. Smaka, smakas piesātināts gaiss. Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem un kas parasti izraisa nepatīkamu kairinājumu; attiecīgā ožas sajūta. Smaka. Smaka, smirdoņa. Smaka, smirdoņa; smirda. Stipra smaka. smarža, smaka. Stipra, reibinoša smarža. Kodīga, asa smaka, kas rodas, kam sadegot. Asa smaka, asas smakas piesātināts gaiss. Pareizi uztvert (zīmju, vārdu, izteikumu u. tml.) nozīmi, saturu. Gūt (parasti aptuvenu) priekšstatu. Apzināties, atskārst, aptvert. Iegūt priekšstatu, izprast, apjēgt, arī apjaust, noskārst. Atskārst. Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē tieši pēc kādas citas darbības, norises, stāvokļa. tāds, kam ir palielināts vainaglapu daudzums (par ziediem). Karstumā daļēji sadegt un pielipt pie (kā) virsmas. Kļūt tādam, kam pie dibena, sienām pielīp kas karstumā daļēji sadedzis (parasti par trauku). Vidēji lielā mērā, samērā daudz. Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu sniedzas pāri vidējai pakāpei, bet nesasniedz augstāko pakāpi. Tikt sameklētam, izvēlētam (domās); tikt izdomātam, izgudrotam. Būt sastopamam; arī gadīties, parādīties. Varavīksnene. Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa – apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties. Acs. Redzes orgāns; sastāv no acābola un acs palīgorgāniem. Redzoklis. Redzoklis, acs zīlīte. Atvere varavīksnenes apvalka centrā, caur kuru acī iekļūst gaismas stari; zīlīte. Atvere (acs) varavīksnenē. Acs orgāns tās aizsargāšanai - divas saistaudu plātnes, ko no ārpuses klāj āda, bet no iekšpuses - plāns epitēlija apvalks. Plakstiņš. Redze, redzes spēja. bioloģisko norišu kopums, ar kurām organisms uztver un analizē gaismu. redzes spēja. Redzes spēja. Tas, kas ir ļoti mīļš, dārgs, sargājams un glabājams. Acuraugs, dārgums, mīlulis. tas, kas ir ļoti mīļš, tuvs; acuraugs. Sitot (parasti vairākkārt), radīt (kādam) stipras sāpes, ievainojumus (parasti smagus). piekaut. Īpašam nolūkam izveidots caurums vai cilpa. Viena no vienlaidu pavediena cilpiņām, ar kurām veido adījumu, tamborējumu. Adījuma valdziņš. Veidojums (no virves, auklas, siksnas u. tml.), kam ir gredzena vai loka forma un kas velkot sašaurinās, savelkas ciet. Tukša vieta, sprauga (kādā priekšmetā). Ar ūdeni pildīta vieta aizaugušā ezerā. Novērtējums, uzskats, domas. savienojoša, pievienojoša (kā) daļa, detaļa, elements. daļa (auga stumbram, zaram) starp diviem mezgliem. daļa (parasti daiļdarbā, tekstā vai skaņdarbā), kam ir samērā patstāvīgs saturs. noteikta atsevišķa daļa (kāda pasākuma, piemēram, sacensību) norises secībā. Sirds. dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem. Administratīvi, ekonomiski nozīmīga (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa. centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa. centrālā, nozīmīgākā kāda procesa daļa, no kuras ir atkarīga (tā) darbība, pastāvēšana. cilvēks (arī cilvēku grupa), kas vada, ietekmē (kādu kolektīvu). priekšmets, veidojums, kam ir sirdsveida forma. spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu sirdsveida zīmi. Paveikta darbība --> veidot (2); ārējā forma (piemēram, priekšmetam). Vēlreiz, no jauna. Atkal, vēlreiz. Augšējā daļa, visaugstākā vieta (parasti kalnam). Augšējā daļa, visaugstākā vieta (parasti kalnam); kore (2). Kore (2). Lukta. Garš, šaurs balkons virs sānu jomiem vai priekšhalles (parasti baznīcās). Jumta plakņu savienojuma līmeniskā šķautne; kore. Līmeniskā (jumta) plakņu savienojuma šķautne. Jumta plakņu savienojuma līmeniskā šķautne; kore (1) Kore (1). Tūta no alkšņa mizas. Tūta. Nokrišņi - balti ledus kristāli, kas aukstajā periodā izveidojas mākoņos. Gaisā esošo ūdens tvaiku kondensācijas rezultātā izveidojies, piemēram, lietus, sniegs, rasa, sarma, atkala. Sniegs ar lietu. Lietus kopā ar sniegu; slapjdraņķis. Laikapstākļi, kam ir raksturīgs slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu; nokrišņi - slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu. Irdens sniegs. Šāda nokrišņu kārta uz kādas platības, virsmas. Sniega uzkrāšana tīrumos (piemēram, izveidojot sniega vaļņus), lai palielinātu augsnes mitrumu (parasti stepju apgabalos). sniegaizture. kultivēta irbene ar baltiem ziediem lodveida ziedkopā. Divdīgļlapju klases dzimta ("Viburnaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi krūmi, retāk koki, 1 ģints. Sniega kaudzei līdzīgs (piemēram, ziedu) kopums; kupls (parasti ziedošs) krūms vai koks. Sniegam līdzīgs (kā balta, gaiša, piemēram, ziedu) kopums. Ātrdarbīga programmējama elektroniska ierīce datu saņemšanai, apstrādei un uzglabāšanai. vaļsirdīga izpaušana; darbība, process --> atklāt (3). saskanēt (ar prasībām, normām, vajadzībām); rīkoties tā, ka notiek vēlamais, gribētais. remdināt, novērst (vēlmi, tieksmi, vajadzību). Norāda uz īslaicīgu, vāju darbību. Mazliet (2). Norāda uz neilgu, īslaicīgu, vāju darbību; mazliet. Norāda uz samērā neintensīvu, nerezultatīvu darbību, stāvokļa izpausmi. Norāda uz ļoti neintensīvu, nerezultatīvu darbību, stāvokļa izpausmi. Dem. --> viegli; ļoti viegli. Spēks, enerģija, drosme. Mērķtiecīgs darbīgums; arī neatlaidība, spēks; možums. Dūre. Plaukstā savilkti pirksti; roka ar plaukstā savilktiem pirkstiem. Dūres sitiens, grūdiens sānos. Dunka. Dunka, sitiens ar dūri. Dūres sitiens, dunka. Dem. --> duksts. Sitiens ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem, muguru). Grūdiens ar dūri, dunka sānos, belziens. Sitiens. Tāds (cilvēks), kas ir daudziem vai visiem zināms; tāds, kas daudziem vai visiem izraisa interesi, saista uzmanību. Viegli saprotams, uztverams (piemēram, par tekstu). Ne tagad, ne šajā reizē; citā reizē. Šajā reizē. Sieviešu tērps, kura augšdaļa atbilst blūzei, apakšdaļa - svārkiem. plēsēju kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli, vidēji un nelieli dzīvnieki ar spēcīgu, slaidu, vijīgu ķermeni, strupu, apaļu galvu, stipriem, līkiem, asiem, ievelkamiem nagiem; 4 ģintis, 36 sugas, Latvijā 1 ģ. 1 s. - lūsis; kā mājdzīvnieks tik turēts mājas kaķis. Senāk pātaga zemnieku un kareivju pēršanai uz kailas miesas. Namdara darbarīks, ar ko velk svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās. Rīks, ar kuru cilvēks iedarbojas uz kādu priekšmetu; rīks, kas paredzēts noteikta veida darbam. Ārpus telpām; laukā; pretstats: iekšā. Kādā telpā; pretstats: ārā. Ārpusē (2). Priekšmeta iekšpusē; vielā, audos, materiālā u. tml. Norāda, ka darbība virzās, tiek virzīta uz iekšieni (kādā vietā), uz (kādas vietas, priekšmeta) centru. Tas, kas ir līdzīgs, atbilstošs kam citam. Tāds, kas pēc savām pazīmēm, īpašībām neatšķiras (no kā). Tāds, kas atbilst noteiktām likumībām; arī regulārs. Tāds, kam kāds elements, kāda sastāvdaļa atkārtojas noteiktā veidā; tāds, kam ir savstarpēja atbilstība novietojuma ziņā. Izjust kautrību, nedrošību; kautrēties. Neiedrošināties. Baidīties. Neērtuma izjūtas, mulsuma dēļ neuzdrošināties (ko darīt). Pārdzīvot bailes. Izjust bailes, nedrošību, baidīties. Pārdzīvot bailes; baidīties. Būt nedrošam, arī baidīties; būt tādam, ko ietekmē nedrošība, arī bailes. Bažīties, šaubīties, uztraukties. Bažīties, uztraukties. Izjust vai izteikt bažas, nemieru, bailes. Izjust rūpes, nemieru; baiļoties. Uztraukties. Kļūt uztrauktam. Pēkšņi izjust bailes. Sabīties. Pēkšņi izjust bailes; izbīties. Sākt izjust bailes, parasti pēkšņi. Kādu brīdi mazliet baidīties. Vairīties, bēgt (parasti aiz bailēm). Plaši pazīstams. Slavens. Tāds, kas ir zināms plašam cilvēku lokam, ir ieguvis slavu (par cilvēku, cilvēku grupu, organizāciju). tradīciju, morāles normu nodrošināts pamatojums, iespēja (piemēram, ko darīt, rīkoties). Neierobežota (darbības) iespēja. Neierobežotas (rīcības) iespējas; nepakļautība normām, paražām; brīvība (3). Oficiāli apstiprinātas (atsevišķas personas, organizācijas u. tml.) tiesības (ko darīt); dokuments, kas apliecina šādas tiesības. likumīga iespēja, brīvība ko darīt, rīkoties kādā veidā. Īpaša izņēmuma tiesība, priekšrocība, ko piešķir (piemēram, atsevišķam cilvēkam, organizācijai, valstij) atšķirībā no citiem līdzīgiem; izdevīga izņēmuma tiesība, priekšrocība. valsts varas noteiktas un nodrošinātas obligātas sociālas normas, kas ietvertas likumos un pieņemtajos lēmumos. Sliņķis. Sliņķis, guļava. Sliņķis (1). Sliņķis, slaists. Slinks cilvēks. Slinks cilvēks; sloņķis. sliņķis. slinks cilvēks, sliņķis. Dīkdienis, slaists. Dīkdienis, sliņķis. Cilvēks, kas dzīvo bezdarbībā; sliņķis, slaists. Slaists. Sliņķis (1); cilvēks, kas izvairās no darba. Slinks cilvēks; slaists. Tāds, kas dzīvo bez darba. Liekēdis. Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā un dzīvo no citu līdzekļiem. Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā sabiedriski derīgu darbu un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem; liekēdis. Parazīts, liekēdis, dīkdienis. Aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem. Ilgāku laiku uz lēnas uguns vai nelielā karstumā cept. Karsēt uz uguns (parasti uz pannas) taukvielās. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) čurkst (2). Karsēt vienlaicīgi no visām pusēm uz uguns vai karstumā (bieži bez taukvielām). Gatavot, darināt, taisīt. oficiāli apstiprināt (piem. likumu, inciatīvu). Atzīt par likumīgu, derīgu (ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu u. tml.). Tāds, kas gūst popularitāti, piekrišanu plašā (vai kādā) sabiedrības daļā; tāds, kam izvēlē dod priekšroku. Tāds, kas sevišķi izceļas ar labām, morāles normām atbilstošām īpašībām, tāds, kas sevišķi izceļas ar savu labo attieksmi (pret citiem). Lielisks. Tāds, kas gūst popularitāti, atpazīstamību plašā (vai kādā) sabiedrības daļā. ļoti maza naudas summa; arī sīknauda. nedaudz naudas, neliela naudas summa. Polijas sudraba monēta, ko kopš 1654. g. lielā vairumā kala (meistars Andrejs Timpfs) poļu-zviedru kara vajadzībām, sākumā līdzinājās 30 grašiem, bet vēlāk tikai 18 grašiem. naudaszīmes, kas apgrozībā aizstāj pilnvērtīgu (zelta un sudraba) naudu, monētas. Kāpjot pārvirzīties (pāri kam, pār ko). Virzoties pārvietoties (pāri kam, pār ko). Kāpjot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur). Virzoties pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur). Rāpjoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko). Lienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko). Raušoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko). Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli pārvirzīties (pāri kam, pār ko). Ejot pārvirzīties (pāri kam, pār ko). Rāpjoties pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur). Lienot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur). Virzīties (parasti, pārvarot ko paaugstinātu vai padziļinātu), lai nokļūtu (kur iekšā vai no kurienes ārā). Nelikumīgi, slepeni šķērsot (valsts robežu). Savā darbībā, rīcībā neievērot (kādas likumus, noteikumus, prasības, morāles normas u. tml.). Lēnā gaitā atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.). Atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī); ierasties atkal (kur). tas, kam nav būtiskas nozīmes vai vērtības. sīknaudas vienība Polijā (1/100 zlota); attiecīgā naudas zīme, monēta. Monētas vai medaļas priekšpuse (monētai tā allaž ir puse ar valsts simbolu). Otrā (medaļas, monētas) puse. sīknaudas vienība Krievijā (arī PSRS) - rubļa simtā daļa. Kapeika. sīknaudas vienība Azerbaidžānā, manata simtā daļa. sīknaudas vienība Ukrainā, grivnas simtā daļa. sīknaudas vienība Baltkrievijā, rubeļa simtā daļa. tīruma naudulis. nauduļu suga ("Thlaspi arvense"). Krustziežu dzimtas ģints ("Thlaspi"), viengadīgs līdz daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, baltiem ziediem un plakaniem, spārnotiem pākstenīšiem, 60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga. apaļa medaļa. Vistveidīgo kārtas fazānu dzimtas suga ("Tetrao tetrix syn. Lyrurus tetrix"), liels putns ar masīvu ķermeni, īsiem, noapaļotiem spārniem; teteris. rubenis ("Tetrao tetrix"). Desmit rubļu vai latu; attiecīgā naudas zīme. Pieci rubļi; pieci lati. Naudas zīme simt vienību vērtībā. Naudas pamatvienība Šveicē un vairākās citās valstīs. Naudas pamatvienība Dienvidkorejā (Korejas Republikā) un Ziemeļkorejā (Korejas TDR). Naudas vienība (Ķīnā); attiecīgā naudas zīme, monēta. Naudas vienība (Japānā); attiecīgā naudas zīme, monēta. Naudas vienība Čehijā, Dānijā, Islandē, Norvēģijā un Zviedrijā. Naudas vienība (piemēram, Ēģiptē, Lielbritānijā, Sīrijā); attiecīgā naudas zīme, monēta. Ārvalstu banknotes, monētas u. c. tas, ko vēlas, cenšas īstenot, sasniegt; arī nolūks. Domās apsvērts lēmums, apņemšanās (parasti ko darīt, veikt); arī iecere. Īpatnēja iezīme (cilvēkam). Iezīme, raksturīga īpatnība (piemēram, raksturā, uzskatos). Īpatnēja iezīme (piemēram, priekšmetam, parādībai). Kvalitatīvs matērijas veids, kam pat miera stāvoklī piemīt masa; tas, no kā sastāv fizisks ķermenis. cilvēks, kas popularizē, reklamē kādu pasākumu, akciju, preci u. tml. Tas (piemēram, parādība, īpašība, priekšmets), pēc kā ir iespējams noteikt (kā) stāvokli, arī izveidošanos, turpmāko attīstību; arī pazīme. uzziņu izdevums. Apvienojot (faktus, materiālus), vispārināt, secināt. Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.). Izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.). Izplešoties, izplatoties, izstiepjoties skart, sasniegt. Ejot, braucot sasniegt (kādu vietu). Nonākt (kur, pie kā) noteiktā nolūkā. Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml. Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā); nokļūt (1). Pārvietošanās rezultātā sākt atrasties (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Nokļūt (līdz kādai vietai). Virzīties, lai mainītu atrašanās vietu vai vidi, pārvietoties. Oficiāli nodot (dokumentu, pieteikumu, iesniegumu u. tml). Paveikt juridisku, diplomātisku, politisku u. tml. aktu, parasti, nododot attiecīgu iesniegumu, dokumentu. Panākt, ka saņem, pieņem (kādai darbībai). Gādāt, piešķirt, nodrošināt (piemēram, kādus apstākļus, stāvokli); būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, darbībai). Paust mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaut (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā; būt tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu). Rasties un izplūst (telpā, vidē) - par smaržu. Nekādā veidā; tā, ka nav labvēlīgu apstākļu, lai, piemēram, kas notiktu, ko paveiktu; nekādi. Nekādā veidā; tā, ka nav labvēlīgu apstākļu, lai, piemēram, kas notiktu, ko paveiktu; nekā (1). nekādā veidā, ne ar kādiem līdzekļiem. direktoru padome, kolēģija. Oficiāli apstiprināta līdztiesīgu personu grupa - administratīva, rīcības vai padomdevēja institūcija. Tāds, kas spēj (parasti ātri, dziļi) pārdzīvot. Saistīts ar emocijām, tām raksturīgs. Tāds, kurā izpaužas jūtas, emocijas. Tāds, kurā izpaužas dziļš pārdzīvojums, dziļas jūtas. Tāds, kas viegli, ātri uztver dažādus iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem. Piemērots. Piemērots, atbilstošs. Piemērots (2), atbilstošs. Tāds, kas atbilst (kam) pēc kādām normām, nosacījumiem. Labs, derīgs, atbilstošs (kam attiecīgajos apstākļos). Atbilstošs, piemērots. Divd. --> piemērot. saka par ko ļoti piemērotu, derīgu (kādam nolūkam, darbībai). Piemērots; saskanīgs. Saderīgs; piemērots. Mācoties, vingrinoties iegūt (māku, iemaņas); iemācīties izmantot (paņēmienu, metodi). Ar pūlēm iemācīties. Pamazām iemācīties (parasti lasīt). Daudzreiz atkārtojot, iemācīt, iemācīties (parasti mehāniski, bez izpratnes). pasākums, lai kādu maldinātu. Izlikšanās, nepareizs īstenības attēlojums maldināšanas nolūkā, piem., kādas slimības simulācija. Darbība, process --> izlikties. izpildītājmākslas darbs (parasti izrāde, skaņdarba atskaņojums). uzvedums, izrāde (parasti skatuviski sarežģīta, ar lielu personāžu). Publisks (piemēram, skaņdarba, daiļdarba, dejas) izpildījums; uzstāšanās (publikas priekšā). skatuves mākslas darbs; daiļdarba, skaņdarba, dejas u. tml. priekšnesums. skatuves mākslas darbs (parasti luga) aktieru izpildījumā. Būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā); spēt ievietoties, novietoties (kur iekšā). Ietilpt. Būt par (darbības, norises u. tml.) daļu, posmu. Klasificējot iekļaut (piemēram, kādā grupā). Būt par (kolektīva, organizācijas u. tml.) locekli, dalībnieku. Satilpt (kur); būt tādam, ko var novietot (kur) - par vairākiem, daudziem priekšmetiem. Ietilpt (kur) - par lielāku kā daudzumu. Ietilpt, arī ievietoties (kur iekšā) - par noteiktu daudzumu. Ietilpt, saiet (kādā vietā, telpā). Ietilpt (grupā, tekstā, dokumentā). Izkopt, attīstīt (īpašības, jūtas). Pilnveidot, bagātināt, niansēt (garīgās vai fiziskās īpašības); izveidot tādu, kas atbilst augstākām prasībām, augstākam kultūras līmenim. Vadīt (bērna, jaunieša) attīstību, apgādājot (viņu) ar visu eksistencei nepieciešamo, mācot morāles un uzvedības normas, veidojot dažādas praktiskas iemaņas. Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, garīgā vai fiziskā attīstība, parādība sabiedrībā) sasniedz augstāku pakāpi, atbilst augstākām prasībām. Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) sasniedz augstāku pakāpi, dod kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus. Panākt, ka (kas) kļūst atbilstošāks kādām prasībām, iecerēm, arī iegūst augstāku kvalitāti. Izkopt, pilnveidot (spējas, īpašības, jūtas u. tml.); veicināt (to) izkopšanu, pilnveidošanu. Ietekmēt, veicināt (sabiedrības vai indivīda) garīgo attīstību, izaugsmi; pamācīt. norāda uz darbības, stāvokļa vietu kādā secībā vai uz to atkārtošanos, biežumu. Atsevišķs vienreizējs (darbības) posms, vienreizēja darbība. Mācību nodarbība, kurā dalībnieki noklausās un apspriež patstāvīgi sagatavotus referātus, ziņojumus. Izglītības iestāde, kas sagatavo skolotājus (dažās valstīs), arī reliģisku organizāciju amatpersonas. Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu norāda uz noteiktu vai aptuvenu šādas līnijas garumu. Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu norāda uz noteiktu attālumu. Tālums, tāliene. Vispārināta īpašība --> tāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; samērā liels attālums, atstatums. Panākt, ka (kāds) nostājas, novietojas (kur). Ierādīt apmešanās vietu, arī likt (kur) atrasties, apmesties (piemēram, lai uzturētos, strādātu). Novietot (transportlīdzekli) noteikta vietā, noteiktos apstākļos. Izdarot kustību (piemēram, ar roku, kāju, galvu), novietot (to kur, uz kā u. tml.). Pārstāt turēt (ko) rokās (pārtraucot vai izbeidzot kādu darbību) un liekot novietot (to nost, sānis u. tml.). Novietot guļus, noguldīt (kur). Organismi, kas rada, ir radījuši jaunus organismus. Neliela apjoma vokāls skaņdarbs, kurā muzikālais tēls apvienots ar poētisko; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs. Noteikts (putna balss veidots) skaņu kopums. Skaņas, ko rada, piemēram, vibrējoši priekšmeti, gaisa plūsma, ūdens plūsma. Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums. Mainīga augstuma dažādu (putna balss) skaņu virkne. Darbība, process --> sanēt 1. Skaņu kopums, ko rada kukaiņi. Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zuzēt (1). Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dīkt. Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zumēt (1). Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zumēt (2). Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (1); šalkoņa (1). Šalkoņa. Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (1); šalkas (1). Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (1). Drebuļi, trīsas. Drebulis. Drebuļi. Bieža muskuļu saraušanās un atslābšana. drebuļi; kratas 2(2). Šermuļi, auksti drebuļi, šausmas; trīsas, drebuļi. Trīsas, arī drebuļi. Trīsas, drebuļi. Darbība, process --> trīsēt (1). Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām). Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); arī trīcēt (1). Spēcīgi, strauji drebuļi. Process, arī darbība --> ņirbēt (3); ņirboņa (3); kņudoņa; arī trīsas, drebuļi. Process, arī darbība --> ņirbēt (3); ņirba (3); kņudoņa; arī trīsas. Durstīgi sāpīgas, kņudošas sajūtas ķermenī; tirpuļi. Tirpas; arī drebuļi, trīsas. Izbaiļu drebuļi. Drebuļi; nelabuma sajūta. Paveikta darbība, rezultāts --> kūkot 1. dziļa nakts tumsa. Tāds, kas ir aktīvs šajā laikposmā (par dzīvniekiem, augiem). Panākt, ka (kas, piemēram, ierīce, iekārta u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām. Panākt, ka (priekšmets, viela, to īpašības u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām izmantošanas prasībām. Masas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - attiecīgā starptautiskā etalona masa – 1000 gramu [kg]. Spēka mērvienība – spēks, kas vienam masas kilogramam piešķir paātrinājumu, kas vienāds ar brīvās krišanas paātrinājumu – 9,80665 ņūtoni; spēka kilograms. Atzīt (kādu) par vērtīgu, nozīmīgu; izjust cieņu 1 (1), godbijību (pret ko). Izturēties ar goddevību, atzīt par cienījamu; cienīt. Izjust dziļu cieņu (pret kādu, ko), pakļauties (kāda, kā) ietekmei. cienīt; izturēties ar godbijību, ar respektu. Augstu vērtēt, atzīt par labu (ko); ar patiku skatīties, lasīt, klausīties u. tml. Atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu (piemēram, darbu, domas). Cilvēks, kas pretendē (uz ko). Persona, kas ir izraudzīta iespējamai iecelšanai (amatā), pieņemšanai (darbā, kāda pasākuma veikšanai); persona, kas ir pieteikusies, izraudzīta uzņemšanai (mācību iestādē). Rūpīgi, sistemātiski iepazīt, apgūt, arī pētīt (ko). Mācīties (ko), parasti, daudzreiz atkārtojot. Mācīties augstākajā (retāk vidējā) mācību iestādē. Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē. Šī lakstauga daļas, kas lietojamas uzturā. Lakstaugs, kura sulīgās daļas (saknes, lapas, lapu kātus, augļus) lieto uzturā. Šī auga pazemes daļa, ko lieto uzturā. Liliju rindas lakšaugu dzimtas ģints ("Allium"), daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgām stobrveida vai plakanām lapām un dažāda veida pazemes orgāniem (sakneņiem, sīpoliem, bumbuļsīpoliem), ~450 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, daudzas kultivē. Daudzgadīgs dārzenis ("Asparagus officinalis"), arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām; šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā. Šī auga lapas. Viengadīgs balandu dzimtas augs (dārzenis) ar sulīgām, iegarenām lapām ("Spinacia oleracea"). Asteru (kurvjziežu) dzimtas saulgriežu ģints suga ("Helianthus tuberosus"), daudzgadīgs lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem stobrziediem vai mēlziediem un apaļiem, iegareniem vai bumbierveida bumbuļiem. Ziedkāposts ("Brassica oleracea var. botrytis"). Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. botrytis"); puķkāposts. Zirnis. viengadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar kāpelējošu stublāju un sēklām pākstīs ("Pisum"). Nakteņu ģints suga ("Solanum melongena"), daudzgadīgs augs, dienvidu dārzenis ar gaļīgiem, bumbierveidīgiem, parasti violetiem augļiem. Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. italica"), puķukāpostam līdzīgs viengadīgs dārzenis ar ziediem un ziedu kātiem zaļā krāsā; sparģeļkāposts; sparģeļu kāposts. Brokolis - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. italica"), puķukāpostiem līdzīgi dārzeņi ar ziediem un ziedu kātiem zaļā krāsā. Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar ļoti smalki plūksnainām lapām un dzelteniem ziediem ("Anethum graveolens"). kāpostu sugas šķirne ("Brassica oleracea var. capitata"), kuru blīvo lodveida galviņu veido gandrīz apaļas, sēdošas lapas. Krustziežu dzimtas ģints ("Brassica"), viengadīgi vai divgadīgi dārzeņi, lopbarības augi, eļļas augi vai nezāles. Gurķis. Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas dārzenis ("Cucumis Sativus") ar garu, ložņājošu stublāju, dzelteniem ziediem un zaļiem, iegareniem augļiem. dārzenis ("Cucumis sativus") ar dzelteniem ziediem, zaļiem, iegareniem augļiem, garu ložņājošu stublāju un asām lapām, savvaļā nav sastopams, kultūrā ieviests pirms ~5000 g. Indijā. Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ("Cucurbita pepo var. giraumontia") ar lieliem, gareniem augļiem zaļā vai dzeltenā krāsā. kabacis. Šī dārzeņa auglis. Šī dārzeņa auglis. Kāpostu ģints sugas "Brassica napus" varietāte ("Brassica napus var. rapifera"), uzturā lietojams divgadīgs dārzenis ar dzeltenu, paresninātu sakni. Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. gongyloides"), salcietīgs divgadīgs dārzenis ar kālim līdzīgu gludu, zaļu, aplapotu virszemes kacena paresninājumu - stublāju, ko lieto pārtikā un lopbarībā. Šī auga stublājs. Ķiploks. Sīpolu ģints suga ("Allium sativum"), viengadīgs vai divgadīgs augs, kurā sīpols sastāv no vairākām baltām iegarenām daivām. Ķiploks ("Allium vineale"), sīpolu suga. Daudzgadīgs garšaugs ("Armoracia rusticana", arī "Cochlearia armoracia") ar resnām, koksnainām saknēm un lielām, krokainām lapām. Šī auga sakne. viengadīgs lakstaugs ("Capsicum annuum") ar pākšveida augļiem. Šī auga auglis, visbiežāk sarkanā, dzeltenā vai zaļā krāsā. Čemurziežu dzimtas ģints ("Petroselinum"), lakstaugi ar vienkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām, 4 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā dārzeni un garšaugu. Viengadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar taisnu, stāvu stublāju un sēklām pākstīs ("Faba bona", arī "Vicia faba" un "Faba vulgaris"). Šī auga sēkla. Sīpolu suga ("Allium porrum"), divgadīgs garšaugs ar platām, plakanām lapām. Kāpostu (krustziežu) dzimtas pērkoņu ģints suga ("Raphanus sativus"), viengadīgs vai divgadīgs augs ar (parasti) plūksnaini šķeltām lapām, baltiem, iesārtiem vai violetiem ziediem, apaļām, ovālām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm. Šī auga sakne. Čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar trīsstarainām vai plūksnainām lapām, 20 sugas, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē 1 sugu. Kurvjziežu dzimtas augu ģints ("Lactuca") ar ~100 sugām, no kurām Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas, lakstaugi ar skraju lapojumu. Cilvēks, kuram raksturīgi smagi psihes traucējumi (neadekvāta uztvere un uzvedība, emocionāls trulums), kas var būt iedzimti vai iegūti (pēc traumas, vai psihotropo vielu ietekmē). Cilvēks, kas pilnīgi vai daļēji zaudējis darba spējas (ievainojuma vai slimības dēļ). Ierīce, kurā ir sprāgstviela, deglis un kura paredzēta nomešanai no lidaparāta vai kuģa. Lodveida priekšmets (sportam, vingrošanai, rotaļām), kas izgatavots no elastīga materiāla un pildīts ar saspiestu gaisu. Lodveida formas priekšmets, kas izgatavots no cieta materiāla. Vēders (parasti bērnam). Viduklis. Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem; jostas apvidus, jostasvieta. Lieta, ko izmanto noteiktai vajadzībai (piemēram, sadzīvē, saimniecībā). Ķīmisks savienojums, ķīmisku savienojumu maisījums, kas ārēju faktoru (piemēram, karsēšanas, trieciena, sprādziena, berzes) iedarbībā, ļoti ātri izreaģē, izdalot lielu daudzumu gāzu un siltuma. Ierīce, degaukla u. tml., kuru izmanto sprādziena izraisīšanai vai (kā) aizdedzināšanai; degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdedzināšanai. skaitlis, ciparu kopa 1000000. daudzums, skaits 1000000; kopa, kas sastāv no 1000000 vienībām. Atliku likām, ļoti daudz, vairāk nekā vajadzīgs. Pārpilnīgi. Ļoti daudz. Nenoteiktā, (samērā) lielā daudzumā. Daudz. Papilnam, bagātīgi. Tāds, kas pastāv, ir tik lielā skaitā, daudzumā, ka to grūti vai neiespējami aptvert, saskaitīt. nenoteikts, samērā liels daudzums; daudz. Kopā aptuveni pa tūkstoš vienībām; arī ļoti daudz. ļoti daudz. daudz. Lielā skaitā, ļoti daudz. Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helichrysum"), ~500 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga. salmene. Saulgriezes ("Helianthus"). Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ("Helianthus") ar augsta stublāju un lielu, dzeltenu ziedu; saulgrieze (1). Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helianthus"), lakstaugs ar augstu stublāju un lielu, dzeltenu ziedu, ~70 sugu, gk. Amerikā, Latvijā audzē 2 sugas, kas sastopamas arī kā dārzbēgļi. saulgrieze. Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare"). Pīpene. Kurvjziežu dzimtas ģints ("Leucanthemum"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, parasti baltiem un dzelteniem ziediem, ~25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga. pļavas pīpene. ļoti liels (kā) daudzums. lieliski! Pirmklasīgi! ļoti liels daudzums cilvēku. ļoti liels daudzums naudas, arī ļoti liela bagātība. Dekoratīvs ziedošs lakstaugs, arī puskrūms; šāda auga ziedošā daļa kopā ar kātu. Zieds (parasti ar kātu). Ziedu raksts, ornaments. Rotājums, kam raksturīgs ģeometrisku vai stilizētu elementu salikums pēc simetrijas, ritma u. tml. Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus"). Parastā rudzupuķe - kurvjziežu dzimtas dzelzeņu ģints suga ("Centaurea cyanus"), lakstaugs ar koši ziliem, retāk sārtiem ziediem. Šīs dzimtas ģints ("Papaver"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni. Šīs dzimtas un apakšdzimtas ģints ("Rosa"), dekoratīvs krūmveida augs ar lieliem, parasti smaržīgiem, dažādas krāsas divdzimumu ziediem (pa vienam vai vairogveida ziedkopās) un ar ērkšķainu stumbru, ~200 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 17 sugu, no tām 6 ir dārzbēgļi. Krustziežu dzimtas ģints ("Matthiola"), viengadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām un smaržīgiem dažādas krāsas ziediem. Skalbju dzimtas ģints ("Freesia"), sīpolaugs ar smaržīgiem dažādas krāsas ziediem, 2 sugas ar varietātēm (pēc citiem datiem - 20 sugu), Latvijā audzē >40 šķirņu. Skarblapju dzimtas ģints ("Myosotis"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, parasti ziliem, ziediem rituļos; ~80 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 8 sugas. Neaizmirstule ("Myosotis"). Liliju dzimtas ģints ("Tulipa"), daudzgadīgs augs ar vienu ziedu, retāk ar vairākiem ziediem stublāja galā, >100 sugu, Latvijā ne visai bieži sastopama savvaļā pārgājusī meža tulpe, Latvijā audzē ~1000 šķirņu. Skalbju dzimtas ģints ("Iris"), augs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām un lieliem ziediem; skalbes. Šīs dzimtas lielākā ģints ("Iris"), augs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām un lieliem ziediem, 200-300 sugu, iecienīti krāšņumaugi, iegūts >30000 šķirņu, Latvijā savvaļā konstatētas 2 sugas. šīs ģints suga ("Tussilago farfara"), daudzgadīgs augs ar dzelteniem ziediem un lielām sirdsveida, apakšpusē tūbainām lapām, kas attīstās pēc auga noziedēšanas. Māllēpe ("Tussilago farfara"). Kurvjziežu dzimtas ģints ("Chrysanthemum"), augs ar lieliem, parasti apaļiem, dažādas krāsas ziediem kurvīšos, >100 sugu, Larvijā kā krāšņumaugus audzē 3 sugas. Kāpnīšu dzimtas ģints ("Phlox"), viengadīgi vai daudzgadīgi krāšņumaugi ar dažādas krāsas ziediem skarveida vai čemurveida ziedkopās, ~60 sugas, Latvijā tikai kā kultūraugi. Gaiļbiksītes ("Primula officinalis"). Dižā prīmula ("Primula elatior"), prīmulu suga. Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga. Prīmulu suga ("Primula elatior"), lakstaugi ar gaiši dzelteniem, smaržīgiem ziediem čemuros. Gundegu dzimtas ģints ("Paeonia"), daudzgadīgs augs ar lieliem, parasti sarkaniem, sārtiem vai baltiem, ziediem un plūksnainām lapām, 45 sugas, Latvijā audzē 15 sugu, >100 šķirņu. Peonija. Peonija ("Paeonia"). šīs dzimtas ģints ("Ranunculus"), daudzgadīgs, retumis viengadīgs indīgs lakstaugs ar staraini vai plūksnaini saliktām vai veselām lapām un dzelteniem ziediem, ~400 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu, t. sk. 2 adventīvas. Šīs dzimtas ģints ("Hydrangea"), no kuras Latvijā introducētas 3 sugas. Kurvjziežu dzimtas ģints ("Dahlia"), daudzgadīgs lakstaugs (Latvijā nepārziemo) ar krāšņiem, dažādas krāsas ziediem, ~28 sugas; Latvijā izplatīti krāšņumaugi, audzē ~900 šķirņu; pasaulē selekcionēti ~15000 šķirņu. Dālija. Kurvjziežu dzimtas ģints ("Callistephus"), dekoratīvs augs ar dažādas krāsas ziediem. Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tagetes"), viengadīgs lakstaugs ar plūksnainām lapām un dzelteniem, oranžiem vai brūnganiem ziediem, ~30 sugu, Latvijā kā viengadīgus krāšņumaugus audzē 3 sugas un to šķirnes. kurvjziežu dzimtas ģints ("Calendula"), krāšņuma un ārstniecības augs ar dzelteniem vai oranžiem ziediem, 20 sugas, Latvijā kā krāšņumaugu un ārstniecības augu audzē 1 sugu. Neļķe ("Dianthus"). Šīs dzimtas ģints ("Dianthus"), lakstaugi vai nelieli puskrūmi ar šaurām pretējam lapām un krāšņiem, smaržīgiem, parasti sarkaniem, rožainiem vai baltiem, ziediem, 300 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 7 sugas, no tām 2 sugas ir adventīvas un 1 suga - dārzbēglis. Skalbju dzimtas ģints ("Gladiolus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar divrindu zobenveida lapām un krāšņiem piltuvveida ziediem, 130-250 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, ~13 sugu audzētas kā krāšņumaugi, mūsu dienās audzē ~300 šķirņu. Šīs dzimtas ģints ("Lilium"), daudzgadīgs sīpolaugs ar smaržīgiem zvanveida ziediem, ~100 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga - martagonlilija. Amariļļu dzimtas ģints ("Narcissus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām;, savvaļā ~30 sugu, izveidots ~12000 šķirņu, no kurām Latvijā kā krāšņumaugus audzē 600-700 šķirņu. Cūknātru dzimtas ģints ("Melampyrum"), pusparazītisks lakstaugs ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem; ~30 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas. Orhideju dzimtas ģints ("Platanthera"), daudzgadīgs augs ar gumiem un baltiem vai zaļganbaltiem ziediem daudzziedu vārpā; 100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas sastopamas ne visai bieži, abas aizsargājamas. Viendīgļlapju klases dzimta ("Orhidaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar pamīšām lapām, ziediem vārpās vai ķekaros, 700-800 ģintis, 20-40 tūkstoši sugu, Latvijā savvaļā konstatēts 19 ģinšu, 32 sugas, 25 no tām Latvijā aizsargājamas. Nagliņkurpe. Sporta apavi vieglatlētiem ar asām tapām zoles ārpusē, lai novērstu slīdēšanu; naglu kurpes; naglenes. speciāli sportistu apavi ar naglām, kas iestiprinātas zolē ar aso galu uz ārpusi. materiālā apkārtne un apstākļu kopums, kurā kas atrodas vai noris. apkārtējā daba. Vide, apstākļi, kādos cilvēks (arī dzīvnieks) dzīvo. materiāls, uz kura var saglabāt datus vai ar kura starpniecību tos var pārraidīt. Šī dārzeņa auglis. ķirbis. nakteņu dzimtas ģints ("Lycopersicon"), lakstaugs ar augstu zarotu stublāju, dzelteniem ziediem rituļos un parasti sarkaniem vai dzelteniem, sulīgiem augļiem. atlīdzība par darījumu izpildi (parasti procentos no darījuma kopsummas). nolīgums starp, parasti divām, personām (diviem uzņēmumiem) par kādu darījumu, kuru veic pirmā persona (pirmais uzņēmums) uz otrās personas (otrā uzņēmuma) rēķina. Paveikta darbība, rezultāts --> nolīgt (1); vienošanās par veicamo darbu, saņemamo atlīdzību. Kopoties. Savienoties dzimumaktā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī pāroties (par dzīvniekiem). Personu grupa, kas ir pilnvarota veikt kādu speciālu uzdevumu vai iepriekš izstrādāt kādu jautājumu. vēlēta vai valsts varas iecelta cilvēku grupa, kas vada kādu valstisku vai sabiedrisku darbību. gāzu slāņi, kas aptver debess ķermeņus. Zemes atmosfēras slānis aptuveni no 11-17 līdz 40-50 kilometru augstumā, kurā līdz 25 km augstumam temperatūra maz mainās, bet virs 25 km palielinās par 2-3 °C kilometrā, sasniedzot +50-55 °C. Zemes atmosfēras apakšējais slānis (aptuveni līdz 11-17 kilometru augstumam). Zemes atmosfēras slānis no 40 līdz 80 kilometru augstumā. Zemes atmosfēras slānis, kurš atrodas no 80 līdz 1000 kilometru augstumā un kurā strauji pieaug temperatūra. atmosfēras augšējais slānis, kas Zemes gadījumā ir ~800 - 10000 km augstumā; precīzs šī slāņa robežu augstums nav labi definēts un mēģinājumiem šo robežu augstumam piešķirt specifisku zinātnisku nozīmi nav īpaša pamata. spiediena mērvienība. valsts, apgabals, ko pārvalda valdnieks. telpa, vieta, kur kāds ir noteicējs, rīkotājs, saimniekotājs u. tml. apšaudē iznīcināmais objekts; šāda objekta imitācija šaušanas vingrinājumiem. vieta, kur jātrāpa (metot, sitot u. tml.). Sākuma vai beigu punkts (satiksmes, sakaru u. tml. līnijā). vieta, objekts, kas jāsasniedz (piemēram, ejot, braucot). Distances galapunkts, mērķis (sporta sacensībās). Nobeigums (piemēram, sporta sacīkšu distancē). distances galapunkts (sporta sacensībās); finišs (2). iestāde vai organizācija, kas sniedz noteiktus pakalpojumus. iestāde (parasti neliela); nodaļa (iestādē, uzņēmumā). Iestāde, uzņēmums, kas organizē un vada (kādas nozares) darbu, veic finansiālas operācijas; celtne, telpa, kurā darbojas šāda iestāde, uzņēmums. iestāde vai organizācija, kas izpilda noteiktu valdības uzdevumu. Izlūkošanas dienests. ūdeņraža un skābekļa savienojums – šķidra viela (minerāls), kam nav garšas, smaržas, krāsas (biezākam slānim zila krāsa) un kas plaši izplatīts dabā šķidrā, gāzes un cietā veidā. Viela, kura sastāv no dažādiem ķīmiskajiem elementiem vai kuras molekulas sastāv no vairākiem atomiem. Ķīmiskais elements - gāze bez krāsas, smaržas, garšas, atomnumurs - 1, atommasa - 1,0079, ir 3 izotopi: protijs, deitērijs un tritijs; pārtikas piedeva E949, iesaiņošanas gāze, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā. Ķīmiskais elements - bezkrāsaina, par gaisu mazliet smagāka gāze, periodiskās sistēmas 8. elements, O, atommasa - 15,9994, zināmi 7 izotopi, no kuriem 3 ir stabili. liels šīs vielas daudzums, kopums, liela šīs vielas masa (parasti ūdenstilpē, kādā noteiktā vidē). ūdenstilpe, ūdenstilpju kopums (kādā teritorijā); ūdenstilpes daļa, josla (parasti ar noteiktām pazīmēm, īpašībām). kosmētikas līdzeklis, kas satur šo vielu, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus. Līdzekļi, ko lieto ķermeņa, galvenokārt ādas, kopšanai. Vispārināta īpašība --> liekvārdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. tukšas, nebūtiskas, liekas frāzes, daudzvārdība (kādā tekstā). Kosmētisks sejas ūdens, arī matu ūdens. pakāpe, aspekts kādā plašākā hierarhijā vai sistēmā. Šķira, kategorija, iedalījums (kā) sistēmā, struktūrā. horizontāla virsma, kas rāda attālumu augstumā (no kā) vai ko izmanto (kā) augstuma raksturošanai. pakāpe, kas raksturo (ko) no attīstības, kvalitātes vai kvantitātes viedokļa. mērs, salīdzināmais lielums, salīdzināmais līmenis, kas raksturo (kā) kvantitāti, intensitāti, kvalitāti, attīstību. Pilsēta, kurā ir vairāk par 100000 iedzīvotāju. Ļoti maziņš. Ļoti mazs, sīks. Ļoti sīks. Dem. --> sīks. Līņāt. Lēni, sīkām, smalkām lāsēm līt; brīžiem, ar pārtraukumiem mazliet līt. Mazliet līt. Smagi, spēcīgi sist. Sist, cirst (spēcīgi, ar plašu vēzienu). Spēcīgi sist. Spēcīgi, strauji sist (par cilvēku vai dzīvniekiem). Strauji sist (cilvēkam vai dzīvniekam). Vairākkārt spēcīgi sist. Sist, slānīt, pātagot. veikt kontroli (1), uzraudzīt, pārbaudīt. Pārtraukt (parasti sarunu), izsakot savas domas. Tas, kas radies nesen, top, aug, veidojas; tas, kas virza attīstību. Savienojumā ar laika mērvienības nosaukumu: norāda uz noteiktu (kā) eksistēšanas, pastāvēšanas ilgumu. Norāda uz vecumu, savienojumā ar laika mērvienību. Tāds, kas tikko vai nesen ir ieguvis kādu stāvokli, nonācis kādās attiecībās. Rašanās, tapšanas, veidošanās process, arī apstākļi; sabiedriskā vide, kur dzimis, audzis cilvēks. Rašanās, tapšanas, veidošanās process, arī apstākļi; izcelšanās, cilme. Izcelšanās (kādai parādībai, parasti mākslā, valodā). Izcelšanās (cilvēkam, dzīvniekiem, augiem). Iepriekš pārdomāt, apsvērt. Veicot matemātisku darbību vai matemātiskas darbības, noteikt, atrast, arī skaitīt (kā daudzumu, vērtību). Tāds, kas bijis, darbojies pirms tagadējā (par cilvēku, kolektīvu u. tml.). Tāds, kas ir bijis, pastāvējis, darbojies pirms tagadējā, pašreizējā. Tāds, kas ir, atrodas pirms cita, līdzīga (par priekšmetu, parādību). Bezkrāsains, sāļš šķidrums, ko izdala īpaši acs dobuma dziedzeri. Braucot atvest, atgādāt (transportlīdzekli, zirgu). Vedot (ar transportlīdzekli), atgādāt šurp; vedot (ar transportlīdzekli), atgādāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.). Šī šķidruma lāse. Raudāšana, raudas. Raudas. raudas Raudāšana. Raudāšana, kaukšana. Pastiprināta asaru izdalīšanās (emocionālā stāvoklī, sāpēs), ko parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas. Darbība, process --> raudāt (1); arī raudas. Vijole. Visaugstākā reģistra stīgu lociņinstruments ar četrām stīgām. Vijole (slikta). Bērna raudāšana. Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piemēram, uz diega, auklas) nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums. Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piemēram, uz diega, auklas) nelielu, vienveidīgu priekšmetu kopums; virkne (2). Tas, kas ir izmantojams cilvēkam par barību. Materiāls pabalsts, eksistences līdzekļi, kas saskaņā ar likumu jādod kādai personai sakarā ar ģimenes vai adopcijas attiecībām. Noteikta apmēra ikmēneša maksājumi bērna uzturēšanai vecākam (arī, piem., aizbildnim), kura aprūpē bērns atrodas; alimenti. Vijolīte ("Viola"). Šīs dzimtas ģints ("Viola"), lakstaugi ar violetiem, retāk baltiem vai dažādas krāsas ziediem, ~500 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu; kā krāšņumaugus bieži audzē hibrīdiskās formas - atraitnītes. Stīgu (mūzikas) instruments. mūzikas instrumenti, kuros skaņu rada stīga vai stīgas. Sens latviešu tautas mūzikas lociņinstruments ar vienu stīgu (retāk 2 vai 3 stīgām); bija izplatīts līdz 19. gs. b. Stīgu instruments, ko spēlē ar lociņu. Ar lociņu spēlējams stīgu mūzikas instruments, mazliet lielāks par vijoli. Koka pūšamais instruments ar divkāršu niedres mēlīti, kas pēc skanējuma ir aptuveni vidējs starp flautu un klarneti. Koka pūšamais mūzikas instruments, kas pēc skanējuma un apmēriem ir vidējs starp oboju un fagotu. Zema reģistra koka pūšamais mūzikas instruments ar vārstuļu sistēmu un divkāršu mēlīšu iemutni. Koka pūšamais mūzikas instruments, kura reģistrs ir par oktāvu zemāks nekā fagotam. Fagotam līdzīgs mūzikas instruments, kas skan oktāvu zemāk. Zema reģistra klarnete. Augsta reģistra metāla pūšamais instruments. Trompete. Metāla pūšamais instruments ar divām U veida caurulēm, no kurām viena iebīdāma otrā. Trombons. Metāla pūšamais instruments ar "U" veidā izliektu izbīdāmu kulisi; bazūne. Pūšaminstrumentu bīdāmā daļa (piem. bazūnei, trombonam) skaņas augstuma mainīšanai. viszemākā reģistra metāla pūšamais mūzikas instruments ar ventiļu mehānismu. Metāla pūšaminstruments, tubas paveids. Trompetmezgls. Īpašs mezgls, kuru lieto lai saīsinātu garāku trosi. Savienojums (diegiem, auklām u. tml.), ko veido, (tos) sasienot; ciešs iesējums (piemēram, pavedienā); savilkta cilpa. Dārzenis ar ložņājošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un lieliem apaļiem, ovāliem vai iegareniem augļiem. cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt. Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt. Zūdot līdzsvaram, balstam, strauji nonākt no (parasti) vertikāla stāvokļa horizontālā, tupus u. tml. stāvoklī (kur, uz kā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. nokrist (par cilvēkiem). Šī auga auglis. Vanagu vīķis ("Vicia cracca"). tauriņziežu dzimtas suga ("Vicia cracca"), daudzgadīgs lakstaugs ar zili vai sārti violetiem ziediem. Augi ar sulīgām, nepārkoksnētām virszemes daļām, kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo. Šī auga sēkla, kas lietojama uzturā. Sperma. Spermatozoīdu un dažu vīrišķo dzimumdziedzeru sekrētu maisījums. Apavu cietā daļa virs papēža. Kapes. garšviela, kas iegūta no šī auga augļiem. Paprikas karotinoīds, paprikas ekstrakts - pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsorubīns. Paprikas ekstrakts - pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsantīns. pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsantīns; kapsorubīns. viela, ko parasti nelieto pārtikā, bet ko pievieno pārtikai tehnoloģiskiem (ieskaitot organoleptiskiem) mērķiem ražošanas, apstrādes, sagatavošanas, iesaiņošanas vai uzglabāšanas gaitā un kas kļūst par pārtikas produktu sastāvdaļu vai ietekmē to īpašības. Neliels trauks piparu pasniegšanai galdā; pipartrauciņš. Neliels trauks piparu pasniegšanai galdā; piparnīca. Ķirbjaugs - Itālijas kabacis. Vārds, vārdu savienojums, ar kuru apsaukā. Lieto apsaukājoties. Augi, kas satur aromātiskas un garšas ziņā asas vielas (piemēram, selerijas, pētersīļi, mārrutki, ķiploki, dilles) un ko pievieno ēdieniem garšas uzlabošanai. Lūpziežu dzimtas ģints ("Rosmarinus"), mūžzaļš daudzgadīgs krūms ar tumšzaļām, ādainām lapām un sīkiem, zili violetiem, sārtiem vai baltiem ziediem. Divdīgļlapju klases lūpziežu dzimtas ģints ("Salvia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, puskrūms vai krūms ar divlūpainiem ziediem pušķos, ~700 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 5 adventīvas sugas. Čemurziežu dzimtas ģints ("Coriandrum"), viengadīgs garšaugs ar nelieliem, ieapaļiem dzelteniem vai brūnganiem augļiem - sēkleņu skaldaugļiem, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga. Mārsils ("Thymus"), kam ir sīkas lapas, violeti iesarkani ziedi un ko izmanto par garšaugu. Raudenes - panātru dzimtas ģints, kurā ietilpst arī Latvijā sastopamā parastā raudene, ko izmanto tautas ārstniecībā un kā garšvielu. Garšvielu maisījums vai parastās raudenes izžāvētas lapas, kuras izmanto par garšvielu, piem., picās. Šī auga auglis, kas ir pazīstama garšviela: izžāvēti negatavi augļi ir melnie pipari, izžāvētu gatavu augļu kauliņi ir baltie pipari. Mētru suga ("Mentha piperita"), daudzgadīgs aromātisks lakstaugs ar bāli zaļu vai iesarkanu stublāju, vienkāršām pretējām lapām un nekārtniem violetiem ziediem lapu žāklēs vai galotnēs. Lūpziežu dzimtas augu ģints ("Ocimum"), galvenokārt krūmi, arī garšaugs ar violetiem ziediem, var audzēt arī telpās, dzimtene tropiskā Āzija, Latvijā audzē dēstus un iestāda pēc salnām. panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Majorana"), garšaugs, kas satur ēterisku eļļu, izmanto arī medicīnā un parfimērijā. Čemurziežu dzimtas noragu ģints suga ("Pimpinella anisum"), augs, kura sēklās ir smaržīga ēteriska eļļa, ko izmanto medicīnā un par garšvielu. Neizplaukuši žāvēti nagliņkoka ziedu pumpuri ar raksturīgu smaržu un garšu. No kanēļkoka mizas iegūta garšviela ar noturīgu, stipru smaržu un īpatnēju garšu. Smaržīgā muskata ("Myristica fragrans") koka sēkla, ko lieto par garšvielu, kā arī parfimērijā. vanilīns - garšviela, ko iegūst no šā koka pākšveida augļiem. Sitamais mūzikas instruments – metāla cilindru kopa, kas īpaša āmura sitienu iedarbībā rada noteikta augstuma skaņas. Zvans (parasti neliels). neliels zvans (piemēram, ko govij kaklā kārt). Zvans. Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas skaņas. Zieds, kura vainaglapas sakārtotas zvanveidā. Signālierīce, kas rada noteiktas frekvences skaņas. Ierīce signālu (1) radīšanai un pārraidei. saruna, kurā informācijas pārraidīšanai izmantota elektroierīce un par kuras sākšanos signalizē šīs ierīces raidīts paziņojums. Vispārināta īpašība --> līdzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vispārināta īpašība --> tuvs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme. līdzība ar kādu, kopējas pazīmes, īpašības; vispārināta īpašība --> tuvs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme. Netālā apkārtnē, vietā, kas atrodas tuvu (kam), arī nelielā attālumā. Tuvums. Vispārināta īpašība --> tuvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; tuvums (1). Tuva vieta; arī samērā mazs attālums. samērā mazs attālums, atstatums; vispārināta īpašība --> tuvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Garīga saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem. laba garīgā saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem; vispārināta īpašība --> tuvs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme. Savstarpēja attieksme, kam pamatā ir saprašanās, simpātijas, uzticība, interešu kopība. Draudzība, vienprātība (parasti starp tautām). Savstarpēja attieksme, kam ir raksturīga biedriska sadarbība, draudzīga saprašanās, interešu kopība cilvēku attiecībās. samērā īss laikposms (līdz kādam stāvoklim, darbībai u. tml.); vispārināta īpašība --> tuvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Velkot (parasti ar ko asu, smailu), izveidot (kādā virsmā svītru, rievu u. tml.). Zīmējot izveidot (piemēram, līniju, attēlu). Izzvejot (1). Zvejojot izvilkt (ūdens dzīvniekus, parasti zivis). Makšķerējot izvilkt (zivi). Izžūt (vējā), izkalst. Žūstot kļūt pilnīgi sausam (piemēram, par drēbēm, sienu, malku). Kļūt ļoti sausam, izzūdot mitrumam (piemēram, par koka priekšmetu, augu, produktu). Dzerot iztukšot (trauku). Izdzert (parasti trauku). Izdzert, izēst (trauku) tukšu; izdzert (dzērienu), izēst (ēdienu). Sūcot izdzert (piemēram, trauku); lēnām izdzert (piemēram, trauku). Ātri, arī negausīgi izēst, izdzert. Sūcot izdzert (piemēram, šķidrumu); lēnām izdzert (piemēram, šķidrumu). Dzerot patērēt (visu šķidrumu vai noteiktu tā daudzumu). Izdzert. Izdzert lēni, pa malkam. Izdzert vienā paņēmienā (parasti alkoholisku dzērienu). Izdzert (daudz vai visu). žests – sakrustoti pirksti (rādītājpirksts un vidējais pirksts); to slēpjot aiz muguras, šajā brīdī vārdos dotais solījums uzskatāms par spēkā neesošu. Kustība, ko parasti veido ar rokām vai galvu un kas noder par patstāvīgu zīmi vai par izteikuma papildinājumu. Velkot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.). Strauji izņemt, izvilkt (no kurienes, kur). joprojām; visu laiku tāpat kā līdz šim, tāpat kā iepriekš. Joprojām, vēl arvien. norāda uz laikposmu, kurā joprojām turpinās kāda darbība, norise vai turpina eksistēt kāds stāvoklis, pazīme. Vēl aizvien; joprojām. Ar katru mirkli, pakāpeniski, nemitīgi. Izvietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā. Novietot noteiktā kārtībā, veidā (kur priekšmetus). Nav svarīgi; nesvarīgi, nenozīmīgi. Vienalga. vienalga. saka, par ko nenozīmīgu, nevajadzīgu. saka par to, kas neietekmē, atstāj vienaldzīgu. saka, ja (kam) nav izšķirošas nozīmes. Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, vienlaikus piešķirot tam noteiktu pretstata vai pieļāvuma nokrāsu. Tomēr 2. Tomēr. Atrasties, būt novietotam tā (pie kā, kam klāt), ka veido savienojumu, vienotu sistēmu. Pievienot, iekļaut sevi (piemēram, kolektīvā, grupā). Atzīt (piemēram, kāda izteikto viedokli), būt vienisprātis (ar kādu). Refl. --> savienot(1); tikt savienotam. Kļūt tādam, ko pievieno, ar ko papildina, arī veido (kādu kopumu); kļūt par (kāda kopuma) sastāvdaļu. Konstatējot (ko), norādīt, vērst uzmanību (uz to); arī minēt. Iezīmēt (ar kādu zīmi). Zīmējot ieveidot (kur attēlu, rakstu u. tml.). Pierakstīt, piezīmēt lai saglabātu, neaizmirstu; ierakstīt, reģistrēt. Pierakstīt (īsu tekstu), fiksējot kādu laktu, domu u. tml. Ierīce transportlīdzekļa kustības vadīšanai noteiktā virzienā; detaļa, kam ir, piemēram, rata, sviras forma un kas ir paredzēta šīs ierīces darbināšanai ar rokām vai kājām. Stūre. Stūrgalvis. Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks. Ietiepīgs cilvēks, tiepša. Stūrgalvis, tiepša. Patvaļnieks. Patvaļīgs cilvēks. Patgalvis, stūrgalvis. Nepakļāvīgs, spītīgs, tāds, kam "ragi vienmēr gaisā". Stūrgalvīgs cilvēks. Tiepša. Tiepša, stūrgalvis. Tiepīgs cilvēks. Muļķis, stūrgalvis. Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks). Cietgalvis; stūrgalvis. Tāds, kas neatlaidīgi cenšas īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās. Ietiepīgs, nepiekāpīgs (par cilvēkiem). Tāds, kas neatlaidīgi, nepiekāpīgi cenšas īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās, iegribas; ietiepīgs. Kakts, stūris. Vieta, kur saskaras (telpas, celtnes) iekšējās sienas, veidojot leņķi; (telpas, celtnes) daļa šādas vietas tuvumā. Vieta, kur saskaras (telpas, celtnes) iekšējās sienas, veidojot leņķi; (telpas, celtnes) daļa šādas vietas tuvumā; arī kakts (1). Kakta apakšējā daļa; vieta, telpa pie kakta apakšējās daļas. Nomaļa, arī attāla vieta, piemēram, tālu no pilsētas, tālu no kā centra. Vieta (parasti kādas teritorijas, apvidus malā), parasti neliela, no apkaimes atšķirīga. Vieta, kur saiet kopā, krustojas divi vai vairāki ceļi, ielas. Ielu krustojums, vieta ielu krustojuma malā. Vispārināta īpašība --> sāļš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vispārināta īpašība -->salds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vispārināta īpašība --> rūgts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vispārināta īpašība --> skābs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī skāba viela. Mazliet salds (1). tāds, kam ir, piemēram, cukuram, medum raksturīgā garša. Tāds, kam ir pliekani saldena garša; pliekani saldens (par garšu). Ļoti salds, ar lielu cukura piedevu; pārkaisīts ar cukuru vai gatavots cukura sīrupā. tāds, kas satur samērā daudz cukura, salīdzinot ar ko citu līdzīgu. Ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem, tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas; saldais ēdiens. saldēdiens. ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem, tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas; saldēdiens. Augļi, rieksti, saldumi, saldēdieni u. tml., ko pasniedz maltītes beigās. Mazliet saids (2). tāds, kam ir, piemēram, ziediem vai augļiem raksturīgā smarža. ļoti patīkams (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Tāds, kas izraisa patiku (1). Dziļš (par miegu). dziļš, netraucēts, labs (par miegu). tāds, kam ir ļoti patīkams saturs. saistīts ar ko ļoti patīkamu, priecīgu. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības. tāds, kurā izpaužas pārspīlēta laipnība, arī nepatiesums, lišķība. Tāds, kas ir pretrunā ar īstenību, patiesību; tāds, kas satur ar nolūku sagrozītu patiesību; melīgs. Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (skaņdarbā), tam raksturīgs; tāds, kurā pārsvarā ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi (par skaņdarbu, tā sastāvdaļām, epizodēm u. tml.). sentimentāls (parasti par skaņdarbu, tā sastāvdaļu); arī lirisks. Oža (1). cilvēka vai dzīvnieka spēja apkārtējā vidē uztvert smaržu, smaku. Spēja uztvert skaņas. organisma spēja uztvert un analizēt ārējās vides mehāniskos kairinājumus un iegūt informāciju par priekšmetu formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos (parasti tiešā saskarē ar tiem). samaņa. Normāls fizioloģisks un psihisks organisma nomoda stāvoklis (parasti salīdzinājumā ar šāda stāvokļa traucējumiem, piemēram, slimības, traumas gadījumā). Tāds, kā nav vai kā nevar būt īstenībā; iedomāts, fantāzijā eksistējošs; nereāls. Tāds, kas īstenībā, realitātē neeksistē. Tiesiskas attiecības, kas rodas, kad viena persona nodod citai kāda mantu (arī telpas) pret maksu lietošanā (uz kādu laiku). Tiesiskas attiecības, kas rodas, ja viena persona, organizācija u. tml. nodod citai (ko, piemēram, mantu, zemi, telpas) pret maksu lietošanā (uz kādu laiku); arī īre (1). Maksa par (priekšmetu, telpu) lietošanu. Maksa par (kā, piemēram, mantas, zemes, telpu) lietošanu. Maksa par (zemes, māju) lietošanu. Dzīvoklis, kas tiek īrēts. Nomenu un pronomenu locījumu forma, kas atbild uz jautājumu: kas? Gramatiska kategorija, kas izsaka attiecības starp priekšmetiem, parādībām, procesiem u. tml.; šīs kategorijas forma. Nomenu un pronomenu locījuma forma, kas atbild uz jautājumu: kā? Nomenu un pronomenu locījuma forma, kas atbild uz jautājumu: ko? Nomenu un pronomenu locījuma forma, kas atbild uz jautājumu: kam? Nomenu un pronomenu locījumu forma, kas atbild uz jautājumu: ar ko? Nomenu un pronomenu locījuma forma, kas atbild uz jautājumu: kur? Viens no locījumiem dažās valodās (piem., latīņu), kas apzīmē darbības izejpunktu; latviešu valodā ablatīva funkcijas daļēji pilda instrumentālis un ģenitīvs. tāds, kam ir vārāmajam sālim raksturīgā garša. Tāds, kam ir, piemēram, citronam, dzērvenēm raksturīgā garša. Tāds, kam ir, piemēram, vērmelēm, žultij raksturīgā garša. Pārdzīvojums, saviļņojums, kuru rada kas izcils, ievērojams, neikdienišķs un kurš izpaužas cieņā, godbijībā, arī pārsteigumā. Apbrīna. tāds, kas satur samērā daudz vārāmā sāls, salīdzinot ar ko citu līdzīgu. Nedaudz sāļš, sāļa piegarša. tāds, kas satur samērā daudz sāļu, salīdzinot ar ko citu līdzīgu. Tāds, kurā izpaužas pieklājības normu neievērošana, pārkāpums. Nepieklājīgs, parupjš (par vārdiem, izteicieniem). nepieklājīgs, rupjš (par vārdiem, izteicieniem); sālīts (3). Dieva (dievu, mitoloģisku būtņu) mājoklis, svētlaimes vieta, kur pēc nāves nonāk labo cilvēku dvēseles; arī paradīze. Vieta, kur pēc nāves nonāk labo un apžēloto cilvēku dvēseles, iegūstot mūžīgu svētlaimīgu eksistenci; arī debess (4). paradīze; ebreju ticējums, ka debesīs ir 7 stāvi un augšējā stāvā ir paradīze un Dieva tronis. Liels, parasti draudīgs, mākonis; debess (3). Liels, parasti draudīgs, mākonis; debesis. Negaisa mākonis. mākoņi Mākonis. Veidojums atmosfērā, kas sastāv no kondensētiem ūdens tvaikiem smalku ūdens pilienu vai ledus kristālu veidā. Staģe ("Inula"). Kurvjziežu dzimtas ģints ("Inula"), daudzgadīgs augs ar stāvu stumbru, pamīšām, daļēji skaujošām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos, ~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas. Helēniju staģe ("Inula helenium"). Izplatījuma vai atmosfēras daļa, kas redzama novērotājam no Zemes. Skurbums (1); reiba (1). stāvoklis, kad uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu, arī smaržu iedarbībā); stāvoklis --> skurbt (1); reibums (1). Ar alkoholu saindēta organisma stāvoklis. Dzērums, skurbums. Dzēruma reibums. Stāvoklis --> noreibt (1); apreibums. Dzērums. Reibums (1), reibonis (1). Stāvoklis --> reibt(1); reibums (1). Reibums (1). Stāvoklis --> reibt (1). Reibums. Reibums; reibonis. Alkohola izraisīts reibums. lieto apsaukājoties. Vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu; lamu vārds. lieto apsaukājoties. Neattapīgs cilvēks. lieto, lai apsaukātos. pļāpīgs cilvēks (nicinoša apsauka). lieto, lai apsaukātos. Vīrieša dzimumloceklis; lamuvārds, apsauka. lieto apsaukājoties. intervija pa telefonu. Maksas seksuālie pakalpojumi, ko klientam sniedz pa telefonu, piemērm, erotiskas sarunas veidā. Mobilo telefonu sistēmas pakalpojums, kad ienākošā zvana skaņas signāls tiek aizstāts ar aparāta vibrāciju. Šādas signālierīces radītās skaņas. Signalizēšanai paredzēts zvans. Zvans virs kapa ar auklu, kuras otrs gals iesniedzas zārkā un ielikts apglabātajam rokā gadījumam, ja cilvēks izrādītos priekšlaicīgi apglabāts; šādas konstrukcijas bija izplatītas 16.-19. gs. jo zināšanas par nāves iestāšanos vēl nebija tādā līmenī, lai viennozīmīgi pateiktu, ka cilvēks ir nomiris. Preču (pakalpojumu) apmaiņa bez naudas starpniecības. Barters; prečmaiņa. Vienas preces apmaiņa pret citu preci naturālā veidā, bez norēķiniem naudā. Viendaļīgs, parasti pieguļošs apģērbs (piem., blūze, krekliņš), kura augšdaļa ir savienota ar biksītēm; bodijs; torstriko. Bodija jeb torstriko - cieši pieguloša augšapģērba un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala ģērbā. Augšģērba (piem., blūzes, lenčkrekliņa, ņiebura, pulovera) un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala (vismaz iegurņa daļā - apakšveļai) ģērbā, ar gludu un ciešu augšdaļas piekļāvumu figūrai, parasti ar pavēderē iestrādātu aizdari. Apģērba gabals ar divām garām vai īsām starām. Viduklim pieguļošs sieviešu apģērba gabals no jostasvietas uz leju. Virs apakšveļas valkājams auduma (vīriešu) apģērba gabals ar garām vai īsām piedurknēm, kas parasti sniedzas pāri jostas vietai; arī virskrekls. dažāda piegriezuma (parasti sieviešu) virsdrēbju augšģērbs, kuru valkā nepārlaistu vai pārlaistu virsdrēbju gurnģērbam vai pavilktu zem attiecīga plecģērba, piemēram, zem ņieburkleitas, lenčkleitas, kpstīmjakas; arī vīriešu virsdrēbju, īpaši uniformu, vaļīgs, piedurkņots pusatdarāmais augšģērbs, kuru parasti valkā pārlaistu biksēm (piemēram, matrožblūze, virsblūze, pārlaidblūze). vīrietis, kam ir dzimumsakari ar zēniem. Mitoloģijā, arī reliģijā - sieviete, kurai ir pārdabisks spēks, kura prot burt (parasti saistībā ar velnu). Ragana. Mitoloģiska būtne latviešu folklorā, ragana, burve. Ragana, burve, vārdotāja. Mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā, kura spīd un maldina, vilina cilvēkus; arī ragana. Pārdabiska sievišķa būtne, kas spēj ietekmēt cilvēka dzīvi, darbību; spīgana, burve. Zintniece, kam piemīt spēja ar skatienu vai ar vārdiem darīt labu vai ļaunu; pareģe; ragana; spīgana; viegle. Burve. Ragana; velna apsēsta sieviete, tāda, kas spēj pārvērsties, mainīt savu veidolu. Cilvēks, kas (māņticīgo uztverē) spēj pareģot nākotni; pareģis. Cilvēks, kas (pēc mītiskiem, reliģiskiem priekšstatiem) spēj pareģot nākotni. Pareģis. Pareģis (1). Cilvēks, kas spēj paredzēt nākotni un svinīgi, pārliecinoši paziņo paredzējumus; arī pareģis. Cilvēks, kas nodarbojas ar zīlēšanu. Tautas gudrības zinātājs, arī burvis, pareģis. Pareģe, zīlniece. Rīģipsis. Sausā apmetuma loksnes; sastāv no presētas būvģipša masas, kas dažreiz ir stiegrota ar organiskām šķiedrām un no abām pusēm aplīmēta ar kartonu. Baravika. beku dzimtas beku ģints grupa ("Boletus"), vērtīgas ēdamas sēnes. Šāds organisms, ko izmanto uzturā. Sēnes. Ķermeņa deformācija, kas rodas tādu spēku iedarbībā, kuri tiecas vienu ķermeņa daļu nobīdīt attiecībā pret otru. Formas un tilpuma maiņa (fizikālam ķermenim) ārēja spēka iedarbībā (nemainoties ķermeņa masai). Ķermeņa deformācija, kas rodas, mehāniskiem spēkiem iedarbojoties virzienā prom no ķermeņa. Ķermeņa deformācija, ko rada spiediens uz šī ķermeņa virsmas. Ķermeņa deformācija, kas rodas, mehāniskiem spēkiem vai temperatūrai iedarbojoties perpendikulāri ķermeņa asij. Deformācija, kas rodas, ja uz stieni, kura viens gals ir nostiprināts, iedarbojas spēku pāris, kas atrodas pret stieni perpendikulārā plaknē. Celiņš (matu). Matu šķirtne. Celiņš (2). Matu celiņš. Matu, bārdas celiņš. Starpa, piem., šķiemene aužot, matu celiņš. Garuma mērvienība - aptuveni 30,48 centimetri (angļu un vecajā krievu mērvienību sistēmā). Cilvēks, kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu; cilvēks, kas auklē bērnu. Aukle, auklis. Veca aita. Vecmāte (bērnu saņēmēja). Medicīnas darbiniece (ar profesionālo augstāko izglītību), kas seko grūtniecības norisei, sniedz palīdzību dzemdībās; sieviete (tautas medicīnā), kas sniedz palīdzību dzemdībās. vecmāte. sieviete (parasti bez speciālas medicīniskās izglītības), kas palīdz dzemdībās. Speciālists, kas sniedz palīdzību sievietei dzemdību laikā un grūtniecības stāvoklī. Tāds, kas izraisa prieku, patiku (piemēram, par priekšmetiem). Tāds, kam ir raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt. Izsmalcināti ģērbies, manierīgs cilvēks; frants; švīts. Moderni ģērbies cilvēks (ar tieksmi uz pārspīlējumiem tērpā un uzvedībā). Švītīgs vīrietis; iedomīgi grezns, ārīgi smalks. vīrietis, kas pievērš pārspīlētu uzmanību savam apģērbam. Cīnoties pārspēt, uzvarēt (kādu). Tikt galā (ar kādu darbu), padarīt (lielāku darba daudzumu). Tāds, kas darbojas, noris, pastāv šajā laikposmā; tāds, kas ir paredzēts, pielāgots izmantošanai šajā laikposmā. Kārta, dzimums; izcelšanās, cilme. Dzimumtieksme pret sava dzimuma indivīdu. Homoseksuāls vīrietis. vīrietis, kas izjūt dzimumtieksmi pret vīrieti. homoseksuāls vīrietis. Homoseksuālis (parasti pasīvais). Homoseksuālis. homoseksuāli vīrieši. Homoseksuāla sieviete, kas piekopj dzimumsakarus ar sievieti; nosaukums pēc Lesbas salas Egejas jūrā. Dzimuma tieksme pret abiem dzimumiem, pret vīrieti un sievieti. Dzimumtieksme pret abiem dzimumiem. Persona, kam ir dzimumtieksme pret abiem dzimumiem. Cilvēks, kam ir dzimumtieksme pret abiem dzimumiem. Tautība Ziemeļkaukāzā (Krievijā), runā čečenu valodā, ticīgie - musulmaņi. Tauta, kas dzīvo Ziemeļkaukāzā (Krievijā). Šīs tautības piederīgais. Šīs tautas piederīgie. Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); saīs. - F; 1 F ir tāda vadītāja kapacitāte, kura potenciāls, lādiņam palielinoties par 1 C, pieaug par 1 V. Liekot novietot (kur, uz kā u. tml.). Pārvietot (ko) tā, lai (tas) ieņemtu, parasti nekustīgu, stāvokli (attiecībā pret ko, arī kur, uz kā u. tml.). vīrieša dzimumloceklis. Vīrieša dzimumloceklis. Svaigs piens, pilnpiens. Piens ar tādu ķīmisko sastāvu un īpašībām, kādu izdala lauksaimniecības dzīvnieku piena dziedzeri normālā laktācijas periodā. Psihiski (parasti emocionāli) ļoti ietekmīgs, iedarbīgs (piemēram, pēc satura, kādām īpašībām). Grupā dzert alkoholu. Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību iepriekš teiktajam, rakstītajam; lieto, lai uzsvērtu iepriekš teikto, rakstīto. Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību kam iepriekš teiktam, rakstītam, arī, lai uzsvērtu tā saturu; lūk (2). Re 1(2). Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību teiktajam, rakstītajam, arī, lai uzsvērtu tā saturu. Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību (parasti kam redzamam); lūk. Iegūt lietošanā (uz laiku) pret maksu (piemēram, telpu, priekšmetu). Par samaksu iegūt lietošanā (uz laiku). Nonomāt, noīrēt. Nocietināt. Celt aizstāvēšanās būves (kāda objekta) aizsardzībai. Sagaidīt, izejot pretī, sasveicinoties, arī sagaidīt un uzņemt (atnācēju, ciemiņu). Iziet pretī, ierasties, būt (kur), lai sastaptu, apsveiktu u. tml. (atnācēju, atbraucēju); sagatavoties, veikt priekšdarbus (atnācēja, atbraucēja) saņemšanai, uzņemšanai. Pavadīt laikposmu, nodzīvot līdz brīdim, kad (kas gaidīts), piemēram, pienāk, notiek, iestājas; piedzīvot, pieredzēt (kā gaidīta) pienākšanu, sākumu, iestāšanos. Piedzīvot, sagaidīt (gadalaiku, diennakts posmu u. tml.). Uzklausīt un atbildēt (parasti uz sveicienu). Iesaistīt (darbā, organizācijā u. tml. vairākus, daudzus). Ieskaitīt, iekļaut (piemēram, iestādes, uzņēmuma darbinieku sastāvā); nolīgt (kāda darba veikšanai). Ļaut apmesties (kādam) savā mājā, dzīvoklī u. tml. Uztvert kustībā esošu priekšmetu - bumbu, ripu. Uztvert un atsist (volejbola, tenisa u. tml. spēlē bumbas servi, gremdi, piespēli). Ļaut (kādam) atrasties, apmesties (celtnē, telpā u. tml.); būt tādam, kurā var atrasties, apmesties (parasti daudzi) - par celtni, telpu u. tml.; ļaut atrasties un ārstēties (slimnīcā, sanatorijā u. tml.). Būt tādam, kur (kas) ir sajūtams, uztverams tam, kas ierodas, arī būt tādam, ko sajūt, uztver tas, kas ierodas. Sasaistīt, saturēt, arī sašaurināt (piemēram, apģērbu, tā detaļas), piešķirot kādu veidojumu; padarīt kompaktu (piemēram, matu sakārtojumu). Savākt (piemēram, sienu kaudzē), sasaistīt (piemēram, labību kūļos). Dabūt (pasta sūtījumu); iegūt (informāciju). Pārņemt psihi, organismu (par psihiskām un fizioloģiskām norisēm). Nomācot citas izjūtas, sajūtas u. tml., izraisīties (kādā) – par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi. Sākt strauji pārņemt (kādu) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli. Rasties, izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Apmākties. Apmākties, kļūt drūmam. Pārklāties ar mākoņiem: kļūt mākoņainam. Apmākties (par debesīm). Savilkties mākoņiem. Ļoti apmākties (par debesīm). Kļūt mākoņainam, tikt segtam ar mākoņiem. Nedaudz apmākties. Mazliet apmākties (parasti par debesīm). Piemākties. Kļūt skumjam, drūmam, arī saīgušam, dusmīgam. Kļūt mazliet skumjam, drūmam, arī īgnam. Pazaudēt, parasti pēkšņi, možumu; arī sadrūmt. Apmākties, parasti pilnīgi (par debesīm). Pārklāties (ar mākoņiem, miglu u. tml.), ļoti apmākties (par debesīm). Pilnīgi pievērst (domas, uzmanību) vienam noteiktam objektam; sasprindzināt (fiziskos, arī garīgos spēkus, gribu), lai (tos) vērstu uz noteiktu mērķi. Sasprindzināt (fiziskos, arī garīgos spēkus) noteiktai darbībai. Sakopot, sakoncentrēt (parasti spēkus, drosmi, domas). Salikt, saspiest kopā (parasti rokas). Izdarot kustību (piemēram, ar rokām, kājām), novietot (tās) noteiktā stāvoklī (parasti vienu pie otras). Iedot atpakaļ (saņemto, paņemto). Dabūt atpakaļ (piem., ko uzglabāšanā, labošanā iedotu). Saņemt ienākumu (parasti naudu). Sagūstīt. Pakļaut (pretinieka karavīru, karaspēka vienību) valsts varas noteiktai nebrīvei, atņemot militāras darbības iespēju. Sagūstīt (1). sagūstīt. Satvert (piemēram, cilvēka apģērba daļu, ķermeņa daļu, dzīvnieka pavadu), parasti, lai (cilvēku) apturētu, pievērstu (tā) uzmanību u. tml., (dzīvnieku) pieturētu, vadītu. Strauji un stingri satvert, saņemt (ko). Militārs (parasti pilsētu) ilglaicīgs nocietinājums ar stabili izveidotām aizstāvēšanās ierīcēm. Garš, šaurs, dziļš ierakums, kas paredzēts karavīru aizsargāšanai, šaušanas pozīciju ierīkošanai un pa ko var pārvietoties. Izdarīt (parasti ko nevēlamu). Izdarīt (parasti daudz nevēlama). Darīt (parasti ko nevēlamu, arī negaidītu). Rīkoties (ar ko), lietot, izmantot (ko). Darba procesā, darbojoties izmantot (ko); darboties (ar ko). Gaiļpieši ("Primula veris"), agrs vasaras augs, ziedi dzelteni, čemuros. Gundegu dzimtas ģints ("Delphinium"), daudzgadīgi lakstaugi ar aptuveni 360 sugām; daudzgadīgi lakstaugi ar staraini šķeltām vai dalītām lapām, ziedi ķekaros vai skarās, visbiežāk zili, Latvijā konstatēta 1 suga. Sila virsis ("Calluna vulgaris"). sila virsis. viršu suga ("Calluna vulgaris", senāk "Erica vulgaris"). Vispirms. Centīgi, nenogurstoši strādāt, darboties. Strādāt, darboties ar lielu piepūli; ļoti pūlēties, mocīties kādā darbā, darbībā. Spraigi, intensīvi darīt ko, darboties. Darīt ko ar ļoti lielu fizisku vai garīgu piepūli. Veikt ikdienas darbus saimniecībā. Daudz un smagi strādāt, parasti, negūstot sev nekādu labumu. ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt. ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt. ar lielu piepūli enerģiski strādāt (parasti smagu fizisku darbu). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības. Tāds, kura būtība ir rupja, arī banāla (piemēram, par kādu faktu, cilvēka darbību). Tāds, kas neatbilst laba stila prasībām, tāds, kas pieder pie zema, rupja stila (par izteiksmes līdzekļiem). Tāds, kas neatbilst sabiedriskās dzīves normām; piedauzīgs, vulgārs. Tāds (cilvēks), kura āriene ir bezgaumīgi, pārspīlēti spilgta, arī nesakopta, uzvedība skaļa, piedauzīga, pieņemtajām normām neatbilstoša. Iejusties kāda pārdzīvojumos, domāšanas, uztveres veidā. būt tādam, kam ir kādas zināšanas (kādā jomā). Iedziļinoties, iepazīstot izprast, izjust kā sev tuvu. Veikt, parasti ilgāku laiku, noteiktas darbības (piemēram, iestādē, uzņēmumā), saņemot par to atlīdzību. Veikt agrotehniskus pasākumus, sagatavojot (zemi, tīrumu) sējai vai kopjot sējumus, stādījumus. Uzlabot, iekopt (augsni). Veicot agrotehniskus pasākumus, gatavot (augsni, tīrumu) sējai. Būt iedarbīgam, būt tādam, kura iedarbība ir vēlama cilvēkam (par parādībām dabā). Sistemātiski, ilgāku laiku veikt šādas darbības, veidojot, gatavojot (ko). Izciest sodu cietumā. Sastrādāt (augsni). Veicot agrotehniskus pasākumus, sagatavot (augsni, tīrumu) sējai. Spēt, varēt. Spēt, varēt; mācēt (2). Graudzāļu dzimtas kultūraugi, ko audzē graudu ieguvei. Graudzāļu, tauriņziežu, sūreņu dzimtas kultūraugi, ko audzē graudu ieguvei. Labība, labības graudi (parasti rudzi, kvieši). Auglis (graudzālēm). Šo augu graudi. Eksistences līdzekļi. uzturlīdzekli, bez kuriem nekādā gadījumā nevar iztikt. Grauzdēt. Karsēt (pārtikas produktu), lai (tas) iegūtu brūnganu nokrāsu un īpatnēju garšu. Sildīt (vielu) līdz vārīšanās temperatūrai; pakļaut (vielu) karstuma iedarbībai. Visnozīmīgākais, būtiski nepieciešamais (kādā nozarē). divu vai vairāku priekšmetu, parādību u. tml. saistījums, lai (pētot, analizējot, novērojot u. tml.) noteiktu to kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes; paveikta darbība, rezultāts --> salīdzināt. Paveikta darbība, rezultāts --> sastatīt(2). Vārdos izteikts divu priekšmetu, parādību u. tml. saistījums, satuvinājums, kas pamatojas uz to līdzību; vārdu savienojums, kam ir noteikta sintaktiska forma šāda saistījuma, satuvinājuma izteikšanai. Lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek pamatots saistībā ar ko citu; salīdzinot (2). Lieto, lai norādītu, ka (kas, piemēram, spriedums, raksturojums) ir patiess, arī tiek pamatots sakarībā ar ko citu; salīdzinājumā. Pavirzīt (ko) augstāk. Pārvietot augstāk, uz augšu. Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti parādība sabiedrības dzīvē) sasniedz augstāku attīstības, nozīmīguma pakāpi. Cilvēks, kuru eksaminē, kurš kārto eksāmenu. Eksaminands. Sākties, iestāties (kļūstot gaišam) - par rītu, dienu. Aust (par rīta gaismu); sākties, iestāties (par rītu, dienu). Parādīties (par gaismu). Būt tādam, kura sviedru dziedzeri izdala sviedrus, parasti lielā daudzumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām); pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām). Pārklāties ar sīkiem ūdens pilieniem (par stiklu); norasot. Kļūt mitram, pārklāties ar sīkiem ūdens pilieniem, atdziestot tvaikiem. Svīstot pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām). Nozust (par cilvēku). Pārklāties ar rasu, ar ūdens pilieniem. Pārklāties ar rasu; pārklāties ar kā (piemēram, ūdens, sviedru) pilieniem. Eksemplāru kopskaits (iespieddarbam); tirāža. Eksemplāru kopskaits (iespieddarbam); metiens. Vienreizēja paveikta darbība --> lēkt (1). Lēciens. Apstrādei izklāta (piemēram, labības) kārta, slānis. Klājiens (1). Reizē dzimušo (daudzdzemdētājas dzīvnieku mātītes) mazuļu kopums. Dziļš alkohola reibums ar atmiņas zudumiem. Stipra reibuma stāvoklis. Tāds, kurā izpaužas sirsnība, mīlestība, laipnība (par rīcību, izpausmi, vēstījumu). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības. paturēt uzmanības centrā; uzmanīt; neizlaist no redzes loka. Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piemēram, par iestādi, uzņēmumu); darboties, būt atvērtam. Piemēslot ar spirām (par dažiem dzīvniekiem). Nospirāt. tēlošanas stilistiskie paņēmieni. Cilvēks, kas bieži un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus; dzērājs. Dzērājs. Cilvēks, kas bieži, sistemātiski lieto alkoholiskus dzērienus; arī alkoholiķis. Dzērājs, žūpa. Cilvēks, kas mēdz lietot alkoholiskus dzērienus. Žūpa. Cilvēks, kas bieži ir alkohola reibonī; alkoholiķis. Dzērājs (1). Dzērājs, alkoholiķis. Lieldzērājs, žūpa. Alkoholiķis; dzērājs. Cilvēks, kas pastāvīgi un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus. dzērājs; krogusbrālis. dzērājs. Dzērājs, uzdzīvotājs. Žūpa, uzdzīvotājs; plītnieks. Žūpa, uzdzīvotājs. Žūpa; arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks; plencis. Žūpa; arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks. Darīt kaut ko virspusīgi, neiedziļinoties būtībā, nepilnīgi, neprecīzi, nekārtīgi. Lielā steigā, pavirši. ļoti labs. ļoti labi. Liels trīsstūrveida strinkšķināmais stīgu instruments. Arfa. Kinofilmu programmas vai kinofilmas izrāde; šim nolūkam paredzētais laika sprīdis. Marijas pasludināšanas diena, 25 marts. Māras dienas (25. marta) nosaukuma variants, dabas atmodas diena, arī putnu diena; Kāpostnīca. ļaut (kam) notikt, nenovērst (to). Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība) kļūst iespējams. Lielākā Zemgales upe, garums - 119 km, kritums - 11 m, izveidojas lejpus Bauskas, satekot Mēmelei un Mūsai, 1755.-1757. g. plūdos izveidojusies tagadējā ieteka Rīgas līcī, senāk pa tagadējo Buļļupi ietecēja Daugavā. Lielupe. Ļauties iesaistīties intīmās attiecībās (ar pretējā dzimuma cilvēku). Cilvēks, kam nav noteiktas dzīvesvietas; klaidonis. Cilvēks bez noteiktas dzīvesvietas un nodarbošanās; bomžs. Cilvēks bez noteiktas dzīvesvietas un nodarbošanās; bezpajumtnieks. Klaidonis; uzdzīvotājs; arī apkārtklīstošs dzērājs. Atlīdzība (cietušajam). zeme, uz tās novietotās celtnes, koki, piebraucamie ceļi u. c. palīgbūves Noteikti, katrā ziņā. katrā ziņā, izmantojot visus līdzekļus. Prāts, arī gudrība. Saprāts; prāts. Izpratne, prāts. Spēja izzināt sakarus starp priekšmetiem, parādībām u. tml, spriest par tiem un atbilstoši izturēties; arī prāts. Sirdsapziņa. Spēja īstenot morālu paškontroli, morāli vērtēt sevi; cilvēka morālo uzskatu, principu kopums. Sajūta, maņa; sirdsapziņa; garīgā tieksme, apņemšanās. Iegūt. Izmantojot (parasti nežēlīgi, kāda spēkus, spējas u. tml.), iegūt (ko) sev. Sadura starp divām detaļām, elementiem, līnijām u. tml., kuru virzieni ir atšķirīgi; vieta šādas saduras tuvumā. Radīt skaļas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm). Teikt, paust nosodījumu, sašutumu; protestēt; būt par cēloni nosodījumam, protestam. Skaļi paust neapmierinātību, protestēt. Skaļi, neapvaldīti kliegt. Skaļi, stiepti kliegt, klaigāt. Stiepti kliedzot, saukt. Skaļā, kliedzošā balsī vairākkārt, arī ilgstoši runāt (ko). Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas skaņas (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.). Radīt raksturīgus, samērā skaļus saucienus, balss signālus (par dzīvniekiem). Radīt raksturīgas augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem). Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas (parasti par bērniem, sievietēm). Radīt raksturīgas skaļas, dobjas balss skaņas (par dzīvniekiem). Radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu). Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis. Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis; pirms 2. Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis. Ejot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam). Nākot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam). Krītot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par priekšmetiem. Atdalīties (nost); nokrist (nost); tikt novilktam (nost). Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml. (par priekšmetiem, vielām). Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā) - par priekšmetiem, vielām u. tml. Nākot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.). Virzīties šurp, arī ierasties, liekot soļus (par cilvēku). Virzīties un pabeigt virzīties pa gaisu lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.). Virzīties gaisā lejup smaguma spēka ietekmē. Tikt atsūtītam (adresātam). Izplatoties, tiekot izplatītam, kļūt zināmam (kādam, kur) - par ziņu, vēsti u. tml.; tikt saņemtam (par ko nosūtītu). Izplatoties sasniegt (ko) - piemēram, par skaņu, smaržu. Pārvietošanās, izplatīšanās rezultātā kļūt iedarbīgam, arī uztveramam (kur) - piemēram, par parādībām dabā. Refl. --> saglabāt (1); tikt saglabātam. Saglabāties (līdz kādam laikposmam). Tikt pievērstam (kam citam) - piemēram, par domām, sarunām. Sarunas gaitā pievērsties (kam); tikt pievērstam (kam) - par sarunu, runu. Psihiskā darbībā izveidot, radīt (piemēram, domu, ideju); psihiskā darbībā sasniegt (kādu rezultātu, attīstības pakāpi). Mainoties apstākļiem, nokļūt, atrasties (kādā stāvoklī, kādās attiecībās). matērijas eksistences formu kopums; arī Visums, kosmoss. atsevišķa Visuma daļa; arī debess ķermenis (parasti planēta). Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas. zemeslode, galvenokārt tās virsa, ar visu, kas uz tās atrodas. Saules sistēmas planēta, ko apdzīvo cilvēki, vidējais attālums no Saules - 149,6 mlj km, apriņķošanas laiks - 365,26 dienas, ekvatoriālais diametrs - 12756 km. Saules sistēmas planēta Zeme. samērā plaša zemeslodes virsas daļa ar visu, kas uz tās atrodas; apkārtējā vide; tāla, plaša apkārtne (ārpus savām mājām). ar dzīvi saistīto apkārtējo parādību un norišu kopums. sabiedrība, cilvēku grupa; arī cilvēce. iedzīvotāju kopums (kādā teritorijā). Visu cilvēku kopums. dabas parādību kopums; eksistences forma ar savām īpatnībām, raksturīgām iezīmēm. cilvēka personiskās dzīves norišu, viņa darbību kopums. psihisko stāvokļu, arī psihes, rakstura, personības īpašību kopums; arī šāda kopuma atsevišķa daļa. materiālā realitāte pretstatā garīgajai. Izvēlēties un paņemt no vairākiem (piemēram, loterijas vai eksāmena biļeti). Slepeni izņemt; arī izzagt. Zogot izņemt. Izplest, izvirzīt garumā un novietot (kur); arī izstiept. Atritināt, izklāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu). Izplest, izritināt, izvirzīt garumā; izplest, izvirzīt garumā un novietot (kur); arī iztaisnot. Pārpūlēt (parasti rokas, piemēram, nesot ko smagu). Izstaipīt (parasti rokas, muskuļus, piemēram, nesot ko smagu). Spēt izdzīvot trūcīgos apstākļos (laika posmu). Iztikt (ar kādiem, parasti niecīgiem, līdzekļiem), spēt eksistēt (no kā). Būt dzīvam, ar grūtībām saglabāt dzīvību. Likt (kur) novietoties, atrasties noteiktā kārtībā, panākt, ka novietojas, atrodas noteiktā kārtībā (daudzi cilvēki, dzīvnieki). publicēt (informāciju). Tāds, kas ir nozīmīgs, noris augstā līmenī (par sporta sacensībām, arī mākslu, zinātni). tāds, kas savu izcilo īpašību dēj ir pazīstams visiem zemeslodes iedzīvotājiem vai lielai to daļai; tāds, kas atbilst ļoti augstām prasībām, starptautiskām normām. Vispusīgi apsverot, pārdomājot, apspriest vairākas iespējas; pieņemt, izvēlēties kādu no tām. Spriežot, domājot pieņemt lēmumu likuma noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.). Vispusīgi apsverot, pārdomājot, nolemt. Pieslēgt, piesaistīt, piestiprināt. Dzert alkoholu. iedzert (alkoholisku dzērienu). Refl. --> izplatīt (1). Rasties, izplatīties un aptvert (piemēram, visu platību, telpu). Izplatīties (daudzās vai visās vietās) un iesaistīt, aizraut (daudzus vai visus); pārņemt. Plaši ieviesties (sabiedrībā, cilvēku grupā) – par rīcības veidu, īpašību u. tml. Noteikt, paredzēt, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek. Lemt lietu tiesā, taisīt tiesas spriedumu, pieņemt lēmumu. Ātri skriet; arī bēgt. Saskaršanās, cieša saskare (piemēram, priekšmetiem, vielām). Saskare. Darbība, stāvoklis (piemēram, priekšmetiem, vielām), kurā (tie) savstarpēji skar cits citu. [saskare]{s:5} Vieta, kurā saskaras divi konstrukcijas elementi, divi priekšmeti, arī priekšmeta divas daļas. Izolēta telpa ar skaņu necaurlaidīgām un (parasti) slāpējošām sienām. Speciālam nolūkam paredzēta atsevišķa telpa (piemēram, iestādē); norobežota vieta (piemēram, darba, ražošanas iecirknī). Kamera. Atsevišķa izolēta telpa (cietumā) ieslodzītajiem. Kamera (cietumā). Iestāde, kur novieto apcietinātos izmeklēšanas laikā vai soda izciešanai pēc tiesas sprieduma; šādas iestādes ēka. Telpa, kura norobežota no pārējām telpām un kurā novieto cilvēkus (piemēram, slimniekus), kas nedrīkst nonākt kontaktā ar citiem. Īpaša (parasti tumša) kamera cietumnieka sodīšanai, ieslogot viņu zināmu laiku barga režīma apstākļos (piemēram, sakarā ar cietuma kārtības pārkāpumu). Kamera vairākiem ieslodzītajiem. Ierīce, aparāts, iekārta, agregāts (parasti izolētas telpas veidā) noteikta uzdevuma veikšanai; aparāta, ierīces, iekārtas, agregāta slēgtā daļa. Tehniska ierīce, iekārta. Slēgta telpa iekšdedzes motorā gāzveida, šķidrās vai cietās degvielas sadedzināšanai. Kamera motora cilindra galvā, kas ir savienota ar degkameru un kurā iesmidzina degvielu. Aparāta, iekārtas, agregāta slēgtā daļa, kurā ir vakuums. Optisks aparāts filmu uzņemšanai. Filmaparāts, fotoaparāts; filmaparāta vai fotoaparāta iekšējā daļa. Optisks aparāts fotografēšanai. Aparāts kinofilmu uzņemšanai. Aparāts rentgenstaru difrakcijas ainas reģistrēšanai ar fotogrāfisko metodi. Kamera (3.1) vienlaicīgai skaņas un videoattēla ierakstīšanai videokasetē. Iekšēja (parasti piepūšama) daļa apriepojumam, bumbai. Dobs, elastīgs, parasti lodveida, veidojums, kas pildīts ar gāzi, gāzu maisījumu. Transportlīdzekļa riteņa apvalks, kas saskaras ar ceļa virsmu un kas parasti ir veidots no gumijas (ar kameru vai bez tās), metāla. Norobežota (tukša vai ar ko pildīta) telpa (cilvēka vai dzīvnieku organismā). Iekšējā doba daļa (augā); dobums (organismā, orgānā). tukša telpa, tukšs vidus (kādā priekšmetā). Kokons. Smalku pavedienu apvalks, ko dažu kukaiņu kāpuri iekūņojoties auž ap sevi. valsts un sabiedrības pašpārvaldes organizēšanas veids atsevišķās zemēs un tam atbilstošā iestāde, arī tautas vietnieku (deputātu) nams. valsts pārvaldes organizācijas forma Latvijā 1934.-1940. g. Bērza sulas. Dažādu vielu ūdens šķīdums, ko satur augi, to daļas; šāds šķīdums kā pārtikas produkts. Apelsīnu sula. sīpolu sula Vīnogu sula. Ievainoto bērzu sula pavasarī, kas sarecējusi, sabiezējusi. Šķidrums (piemēram, asinis, sula). Viendabīgs divu vai vairāku vielu maisījums; vienfāzes sistēma, kurā izšķīdušas vielas ir atdalāmas no šķīdinātāja. sekrēts, ko izstrādā kuņģa gļotādas šūnas. Cilvēka vai dzīvnieku orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu. Bezkrāsains šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku organismā pa limfātisko sistēmu, aizpilda starpšūnu telpu un pārnes šūnu vielmaiņas produktus. Asinis; arī limfa. Šūnsula (parasti baltā krāsā), ko satur daudzi augi. Šķidrums, ar ko ir pildīti augu šūnu dobumi. Sūkalas. Šķidrums, kas rodas biezpiena ieguvē un kas satur ūdenī šķīstošas vielas (piemēram, cukuru, minerālvielas, vitamīnus). Saskaršanās (starp elektriskās ķēdes vadiem); savienojums šādas saskares vietā. Paveikta darbība, rezultāts --> savienot (1). Ierīce, kas nodrošina šādu vadu saskaršanos, savienojumu. Savstarpēja saistība, sadarbība, savstarpēji sakari (piemēram, starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm). Process --> pazīties(1); attiecības, saskare starp cilvēkiem, kas pazīst viens otru, cits citu. Noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar cilvēkiem, to grupām); noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar kādām parādībām, notikumiem); arī saikne. Saskare; epidemioloģijā saskare ar infekcijas avotu; persona, kas bijusi saskarē ar infekcijas avotu. Paplašināt. Izveidot plašāku, lielāku apmēros. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst plašs vai plašāks. Radīt (ko), veicināt (kā attīstību). Panākt, būt par cēloni, ka (kā) sastāvdaļu skaits kļūst lielāks. Palielināt (kā) daudzumu, kopumu. Padarīt lielāku, plašāku (piemēram, cilvēku grupu). Palielināt (kā) skaitlisko vērtību, apjomu. Pievienot kādu elementu (piemēram, afiksam, teikumam). Veicināt jaunu kvalitatīvu pārmaiņu rašanos (sabiedriskās parādībās); pilnveidot, paplašināt. Vērst plašumā, attīstīt (darbību, pasākumu u. tml.). Izvērst plašumā, attīstīt (darbību, pasākumu u. tml.). Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, zināšanas, pieredze) kļūst saturā plašākas, bagātīgākas, daudzveidīgākas. Bāžot ievirzīt, ielikt (kur iekšā). Liekot ievietot (kur iekšā). Novietot (kur iekšā priekšmetu). Ievirzīt (kur iekšā), parasti ar pūlēm, grūtībām. Grūžot ievirzīt (kur iekšā); grūžot panākt, ka iekrīt (kur iekšā). Stumjot ievirzīt (kur iekšā). Ievietot (kur iekšā priekšmetus). Iekārtot (telpā, dzīvoklī, parasti uz laiku). Gādāt un panākt, ka (kādu) pieņem (piemēram, darba, skola), ka (kāds) var apmesties (kur). Iekārtot (telpās, dzīvesvietā), ierādīt (telpas, dzīvesvietu). Iekārtot (piemēram, darbā), ievietot (piemēram, iestādē). Rūpēties, gādāt, lai tiek uzņemts (piemēram, slimnīcā), iekārtot (kādā, piemēram, audzināšanas, iestādē). Ievietot (cietumā, apcietinājumā). Likt apmesties (arestētajiem kādā noteiktā telpā). Vedot (piemēram, aiz pavadas), novietot (kur iekšā dzīvnieku). Ievest un novietot (kur dzīvnieku). Ievietot (kur dzīvnieku), panākt, ka (dzīvnieks) atrodas, uzturas (kur). Publicēt (kādā izdevumā). Ietvert, iekļaut (krājumā, iespieddarbā u. tml.). Klasificējot iedalīt (kur). Šķirojot klasificēt. Grupēt, dalīt (ko) pēc noteikta viedokļa, atbilstoši noteiktiem nosacījumiem. Uzrakstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā. Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt; uzkricelēt. Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt; uzkrecelēt. Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt: uzkrecelēt, uzkricelēt. Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt; uzskricelēt. Uzskrīpāt. Izteikt rakstiski, uzrakstīt, parasti īsi, arī ātri, melnrakstā. Uzrakstīt. Uzrakstīt, parasti īsi, ātri, arī nevīžīgi. Ātri, arī pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt; ātri, arī pavirši uzrakstīt (parakstu). Velkot (ar zīmuli, krītu u. tml.), izveidot (tekstu, zīmi, attēlu u. tml.). Uzrakstīt (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.). Sacerēt un fiksēt, piemēram, ar raksta zīmēm (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu). Izveidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt (daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml.). Neskaidri, arī nemākulīgi uzrakstīt. Komponējot izveidot (skaņdarbu). Sacerēt un nošu rakstā fiksēt (skaņdarbu, tā elementus). Atklāti izpaust (ko par sevi, ar savu personu vai darbību saistītu). Oficiāli paziņot, ka ir vainīgs (noziegumā, pārkāpumā u. tml.). norāda uz to, kas telpas ziņā vēl nav sasniegts. Norāda uz objektu, kura priekšā (kas) atrodas. Norāda, ka palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikuma darbības; pirms. saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības). kārumnieks; rādītājpirksts. rokas mazais pirkstiņš. Rokas mazais pirkstiņš. meitene vai sieviete, kas ceļo līdzi popmūziķiem no vienas uzstāšanās vietas uz citu cerībā tos satikt un nodibināt attiecības Cilvēks, kas dedzīgi (pat pārmērīgi) jūsmo, aktīvi interesējas (par kādu, piemēram, izcilu aktieri, mākslinieku) un parasti cenšas sev pievērst (tā) uzmanību. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vienlaicīguma attieksmi starp tiem. Apreibināties, piedzerties. Dzert, piedzerties, nodzerties. Dzīrēs piedzerties. Mazliet piedzerties. Nedaudz piedzerties. Pieēsties; arī piedzerties. Stiprs, sauss vējš; austrumu vai ziemeļu vējš. Rietumu vējš, rietumu puse. Dienvidu, arī dienvidrietumu vai dienvidaustrumu vējš. Dienvidu, dienvidrietumu vai dienvidaustrumu vējš. Dienvidu vējš. Dienvidaustrumu vējš. Ziemeļaustrumu vējš. Ziemeļaustrumu vējš (Engurē). Ziemeļaustrumu vējš (Engurē); īdenis. Mūsu mamma. Vecāmāte. Dem. --> baba; vecmāmiņa. Dem. --> baba; vecāmāte. Vecāmamma. Vecmamma. Tēva vai mātes māte. vecāmāte. Arkla nazis, kura darbīgā daļa ir no abām pusēm uzasināta tērauda ripa; tās ass iestiprināta grozāmā balstenī; lieto visiem arklu veidiem. Augšējais nazis kartona griežamām mašīnām. Bārdas nazis - speciāls nazis bārdas skūšanai. Bārdas nazis. Bārdas nazis, skutuvis. bārdas nazis; skuveklis. Bārdas nazis; skutava. speciāls nazis bārdas skūšanai. Rīks, ierīce skūšanai. Sadzīves pakalpojumu darbnīca, kur frizē. Frizētava. Frizētava ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu. Duncim līdzīgs nazis, kuru nevar saliekt. Duncis, nazis. Liels nazis, duncis. Ēveles nazis. Fiskara firmas kabatas nazis. Vecs, izļodzījies salokāmais nazis. Vecs, neass nazis. Vecs, neass vai nolauzts nazis. Vecs, stipri nolietots nazis. Grabošs kabatas nazis. Nolietots, grabošs kabatas nazis. Nolietots, sagrabējis kabatas nazis. Vecs, nolietots kabatas nazis ar ļodzīgu asmeni. Izdilis, izļodzījies kabatas nazis. Kabatas nazis ar sabojātu atsperi. Galda nazis. galda nazis (jokojot). Garš cērtamais nazis ar līku galu (Vidusamerikā, Dienvidamerikā). Garš, savāžams spāņu nazis, ko lieto kā ieroci. Kalēja nazis zirga nagu griešanai, tīrīšanai. Kaujas nazis, īsais vienasmens zobens ar rokturi bez šķērša; 5.-9. gs. izplatīts V-Eiropā un Z-Eiropā; Baltijā un Skandināvijā lietots 5.-11. gs. Krūmu griežamais nazis, līdzīgs izkaptij. krūmu nazis (ap 20 cm garu asmeni un koka rokturi). Kurpnieka darbarīks - nazis, ar ko apgriež apavu zoļu malas. Ķirurģisks instruments - neliels nazis ar abpusēji asu asmeni. Ķirurģisks nazis tenotomijas izdarīšanai. Ķirurģisks nazis, ko lieto trūces operācijās. Ķirurģisks nazis. Labības kaltes aparāta kustīgais metāla nazis, kas veicina graudu izbiršanu. Lāpstiņas veida ķirurģiskais nazis. Laringotomijas nazis. Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai. Līcenis (3), traucenieka nazis. liekts nazis ar 2 spaliem siļu grebšanai. Lobmašīnas nazis - finieru lobmašīnas suportā iestiprināts griezējinstruments finiera lentes nogriešanai no finierkluča. Ļodzīgs, vaļīgs nazis. Ļodzīgs nazis. Mazs nazītis; neass nazis. Mazs, paštaisīts nazis. Smails nazis. Neass nazis. Nolietots, arī neass nazis. Plakans nazis, kuru iestiprina saliekamā frēzē vai nažu vārpstā virsmu frēzēšanai. Sikhu reliģijas simbols - īpašas formas izliekts nazis jeb duncis, kas kalpo kā ceremoniāls ierocis. Šķērpis, velēnu griežamais nazis arklam. Velēnu nazis arklā. Kāda augu slimība, kas bojā saknes. Kāda slimība, kas noved līdz nāvei. kartupeļu slimība. Nepatikšanas, ķeza; slimība. Liksta, nelaime, slimība. Nelaime, liksta; slimība. Ļauna slimība. Augstākā ranga policists. Ceļu policists. Kārtības policists Vācijā līdz 2. pasaules karam; Latvijā 2. pasaules kara laikā tā dēvēja personas, kas dienēja kārtības dienesta bataljonos un kārtības palīgpolicijā. Kārtībnieks, policists. Konstebls - ierindas policists (parasti Anglijā). zemākā dienesta pakāpe policijā (Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs); policists, kam ir šāda dienesta pakāpe. Kriminālpolicists privātās drēbēs. Kriminālpolicijas ierēdnis. Kriminālpolicists. Slepenpolicists. Slepenpolicists, slepenpolicijas aģents. Slepenpolicijas ierēdnis. Policijas aģents, kriminālpolicists. Sargs; policists. Speciāla sardzes dienesta kareivis, arī policists (cariskajā Krievijā). Vēlākos laikos - policists Itālijā. Sieviete (un arī vīrieši), kas nodarbojas ar prostitūciju, proti, sniedz seksuālos pakalpojumus par naudu. Radinieks (piemēram, tēva vai mātes brālis); vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku; tēvocis. Tēva vai mātes brālis; tēvocis (1). Tēva vai mātes brālis. Tēva brālis. Mātes brālis. Tēvs, arī vīra tēvs. Vectēvs. Vecaistēvs. Tēva vai mātes tēvs; vectēvs. Tēva vai mātes tēvs. vectēvs. saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības); līdz Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības). Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurā raksturots teikuma komponentā minētās darbības rezultāts, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem; līdz 3. Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurā raksturots teikuma komponentā minētās darbības rezultāts, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem; kamēr. Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība, izturēšanās) izveidojas par regulāru, parastu; pierast. Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība, izturēšanās) izveidojas par regulāru, pierastu, kļūst par paradumu, ieradumu. Iegūt, izveidot stabilu, ierastu darbības, rīcības, izturēšanās veidu. Ar likumu noteiktā kārtībā apgādāt (iedzīvotājus) ar eksistences līdzekļiem un noorganizēt apkalpošanu (piemēram, vecumā, darba spēju zaudēšanas gadījumā). Rūpes (par ko). Uztraukums, bažas (par kādu, ko). Ar bažām, satraukumu saistītas domas, priekšstati par ko (parasti neatliekami) veicamu, nokārtojamu, padarāmu. izjust uztraukumu, raizes (par kādu, ko). Izjust uztraukumu, bažas (par kādu, ko). [koka]{s:8} atzarojums, kas pats veido kokveida struktūru Ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi). Skaļā balsī, kliedzot izpaust. Tiesas procesā noskaidrot apstākļus un formulēt spriedumu. Papildu, klāt nākošs. piedevu, papildu Biezpiena plācenītis. biezpiena plācenītis; biezpiena pankūka. Neliels, apaļš kādas (piemēram, biezpiena, kartupeļu) masas veidojums, kas ir cepts pannā uz pavarda virsmas. Par vēju, negaisu, lietusgāzi. Paciest (kādu, ko), samierināties (ar kādu, ar ko), parasti neilgu laiku. Neieredzēt, ienīst. Izjust naidu (pret kādu); nīst (parasti spēcīgi). Ienīst, turēt ļaunu prātu. Ienīst. Izjust naidu (pret ko); nīst. Nīst. Just naidu (pret kādu). būt ar nelabvēlīgu, naidīgu attieksmi (pret kādu). Nīst, pazemot, ienīst. Sākt sajust naidu. Sākt ienīst. Izjust naidīgu attieksmi (pret ko). Būt ar galēji negatīvu, noraidošu attieksmi (pret ko). Ļoti iemīlēties. Bezprātīgi iemīlēties. ļoti iemīlēties. Iemīlēties. Iemīlēties, aizrauties. Pārdzīvot, arī sākt pārdzīvot mīlas jūtas (pret kādu). Sākt izjust patiku, iemīlēties. Ieskatīties, iemīlēties. Iemīlēties (kādā). Tikt savaldzinātam, iemīlēties. Sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu); pieķerties (kādam). Sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu), pieķerties (kādam); iemīlēt (2). Izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu) un izveidot ciešu saikni (ar to). Iemīlēt. Sākt pārdzīvot mīlas jūtas. iemīlēt; arī neaizmirst. Ieskatīties, iemīlēties. Pārdzīvot, arī sākt pārdzīvot mīlas jūtas vienam pret otru. Iemīlēties (vienam otrā). Iepazīties un izjust savstarpēju patiku, arī iemīlēties. iemīlēties kādā, neizraisot tā pretmīlestību; iemīlēties cilvēkā, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve. Ilgāku laiku mīlēt vienam otru un pārstāt mīlēt. Ļoti (pat pārmērīgi) cienīt un mīlēt, uzskatīt par vispārāko. ļoti iemīlēties (sievietē). Neilgu laiku, mazliet mīlēt; arī pamīļot. Ilgāku laiku, pilnībā veikt dzimumaktu. Mīlēties un pabeigt mīlēties. Neilgu laiku, mazliet mīlēties. Savstarpēji mīlēt (ilgu laiku) vienam otru. Sievietes dzimumorgāni. Sievišķais dzimumorgāns. Pasīvais homoseksuālis. Mājas vistu tēviņš. Gailis. Piecu gadu cietumsods. Sods, kas izciešams cietumā. Cilvēks, kas lielās vai mēdz lielīties. Lielībnieks. Uzturēties kopā, lai radītu pēcnācējus (par dzīvnieku tēviņu un mātīti). Izdarīt dzimumaktu (par dzīvniekiem). Izdarīt dzimumaktu (par dzīvnieku tēviņiem). Veikt anālo dzimumaktu. Veikt dzimumaktu (par suņiem). Veikt dzimumaktu (par putnu tēviņu). Veikt dzimumaktu (par vīrieti). Veikt dzimumaktu. nodarboties ar seksu. veikt dzimumaktu (par vīrieti). Veikt dzimumaktu ar meiteni. Zieds ar mēlveida vainagu (asteru dzimtas augiem). Mēlzieds. Dabas un sabiedrisko zinātņu sistēma, kas pētī teritoriālos dabas un ražošanas kompleksus un to sastāvdaļas. Zinātne, kas pētī Zemes sastāvu, uzbūvi, attīstību. Zinātnisko mācību kopums par kādas tautas vai tautu grupas valodu un literatūru. zinātne par baltu valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar baltu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi. zinātne par slāvu valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar slāvu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi. zinātne par krievu valodu, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar krievu dzīvi, kultūru un vēsturi. zinātne par romāņu valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar romāņu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi. zinātne par ģermāņu valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar ģermāņu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi. zinātne par indoeiropiešu saimes valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar indoeiropiešu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi. baltu filoloģijas sastāvdaļa - zinātne par latviešu valodu, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar latviešu tautas dzīvi, kultūru, vēsturi. baltu filoloģijas sastāvdaļa - zinātne par lietuviešu valodu, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar lietuviešu tautas dzīvi, kultūru un vēsturi. Zinātne par ārstniecības vielu iedarbību uz organismu, šo vielu lietošanu, jaunu ārstniecības līdzekļu radīšanu. Skūpstīties. Skūpstīt vienam otru. skūpstīties. skart (kādu, ko) ar lūpām, paužot, piemēram, mīlestību, draudzību, cieņu; skūpstīt. Skūpstīt. Skart (kādu, ko) ar lūpām, paužot, piemēram, mīlestību, draudzību, cieņu. Narkotiska viela, ko iegūst no kokas lapām vai mākslīgi; stimulē centrālo nervu sistēmu, rada eiforiju, halucinācijas. Kokaīns. mazi, balti mākoņi mazi, balti mākoņi. Vainīgais, arī cilvēks, kuram pastāvīgi piedēvē vainu. vainīgais, arī cilvēks, kuram pastāvīgi piedēvē vainu. iedzeltenais dziedātājķauķis (“Hippolais icterina”) ķauķu apakšdzimtas suga ("Hippolais icterina"), dziedātājputns, apspalvojums mugurpusē zaļganpelēks, lidspalvas melnbrūnas, vēderpuse citrondzeltena; saukts arī par iedzelteno smējējķauķi. Bībeles pirmā daļa. tekstu krājums (Vecā Derība un Jaunā Derība), kuri jūdaismā un kristietībā ieguvuši reliģisku nozīmi; attiecīgā grāmata. jaunākā, grieķu valodā sarakstītā Bībeles daļa, kas atzīta par svētu tikai kristietībā; radusies 1. gs. 2. p. un 2. gs.; tās kanons apstiprināts Laodikejas koncilā (364) Saulesbrilles. Brilles ar tumšām lēcām acu aizsargāšanai pret spilgtu gaismu. saulesbrilles. Brilles. Divas īpašā ietvarā iestiprinātas stikla lēcas, ko lieto redzes spējas palielināšanai. Šādā formā izveidots acu aizsargs (piemēram, pret spilgtu gaismu, vēju, putekļiem). Darbība, process --> smieties (1); arī smiekli (1). Nomācoši smiekli. Īslaicīga vienreizēja skaņa --> zviegt (2). sens latviešu tautas pūšamais mūzikas instruments. Sieva. Sirdspuksts. Sirds puksts. Tāds, kas nav alkoholisku dzērienu ietekmē, tāds, kas nav iereibis. Spānijas raudupe ("Scorzonera hispanica"). Spānijas raudupe. dzīvsudraba stabiņa milimetrs, spiediena mērvienība. spiediena mērvienība. 8,376 kg (oficiāli lietots līdz 1845. g.). Pamodināt (daudzus vai visus). Pilnīgi pārtraukt (kāda) miegu, panākt, ka (kāds) pamostas. Iesist pļauku. strauji (ie)sist ar plaukstu (parasti pa vaigu). Strauji un spēcīgi degt. Šaura sauszemes josla, kas savieno divas sauszemes daļas; zemes šaurums. šaura sauszemes josla, kas savieno divas sauszemes daļas. bez sarežģījumiem, grūtībām. Bez sarežģījumiem, grūtībām. tāla pagātne. Tautas daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai; dziesma tautas mūzikā; attiecīgais folkloras žanrs; tautas dziesma. tautas daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai; dziesma tautas mūzikā; attiecīgais folkloras žanrs; tautasdziesma. Cilvēks, kam pieder lielas materiālas vērtības; cilvēks, kam ir daudz naudas. Bagātnieks. Tāds, kam daudz naudas. Cilvēks, kam ir daudz naudas; bagātnieks. ļoti bagāts cilvēks, bagātnieks. Tērauda ieguve (konverterā, martenkrāsni, elektrokrāsnī); tērauda kausēšana. tērauda iegūšana no čuguna augstā temperatūrā Atbrīvot, atlaist vaļā (piesietu dzīvnieku); atraisīt. iet gulēt. gulties, lai gulētu miegā. doties gulēt. iet gulēt, apgulties. iet gulēt, iemigt. Gulēt (parasti par bērnu). Gulēt miegā. Būt aizmigušam. Gulēt (1). gulēt gulēt. Izgulēties (par bērnu). Izgulēties. Izgulēties (1). Guļot miegā, pilnīgi atpūsties, gulēt, līdz vairs nenāk miegs. Kārtīgi izgulēties. Likties gulēt (par nogurušu, arī piedzērušu cilvēku). Nemierīgi gulēt. Pamatīgi izgulēties (pēc dzimumakta). Pavest, piegulēt. Piegulēt (4). Panākt, ka (sieviete, parasti neprecēta) nonāk intīmās attiecībās (ar kādu), arī nokļūst grūtniecības stāvoklī. Piegulēt, apaugļot. Piegulēt (meitai bērnu). piegulēt, apaugļot (pirmo reizi). vīns, kas ir gatavots tikai no ogu, augļu sulas bez spirta, cukura piedevām. Jēzus Kristus dzimšanas svētki; Ziemsvētki (2). Jēzus Kristus dzimšanas svētki; Ziemassvētki (2). <em>rel.</em> Jēzus Kristus dzimšanas svētki; Ziemassvētki (2), Ziemsvētki (2). Ziemas saulgriežu svētki; Ziemsvētki (1). Ziemas saulgriežu svētki; Ziemassvētki (1). laika moments, kurā Saule sasniedz vismazāko deklināciju (ap 22. decembri), kad tā atrodas ekliptikas galējā dienvidu punktā un zemeslodes ziemeļu puslodē ir visīsākā diena. Ziemas saulgriežu svētki; Ziemassvētki (1), Ziemsvētki (1). Slimība - zoba cieto audu pakāpeniska bojā eja, kam seko dobuma veidošanās. kariess. Lēnā gaitā iet. Tāds, kas nav interesants; vienmuļš. Atklāt, pierādīt (ka kāds rīkojas noziedzīgi, ka kādam ir slepeni nodomi, plāni u. tml.). atmaskot. atļaut, dot tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.); radīt iespēju izteikt savas domas (presē). Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.); radīt iespēju izteikt savas domas (presē). Lente, saite. Lente. Samērā šaura sloksne (parasti no auduma) kā apdarei, rotāšanai, nostiprināšanai. Matu saite. Skatuve. Vieta, kur notiek izrāde, uzstāšanās; izrādēm īpaši iekārtota telpa, arī telpas vai celtnes daļa. skatuve. Tāfele. taisnstūra plāksne, kas parasti tiek izmantota rakstīšanai uz tās, uzrakstu piestiprināšanai pie tās. Meitene, kam nav sievišķīgas figūras. Plāksne (parasti zīmējumu, ziņojumu, arī dažu ierīču piestiprināšanai). Plakans, samērā plāns cietas vielas veidojums (piemēram, kā nosegšanai). Telpu augs. augi, ko audzē telpu dekorēšanai. Tāds, kam ir (samērā) zema temperatūra; pretstats: silts, karsts. Tāds, kam ir zema temperatūra; auksts (1). Tāds, kam ir mēreni zema temperatūra. Tāds, kam ir mēreni augsta, parasti patīkama, temperatūra; tāds, kura temperatūra ir virs nulles (parasti pēc Celsija skalas); pretstats: auksts. Tāds, kam ir (samērā) augsta temperatūra; pretstats: auksts. Ļoti auksts; stindzinošs (par aukstumu). Ļoti auksts. Auksts, vēss. Karavīra pienākumu pildīšana kara laikā; kara gaitas. karavīra pienākumu pildīšana kara laikā. Cietas ūdens nogulsnes uz katla iekšējās virsmas. minerālvielu nogulsnējumi uz katlu sienām, kuri rodas, vārot ūdeni. Rīkoties neatbilstoši reliģijas normām. Pēc ticīgo priekšstatiem - izdarīt ko neatbilstošu reliģijas normām. Rīkoties neatbilstoši reliģijas normām; grēkot (1). Neievērot, pārkāpt kādu noteikumu; rīkoties netikumīgi, nosodāmi. Izdarīt pārkāpumu. Neievērot, pārkāpt kādu noteikumu; rīkoties netikumīgi, nosodāmi; grēkot (2). Grēkot, nejauši, vienu reizi. Braila raksts - starptautiska raksta sistēma neredzīgajiem, kas ar 6 sataustāmu reljefpunktu kombinācijām attēlo burtus un citas zīmes. ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota starptautiska rakstu sistēma neredzīgajiem; Braila raksts. ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota starptautiska rakstu sistēma neredzīgajiem; reljefraksts. baku forma, kurai raksturīga asinsizplūdumu rašanās. Vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kura rada rētas ādā (parasti sejas ādā). Skrandainis. Tāds, kas staigā skrandās. Tāds, kas staigā noplīsušās drēbēs, kankaros. Skrandainā apģērbā tērpies cilvēks. Cilvēks noskrandušā apģērbā; skrandu lācis; skrandainis. cilvēks noskrandušā apģērbā; skrandainis. dzīvnieku valsts. viens no augstākajiem dzīvās dabas sistemātikas taksoniem ("Regnum animalia", arī "Animalia"), pasaulē apzināti ~1,5 milj. dzīvnieku sugu, Latvijā ~17 tūkstoši; fauna. Ļoti melns. Naudas līdzekļi, kas atrodas (kādas iestādes, uzņēmuma, organizācijas) rīcībā. Kase (2). kinomāksla tās sākuma posmā, kad tika veidotas filmas bez fonogrammas. Seno austrumu tautu raksts (izveidots ap 4. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras) - ķīļveida zīmju sistēma, ar kurām apzīmē vārdus vai zilbes. raksta veids ar ķīļveidīgām zīmēm, kuras ar slīpi nogrieztu rakstāmo tika iespiestas slapjā mālā; izgudroja šumeri Mezopotāmijā pirms ~3500 gadiem un pārņēma babilonieši un asīrieši; lietošanā līdz 3. gs. p. m. ē. Piedzēries. dzēruma stāvoklī Tāds, kas lietojis alkoholiskus dzērienus un ir pilnīgi noreibis. Piedzēris. Iedzēries. ļoti apreibis, piedzēries. stipri iereibis piedzēries, alkohola reibumā. ļoti labi, netraucēti gulēt. Vieta, teritorija, kas atrodas virzienā prom no kā vidus, viduslīnijas; vieta (piemēram, kādā teritorijā, telpā), kas ir attālināta no (šīs teritorijas, telpas) centra. Mala, sānu daļa (piemēram, ceļam, ielai). Josla (kādā platībā), kas atrodas pie (šīs platības) robežas; josla, kas piekļaujas šai robežai. savienojumā ar debespuses nosaukumu: attiecīgā debespuse, arī vieta, teritorija, kas vērsta pret šo debespusi. (kā, piemēram, procesa vai parādības) aspekts. Cilvēks vai cilvēku grupa, kas kādās attieksmēs, kādā darbībā ir pretstatīts citam cilvēkam vai citai cilvēku grupai. Prasītājs vai atbildētājs tiesas procesā. Priežu dzimtas ģints ("Picea"), mūžzaļš skuju koks ar piramidālu vainagu un nokareniem čiekuriem, 45 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, introducētas ~20 sugas. speciāls, no brezenta vai buru audekla nošķelta konusa veidā sašūts maiss, kuru izmet ūdenī, lai vētrā, kad buras nolaistas, samazinātu peldlīdzekļa dreifu (līdz 3-4 mezgliem) un noturētu tā priekšgalu pret viļņiem speciāls, no brezenta vai buru audekla nošķelta konusa veidā sašūts maiss, kuru izmet ūdenī, lai vētrā, kad buras nolaistas, samazinātu peldlīdzekļa dreifu (līdz 1-3 mezgliem) un noturētu tā priekšgalu pret viļņiem. Īslaicīgs sniegs vēlā pavasarī pēc ziemas sniega nokušanas. īslaicīgs sniegs, arī sniegputenis, parasti vēlā pavasarī Būt (kādā stāvokli, kādos apstākļos u. tml.). Peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un pedāļpiedziņu (parasti atpūtai uz ūdens); ūdens velosipēds. peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un pēdāļpiedziņu (parasti atpūtai uz ūdens); ūdensvelosipēds. Radioviļņi, kuru garums ir mazāks par 10 metriem. radioviļņi, kuru garums ir mazāks par 10 metriem. teikuma gramatiskā nozīme, kas izsaka teikuma satura attieksmi pret īstenību: saturs tiek atspoguļots kā reāls vai ireāls teikuma gramatiskā nozīme, kas izsaka teikuma satura attieksmi pret īstenību: saturs tiek atspoguļots kā reāls vai ireāls. purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu - zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi; zemais purvs purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu - zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi. vaboļu kārtas lapgraužu dzimtas suga ("Leptinotarsa decemlineata"), Kolorado vabole. gaļēdāju vaboļu apakškārtas lapgraužu dzimtas suga ("Leptinotarsa decemlineata"), vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem; kartupeļu lapgrauzis. Sāļezers Krimas pussalā 0,6 m zjl. ("ozero Sasyk"), platība -75,3 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 1,2 m, lagūnas ezers, smilšu sēre to atdala no Melnās jūras. ezers Krimā; Sasiks Sāļūdens limāns Melnās jūras ziemeļrietumos ("ozero Sasyk"), Ukrainā, Odesas apgabalā, platība - 210 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 2,7 m, platums - 3-12 km. ezers Ukrainā, Odesas apgabalā Labības lauks. zemes platība, kas ir aizņemta ar vienu vai vairāku augu (parasti kultūraugu) kopu, kuriem ir līdzīgi augšanas apstākļi. Zemes gabals, lauks lauksaimniecības kultūru audzēšanai. Muižas lauku zemes gabals, kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum). klaja vieta. Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu. lielāka platība, kurā kas atrodas, kuru kas veido; arī klajums. Platība, kas ir tālu pārredzama; liela platība, teritorija, arī brīva, neierobežota vieta. Vieta ārpus telpām; āre. vieta ārpus telpām; ārs 2 (1). apstrādāta, iekopta zeme. tāds, kas darbojas, norisinās ārpus telpām; tāds, kas ir piemērots vai paredzēts šādiem apstākļiem. tāds, kas darbojas, norisinās āra apstākļos; tāds, kas ir piemērots vai paredzēts āra apstākļiem. Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu, arī palocīt galvu, virzīt skatienu, lai veidotu kādu zīmi. Māt. Vairākkārt strauji kustināt, vēzēt (parasti gaisā). Vairākkārt strauji kustināt no vienas puses uz otru, šurp turp (roku), arī (ko) rokā saņemtu. Palocīt galvu (piemēram, sveicinot, atvadoties, piekrītot, aicinot klāt). Pakustināt locītavā (ķermeņa daļu). strauja (piemēram, sniega pārslu, dzirksteļu, koku lapu) griešanās, virpuļošana vai (parasti kukaiņu) lidināšanās. Būt tādam, kas ar labpatiku, bieži dara (ko); arī mēgt. Uzmanība. Laipna, cieņas pilna, arī iejūtīga, gādīga attieksme, izturēšanās (pret kādu). Attieksme, kurai raksturīga sevišķa (pat pārmērīga) cieņa un mīlestība; šīs attieksmes izpausme. Sevis pielūgsme. Aušīgam cilvēkam raksturīga darbība, izturēšanās, attieksme. Emocionāli labvēlīga attieksme (pret kādu). Ieinteresēta attieksme (pret ko), lai (tas) norisētu vēlamajā veidā, arī lai (tam) būtu vēlamais stāvoklis. Necienīga attieksme (pret kādu, pret ko); šādas attieksmes izpausme. Necienīga attieksme (pret kādu, pret ko); šādas attieksmes izpausme; necieņa. Negatīva attieksme, arī protests (parasti pret ko nevēlamu). Neuzticēšanas kādām idejām, teorijām, pastāvošajām zināšanām u. tml.; šaubas (par ko), neticība (kam); pārmērīgi kritiska attieksme (pret ko); arī skepticisms (2). Viedoklis, uzskatu kopums, kam raksturīga neuzticēšanās kādām idejām, teorijām u. tml. un pastāvošo zināšanu ticamības noliegšana. Liela (galvenokārt jutekliska) patika, tīksme. Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums. Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pozitīva attieksme (pret ko). mēnešbiļete braukšanai tramvajā, trolejbusā, autobusā. mēnešbiļete braukšanai tramvajā (trolejbusā, autobusā). Biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; viedbiļete. Kartona biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; e-talons. Izbeigt pašam savu bioloģisko eksistenci (parasti par cilvēku); nonāvēties. Izbeigt pašam savu bioloģisko eksistenci (par cilvēku); nogalināties. nonāvēties. Nāvēt sevi. nonākt apstākļos, kad jāzaudē dzīvība; izdarīt pašnāvību. parastais plikstiņš. Kļūt tādam, kam izveidojas saskare, arī saskarsme (ar kādu, ar ko). saskarties (2). transportlīdzekļa avārija. Krusts ar taisnā leņķī uz labo pusi saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme; ugunskrusts. Krusts ar taisnā leņķī saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme; kāškrusts (1). ugunskrusts. Iet, skriet (pa ūdeni, dubļiem u. tml.); šļakatot (2). Lēnām iet. Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli iet. Kājas velkot iet. Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot, arī ar grūtībām, iet. Ātrā gaitā iet, arī skriet. Smagiem soļiem, lēni, nevīžīgi iet. Gausi, grūti iet. Smagi, neveikli iet. Iet smagiem soļiem. Salīkušam iet, līkņāt. Nedroši, nevarīgi, neveikli iet. Ar stīvām kājām iet. Iet sīkiem, arī nevarīgiem soļiem; stibīt (2). Iet sīkiem, arī nevarīgiem soļiem; stibināt. Neveikli, klibojot iet. Klūpot iet. Neveiklā, grīļīgā gaitā iet. Klumburot. Gāzelēdamies iet. Nedrošā, neveiklā, nevienmērīgā gaitā iet; arī klumburot. Kumurot (1). Neveikli, gāzelīgi iet. Smagiem, neveikliem soļiem, arī neveiklā gaitā iet. Neveikli, ar pūlēm iet. Smagi, neveikli staigāt. Smagnēji, neveikli iet; klumzāt. Smagnēji, neveikli iet; klamzāt. Smagi, neveikli iet. Smagā, neveiklā gaitā iet, arī skriet. Lempīgi, slinki iet, neveikli skriet. Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā iet. Lēni, ar grūtībām, nedrošā, nevienmērīgā gaitā virzīties. Apmākties ar nelieliem mākoņiem. Lēnām, nevarīgi iet. Iet; streipuļot. Lēnā, neveiklā gaitā, grīļojoties, streipuļojot iet. Tenterēt, nedroši, klibojot iet. Neveiklā, ļodzīgā gaitā iet. Iet sīkiem soļiem (parasti par bērniem). Iet sīkiem solīšiem. Lēnām iet nedrošiem soļiem, tipināt. Iet īsiem, samērā ātriem soļiem. Tipināt. Iet, arī skriet sīkiem solīšiem, radot padobju soļu troksni. Čāpot. Lēni, arī smagi, neveikli iet. Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, skriet (par cilvēku). Tuntuļot (2). Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām iet. Iet, vairoties no peļķēm, dubļiem u. tml., meklējot vietu, kur spert kāju. Ātri iet. Iet (parasti ātri). Neveikli, smagiem soļiem iet. Enerģiski iet. Lēnītēm, paslepus iet, lavīties. Steidzīgi iet, nākt. Lempīgi, kājas velkot, iet. Saziņas procesā dot, sniegt informāciju, izteikt (ko); sazināties, uzturēt kontaktus. Lēnām zāģēt. Virzot iekšā zāģi, dalīt nost (visu, parasti koku vai tā daļu); virzot iekšā zāģi, dalīt (koksni) šķiedru šķērsvirzienā vai garenvirzienā, arī šādā veidā gatavot (kokmateriālus). Ēst. Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību. Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem). Ēst, rīt. Ēst, parasti ar lielu apetīti. nogaršot, ēst (ko). Daudz gulēt, snaust, gorīties, staipīties. Muļķot, izjokot (kādu). Ar viltu, negodīgi izmantot (kādu); panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; mānīt. Muļķot. muļķot, izjokot. Cilvēks, ar kuru saista pazīšanās, ar kuru ir pazīstams. Cilvēks, ar ko (kādam) ir vai ir bijusi samērā cieša, arī biedriska saskare. Paziņa. stāvoklis, kad nav (politiskas, ekonomiskas, juridiskas) pakļautības, atkarības; brīvība (1). stāvoklis, kad nav pakļautības, atkarības; brīvība (1). Stāvoklis, kad nav (politiskas, ekonomiskas, juridiskas) pakļautības, atkarības. Stāvoklis, kad nav (politiskas, ekonomiskas, juridiskas u. tml.) pakļautības, atkarības; stāvoklis, kad nav atkarības, piemēram, no citiem sabiedrības locekļiem, kādām ietekmēm; brīvība (1). stāvoklis, kad (cilvēks) neatrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā; brīvība (2). Stāvoklis, kad (cilvēks) neatrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā. Stāvoklis, kad (cilvēks) neatrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā; brīvība (2). neliela sieviešu rokassomiņa, kas pēc formas atgādina maku, parasti ir bez plecu siksnas un rokturiem, bet mēdz būt ar ķēdīti siksnas vietā; bieži lieto kā aksesuāru svinīgos pasākumos; teātra somiņa Svešs, nepazīstams cilvēks. Cilvēks, kas nekad vel nav redzēts, sastapts, arī cilvēks, kas nav tuvāk iepazīts; nepazīstams cilvēks. Pirtsakmeņi. mānīt, muļķot, krāpt. Izzobot, izsmiet; izmuļķot. Izjokot; kaitināt; muļķot; nerrot. Muļķot, apsmiet. Burzīt. Spaidīt (papīru, audumu, parasti ar pirkstiem). Spaidot, lokot darīt negludu (piemēram, audumu); burzīt. Spaidīt, mīcīt; arī burzīt. Burzīt, arī spaidīt. Ņurcīt (1). Spaidīt, burzīt, gumzīt. Spaidīt. Vairākkārt, arī vairākās vietās spiest (piemēram, mainot kā formu, stāvokli u. tml.). Atrīt (barību) no acekņa atpakaļ mutē un pamatīgi sakošļāt (par pārnadžiem). Atgremot. Tāds, kura saturā izpaužas dzīves pieredzes trūkums, vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Tāds, kura saturā izpaužas dzīves pieredzes trūkums, vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; naivs (2). Naivs, lētticīgs, arī vientiesīgs cilvēks. Naivs, vientiesīgs, nenopietns cilvēks. Vientiesis. Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks. Naivs cilvēks. Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs, lētticīgs cilvēks. vientiesīgs, panaivs, lētticīgs cilvēks. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības. Vienkāršots, primitīvs (par mākslas darbu). Dažāds, atšķirīgs. Iekļaut, paredzēt projektā. Tāds (cilvēks), kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu pārkāpj morāles principus, aizskar pieklājības jūtas. Priekšnoteikumi, labvēlīgi apstākļi (kādas parādības pastāvēšanai, attīstībai). Pieauguma daļa (augam) vienā noteiktā laika posmā; vasa. Skaņu grupa, kas atkārtojas dzejoļa rindu nobeigumos, sākot ar pēdējo uzsvērto patskani. Ļoti labs (par darbību, darbības rezultātu). Tāds, kurā izpaužas pietiekamu zināšanu, sagatavotības, arī talanta trūkums. cilvēks, kas atskaņo mūziku ar mūzikas instrumentu Tālskatis. Optiska ierīce tālu objektu aplūkošanai. optiska ierīce ar diviem kopā sastiprinātiem tālskatiem tālu priekšmetu skaidrākai saskatīšanai. galvenā tīmekļvietnes lapa, sākumlapa dokuments globālajā tīmeklī Speciāls binoklis, ar kuru var skaidri saskatīt pat ļoti tālus priekšmetus. binoklis, kura konstrukcijas pamatā ir Keplera tālskatis; tieša attēla iegūšanai prizmatiskajā binoklī iebūvēta apgriezējsistēma. Senāk lietota gaismas stipruma mērvienība, 1 svece = 1,005 kandela. Apgaismošanai paredzēts cilindrisks stearīna, parafīna, vaska, kausētu tauku veidojums ar dakti vidū. Gaismas stipruma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), cd; svece. Laipni, lūguma formā mudināt (kādu ko darīt); izteikt kādam vēlēšanos (lai tas ko dara); lūgt, saukt. Aicināt (kādu kur iet, ko darīt). Mutvārdos vai rakstveidā aicināt. Saistīt, valdzināt, rosinot ko darīt (par priekšmetiem, parādībām). Būt tādam, kas izraisa (kādam) estētisku pārdzīvojumu, piesaista interesi. Būt tādam, kas saista (kāda) interesi, aizrauj ar savu saturu, izraisa (kādā) vēlēšanos (kur) nokļūt, būt u. tml. Vilinot panākt, ka ievirzās (kur iekšā). Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, parasti, solot (arī nepamatoti, ar viltu) ko labu, iekārojamu u. tml., censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas. Vilinot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzturas (kur, pie kā, kā tuvumā). Censties panākt (piemēram, saucot, arī rādot, noliekot ko ēdamu, atdarinot dzīvnieku radītās skaņas), ka (dzīvnieks) kurp dodas, kur uzturas, tiek nomedīts u. tml. Piesaistīt (kādu), izraisot patiku, interesi, vēlēšanos tuvoties. Izraisīt (kādā) patiku, ieinteresētību; valdzināt. Būt tādam, kas izraisa un notur (uzmanību, ievērību, domas u. tml.). Verdzināt, mocīt, spīdzināt. Pakļaujot (tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu) politiskai, ekonomiskai u. tml. atkarībai, likt smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās. Panākt, ka (kāds) izjūt fiziskas mokas, ciešanas; arī spīdzināt. Izraisīt (kādam) fiziskas sāpes, psihiskas ciešanas vai draudēt ar tām, lai panāktu, ka (tas), piemēram, atzīstas, piekrīt veikt kādu uzdevumu, darbību. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mitrs (1). Mitrināt.